Ar domu par augstajām tehnoloģijām

Kazimirs Lapuška

Māris Ābele

Jevgeņijs Kopitovs Foto: A.F.I.

Lai veicinātu Latvijas zinātnes un moderno tehnoloģiju attīstību, 25. novembrī tika pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), VAS “Latvijas Gaisa satiksme” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” 2003. gada balvas un Kārļa Irbīša stipendijas.

Tika piešķirtas divas gada balvas un 14 stipendijas.

Gada balvu par darbu ciklu “Datortehnoloģijas aviācijas speciālistu profesionālās atlases un apmācības sistēmā” saņēma profesors, Transporta un sakaru institūta rektors Dr.habil.sc.ing. Jevgeņijs Kopitovs. Profesors J. Kopitovs kopš 1973.gada ir docētājs Latvijas augstskolās, pašlaik viņš lasa lekciju kursus “Datortehnoloģijas gaisa transportā”, “Datu struktūras un algoritmi”, “Modernās lietišķo programmu paketes”. J. Kopitova zinātniskās intereses veltītas galvenokārt personālo datoru izmantošanai matemātikas disciplīnu studijās un speciālistu sagatavošanā satiksmes vadības un navigācijas jomā, informatīvo sistēmu izstrādāšanai ar datu bāzu tehnoloģiju lietošanu.Viņa darbu skaitā ir vairāk nekā 150 publikāciju, t.sk. 16 monogrāfijas un 34 mācību līdzekļi. Pēdējos gados profesora zinātniskajā vadībā aizstāvēti 3 doktora darbi gaisa transporta specialitātē un 21 maģistra darbs, kas veltīts informācijas tehnoloģiju lietošanai aviācijā. Viņa vadībā izstrādāta testēšanas sistēma aviodispečeru atlasei, apmācībai un profesionālo īpašību novērtēšanai. Šī sistēma tiek sekmīgi pielietota Aeronavigācijas servisa mācību centrā un Transporta un sakaru institūtā.

Gada balvu par darbu ciklu “Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas un lāzerlokācijas aparātu konstruēšana, novērojumi un to apstrāde” saņēma LZA korespondētājloceklis, LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Dr. phys. Māris Ābele un LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Dr. phys. Kazimirs Lapuška. Laureātu vadībā jau 50. gadu beigās, sākoties pirmo Zemes mākslīgo pavadoņu novērojumiem, LU Astronomiskajā observatorijā veikts aktīvs un ļoti sekmīgs darbs astrometriskajā aparātbūvē — radītas pirmās PSRS satelītnovērošanas fotokameras. 60. gados tika izstrādāta principiāli jauna un tolaik pasaulē vismodernākā fotokamera TAFO-AL-75, kuras konstrukcija izrādījās tik veiksmīga, ka PSRS militāri kosmiskās sistēmas vadītāji uzticēja LU AO izstrādāt šī instrumenta rūpniecisko modeli. Tas tika paveikts, un fototeleskopu AFU-75 sāka ražot sērijveidā, izgatavojot vairākus simtus eksemplāru, kurus lietoja daudzu valstu observatorijās. 70.gadu sākumā kopā ar kolēģiem no Polijas, Čehoslovākijas un Ungārijas viņiem tika uzticēta Austrumeiropas valstīs pirmā satelītu lāzerteleskopa izstrāde, un šis darbs arī bija veiksmīgs. Kopumā 50.-70.gados tika izstrādāts vairāk nekā 20 dažādu astrometrisko instrumentu, kuri tika plaši lietoti. 80. gadu vidū kopā ar Bulgārijas zinātniekiem tika izstrādāts jaunas paaudzes lāzerteleskops. No 1994. līdz 1997.gadam M.Ābele piedalījās arī Austrālijas projekta PSLR teleskopa konstruēšanā un izgatavošanā. Visi šie instrumenti ir patentēti – viņiem pieder vairāk nekā 30 patenti PSRS, Vācijā, Bulgārijā u.c. Publicēts vairāk nekā 60 zinātnisko darbu.

Gada balvas tika pasniegtas otrreiz (pirmie laureāti tika godināti 2001. gadā), bet K. Irbīša vārdā nosauktās stipendijas – pirmoreiz. Tās domātas gan kā atzinība, gan pamudinājums moderno augsto tehnoloģiju attīstīšanai. Savulaik augstais kultūras un izglītības līmenis, ko nodrošināja 20.gs. divdesmito un trīsdesmito gadu izglītības politika un inženieru izstrādes, deva iespēju Latvijai godam nostāties līdzās citām attīstītām Eiropas un pasaules valstīm. Lai veicinātu Latvijas zinātnes un moderno tehnoloģiju attīstību kosmisko informāciju tehnoloģijās aeronavigācijas inženierzinātnēs, lai veicinātu un atbalstītu šīs zinātnes, 2002. gada decembrī iedibināja LZA, VAS “Latvijas Gaisa satiksme” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” stipendijas. Tās nosauktas ievērojamā konstruktora Kārļa Irbīša vārdā. Kārlis Irbītis, LZA goda doktors inženierzinātnēs (1992), bija izgudrotājs un dizainers, viens no lidmašīnu projektēšanas aizsācējiem Eiropā. Dzimis 1904.gada 14. oktobrī Valmieras apriņķa Lādes pagastā. Miris 1997. gada 13. oktobrī Sanlorēnas pilsētā Kanādā. Izgudrošanas jomā K. Irbīti saistīja satiksmes līdzekļi, it īpaši vieglās lidmašīnas. Darba gaitas sācis 1926.gadā Rīgā, K. Bahmanes lidmašīnu fabrikā, tās turpināja VEF, kopš 1935.gada būdams rūpnīcas galvenais konstruktors.

Viņam pieder arī rūpnīcas VEF logo – firmas zīme, kuru, izveidotu 1934. gadā, mēs pazīstam joprojām. Kara un pēckara gados K. Irbītis bija konstruktoru biroja vadītājs firmā “Messersshmidt” Vācijā, pēc tam (1951 – 1971) – vecākais inženieris lidmašīnu rūpnīcā “Canadair Ltd.” Monreālā, Kanādā. Vēlāk izgudrotājs strādāja kā konsultants minētajā rūpnīcā, pēc tam Monreālas universitātē. Viņa profesionalitāte pasaulē augstu novērtēta. Stipendijas piešķīra 4 nominācijās – paniedzējiem/zinātniekiem, doktorantiem jeb topošajiem zinātniekiem, bakalauriem, studentiem.

2003. gada stipendijas ieguva vienpadsmit Transporta un sakaru institūta (TSI) un trīs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvji:

1) Transporta un sakaru institūta docents Dr.sc.ing. Anatolijs Pozdņakovs par metodisko darbu “Radio-navigācijas sistēmas”;

2) TSI doktorants Vasilijs Demidovs par darbu “Lēmumatbalsta sistēmu pilnveidošana” (vad. prof. J.Kopitovs);

3) TSI maģistrs Tahirs Mamirovs par darbu “Augsti selektīvu fāzes filtru sintēze” (vad. prof. V.Jeremejevs);

4) RTU bakalaurs Oļegs Zarjanskis par darbu “Autonomā vadības sistēma. Sānu kanāls” (vad. Dr.habil.sc.ing. P.Trifonovs-Bogdanovs);

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš pasniedz gada balvu Transporta un sakaru institūta rektoram Jevgeņijam Kopitovam par darbu ciklu “Datortehnoloģijas aviācijas speciālistu profesionālās atlases un apmācības sistēmā”

5) TSI bakalaurs Romāns Kivļenoks par darbu “Ciparu signālu fraktāļa dimensijas izpētīšana” (vad. prof. A.Grakovskis);

6) TSI maģistrs Aleksejs Artamonovs par darbu “Latvijas gaisa telpas imitācijas modeļa izstrāde un izpēte potenciālo konfliktu analīzei un prognozēšanai, pamatojoties uz statistikas datiem” (vad. Dr.sc.ing. I.Jackiva);

7) TSI bakalaurs Andrejs Samodelkins par darbu “Radiolokācijas mērķu pavadīšanas algoritmu izpētīšana pēc trajektorijām” (vad. Dr.sc.ing. M.Zilbermans);

8) TSI maģistrs Aleksejs Šuvalovs par darbu “Tīkla trafika modelēšana ar pašlīdzīgu procesu izmantošanu” (vad. Dr.sc.ing. M.Zilbermans);

9) RTU 4.kursa students Mārtiņš Sudārs par darbiem “Columbia traģēdija: kas un kāpēc notika” un “Kosmoplāns Space Shuttle un tā sistēmas”;

10) TSI maģistrante Marina Saveļjeva par darbu “Programmas izstrādāšana ekonometrisko modeļu analīzei STATISTICA/WIN paketē” (vad. Dr.sc.ing. I.Jackiva);

11) TSI maģistrants Aleksandrs Ševčiks par darbu “Rekursīvu ciparu filtru ar lineāru FāFR jaunu struktūru sintēze” (vad. prof. V.Jeremejevs);

12) TSI maģistrants Pāvels Truskovskis par darbu “Rīgas pilsētas transporta kustības vadības centra informatīvās apakšsistēmas fragmenta izstrāde intelektuālo transporta sistēmu koncepcijas realizācijas ietvaros” (vad. prof. I. Kabaškins);

13) RTU 1.kursa profesionālās izglītības students Andrejs Aleksejevs par darbu “Tautsaimniecības aviācijas gaisakuģu automātiskās vadīšanas sistēmas sānu kanāls” (vad. Dr.habil.sc.ing. P.Trifonovs-Bogdanovs);

14) TSI maģistrante Olga Kropa par darbu “Datu varbūtiskās savienošanas filtra izpēte daudzradaru pavadīšanas uzdevumos” (vad. Dr.sc.ing. M.Zilbermans).

LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš uzsvēra šā notikuma saikni ar Latvijas zinātnes un tehnikas vēstures senajām tradīcijām un Kārļa Irbīša neparasto, radošo personību. Tuvojas K. Irbīša simtgade. Šis neparasti apdāvinātais cilvēks savulaik VEF uzbūvēja 19 dažādus lidaparātus. Arī vēlāk, nokļuvis Vācijā un Kanādā, viņš turpināja savu izcilo darbību. Vai mums šodien ir pietiekami daudz atzinību pelnījušo kandidātu – speciālistu, kuri strādā tik augstās tehnoloģijās – kosmisko informāciju tehnoloģijās? Tādu jautājuma nostādni, atceroties šīs balvas iedibināšanu, komentēja LZA viceprezidents profesors Juris Ekmanis. Ir! Pirmie balvas laureāti bija profesori E. Bervalds un I. Kabaškins. Un 14 stipendijas liecina par augstu inženieru kadru sagatavošanas līmeni un labām izredzēm nākotnē, secināja J. Ekmanis.

Laureāti saņēma sirsnīgus apsveikuma vārdus un labu panākumu vēlējumus turpmākajā zinātniskajā darbā no VAS “Latvijas Gaisa satiksme” prezidenta Edija Kīzenbaha un profesora Imanta Meirovica, kurš izteica savu atzinību “Latvijas Gaisa satiksmei” par sekmīgo sadarbību. Profesors J. Kopitovs rezumēja, ka aviācija ir vadoša tehnikas nozare, kura akumulē visas augstās tehnoloģijas. Taču tikpat svarīgs ir cilvēka faktors, un augstas kvalifikācijas aviācijas speciālistu sagatavošana ir Transporta un sakaru institūta uzdevums. M. Ābele un K. Lapuška izteica sirsnīgu pateicību visiem saviem ilggadējiem darba kolēģiem. K. Lapuška konstatēja, ka visus 48 darba gadus speciālisti ir strādājuši pie tā, lai satelītsistēmas būtu kārtībā, lai neviens objekts nepazustu telpā, un interesanti, ka no vairāk nekā 200 valstīm pasaulē tikai 16 ir spējušas apgūt lāzerlokācijas tehnoloģiju. Arī Latvija ir šo sešpadsmit valstu vidū. Kā noturēt un tālāk attīstīt šo līmeni? Uz šo jautājumu savu atbildi izteica M. Ābele – uzlabot vidējās izglītības vispārējo līmeni, proti, visiem apgūt fizikas, ķīmijas, astronomijas pamatus. Tāpat kā matemātiku! Profesors dalījās savā RTU mācībspēka pieredzē – no desmit studentu grupas tikai divi vidusskolā bija mācījušies astronomiju. Profesoram nākas patērēt pusi no semestra laika, lai iepazīstinātu pārējos ar elementārajām zināšanām, un tikai pēc tam var sākt apgūt mācību vielu. Mums jāiemācās stimulēt savus apdāvinātos jauniešus, atzina pieredzējušais pasniedzējs.

Jauniešu vidē valdīja prieks un pacilātība. Savas izjūtas formulēja K. Irbīša stipendiāts, TSI bakalaurs, lidostas “Rīga” inženieris kontroles – dispečeru punktā Andrejs Samodelkins. “Es esmu priecīgs,” sacīja Andrejs. “Par atzinību, par to, ka esmu sasniedzis savu bērnības sapni — būt aviācijā. Matemātika man grūtības nesagādāja, tāpēc ceļš no skolas uz Aviācijas universitāti bija loģisks. Kādreiz mūsu skola, Rīgas 32. vidusskola, bija Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta bāzes skola.”

Laba doma! Varbūt ir vērts padomāt, kā kultivēt šādus sapņus, kā aizraut un motivēt tālākai izaugsmei jaunos inženierus, zinātniekus jau pirms augstskolas? Mēs taču visi ar lepnumu esam pieņēmuši atziņu, ka būsim “zināšanu sabiedrība” Eiropas Savienībā.

Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”