Bērni dzims par rītdienu pārliecinātās ģimenēs

Otrdien, 25. novembrī, uz savu pirmo sēdi Labklājības ministrijā sanāca darba grupa, kurai Ministru prezidenta Einara Repšes uzdevumā līdz nākamā gada 1. janvārim ir jāizstrādā koncepcija par ikmēneša atbalstu ģimenēm, kurās piedzimis bērns. Darba grupu vada Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova, un tajā piedalījās īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās padomnieks Pēteris Leiškalns, Anita Čemma, Finanšu ministrijas pārstāve, Irīna Homka, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāve, Ieva Jaunzema, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore, Pēteris Viņķelis, Sorosa fonda Latvija izpilddirektora vietnieks, Inta Švirksta, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve un Labklājības ministrijas pabalstu nodaļas vadītāja Inese Baranovska un Eiropas lietu departamenta pārstāve Aija Vanaga.

Kā informēja P. Leiškalns, premjerministrs Einars Repše ir izteicies, ka pabalstiem ģimenēm, kurās ir piedzimis bērns, varētu novirzīt 30 miljonus latu gadā. Darba grupas locekļi bija vienisprātis, ka viņu uzdevums ir sniegt savu konceptuālo redzējumu, vai šo naudu ir mērķtiecīgi ieguldīt tikai finansiālos pabalstos vai tomēr domāt par kompleksu ģimenei draudzīgas vides veidošanu Latvijā. Koncepcijai par atbalstu ģimenēm, kurās piedzimis bērns, ir jābūt vērstai ilgtermiņā, ne tikai domājot par pirmo gadu pēc mazuļa piedzimšanas. Atbalstam ir vienlīdz jāaptver visas sabiedrības grupas, un tas nedrīkst graut sociālās drošības sistēmu.

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā uzskata, ka ir jāievieš finansiāli pabalsti ģimenēm, kurās piedzimis bērns. Pabalsts nebūtu vienāds visām māmiņām, tas būtu pēdējo 12 mēnešu darba algas apmērā. Nestrādājošās sievietes saņemtu pabalstu minimālās algas apmērā. Taču būtu jānosaka zināmi pabalstu griesti, piemēram, Igaunijā tas nedrīkst pārsniegt trīs vidējās mēneša algas.

Šis pabalsts tiktu maksāts pirmo gadu pēc bērna piedzimšanas, atskaitot laiku, kad tiek maksāts maternitātes pabalsts. Ja māte šajā laikā atsāk strādāt, pabalstu algas apmērā viņa varēs saņemt tikai tad, ja strādās ne vairāk par 20 stundām nedēļā. Strādājot pilnu slodzi, sieviete varēs saņemt “mazo” pabalstu — 30 latus. Pabalsts pēc bērna pirmā gada līdz divu gadu sasniegšanai (laikam, kad bērns var sākt iet bērnudārzā) paliktu iepriekšējā apmērā, taču, pēc sekretariāta amatpersonu domām, tā saņēmēji jāatbrīvo no darba laika ierobežojumiem. Tajā pašā laikā P. Leiškalns atzina, ka ir ļoti nopietni jādomā par dzimstības ierobežošanu sociāli nelabvēlīgās ģimenēs, lai pēc pabalstu ieviešanas nesāktos gadu vecu bērnu pieplūdums sociālās aprūpes institūcijās. Viņš gan atzina, ka neredz iespēju no tā izvairīties, nepārkāpjot cilvēktiesības. Tomēr tas ir nopietns arguments pārdomām, vai tieši šāds finansiālais pabalsts ir labākais veids, kā stimulēt dzimstību, īpaši domājot par sociāli labvēlīgām ģimenēm.

P. Leiškalns tomēr uzskata, ka šāds pabalsts gadu pēc bērna piedzimšanas būtu pats ietekmīgākais instruments dzimstības veicināšanai.

Tam īsti nepiekrita pārējie darba grupas locekļi, uzsverot, ka jautājums ir jārisina kompleksi, ne tikai ar finansiāliem stimuliem. Šāda algai piesaistīta pabalsta risks ir nabadzības atražošana, jo ģimenēs ar zemiem ienākumiem būs zems arī šis pabalsts, kas neatvieglos materiālo situāciju ģimenē pēc bērna piedzimšanas. Savukārt turīgās ģimenes kļūs vēl turīgākas, un ir bažas, ka varētu pieaugt sociālā noslāņošanās, kuru viskrasāk izjustu bērni. Sociāli taisnīgāks būtu vienāds pabalsts visām ģimenēm, jo, kā teica I. Jaunzema, preces bērnu kopšanai maksā tik, cik tās maksā, ne mazāk un ne vairāk. P. Leiškalns arī atzina, ka Igaunijā pret šādiem pabalstiem ļoti iebildušas daudzbērnu ģimenes.

Darba grupas dalībnieki uzsvēra, ka svarīgākais ir ģimenes politikas veidošana ilgtermiņā, jo cilvēki, plānojot bērniņu, domā arī par to laiku, kad viņam būs jāiet bērnudārzā, skolā, par augstākās izglītības iespēju nodrošināšanu bērnam. Māmiņas ir nobažījušās par savām iespējām atgriezties darba tirgū pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. Un finansiāls pabalsts gada garumā šīs problēmas nerisina. Turklāt, kā norādīja I. Stobova, valsts nevar visas problēmas risināt ar finansiāliem pabalstiem, tas ir īstermiņā patīkams ceļš pašreizējai paaudzei, kas var kļūt par Golgātu nākamajām paaudzēm. Valsts uzdevums ir nodrošināt iespējas ikvienam, parūpējoties par tiem, kas šīs iespējas objektīvu apstākļu dēļ ( vecums, slimība, invaliditāte) nevar izmantot. Tādēļ svarīgi ir ieraudzīt ģimeni un tās problēmas kopumā, radot tai iespējas kvalitatīvi gan audzināt bērnus, gan vecākiem strādāt un pelnīt. Ir jādomā par jaunu bērnudārzu celtniecību, lai strādājošām māmiņām būtu, kur atstāt savus bērnus. Kā teica I. Jaunzema, ja valsts grib, lai dzimtu bērni, tai ir pirmām kārtām jādomā par to, kas notiek, kad māmiņai beidzas bērna kopšanas atvaļinājums un pabalsti un ir jāatgriežas darbā. Viņasprāt, būtu apsverama doma, ka bērnudārzos ēdināšana varētu būt bezmaksas, jo daudzām ģimenēm 20 - 25 lati, kas mēnesī jāmaksā, ir liela summa. Lielākā problēma ir tā, ka bērnudārzā ņem no divu vai pat triju gadu vecuma, bet pēc gada vecuma beidzas pabalsta izmaksa. Kas pēc tam notiek ar šo ģimeni? Māmiņām, kuru algas un līdz ar to pabalsti ir augsti, būtu iespējams veidot uzkrājumus un laika posmā, līdz bērns sasniedz bērnudārza vecumu, algot aukli. Bet problēma ir tās māmiņas, kuras saņems pabalstu minimālās algas apmērā un kurām nebūs iespēju veidot uzkrājumus. I. Jaunzema arī norādīja, ka lielākajā daļā Eiropas valstu atšķirībā no Latvijas nav pievienotās vērtības nodokļa bērnu precēm. P. Viņķelis izteica priekšlikumu, ka izdevumi par sertificētu aukli, līdz bērns sasniedz bērnudārza vecumu, tiktu pielīdzināti attaisnotajiem izdevumiem vai atbrīvoti no nodokļiem.

Darba grupas locekļi bija vienisprātis, ka ir jābūt pasākumu kompleksam dzimstības veicināšanai, kas ietvertu arī pabalstu, bet kam būtu kompensējošs, nevis ģimenes budžeta piepildīšanas raksturs.

Darba grupas nākamā sēde notiks 2. decembrī, kad tās dalībnieki jau nāks ar konkrētiem priekšlikumiem, par kuriem būs iespējams lasīt arī nākamās nedēļas “LV”.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore