Par lietuviešu uzvārdu rakstību

25 gadus vecā Klaipēdas iedzīvotāja Vilija Bartašūte tiesas ceļā panākusi tiesības pēc apprecēšanās pieņemt vīra uzvārdu bez tā galotnes maiņas. Tādējādi viņai būs uzvārds Rudis, nevis Rudiene, kā nosaka Lietuvas likumdošana. Lietuvas tiesu eksperti uzskata, ka tiesas lēmums atļaut Bartašūtei pretēji tradīcijām pēc apprecēšanās pieņemt vīra uzvārda formu jau drīzumā var kļūt par precedentu daudzām citām līdzīgām prāvām. Tikmēr Lietuvas valodnieki ir sašutuši par šādu tiesas lēmumu, kas, viņuprāt, ir pretrunā ar lietuviešu valodas gramatikas likumiem, bet cilvēktiesību aktīvisti pauž prieku par spriedumu, kas var kļūt solis ceļā uz to, ka lietuvietes varēs izvēlēties, vai turpmāk lietot uzvārdus, kas ļauj bez grūtībām noteikt viņu sociālo statusu.

Lietuviešu valodā atšķiras precējušos sieviešu (“–iene”) un neprecēto (“–aite”, “–īte”, “–ūte”) uzvārdu galotnes, kas bez kādām grūtībām ļauj noteikt viņu ģimenes stāvokli. Lietuviešu uzvārdu īpatnības nereti kļūst par pārpratumu objektu ārzemēs. Citvalstu klīnikās nenākas viegli paskaidrot, kādēļ piedzimušajai meitenei tiek likts uzvārds, kas atšķiras gan no mātes, gan tēva uzvārda. Tieslietu ministrijas pārstāvji paziņojuši, ka Klaipēdas tiesas lēmumu pārsūdzēs augstākām tiesu instancēm, jo tas ir pretrunā ar Valsts valodas likumu. Savukārt Lietuvas Valodas valsts komisijas priekšsēdētāja Irēna Smotoniene ir neapmierināta ar to, ka tiesa nav uzklausījusi valodnieku argumentus un vienkāršoti interpretējusi jauno Civilkodeksu.

Arī Latvijā jautājums par cilvēka uzvārda rakstību skatīts tiesas procesos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskatīšanai pēc būtības pieņēmusi Latvijas pilsones Jutas Mencenas sūdzību. Mencena uzskata, ka viņas uzvārda latviskošana pārkāpj cilvēka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Viņa ir precējusies ar Vācijas pilsoni uzvārdā Mentzen, taču sievietei pasē ierakstīts vīra uzvārda latviskojums, kas Mencenai sagādā grūtības pierādīt, ka viņa ir sava vīra sieva. Latvijas Satversmes tiesa 2001. gadā atzina, ka valodas likums, kas paredz uzvārdu latviskošanu, atbilst Satversmei un nepārkāpj cilvēka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Pēc LETAS