Par Pārtikas aprites uzraudzības likumu

Zemkopības ministrijas (ZM) vadība, skaidrojot Saeimas pieņemtos un Valsts prezidentei izsludināšanai nosūtītos grozījumus likumā “Par pārtikas aprites uzraudzību”, uzsver, ka grozījumi nosaka precīzāku to uzņēmēju, ražotāju un pārstrādātāju loku, kas tiek iekļauti pārtikas kontroles sistēmā, kā arī aizsargā patērētāju no nedrošas pārtikas nokļūšanas apritē.

Latvijas Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) un atsevišķi lauksaimnieki izteikuši iebildumus pret pieņemtajiem grozījumiem, lūdzot prezidenti neizsludināt likuma labojumus, skaidrojot savu nostāju ar lauksaimniecisko darbību ierobežojošām normām.

Taču ZM īpaši uzsver, ka pieņemtie grozījumi nenosaka jaunu kārtību jēdzienā “pārtikas uzņēmums”, bet tikai to precizē. “Jāuzsver, ka grozījumi patiešām nosaka, ka turpmāk kā pārtikas uzņēmums tiek klasificēts jebkurš pārtikas aprites posms, gan liels, gan mazs ražotājs vai pārstrādātjs,” skaidro ZM valsts sekretāre Laimdota Straujuma, “taču arī šobrīd jebkurš zemnieks, jebkurš ražotājs — neatkarīgi no tā, vai saimniecībā ir viena vai simt govis, viens vai simt hektāri, — ir pakļauts stingrām sanitāro normu pārbaudēm gadījumā, ja saražotais produkts ir domāts realizācijai tālāk, respektīvi, nodošanai pārstrādes uzņēmumiem vai tirdzniecībai tirgos.” Ministrijas valsts sekretāre apliecina, ka jaunā kārtība būs vienota visiem ražotājiem un pārstrādātājiem, bet neattieksies uz to produkta primāro ražošanu vai tiem lauciniekiem, kas pienu, gaļu vai citu produkciju ražo tikai pašu patēriņam. Šajā ziņā nekas nav mainījies, toties vienotā kārtība ļaus drošāk kontrolēt lauksaimniecības produktu ražotājus un pārstrādātājus, lai tirgū nonāktu tikai droša un pārbaudīta pārtika.

Pēc ministrijas vadības uzskata, likuma grozījumi precīzāk nosaka to uzņēmumu un personu loku, kam jāatbild par saražotās produkcijas kvalitāti. “Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt pārtikas drošību un kvalitāti, kas garantētu gan vietējiem patērētājiem, gan mūsu eksportējošo uzņēmumu partneriem ārzemēs to, ka Latvijas pārtika ir pārbaudīta un nepieciešamajai kvalitātei atbilstoša,” akcentē ZM valsts sekretāre. “Šā mērķa labad ir izdarīti grozījumi likumā un, manuprāt, arī nodrošina visa pārtikas ražošanas procesa caurspīdīgumu,” ir pārliecināta L.Straujuma.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa