Ministru kabineta noteikumi Nr.660

Rīgā 2003.gada 25.novembrī (prot. Nr.61 3.§)

Noteikumi par aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu

Izdoti saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 70.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izmeklē aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus.

2. Izmeklēšanas mērķis ir paaugstināt lidojumu drošību un novērst aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu atkārtošanos. Izmeklēšana nav saistīta ar personas vainas vai atbildības noteikšanu.

3. Ja aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā iesaistīti Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vai citu valstu militāro spēku gaisa kuģi, tad satiksmes ministrs un aizsardzības ministrs var kopīgi pieaicināt speciālistus, kuriem ir attiecīga kvalifikācija. Satiksmes ministrijas Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas (turpmāk — izmeklēšanas nodaļa) speciālisti piedalās izmeklēšanā un nodrošina izmeklēšanas dokumentu apriti.

4. Ja citā valstī noticis aviācijas nelaimes gadījums vai incidents, kurā iesaistīts Latvijas Republikā reģistrēts, ekspluatēts, projektēts vai izgatavots gaisa kuģis, un attiecīgā valsts uzticējusi Latvijas Republikai veikt visus izmeklēšanas pasākumus vai to daļu, šos pasākumus veic satiksmes ministra pilnvaroti pārstāvji.

5. Ja aviācijas nelaimes gadījums ar Latvijas Republikas Civilo gaisa kuģu reģistrā reģistrētu gaisa kuģi noticis citas valsts teritorijā un Latvijai nav lūgts piedalīties vai vadīt izmeklēšanu, satiksmes ministrs pilnvaro pārstāvjus, kuri novērotāja statusā piedalās izmeklēšanā kopā ar tām notikuma vietas valsts institūcijām, kuras izmeklē aviācijas nelaimes gadījumu.

6. Izmeklēšanas nodaļa:

6.1. izstrādā vispārējus tehniskus izmeklēšanas noteikumus. Minētos noteikumus apstiprina satiksmes ministrs;

6.2. katrā konkrētajā gadījumā nosaka izmeklēšanas apjomu un veicamās procedūras, kas, ja nepieciešams, lai sasniegtu izmeklēšanas mērķi pēc iespējas īsākā laikposmā, var atšķirties no šo noteikumu 6.1.apakšpunktā minētajiem noteikumiem.

II. Izmeklēšanas nodaļa

7. Izmeklēšanas nodaļa ir funkcionāli neatkarīga no visām Latvijas Republikas aviācijas institūcijām, kuras novērtē gaisa kuģu derīgumu lidojumiem, veic gaisa kuģu ekspluatantu sertifikāciju, organizē lidojumus, nodrošina gaisa kuģu tehnisko apkopi, novērtē personāla kvalifikāciju un organizē gaisa satiksmes vadību un lidostu darbu.

8. Izmeklēšanas nodaļas uzdevums ir izmeklēt aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus (biežāk iespējamo incidentu saraksts iekļauts šo noteikumu 1.pielikumā), nodrošināt izmeklēšanas dokumentu apriti, kā arī izstrādāt profilaktiskus pasākumus aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu novēršanai.

9. Satiksmes ministrs, ja nepieciešams, lūdz Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dalībvalstu palīdzību aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodrošināšanā ar nepieciešamajām iekārtām, ierīcēm un aparatūru, kā arī ar kvalificētiem ekspertiem. Ja izmeklēšanas nodaļai palīdzību izmeklēšanā lūdz attiecīgā Eiropas Kopienas dalībvalsts institūcija, izmeklēšanas nodaļa pēc iespējas sniedz bezmaksas palīdzību. Šāda palīdzība ietver:

9.1. iekārtas, ierīces un aparatūru, kas nepieciešama:

9.1.1. gaisa kuģa atlieku, aparatūras un citu izmeklēšanai svarīgu objektu tehniskajā izmeklēšanā;

9.1.2. lidojuma ierakstu aparātu informācijas izvērtēšanā;

9.1.3. nelaimes gadījuma datu saglabāšanā elektroniskā veidā un izvērtēšanā;

9.2. ja noticis liels aviācijas nelaimes gadījums, izmeklēšanas ekspertu piedalīšanos, kuri veic specifiskus uzdevumus.

10. Pēc tam kad ārvalsts aviācijas institūcijas ir informējušas par aviācijas nelaimes gadījumu, izmeklēšanas nodaļa nosūta notikuma vietas valsts aviācijas institūcijām informāciju par gaisa kuģi, kas iesaistīts aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā, un tā apkalpi.

11. Izmeklēšanas nodaļa informē notikuma vietas valsts aviācijas institūcijas par pārstāvi, kuru satiksmes ministrs ir pilnvarojis piedalīties izmeklēšanā, paziņojot attiecīgā pilnvarotā pārstāvja vārdu un uzvārdu, kā arī norādot, kā iespējams sazināties ar viņu un iespējamo viņa ierašanās laiku notikuma vietas valstī.

12. Izmeklēšanas nodaļa nekavējoties sniedz notikuma vietas valsts aviācijas institūcijām informāciju par bīstamajām kravām, kas atradās gaisa kuģī.

III. Izmeklēšana, ko veic izmeklēšanas nodaļa un pieaicinātie speciālisti

13. Šī nodaļa attiecas uz izmeklēšanu, ko veic izmeklēšanas nodaļa un papildus pieaicinātie speciālisti.

14. Izmeklēšanu vada izmeklēšanas nodaļas vadītājs vai viņa pilnvarota persona (turpmāk — izmeklēšanas vadītājs).

15. Izmeklēšanas vadītājam ir tiesības:

15.1. pieņemt galīgo lēmumu visos jautājumos, kas saistīti ar izmeklēšanas organizēšanu, metodiku un praksi;

15.2. dot rīkojumus un norādījumus visiem izmeklēšanas dalībniekiem, kā arī aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā iesaistīto gaisa kuģu ekspluatantiem;

15.3. ieteikt steidzamus pasākumus lidojumu drošības uzlabošanai, ja to nepieciešamība konstatēta izmeklēšanas procesā;

15.4. organizēt nepieciešamos izmēģinājumus un pētījumus;

15.5. iesaistīt izmeklēšanā nepieciešamos speciālistus, pieprasīt un saņemt no juridiskām un fiziskām personām izmeklēšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

15.6. atstādināt no piedalīšanās izmeklēšanā personas, kuras pieļāvušas šo noteikumu pārkāpumus vai kuras sistemātiski ignorē izmeklēšanas vadītāja rīkojumus;

15.7. pieprasīt, lai ārvalstu pilnvarotie pārstāvji un viņu padomnieki nodotu visu viņu rīcībā esošo informāciju, kas ir saistīta ar izmeklēšanu;

15.8. neizpaust informāciju par izmeklēšanas gaitu un konstatētajiem apstākļiem.

16. Izmeklēšanas speciālistiem ir tiesības:

16.1. iepazīties ar visiem izmeklēšanas materiāliem;

16.2. bez ierobežojuma piedalīties izmeklēšanā;

16.3. izteikt viedokli par jebkuru izmeklēšanas jautājumu un pieprasīt šī viedokļa atspoguļojumu izmeklēšanas protokolos;

16.4. pieprasīt, lai izmeklēšanas materiāliem tiktu pievienota papildu informācija un dokumenti.

17. Aparatūru, kas reģistrē lidojumu parametrus, no gaisa kuģa noņem, tās ierakstus atšifrē un ierakstītos datus apstrādā tikai speciāli apmācīts un kvalificēts personāls.

18. Izmeklēšanas noslēguma dokuments ir izmeklēšanas akts. Aktu sastādot, ņem vērā izmeklēšanas materiālus, pētījumu rezultātus, kā arī citu rīcībā esošo informāciju.

19. Izmeklēšanas aktu sastāda, lai objektīvi atspoguļotu izmeklēšanā noskaidrotos aviācijas nelaimes gadījuma apstākļus un cēloņus.

20. Izmeklēšanas aktu paraksta izmeklēšanas vadītājs un visi speciālisti. Ja rodas domstarpības par tā saturu, aktu sagatavo izmeklēšanas vadītāja piedāvātajā redakcijā. Speciālists, kurš nepiekrīt akta saturam, to paraksta ar piezīmi par savu atšķirīgo viedokli un pamato šo viedokli.

21. Izmeklēšanas akta parakstīšanas dienu uzskata par izmeklēšanas beigu dienu.

22. Izmeklēšanas akts ir pamats ziņojumu un lidojumu drošības rekomendāciju izstrādāšanai šajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Izmeklēšanas akta nesastādīšana neatbrīvo no nobeiguma ziņojuma un drošības rekomendāciju izstrādāšanas.

23. Par konfidenciālu uzskatāma šāda izmeklēšanas informācija un dokumenti:

23.1. personu liecības, kuras saņemtas izmeklēšanas laikā;

23.2. to personu sarakste, kuras saistītas ar gaisa kuģa ekspluatāciju;

23.3. medicīniskie vai citi normatīvajos aktos noteiktie aizsargājamie dati par personām, kuras saistītas ar aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu;

23.4. gaisa kuģa apkalpes locekļu sarunu ierakstu atšifrējumi;

23.5. speciālistu viedokļi, kas izteikti, analizējot iegūto informāciju.

24. Šo noteikumu 17., 18., 19., 21., 22. un 23.punkts attiecas arī uz izmeklēšanas nodaļu, tai veicot izmeklēšanu gadījumos, kad speciālisti nav pieaicināti.

IV. Paziņojums par aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu

25. Pēc informācijas saņemšanas par aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, kas Latvijas Republikas teritorijā noticis ar gaisa kuģi, kura maksimālā masa pārsniedz 2250 kg, izmeklēšanas nodaļa paziņojumu par aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu (turpmāk — paziņojums) nosūta Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO).

26. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

26.1. izmeklēšanas mērķis;

26.2. notikuma veids;

26.3. gaisa kuģa īpašnieka, ekspluatanta un nomnieka (ja tāds ir) nosaukums;

26.4. gaisa kuģa izgatavotājs, gaisa kuģa tips, nacionālās un valsts reģistrācijas zīmes, kā arī gaisa kuģa sērijas numurs;

26.5. gaisa kuģa kapteiņa uzvārds, apkalpes un pasažieru pilsonība;

26.6. aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta datums un laiks;

26.7. pēdējais izlidošanas punkts un plānotais gaisa kuģa nosēšanās punkts;

26.8. gaisa kuģa atrašanās vieta attiecībā pret kādu viegli nosakāmu ģeogrāfisko punktu, kā arī ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas;

26.9. gaisa kuģī bojā gājušo vai smagus miesas bojājumus guvušo apkalpes locekļu un pasažieru skaits, kā arī bojā gājušo vai smagus ievainojumus guvušo personu skaits, kas neatradās gaisa kuģī;

26.10. aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta apraksts un gaisa kuģa bojājumu apraksts;

26.11. apjoms, kādā izmeklēšanas nodaļa izmeklēs aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu vai ierosinās izmeklēšanu nodot citai valstij;

26.12. norādījumi par īpašām prasībām vai grūtībām, kas jāpārvar, lai nokļūtu notikuma vietā;

26.13. izmeklēšanas nodaļas adrese, sakaru līdzekļi un kontaktpersonas;

26.14. iespējamā bīstamas kravas atrašanās gaisa kuģī un šīs kravas īpašību apraksts;

26.15. ja nepieciešams, lidojumu drošības rekomendācijas.

27. Paziņojumu nosūta nekavējoties arī tad, ja šo noteikumu 26.punktā minētā informācija nav pilnīga.

28. Paziņojumu sagatavo vienā no Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) darba valodām, ņemot vērā saņēmēja lietoto valodu, ja tas neaizkavē informācijas nosūtīšanu.

29. Izmeklēšanas nodaļa nekavējoties nosūta Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO) tās rīcībā nonākušo papildu informāciju, kas netika iekļauta paziņojumā, kā arī citu būtisku informāciju, kas attiecas uz avārijas nelaimes gadījumu vai incidentu.

V. Izmeklēšanas kārtība

30. Izmeklēšanas nodaļa darbību veic neatkarīgi no tiesībaizsardzības institūciju izmeklēšanas un vienlaikus savu darbību koordinē ar tām.

31. Izmeklēšanas nodaļa sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm izziņo un organizē izmeklēšanas pasākumus un atbilstoši kompetencei koordinē tajos iesaistīto personu darbību.

32. Izmeklēšanas nodaļa sadarbojas ar:

32.1. institūcijām, kas veic meklēšanas un glābšanas darbus aviācijas un jūras nelaimes gadījumos;

32.2. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

32.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

32.4. Valsts policiju;

32.5. Katastrofu medicīnas centru un ārstniecības iestādēm;

32.6. gaisa kuģu ekspluatantiem;

32.7. Latvijas Pašvaldību savienību, attiecīgajām pilsētu un pagastu pašvaldībām un pašvaldības policiju;

32.8. Valsts robežsardzi;

32.9. tiesu;

32.10. prokuratūru;

32.11. citām personām, iestādēm un organizācijām.

33. Par visiem Latvijas Republikas teritorijā notikušiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem šo noteikumu 57.punktā minētās civilās aviācijas institūcijas, dienesti, gaisa kuģu ekspluatanti un fiziskās personas ziņo izmeklēšanas nodaļai.

34. Pēc informācijas saņemšanas izmeklēšanas nodaļa par aviācijas nelaimes gadījumu ziņo satiksmes ministram. Satiksmes ministrs saskaņā ar likumu “Par aviāciju” lemj par attiecīgo speciālistu pieaicināšanu izmeklēšanā. Izmeklēšanas nodaļa pēc tam, kad tā saņēmusi informāciju vai pati uzzinājusi par aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, nekavējoties sāk izmeklēšanu (neatkarīgi no speciālistu papildus pieaicināšanas).

35. Izmeklēšanas nodaļa atbilstoši savām iespējām sniedz palīdzību ārvalstu aviācijas institūcijām aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanā, ja ir saņemts attiecīgs pieprasījums.

36. Ja aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā ir kļuvis zināms, ka notikusi nelikumīga iejaukšanās civilās aviācijas darbībā, vai radušās aizdomas par šādu iejaukšanos, izmeklēšanas nodaļa par to nekavējoties informē satiksmes ministru.

37. Ja pēc izmeklēšanas beigšanas atklājas jauni būtiski fakti, izmeklēšanu var atsākt no jauna.

38. Ja izmeklēšanas ierosinātāja nav Latvijas Republika, izmeklēšanas atsākšanai izmeklēšanas nodaļa lūdz tās valsts piekrišanu, kura bija ierosinājusi izmeklēšanu.

VI. Piedalīšanās izmeklēšanas pasākumos ārvalsts teritorijā

39. Pēc tās valsts aviācijas institūciju lūguma, kura izmeklē aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, izmeklēšanas nodaļa sniedz visu tās rīcībā esošo nepieciešamo informāciju.

40. Ja ārvalstī tiek izmeklēts aviācijas nelaimes gadījums vai incidents, kurā iesaistīts Latvijas Republikā reģistrēts, ekspluatēts, projektēts vai izgatavots gaisa kuģis, satiksmes ministrs pilnvaro pārstāvi piedalīties šajā izmeklēšanā.

41. Ja pēc tās valsts lūguma, kura izmeklē aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, Latvijas Republikas aviācijas institūcijas sniedz šai valstij informāciju, nodrošina to ar iekārtām vai ekspertiem, satiksmes ministrs var pilnvarot pārstāvi piedalīties šajā izmeklēšanā.

42. Piedalīšanās izmeklēšanā dod tiesības satiksmes ministra pilnvarotajam pārstāvim:

42.1. apmeklēt aviācijas nelaimes gadījuma vietu;

42.2. apskatīt gaisa kuģa atlūzas;

42.3. iegūt informāciju no lieciniekiem un ieteikt jautājumus, kurus nepieciešams uzdot;

42.4. iegūt informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas lietiskajiem pierādījumiem;

42.5. iegūt attiecīgās lietas dokumentu kopijas;

42.6. piedalīties lidojuma parametrus reģistrējošās aparatūras ierakstu nolasīšanā;

42.7. piedalīties pasākumos, kas saistīti ar izmeklēšanu ārpus nelaimes gadījuma vietas, tajā skaitā detaļu apskatē, apspriedēs par tehniskiem jautājumiem, izmēģinājumos un situāciju atveidošanā;

42.8. piedalīties visās ar izmeklēšanu saistītās sanāksmēs;

42.9. iesniegt attiecīgās ārvalsts izmeklēšanas institūcijai dokumentus par nelaimes gadījumu vai incidentu.

43. Satiksmes ministrs var lūgt iespēju viņa pilnvarotajam pārstāvim piedalīties aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā, ja starp bojā gājušām vai smagus miesas bojājumus guvušām personām ir Latvijas Republikas pilsoņi. Šādā gadījumā satiksmes ministrs norīko ekspertu, kuram ir tiesības:

43.1. apmeklēt aviācijas nelaimes gadījuma vietu;

43.2. iepazīties ar faktisko informāciju;

43.3. piedalīties bojā gājušo atpazīšanā;

43.4. izjautāt aviācijas nelaimes gadījumā izdzīvojušās personas, kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi;

43.5. saņemt nobeiguma ziņojuma kopiju.

VII. Nobeiguma ziņojums

44. Nobeiguma ziņojums ir izmeklēšanas rezultātu apkopojums, kas pēc iespējas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām. Nobeiguma ziņojuma saturs atbilst nelaimes gadījuma vai incidenta veidam un smagumam.

45. Nobeiguma ziņojumā norāda izmeklēšanas vienīgo mērķi un iekļauj nepieciešamās rekomendācijas. Incidenta nobeiguma ziņojumā neiekļauj informāciju, kas identificē iesaistītās personas.

46. Pēc izmeklēšanas beigšanas izmeklēšanas nodaļa uz attiecīga akta pamata sagatavo nobeiguma ziņojuma projektu un nosūta to gaisa kuģa reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts un izgatavotājvalsts aviācijas institūcijām. Incidenta nobeiguma ziņojumu nosūta personām, kuras potenciāli gūs labumu no izmeklēšanas.

47. Ja 60 dienu laikā pēc nobeiguma ziņojuma projekta nosūtīšanas izmeklēšanas nodaļa saņem komentārus un piezīmes, kas attiecas uz šo ziņojuma projektu, tā apkopo šos materiālus un, ja nepieciešams, izdara grozījumus nobeiguma ziņojuma projektā.

48. Izmeklēšanas nodaļa apstiprina nobeiguma ziņojumu un to nosūta:

48.1. valstij, kura ir ierosinājusi izmeklēšanu;

48.2. gaisa kuģa reģistrētājvalstij;

48.3. gaisa kuģa ekspluatantvalstij;

48.4. gaisa kuģa projektētājvalstij;

48.5. gaisa kuģa izgatavotājvalstij;

48.6. valstij, kuras pilsoņi gājuši bojā vai guvuši smagus miesas bojājumus;

48.7. valstij, kura ir sniegusi informāciju, nodrošinājusi ar speciālām iekārtām vai ekspertiem.

49. Izmeklēšanas nodaļa ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta nosūta nobeiguma ziņojumu šo noteikumu 48.punktā minētajiem adresātiem. Ja nobeiguma ziņojuma izstrādāšana nav pabeigta, izmeklēšanas nodaļa reizi gadā (datumā, kad ir noticis aviācijas nelaimes gadījums vai incidents) attiecīgajiem adresātiem nosūta starpziņojumu. Starpziņojumā apraksta izmeklēšanas gaitu un norāda, kādas ar lidojumu drošību saistītās problēmas ir konstatētas.

50. Ja izmeklēšanas nodaļa ir izmeklējusi aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, kas apdraud gaisa kuģu ekspluatācijas drošību un kas ir noticis ar gaisa kuģi, kura masa pārsniedz 5700 kg, nobeiguma ziņojuma eksemplāru nosūta arī Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO). Šo ziņojumu sagatavo vienā no oficiālajām Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) darba valodām atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

VIII. Lidojumu drošības rekomendācijas

51. Izmeklēšanas nodaļa rekomendācijas lidojumu drošības uzlabošanai nosūta aviācijas institūcijām, citām ieinteresētām personām gan Latvijas Republikā, gan ārvalstīs, kā arī, ja nepieciešams, attiecīgo valstu izmeklēšanas institūcijām un Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO).

52. Ja nobeiguma ziņojumā ietvertās lidojumu drošības rekomendācijas attiecas uz Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izstrādātajiem aviācijas darbību reglamentējošiem dokumentiem, nosūtot šo ziņojumu Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO), tam pievieno priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem šajos dokumentos.

53. Ja Latvijas Republikas civilās aviācijas institūcijas, juridiskās vai fiziskās personas saņem ārvalsts aviācijas institūciju izstrādātās lidojumu drošības rekomendācijas vai priekšlikumus, tās informē attiecīgās valsts aviācijas institūcijas, kā arī izmeklēšanas nodaļu par plānotajiem vai veiktajiem profilaktiskajiem pasākumiem vai par iemesliem, kuru dēļ šādi pasākumi nav veikti.

IX. Pasākumi aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu novēršanai

54. Izmeklēšanas nodaļa apkopo un analizē aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu cēloņus.

55. Lai uzlabotu lidojumu drošību, izmeklēšanas nodaļa izveido gan obligātu, gan arī brīvprātīgu ziņošanas sistēmu. Atbilstoši šīm sistēmām tiek ziņots par visiem draudiem lidojumu drošībai.

56. Draudi lidojumu drošībai ir incidenti, kā arī gaisa kuģu, to iekārtu defekti un bojājumi, aeronavigācijas sistēmu un zemes tehnisko iekārtu bojājumi, kas apdraud gaisa kuģu ekspluatāciju un lidojumu vadīšanu (turpmāk — apdraudējumi). Apdraudējumu saraksts iekļauts šo noteikumu 3.pielikumā.

57. Saskaņā ar obligāto ziņošanas sistēmu ziņot izmeklēšanas nodaļai par draudiem lidojumu drošībai ir Latvijas Republikas civilās aviācijas institūciju, lidostu ekspluatācijas dienestu, gaisa satiksmes vadības dienestu un gaisa kuģu ekspluatantu pienākums, kā arī fiziskās personas pienākums, ja šī persona:

57.1. ir gaisa kuģa kapteinis vai izmantotājs;

57.2. nodarbojas ar gaisa kuģu iekārtu vai agregātu izgatavošanu un tehnisko apkopi;

57.3. apstiprina tehniskās apkopes sertifikātus vai atļauj gaisa kuģu, to iekārtu un agregātu ekspluatāciju;

57.4. ir kvalificēts gaisa satiksmes vadības dienesta dispečers;

57.5. ir atbildīga par lidlauku tehnisko stāvokli;

57.6. uzstāda gaisa satiksmes vadības un navigācijas iekārtas, veic to modifikāciju, tehnisko apkopi, remontu un pārbaudi;

57.7. apkalpo gaisa kuģus — uzpilda degvielu, uzkopj gaisa kuģu salonus, piegādā gaisa kuģiem krājumus, izvieto pasažierus un kravu, veic gaisa kuģu pretapledojuma apstrādi un pārvieto tos ar vilcēju.

58. Atbilstoši brīvprātīgajai ziņošanas sistēmai izmeklēšanas nodaļa apkopo informāciju par aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem un veicina, lai jebkura persona, kas darbojas civilās aviācijas jomā, brīvprātīgi sniegtu informāciju.

59. Brīvprātīgās ziņošanas sistēmas ietvaros ir aizliegts pieprasīt datus, kas identificē informācijas sniedzēju. Minētās ziņošanas sistēmas ietvaros saņemtā informācija nevar tikt izmantota soda sankciju piemērošanai, izņemot gadījumu, ja ziņotājs pats ir vainīgs attiecīgajā rīcībā.

60. Izmeklēšanas nodaļa izveido un uztur aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu datu bāzi. Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu datu bāzē netiek reģistrēti fizisko personu dati.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 1994/56/EC.

Ministru prezidenta vietā — tieslietu ministrs A.Aksenoks

Satiksmes ministrs R.Zīle

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 29.novembri.

 

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 25.novembra noteikumiem Nr.660

Incidenti, kas apdraud gaisa kuģu ekspluatācijas drošību

Gaisa kuģu ekspluatācijas drošība ir apdraudēta šādos gadījumos:

1. Ir gandrīz notikusi sadursme, kas prasījusi manevra veikšanu, lai izvairītos no sadursmes vai nedrošas situācijas.

2. Lidojuma laikā pēdējā brīdī ir notikusi izvairīšanās no sadursmes ar zemi.

3. Pacelšanās pārtraukta no slēgta vai aizņemta skrejceļa.

4. Pacelšanās no slēgta vai aizņemta skrejceļa, pēdējā brīdī izvairoties no sadursmes ar šķēršļiem.

5. Nosēšanās vai nosēšanās mēģinājums uz slēgta vai aizņemta skrejceļa.

6. Būtiska kļūda paredzēto parametru sasniegšanā gaisa kuģa pacelšanās laikā vai lidojuma sākuma augstuma uzņemšanas laikā.

7. Ir konstatēta uguns vai dūmi pasažieru vai kravas telpās, kā arī dzinēja aizdegšanās, kaut arī aizdegšanās tiek nodzēsta ar ugunsdzēšanas iekārtām.

8. Gaisa kuģa apkalpei ir bijusi ārkārtas nepieciešamība izmantot gaisa kuģa skābekļa sistēmu.

9. Gaisa kuģa konstrukcijas bojājums vai dzinēja izjukšana, kas neizraisa nelaimes gadījumu.

10. Daudzkārtēji vienas vai vairāku gaisa kuģa sistēmu bojājumi, kas būtiski ietekmē tā vadīšanu.

11. Gaisa kuģa apkalpes loceklis lidojuma laikā ir kļuvis darbnespējīgs.

12. Degvielas atlikums ir mazāks par minimālo noteikto degvielas rezervi, un pilots izziņo ārkārtas stāvokli.

13. Ir pieļautas pacelšanās vai nosēšanās kļūdas (piemēram, nosēšanās pirms skrejceļa sākuma; pārāk vēla piezemēšanās ar nepietiekamu bremzēšanas ceļu, kas izraisa izbraukšanu no skrejceļa; pārāk gara ieskriešanās, kas izraisa pacelšanās pārtraukšanu un izbraukšanu no skrejceļa; izbraukšana aiz skrejceļa sānu malas pacelšanās vai nosēšanās laikā).

14. Sistēmu kļūmes, kritiski laikapstākļi, lidojums ārpus apstiprinātā lidojuma plāna vai citi gadījumi, kas varētu radīt grūtības gaisa kuģa lidojuma vadīšanā.

15. Bojājums vairāk nekā vienā hidrauliskā spiediena nodrošināšanas sistēmā, kas ir nepieciešama lidojuma veikšanai un navigācijai.

Satiksmes ministrs R.Zīle

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 25.novembra noteikumiem Nr.660

Nobeiguma ziņojuma saturs

1. Ziņojuma sākumā norāda šādu ar gaisa kuģi saistītu informāciju:

1.1. ekspluatētāja nosaukums;

1.2. izgatavotāja nosaukums;

1.3. gaisa kuģa tips;

1.4. nacionālās un valsts reģistrācijas zīmes;

1.5. aviācijas nelaimes gadījuma vieta un laiks.

2. Pārskatā sniedz informāciju par:

2.1. paziņojuma par aviācijas nelaimes gadījumu nosūtīšanu;

2.2. izmeklēšanas nodaļu;

2.3. izmeklēšanā papildus pieaicinātajiem speciālistiem;

2.4. apstākļiem, kas izraisījuši aviācijas nelaimes gadījumu.

3. Ziņojuma galvenā daļa ietver šādu informāciju:

3.1. lidojuma apstākļi:

3.1.1. lidojumam piešķirtais numurs un veids;

3.1.2. pēdējā izlidošanas vieta;

3.1.3. izlidošanas laiks;

3.1.4. plānotā nosēšanās vieta;

3.1.5. lidojuma sagatavošana;

3.1.6. lidojuma un to notikumu apraksts, kuri izraisījuši aviācijas nelaimes gadījumu (ja nepieciešams, ietver lidojuma norises galvenās daļas aprakstu);

3.1.7. aviācijas nelaimes gadījuma notikuma vieta (ģeogrāfiskās koordinātas);

3.1.8. aviācijas nelaimes gadījuma laiks;

3.1.9. nakts vai dienas lidojums;

3.2. personu miesas bojājumi, norādot cietušo skaitu (sk. tabulu);

Nr.p.k.	Miesas bojājumi	Apkalpes locekļi	Pasažieri	Citas personas
1.	Nāvējoši bojājumi
2.	Smagi bojājumi
3.	Nenozīmīgi bojājumi/nav bojājumu

3.3. gaisa kuģa bojājumu īss apraksts (gaisa kuģis iznīcināts, nopietni bojāts, nedaudz bojāts, bez bojājumiem);

3.4. citu priekšmetu vai objektu bojājumu apraksts;

3.5. informācija par personālu:

3.5.1. vecums, apliecības derīguma termiņš, kvalifikācija, obligātās pārbaudes, lidojumu pieredze (kopējais nolidoto stundu skaits un ar attiecīgā tipa gaisa kuģi nolidoto stundu skaits) un informācija par darba laiku;

3.5.2. īss citu apkalpes locekļu kvalifikācijas un lidojumu pieredzes apraksts;

3.5.3. ja nepieciešams, informācija par citu dienestu darbiniekiem (piemēram, gaisa satiksmes vadības, gaisa kuģu apkopes un citu dienestu darbiniekiem);

3.6. informācija par gaisa kuģi:

3.6.1. īss pārskats par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un tehnisko apkopi (norāda tehniskos trūkumus, kuri ir bijuši zināmi pirms lidojuma un lidojuma laikā, ja tie ir saistīti ar aviācijas nelaimes gadījumu);

3.6.2. gaisa kuģa tehniskā stāvokļa apraksts, ja nepieciešams, norādot, vai gaisa kuģa masa un smaguma centrs ir atradies atļautajās robežās tajā lidojuma posmā, kad notika aviācijas nelaimes gadījums (ja netika ievēroti atļautie nosacījumi un ja tam ir sakars ar aviācijas nelaimes gadījumu, sniedz konkrētus datus);

3.6.3. izmantotās degvielas tips;

3.7. meteoroloģiskā informācija:

3.7.1. īss pārskats par meteoroloģiskajiem apstākļiem aviācijas nelaimes gadījuma vietā un laikā, tajā skaitā par laika prognozi un faktiskajiem laikapstākļiem, kā arī meteoroloģiskās informācijas pieejamību gaisa kuģa apkalpei;

3.7.2. dabiskais apgaismojums aviācijas nelaimes gadījuma laikā (piemēram, dienas vai nakts apgaismojums vai krēsla);

3.8. informācija par pieejamām navigācijas ierīcēm, tajā skaitā par tādām nosēšanās ierīcēm kā ILS (instrumentālās nosēšanās sistēma), MLS (mikroviļņu nosēšanās sistēma), NDB (nenoteikta virziena darbības radiobāka), PAR (precīzas pieejas lokators), VOR (augstas frekvences visu virzienu radiobāka), vizuālās nosēšanās ierīcēm, kā arī dati par to efektivitāti aviācijas nelaimes gadījuma laikā;

3.9. informācija par aviācijas mobilo un fiksēto sakaru efektivitāti;

3.10. informācija par lidlauka un tā iekārtu stāvokli vai par nosēšanās vai pacelšanās zonu, ja nav izmantots lidlauks;

3.11. lidojuma parametrus reģistrējošo iekārtu atrašanās vieta gaisa kuģī, to stāvoklis pēc atrašanas un šo iekārtu reģistrēto datu iegūšana;

3.12. informācija par aviācijas nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa atliekām un sadursmes brīdi — kopējie dati par aviācijas nelaimes gadījuma vietu un gaisa kuģa atlieku zonas raksturu, noteiktiem tehniskiem vai agregātu bojājumiem. Sīkāka informācija par nelaimes gadījuma vietu un dažādu gaisa kuģa atlieku stāvokli gadījumā, ja gaisa kuģis ir sadalījies daļās vēl pirms sadursmes. Diagrammas, shēmas un fotoattēlus var pievienot šim ziņojumam vai tā pielikumiem;

3.13. medicīniskā informācija:

3.13.1. īss apraksts par šo noteikumu 17.1.apakšpunktā minētās izmeklēšanas rezultātiem;

3.13.2. gaisa kuģa apkalpes locekļu apliecībās iekļauto medicīnisko informāciju ieraksta saskaņā ar šī pielikuma 3.5.apakšpunktu;

3.14. ugunsgrēka gadījumā — dati par notikuma raksturu, lietotajām ugunsdzēšanas iekārtām un to efektivitāti;

3.15. izdzīvošanas iespējas:

3.15.1. meklēšanas, evakuācijas un glābšanas darbu īss apraksts;

3.15.2. gaisa kuģa apkalpes un pasažieru atrašanās vietu apraksts un viņu gūtie miesas bojājumi;

3.15.3. gaisa kuģa elementu bojājumi (informācija par bojātiem krēsliem un drošības jostu sprādzēm);

3.16. izmēģinājumu un pētniecības darbu rezultātu apraksts;

3.17. informācija par komersantu (komercsabiedrību) un institūciju administratīvo darbību, ja tās ietekmējušas gaisa kuģa ekspluatāciju. Par šādām institūcijām uzskatāmi gaisa kuģu ekspluatētāji, gaisa satiksmes vadības dienesti, gaisa trašu, lidlauku un meteoroloģisko dienestu aģentūras, kā arī valsts pārvaldes iestādes. Informācijā var iekļaut ziņas par struktūrvienībām un to funkcijām, resursiem, administratīvo politiku un praksi, kā arī to darbību regulējošiem tiesību aktiem;

3.18. speciāla izmeklēšanas tehnoloģija, ja tāda tika izmantota (īsi pamato šādas tehnoloģijas izmantošanas nepieciešamību un izskaidro tās galvenās iezīmes, kā arī apraksta iegūtos rezultātus);

3.19. papildu informācija.

4. Ziņojumā analizē tikai to informāciju, kas noteikta šī pielikuma 3.punktā un attiecas uz secinājumu izdarīšanu un cēloņu konstatēšanu.

5. Secinājumos iekļauj iegūtos datus, kā arī aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta tiešos un netiešos cēloņus, kuri atklāti aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanas gaitā.

6. Ziņojumā iekļauj lidojumu drošības rekomendācijas aviācijas nelaimes gadījumu novēršanai.

7. Lai nodrošinātu ziņojuma labāku izpratni, tā pielikumā var iekļaut papildu informāciju.

Satiksmes ministrs R.Zīle

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 25.novembra noteikumiem Nr.660

Lidojumu drošības apdraudējumi

Lidojumu drošība ir apdraudēta šādos gadījumos:

1. Ir gaisa kuģa konstrukcijas bojājumi:

1.1. kas radušies lidojumā vai uz zemes nejaušu iemeslu vai nodiluma dēļ (plaisa, korozija, paliekoša deformācija);

1.2. kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa lidojumu drošību;

1.3. kurus atklāj obligātās pārbaudes laikā;

1.4. kas radušies, gaisa kuģa daļai atdaloties lidojuma laikā.

2. Ir konstatēti apkalpes locekļu vai tehniskā personāla darbinieku miesas bojājumi vai pēkšņa saslimšana:

2.1. smagi miesas bojājumi, kas gūti gaisa kuģa vai tā aprīkojuma ekspluatācijas dēļ, kaut arī nav noticis aviācijas nelaimes gadījums, par kuru nepieciešams ziņot;

2.2. gaisa kuģa apkalpes locekļa miesas bojājumi, ja viņš ir atradies pilotu kabīnē (ieskaitot miesas bojājumus, kas gūti pirms gaisa kuģa pacelšanās, ja tas varēja radīt darbspēju zudumu pēc gaisa kuģa pacelšanās);

2.3. pasažieru salona apkalpes locekļa miesas bojājumi, kuru dēļ viņš vairs nespēj veikt pienākumus avārijas apstākļos;

2.4. tehniskā personāla (tajā skaitā gaisa satiksmes vadības dispečera un inženiertehniskā personāla) darbinieka miesas bojājumi, kuru dēļ gaisa kuģis varēja nokļūt bīstamā situācijā.

3. Bīstamu situāciju novēršanas gadījumi:

3.1. avārijas aprīkojuma vai noteiktās avārijas novēršanas procedūras izmantošana lidojuma laikā vai uz zemes;

3.2. gaisa kuģa apkalpes nestandarta pasākumi, lai novērstu avārijas situāciju;

3.3. gaisa kuģa apkalpe paziņo par avārijas situāciju;

3.4. avārijas situācija, piespiedu nosēšanās vai nosēšanās drošības dēļ;

3.5. avārijas aprīkojuma defekti vai avārijas novēršanas procedūras izpildes kļūdas.

4. Ir konstatētas gaisa kuģa sistēmu vai tā aprīkojuma darbības kļūmes:

4.1. būtiski bojājumi divās vai vairākās šādās pamatsistēmās, apakšsistēmās, aprīkojuma komplektā vai galvenajās sastāvdaļās:

4.1.1. dzinēju vilkmes un reversēšanas sistēmā;

4.1.2. hidrauliskajās sistēmās;

4.1.3. gaisa kuģa vadības sistēmās;

4.1.4. elektroapgādes sistēmās;

4.1.5. gaisa apgādes sistēmās;

4.1.6. pretapledošanas sistēmās;

4.1.7. sakaru sistēmās;

4.1.8. navigācijas sistēmās un instrumentos;

4.1.9. avārijas signalizācijas sistēmās un iekārtās;

4.1.10. bremžu sistēmās;

4.1.11. riteņu vai riepu bojājumi uz katras šasijas;

4.2. sistēmu, apakšsistēmu, aprīkojuma komplektu vai to galveno komponentu būtiski bojājumi, ja papildus ir kāds no šādiem apstākļiem:

4.2.1. ārkārtēju apstākļu vai neparedzētu seku rašanās;

4.2.2. standarta ekspluatācijas procedūru vai gaisa kuģa vadības neapmierinoša veikšana;

4.2.3. attiecīgo dublējošo sistēmu, apakšsistēmu vai iekārtu neapmierinoša darbība;

4.2.4. bīstamas situācijas rašanās vai tās rašanās iespēja gaisa kuģa apkalpes nepareiza lēmuma vai darbības dēļ;

4.3. kāds no šādiem apstākļiem:

4.3.1. ugunsgrēks vai sprādziens;

4.3.2. dūmi, indīgi vai kaitīgi tvaiki gaisa kuģī;

4.3.3. ievērojama degvielas noplūde, kas izraisa lielus degvielas zudumus vai ugunsgrēka rašanās briesmas;

4.3.4. degvielas avārijas noliešanas sistēmas bojājumi, kas izraisa neparedzētu, ievērojamu degvielas noplūdi, ugunsgrēka rašanās draudi vai gaisa kuģa aprīkojuma bīstams piesārņojums;

4.3.5. degvielas padeves sistēmas bojājumi, kas būtiski ietekmē degvielas sadali un padevi;

4.3.6. hidrauliskā šķidruma, eļļas un citu šķidrumu būtiska noplūde, kas rada nopietnus ugunsgrēka rašanās draudus vai gaisa kuģa aprīkojuma bīstama piesārņojuma iespēju;

4.3.7. nav iespējams atkārtoti iedarbināt noslāpušu, bet darboties spējīgu dzinēju;

4.3.8. nav iespējams nostādīt gaisa kuģa propelleri minimālās vai maksimālās gaisa pretestības leņķī;

4.3.9. nav iespējams izslēgt dzinēju vai regulēt tā jaudu vai vilkmi;

4.3.10. radušies dzinēja vai citu ātri rotējošu komponentu — rezerves ģeneratora un gaisa starteru — defekti, kurus nevar novērst;

4.3.11. lielu apgriezienu attīstīšana un dzinēju, propelleru, rotoru vai rezerves ģeneratora darbība, kas būtiski pārsniedz pieļaujamo apgriezienu skaitu;

4.3.12. aizplākšņu, priekšspārnu un aerodinamisko bremžu būtiska asimetrija, kā arī gaisa kuģa vadības defekti;

4.3.13. gaisa kuģa vadības sistēmu vai ar tām saistīto balansēšanas un bloķēšanas sistēmu traucēta darbība;

4.3.14. helikoptera propellera autostabilizatora defekts;

4.3.15. jebkuras indikācijas sistēmas bojājums, kas var maldināt apkalpi, nolasot indikatoru rādījumus;

4.3.16. jebkuras pamatsignalizācijas sistēmas vai signalizējošo ierīču ieslēgšanās, izņemot gadījumus, ja apkalpes locekļiem ir skaidrs, ka indikācijas rādījumi ir kļūdaini:

4.3.16.1. ugunsgrēka vai dūmu signalizācijai;

4.3.16.2. gaisa plūsmas turbulences signalizācijai;

4.3.16.3. durvju signalizācijai;

4.3.16.4. signalizācijai par bīstamu tuvošanos zemei;

4.3.16.5. signalizācijai par propelleru un transmisijas stāvokli;

4.3.17. obligātā pārbaudē vai inspekcijā atklāts defekts, būtisks bojājums vai nodilums svarīgā mezglā, sistēmā vai aprīkojumā;

4.3.18. būtiski defekti sistēmās vai to daļās izdilšanas gadījumā, kas atklāti, veicot tehnisko apkopi, kapitālo vai kārtējo remontu;

4.3.19. būtiski defekti vai bojājumi sistēmās vai to daļās, kas atklāti kārtējā gaisa kuģa izmēģinājumā vai pārbaudē.

5. Notikumi, kas saistīti ar gaisa kuģa vadīšanu lidojuma laikā un par kuriem jāziņo:

5.1. pacelšanās pārtraukta ar ātrumu, kas ir tuvs vai lielāks par pacelšanās lēmuma pieņemšanas ātrumu;

5.2. novirze no iepriekš noteiktā kursa vai augstuma, ko izraisījušas ekspluatācijas procedūru vai sistēmu kļūmes vai kļūmes aprīkojumā;

5.3. nosēšanās pārtraukta augstumā, kas ir zemāks par atļauto lēmuma pieņemšanas augstumu;

5.4. neparedzēta pieskaršanās zemei, ieskaitot pieskaršanos zemei pirms skrejceļa sākuma;

5.5. izbraukšana pāri skrejceļa galam vai malai;

5.6. bremžu sistēmu bojājumi;

5.7. nolaišanās vai nosēšanās uz nepareiza skrejceļa vai lidlauka;

5.8. gaisa kuģa vadāmības zudums;

5.9. neparedzēta un būtiska gaisa kuģa ātruma zaudēšana;

5.10. vadības sistēmas galveno hidraulisko pastiprinātāju defekti;

5.11. neparedzēta vai nepareiza gaisa kuģa vadības sistēmu izmantošana, kas ir radījusi vai varējusi radīt būtiskus draudus gaisa kuģa lidojumu drošībai;

5.12. incidents, kas radies iepriekš plānota aprīkojuma defekta imitācijas dēļ un kura mērķis ir mācības, sistēmas pārbaude vai izmēģinājums.

6. Šādu bojātu iekārtu vai neatbilstošu pakalpojumu izmantošana gaisa kuģa ekspluatācijā:

6.1. navigācijas iekārtas un sakaru līdzekļi:

6.1.1. aeronavigācijas iekārtas;

6.1.2. sakaru līdzekļi;

6.2. gaisa kuģu satiksmes vadības dienestu vai ekspluatācijas dienestu pakalpojumi:

6.2.1. tehniskā dienesta, tajā skaitā gaisa kuģu satiksmes vadības un informācijas dienesta, meteoroloģiskā dienesta nepareizas, nepietiekamas vai kļūdainas informācijas sniegšana;

6.2.2. gaisa kuģa lidojums zemāk par minimālo augstumu;

6.2.3. nepareizi nostādīti augstuma mērītāji;

6.2.4. nolaišanās noteikumu neizpildīšana;

6.2.5. kļūdaina gaisa kuģa atpazīšana uz radiolokatora ekrāna;

6.2.6. svarīgu radiokomandu nepareiza pārraidīšana, saņemšana vai izprašana;

6.2.7. minimālo noteikto attālumu pārkāpšana starp gaisa kuģiem vertikālā un horizontālā plaknē;

6.3. lidlauku aprīkojums:

6.3.1. lidlauka apgaismes sistēmu kļūmes vai nopietni bojājumi;

6.3.2. lidlauka manevrēšanas laukumu ievērojami bojājumi vai seguma sairšana;

6.3.3. ievērojama degvielas noplūde uz lidlauka peroniem;

6.3.4. šķēršļu vai bīstamu vietu marķēšanas kļūdas vai neatbilstība uz lidlauka manevrēšanas laukumiem;

6.3.5. nepiederošu objektu atrašanās uz skrejceļa vai manevrēšanas ceļa;

6.3.6. perona tehnisko iekārtu sprādzieni, kuru dēļ ir radušies gaisa kuģa vai tehnisko iekārtu būtiski bojājumi vai ievainoti cilvēki;

6.3.7. sadursmes starp kustībā esošiem gaisa kuģiem, starp gaisa kuģi un transportlīdzekļiem vai citiem objektiem;

6.3.8. kustībā esoša gaisa kuģa neparedzēta izbraukšana ārpus mākslīgā seguma;

6.4. lidojuma apkalpei sniegtās informācijas un instrukciju neievērošana:

6.4.1. gaisa kuģa atpazīšanas koda nepareiza uzstādīšana;

6.4.2. lidojums nepareizā augstumā vai maršrutā;

6.4.3. pa radiotelefonu saņemtu svarīgu ziņu nepareiza izprašana.

7. Notikumi, kas saistīti ar pārkāpumiem pasažieru un kravas pārvadājumos vai degvielas uzpildīšanas pārkāpumiem:

7.1. nepareiza degvielas daudzuma uzpilde, kas var būtiski ietekmēt lidojuma ilgumu, lidojuma tehniskos rādītājus, gaisa kuģa balansējumu vai konstrukcijas izturību;

7.2. neatbilstoša tipa vai nekvalitatīvas degvielas, kā arī citu gaisa kuģa tehnisko šķidrumu iepilde;

7.3. bīstamu kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi;

7.4. tādu kravu nepareiza marķēšana un iesaiņošana, kuru pārvadāšanā ir noteikti ierobežojumi;

7.5. nepareiza pasažieru, bagāžas un kravas izvietošana, kas pārsniedz gaisa kuģa masas un balansējuma ierobežojumus;

7.6. lielu kravu vai kravas konteineru nepietiekami droša nostiprināšana;

7.7. nepareiza kravas vai bagāžas izvietošana, kas var radīt draudus gaisa kuģa ekspluatācijas drošībai, tā aprīkojumam vai personām vai šķēršļus apkalpes locekļu un pasažieru evakuācijai;

7.8. gaisa kuģa konstrukcijas, sistēmu vai tā aprīkojuma būtiska piesārņošana, kas radusies, pārvadājot bagāžu vai kravu;

7.9. grūtības, kas radušās tādēļ, ka ir bijusi nepieciešamība kontrolēt agresīvu vai apbruņotu pasažieru rīcību vai alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā esošu pasažieru uzvedību.

8. Notikumi, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa un tajā esošo personu vai citu personu drošību:

8.1. tehniskā aprīkojuma defekti vai bojājumi, ja šis aprīkojums tiek izmantots gaisa kuģu sistēmu un aprīkojuma pārbaudei;

8.2. bieža noteikta veida notikuma atkārtošanās (kaut gan par attiecīgo notikumu nav jāziņo);

8.3. gaisa kuģa vai tehniskā aprīkojuma sastāvdaļu nepareiza savienošana (gadījumos, ja tas nav atklāts pārbaudē);

8.4. bumbas sprādziena draudi;

8.5. gaisa kuģa nolaupīšana;

8.6. atmosfēras elektroizlāde negaisa laikā, kuras dēļ radušies būtiski gaisa kuģim svarīgu sistēmu bojājumi vai ievainotas gaisa kuģī esošās personas;

8.7. degvielas izlietots vairāk, nekā to paredz minimālais noteiktās navigācijas rezerves lielums.

9. Citi notikumi, kas var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību.

Satiksmes ministrs R.Zīle