Aizvakar, 25. novembrī, Ministru kabineta sēdē

Pieņemti noteikumi “Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes nolikums”.

Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome ir koleģiāla, konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija, kura veicina tūrisma politikas īstenošanā iesaistīto ministriju, pašvaldību, privātā sektora un nevalstisko organizāciju sadarbību. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Padomes funkcijas ir: saskaņot tūrisma politikas īstenošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, privātā sektora un nevalstisko organizāciju intereses un darbību; veicināt tūrisma nozares integrāciju valsts sociāli ekonomiskās attīstības procesā; atbalstīt Latvijas tūrisma iespēju un pakalpojumu popularizēšanu un reklāmas pasākumus Latvijā un ārvalstīs; koordinēt Latvijas tūrisma attīstības nacionālās programmas 2001.–2010.gadam īstenošanu.

Padomes uzdevumi ir: piedalīties tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē tūrisma jomā un sekmēt to ieviešanu; sniegt priekšlikumus ekonomikas ministram tūrisma attīstības jomā; izvērtēt priekšlikumus par nozarei nepieciešamo kvalificēto speciālistu profesionālās sagatavošanas stratēģiju, kā arī piedalīties kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas programmu izstrādē un profesionālās sagatavotības kritēriju noteikšanā; sagatavot priekšlikumus Latvijas tūrisma informācijas un tūrisma tirgvedības plānu izstrādei un tūrisma nozares izpētei; veicināt valsts institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbību ar ārvalstu un starptautiskajām tūrisma organizācijām.

Padomē ir pa vienam pilnvarotajam pārstāvim no šādām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām: Ārlietu ministrijas; Ekonomikas ministrijas; Iekšlietu ministrijas; Izglītības un zinātnes ministrijas; Kultūras ministrijas; Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas; Satiksmes ministrijas; Vides ministrijas; Zemkopības ministrijas; Latvijas Pašvaldību savienības; Jūrmalas kūrorta un tūrisma asociācijas; Kurzemes tūrisma asociācijas; Latgales reģiona tūrisma asociācijas “Ezerzeme”; Latvijas Balneoloģijas un klimatoloģijas asociācijas; Latvijas Ekotūrisma savienības; Latvijas Jaunatnes tūrisma mītņu asociācijas “Apceļo Latviju”; Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs”; Latvijas Muzeju asociācijas; Latvijas Piļu un muižu asociācijas; Latvijas Profesionālo gidu asociācijas; Latvijas Spēļu biznesa asociācijas; Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijas; Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas; Latvijas Tūrisma gidu asociācijas; Latvijas Tūrisma informācijas organizāciju asociācijas “Lattūrinfo”; Latvijas Tūrisma izglītības asociācijas; Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas; sabiedriskās organizācijas “Iedvesmas Rīga”; Vidzemes tūrisma asociācijas; Kurzemes attīstības padomes; Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes; Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes; Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes; Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes.

Noteikts, ka padomes personālsastāvu apstiprina un padomes priekšsēdētāju ieceļ ekonomikas ministrs.

Akceptēts likumprojekts “Vēlētāju reģistra likums”.

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo likumdošanu vēlētāji tiek reģistrēti vēlēšanu vai tautas nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņos, bet principu “viens vēlētājs – viena balss” nodrošina spiedogs pasē. Iepriekš netiek veikta vēlētāju uzskaite vai reģistrācija, netiek paredzēta vēlētāja “ierašanās” balsot noteiktā vēlēšanu iecirknī. Ieviešot dubulto personu apliecinošo dokumentu sistēmu Latvijā – pases un personas apliecības, vairs nebūs vienota dokumenta, kuru varēs izmantot šī principa nodrošināšanai.

Līdzšinējās pašvaldību vēlēšanās tieši pieraksta spiedoga esamība pasē kalpoja par apliecinājumu vēlētāja tiesībām piedalīties atbilstošās pašvaldības vēlēšanās, jo saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu personai ir tiesības pēc sava ieskata vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā tā ir pierakstīta vēlēšanu dienā, vai arī tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts attiecīgās personas nekustamais īpašums. Personai, ierodoties vēlēšanu iecirknī, ir jāuzrāda pase ar dzīvesvietas reģistrācijas atzīmi (spiedogu) vai Zemesgrāmatu akts par īpašuma piederību. Ievērojot to, ka Personu apliecinošu dokumentu likums un Dzīvesvietas deklarēšanas likums neparedz atzīmes par personas dzīvesvietu veikšanu pasē, šo principu iespējams nodrošināt tikai ar vēlētāju reģistra un vēlētāju sarakstu palīdzību.

2004.gada jūnijā Eiropas Savienības pilsoņi varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vēlētājiem jānodrošina iespēja piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā. Lai nodrošinātu to Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu, kuri uzturas Latvijā, tiesības piedalīties, nav pieļaujams saglabāt esošo vēlēšanu sistēmu, kurā tiek veiktas atzīmes personu apliecinošā dokumentā.

Likumprojekts paredz pāriet pie iepriekšējas vēlētāju reģistrēšanas principa un vēlētāju reģistra izveides. Likumprojekts nosaka vēlētāju reģistra statusu, informācijas sistēmas turētāju un pārzini, kā arī vēlētāju reģistrā iekļauto ziņu apjomu un to sniegšanas kārtību.

Vēlētāju reģistrā iekļauj Iedzīvotāju reģistra ziņas par personām, kurām atbilstošajā vēlēšanu likumā ir noteiktas tiesības piedalīties vēlēšanās. Persona var balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir iekļauts tās uzvārds, vārds (vārdi) un personas kods. Vēlētājs ir reģistrēts tajā vēlēšanu iecirknī, kura apkalpojamajā teritorijā ir viņa deklarētā dzīvesvieta. Vēlētājam ir saskarsme ar vēlēšanu reģistru tādā veidā, ka likumā noteiktā laika posmā pirms vēlēšanu dienas vēlētājam uz tā dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta informācija par atbilstošo vēlēšanu iecirkni un sarakstu, kurā tas var piedalīties vēlēšanās. Ja vēlētājs nevēlas balsot dzīvesvietai atbilstošajā vēlēšanu iecirknī, to iespējams mainīt pēc personas paziņojuma un ziņu iekļaušanas vēlētāju reģistrā. Citu ES pilsoņi, kuri vēlas piedalīties vēlēšanās Latvijā, iesniedz pašvaldības vēlēšanu komisijā oficiālu deklarāciju par dalību, un ziņas par tiem tiek iekļautas vēlētāju reģistrā. Pēc ziņu apmaiņas ar citiem Eiropas Savienības vēlētāju reģistriem vai vēlētāja iesnieguma ziņas par vēlētāju iespējams izslēgt no Latvijas vēlētāju reģistra un atbilstoši no saraksta. No Latvijas vēlētāju reģistra izslēdz arī tos Latvijas vēlētājus, par kuru reģistrāciju ir saņemtas ziņas no citas ES dalībvalsts vēlētāju reģistra.

Pieņemts rīkojums “Par Valsts valodas aģentūras izveidi” un noteikumi “Valsts valodas aģentūras nolikums”.

Rīkojums paredz, pamatojoties uz Publisko aģentūru likumu, ar 2003.gada 25.novembri izveidot valsts aģentūru “Valsts valodas aģentūra”. Aģentūras mērķis ir nostiprināt valsts valodas statusu un veicināt tās ilgtspējīgu attīstību. Aģentūra ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde.

Aģentūras funkcijas noteiktas nolikumā, tās ir: analizēt valsts valodas situāciju un sociolingvistisko procesu dinamiku; sniegt konsultācijas valsts valodas jautājumos, izveidojot attiecīgu konsultāciju dienesta tīklu; veikt pasākumus, kas veicina un popularizē valsts valodas apguvi un lietošanu; organizēt metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un izdošanu; veikt pasākumus, kas veicina valsts valodas attīstību informāciju tehnoloģiju sfērā; veikt pasākumus, kas veicina mūsdienu prasībām atbilstošu un atjauninātu valsts valodas normu avotu (vārdnīcas, rokasgrāmatas u.tml.) izveidi un izdošanu, kā arī izdot tos; īstenot projektu “Eiropas valodu portfelis Latvijā”; nodrošināt valsts valodas terminoloģijas attīstību, veidojot terminu datu bāzes un apkopojot esošo valsts institūciju tulkojumu datu bāzes.

Aģentūras galvenie uzdevumi ir: sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, ārvalstu un starptautiskajām institūcijām valsts valodas jomā; sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu projektiem valsts valodas attīstības jomā un iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijai.

Sakarā ar aģentūras izveidi pieņemti grozījumi vairākos normatīvos aktos: grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums”; grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.243 “Tieslietu ministrijas nolikums” un grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.293 “Valsts valodas centra nolikums”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

Likumprojekts nosaka maksu par zemes lietošanu 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības par lietošanā esošo lauku apvidus zemi. Sākot ar 2005.gada 1.janvāri, personām, kuras līdz 2004.gada 31.decembrim nebūs iesniegušas lietošanā esošās zemes izpirkšanas vai privatizācijas un atsavināšanas pieteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nebūs noslēgušas zemes pirkuma līgumu. Maksu par pašvaldībām piekrītošās zemes lietošanu paredzēts maksāt pašvaldībām, bet par valstij piekrītošās zemes lietošanu – valstij.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””.

Likumprojekts nosaka maksu par zemes lietošanu 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības par lietošanā esošo pilsētu zemi, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, personām, kuras līdz 2004.gada 31.decembrim nebūs iesniegušas lietošanā esošās zemes izpirkšanas vai privatizācijas un atsavināšanas pieteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nebūs noslēgušas zemes pirkuma līgumu. Maksu par pašvaldībām piekrītošās zemes lietošanu paredzēts maksāt pašvaldībām, bet par valstij piekrītošās zemes lietošanu – valstij.

Pieņemts rīkojums “Par novadu izveidošanas modeli”.

Lai realizētu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, pieņemts 102 novadu izveidošanas projekts. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai pēc sarunām ar vietējām pašvaldībām uzdots precizēt minēto projektu atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantam. Sarunu mērķis ir precizēt 102 novadu izveidošanas projektu, pārskatot pašvaldību lēmumus, kas neatbilst projektam, vai grozot 102 novadu izveidošanas projektu atbilstoši pašvaldību lēmumiem.

Ministru kabinets noteicis sarunu procedūras norises gaitu, sarunu dalībniekus, kā arī atrunāta procedūra gadījumā, ja sarunās netiek panākta vienošanās par novada izveidošanu, tādējādi paredzot atkārtotas sarunas.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai pēc sarunu noslēguma ar vietējām pašvaldībām uzdots precizēt novadu izveidošanas projektu, pamatojoties uz sarunās panākto vienošanos; organizēt precizētā novadu izveidošanas projekta izskatīšanu Administratīvi teritoriālās reformas padomē, sarunu protokolus un Administratīvi teritoriālās reformas padomes atzinumu par precizēto novadu izveidošanas projektu pievienojot normatīvā akta projektam par novadu izveidošanu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai uzdots izstrādāt likumprojektu par novadu izveidošanas kārtību 2004. un 2005.gadā un līdz 2004.gada 1.martam noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā; likumprojektā iekļaut normu par kārtību, kādā finansējama valsts atbalsta programma novadu infrastruktūras attīstībai.

Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju uzdots sagatavot normatīvo aktu projektus, kuros paredzēt sociālo garantiju papildu nodrošināšanu pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, kuri pēc 2005.gada pašvaldību vēlēšanām netiks atkārtoti ievēlēti par domju priekšsēdētājiem, un līdz 2004.gada 1.februārim noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments