Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 27. novembra sēdē

Ārlietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””.

Šobrīd starptautiskie līgumi, kas ir jāapstiprina Ministru kabinetā, tiek apstiprināti ar noteikumiem Ministru kabineta iekārtas likuma 14.3. punkta kārtībā.

Ņemot vērā, ka jautājumus saistībā ar Latvijas Republikas starptautisko līgumu noslēgšanu regulē likums “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, pašreizējā kārtība atzīstama par pagaidu. Ir nepieciešams veikt grozījumus likumā, tādējādi ietverot tajā normas, kas deleģē Ministru kabinetam tiesības apstiprināt ar noteikumiem starptautiskos līgumus.

Grozījumi likumā paredz kārtību, kādā starpvaldību līgumi un daudzpusējie starptautiskie līgumi, par pievienošanos kuriem lēmumu pieņem Ministru kabinets, tiek apstiprināti Ministru kabinetā, un paredz deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt starptautiskos līgumus, pieņemot saistošos noteikumus.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Ekonomikas ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumos Nr.188 “Noteikumi par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju””.

Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” bezsaimnieka kapitāla daļu pārdošanu veic institūcija, kas atsavina valsts kapitāla daļas.

Noteikumu grozījuma mērķis ir nodrošināt to atbilstību likumam “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes ministrijā;

Ekonomikas ministrija

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”.

Likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 127.pants paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek pārdotas valstij piekritīgās bezmantinieka kapitāla daļas, bet Komerclikumā nav noteikts, kā tiek atsavinātas privāto kapitālsabiedrību bezmantinieka akcijas.

Likuma grozījuma mērķis ir nodrošināt iespēju pārdot valstij piekritīgās bezmantinieka kapitāla daļas (akcijas) ne tikai sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, bet arī akciju sabiedrībā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 15.augusta noteikumos Nr.253 “Noteikumi par starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu licenču piešķiršanu un pagarināšanu privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības uzņēmumiem (statūtsabiedrībām) atbilstīgi 2003.gada 12.novembra grozījumiem likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”, ar kuriem ir pagarināts privatizācijas sertifikātu izmantošanas derīguma termiņš. Saeimā ir pieņemts Finanšu instrumentu tirgus likums, kas neparedz licenču piešķiršanu fiziskām personām darbībai vērtspapīru tirgū, tādēļ noteikumu projektā iekļauti attiecīgi grozījumi.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

 

Finanšu ministrija

— ieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – ievešana muitas noliktavā”.

2003.gada 6.novembrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Muitas likumā”, tajā precizēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā atverama muitas noliktava un izsniedzama un anulējama muitas noliktavas turēšanas atļauja. Likums arī papildināts ar normām, kas paredz publisko un privāto muitas noliktavu tipa iedalījumu.

Tā kā līdz ar minētā likuma pieņemšanu mainās deleģējums Ministru kabinetam, kā arī likumā ir iekļautas normas, kuras vienlaikus reglamentētas arī Ministru kabineta 2003.gada 28.janvāra noteikumos Nr.52 “Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra – ievešana muitas noliktavā”, nepieciešams izstrādāt jaunus noteikumus muitas procedūras – ievešana muitas noliktavā – piemērošanai.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

 

Izglītības un zinātnes ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 2.decembra noteikumos Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli””.

Grozījumi noteikumos izdarāmi, pamatojoties uz likumu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kurš satur norādi, ka likuma 1.panta otrās daļas 8.punkts papildināms pēc vārdiem “sporta būves” ar vārdiem “un ēkas”. Līdz ar to noteikumu ievaddaļa ir papildināma pēc vārdiem “sporta būves” ar vārdiem “un ēkas” tā, kā tas ir norādīts likumā.

Saskaņā ar iesniegtajiem nekustamo īpašumu dokumentiem un faktu, ka šie nekustamie īpašumi atbilst sporta objektu statusam, noteikumi ir papildināmi ar šādiem sporta objektiem: Ventspils peldbaseins Lauku ielā 5, Ventspilī, sporta internāts Lielajā prospektā 33, Ventspilī; sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sporta komplekss “Zemgale”” sporta centrs Rīgas ielā 11, Jelgavā; Burāšanas jaunatnes sporta bāze Pāvu ielā 14, Rīgā.

Paredzēts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

 

Kultūras ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 7.jūlija noteikumos Nr.242 “Muzeju akreditācijas noteikumi””.

Muzeju likuma 11.pants nosaka pienākumu akreditēties ikvienam valsts vai pašvaldības muzejam. Kārtību, kādā veicama muzeju akreditācija, kā arī termiņu, uz kādu muzejs tiek akreditēts, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

2004.gada janvārī ir jāuzsāk atkārtota muzeju akreditācija. Muzeju valsts pārvalde ir konstatējusi, ka noteikumi nenosaka muzeju atkārtotās akreditācijas īstenošanas kārtību. Atkārtotajā akreditācijā iesniedzamie dokumenti atšķiras no sākotnējās akreditācijas. Akreditācijas pirmie pieci gadi parādīja, ka atsevišķos gadījumos ir lietderīgi muzeju akreditēt uz garāku termiņu.

Grozījumi noteikumos paredz izdalīt muzeju sākotnējās un atkārtotās akreditācijas īstenošanas kārtību, kā arī nosaka atkārtotai akreditācijai iesniedzamo dokumentu sarakstu un iespēju muzejiem atkārtotās akreditācijas rezultātā akreditēties uz vienu vai diviem termiņiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes, Zemkopības ministrijā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumos Nr.311 “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu””.

Pamatojoties uz Muzeju likumu, izdoti Ministru kabineta noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu, kopš to izdošanas ir pagājuši pieci gadi. Šajā laika posmā Muzeju valsts pārvalde, pildot savas funkcijas – pārraugot Nacionālo muzeju krājumu un veicot muzeju akreditāciju, ir apkopojusi muzeju pieredzi krājuma darbā un secinājusi, ka noteikumi ir jāpilnveido atbilstoši reālai situācijai muzeju krājumu veidošanā, papildināšanā, uzskaitē, saglabāšanā un izmantošanā. Noteikumos nepieciešams atrunāt vēl citus iespējamos, bet līdz šim neatrunātos muzeja priekšmetu izslēgšanas un atsavināšanas gadījumus. Jāpielīdzina noteikumu normas izmaiņām citos ar muzeju nozari saistītos normatīvajos aktos, kā arī jāizdara grozījumi un papildinājumi, ņemot vērā moderno tehnoloģiju ienākšanu krājuma darbā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes, Zemkopības ministrijā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”.

Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 7.pantu, kas nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību, nosakot attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības.

Noteikumu projektā kā centra un tā aizsardzības zonas nozīmīgākie saglabājamie autentisko kultūrvēsturisko vērtību elementi ir: vēsturiskā plānojuma struktūrā: ielas un laukumi, kurus veido apbūves līnija (būvlaide) un ēku dzegas augstuma līnija; kvartālu iekšējā telpa, kuru veido apbūves telpiskais izkārtojums un apzaļumojums; Vecrīgas siluets. Arheoloģiskajā kultūrslānī: būvju atliekas apbūves neskartajās teritorijās. Neapbūvējamas publiskās ārtelpas: Akadēmijas laukums; Alberta laukums; Dailes teātra laukums; Doma laukums; Herdera laukums; Jēkaba laukums; Līvu laukums; Pils laukums; Rātslaukums; Strēlnieku laukums; Vašingtona laukums. Zaļumu un zaļo zonu sistēma šādos objektos: Esplanāde; Grīziņkalns; Kanālmalas apstādījumi; Kronvalda parks; Lielie kapi; Vērmanes parks; Viestura dārzs; Ziedoņdārzs. Ielu un pagalmu apzaļumojums, kā arī šādas vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpes: Daugava pilsētas centra robežās; Rīgas pilsētas kanāls.

Projektā paredzēts noteikt, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ne retāk kā reizi divos gados iesniedz ziņojumu Ministru kabinetam par riska faktoriem un prioritāriem pasākumiem Rīgas vēsturiskā centra un zonas saglabāšanā.

Gadījumos, kad tiek nojauktas ēkas vai demontētas to daļas, ēku kultūrvēsturiski vērtīgās detaļas saglabājamas objektā. Ja tas nav iespējams, ēkas īpašnieks tās pārvieto saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumu izmantošanai citu objektu restaurācijā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības fonda līdzekļu pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība”.

Noteikumu projekts nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības fonda turētāju, kārtību, kādā pieņemami lēmumi par fonda līdzekļu izlietošanu un sniedzama informācija par izlietotajiem fonda līdzekļiem.

Projekts paredz noteikt, ka fonda turētāja ir Kultūras ministrija. Par fonda finanšu līdzekļu izlietojumu lemj kultūras ministra izveidota fonda padome piecu locekļu sastāvā.

Paredzēts noteikt, ka juridisko un fizisko personu, kā arī citu valstu un starptautisko organizāciju ziedojumus izlieto tikai ziedotāju norādītajiem mērķiem. Ja ziedotājs nav norādījis ziedojuma mērķi, ziedojums tiek izlietots Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā paredzētajiem mērķiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.214 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem””.

Vēsturiski Valka un Valga ir veidojušās kā viena pilsēta. Abu pilsētu iedzīvotāji vienmēr ir dzīvojuši vienā robežas pusē, bet strādājuši otrā. Tomēr iespējas dzīvot vienā valstī, bet strādāt otrā ir mazinājušās līdz ar Igaunijas un Latvijas neatkarības atjaunošanu un maksas uzturēšanās atļaujas ieviešanu.

Pēc Valkas pilsētas domes rīcībā esošās informācijas, pašreiz Valgā dzīvo ap 500 latviešu izcelsmes Igaunijas Republikas pilsoņu, kas šīs valsts pilsonību ir izvēlējušies pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas.

Noteikumu projekts paredz atbrīvot Valgā pastāvīgi dzīvojošus Igaunijas pilsoņus un personas, kas ieceļo ar Igaunijas ārzemnieka pasi, no valsts nodevas samaksas par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu, kā arī par izsaukuma apstiprināšanu. Pieņemot šo grozījumu, bezmaksas uzturēšanās atļaujas varēs saņemt Valgā dzīvojoši Igaunijas pilsoņi un personas ar Igaunijas ārzemnieka pasēm neatkarīgi no radniecības saitēm ar Valkas pilsētas iedzīvotājiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Valsts kancelejā.

 

Satiksmes ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu”.

Spēkā esošie Ministru kabineta 2001.gada 17.septembra noteikumi Nr.316 “Kārtība, kādā sastādāms administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, noformējams paziņojums un nosūtāma informācija par uzlikto naudas sodu, kā arī iekasējams naudas sods” ir izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.panta sesto daļu.

Izdarot grozījumus Ceļu satiksmes likumā, pilnvarojuma pants ir mainīts, un tādēļ ir nepieciešams Ministru kabineta noteikumus pārapstiprināt, nosakot, ka tie stāsies spēkā 2004.gada 1.jūlijā, jo noteikumu projekts ir saistīts arī ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas stāsies spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumos Nr.477 “Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi””.

2003.gada 8.jūlijā Saeima ir pieņēmusi Grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas stāsies spēkā pakāpeniski ar 2004.gada 1.janvāri.

Grozījums Ceļu satiksmes likumā nosaka, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz informāciju, ko Valsts policija sniedz Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā, nodrošina statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem un tās analīzi. Minētā pilnvarojuma izpildei nav nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, jo spēkā esošie noteikumi jau nosaka informācijas apjomu, kāds ir nepieciešams, lai varētu nodrošināt statistiku un tās analīzi. Noteikumus nepieciešams papildināt tikai ar informācijas apmaiņas kārtību, jo tā atšķiras no šajos noteikumos iestrādātās kārtības, kas attiecas uz citiem informācijas pieprasītājiem.

Projektā noteikts, ka informācijas saņemšana notiek elektroniski vienu reizi mēnesī līdz nākamā kārtējā mēneša 15.datumam.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobra noteikumos Nr.438 “Transportlīdzekļu vadītāja apliecības aizturēšanas kārtība””.

2003.gada 8.jūlijā Saeima ir pieņēmusi Grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas stāsies spēkā 2004.gada 1.janvārī. Ievērojot to, ka no Ceļu satiksmes likuma ir izslēgts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus, ar 2004.gada 1.janvāri spēku zaudēs Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobra noteikumi Nr.438 “Transportlīdzekļu vadītāja apliecības aizturēšanas kārtība”.

Lai minētie noteikumi spēku nezaudētu un līdz 2004.gada 1.jūlijam varētu piemērot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta ceturto daļu, jo šī norma spēku zaudēs ar 2004.gada 1.jūliju, ir nepieciešami izstrādātie grozījumi.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā.

 

Zemkopības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīcības programmas projektu “Rīcības programma īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai pret lauksaimnieciskās darbības izraisīto piesārņojumu ar nitrātiem”.

Eiropas Savienības Ministru padomes 1991.gada 12.decembra pieņemtās direktīvas “Par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskās darbības (91/676/EEC)” mērķis ir samazināt Eiropas Savienības ūdeņu piesārņojumu ar nitrātiem, kuri cēlušies no lauksaimnieciskās darbības, un novērst tālāku šāda veida piesārņojumu. Direktīva nosaka dalībvalstīm prasības noteikt īpaši jutīgās teritorijas, no kurām notece nonāk ūdeņos, kuri ir jutīgi pret piesārņojumu ar slāpekļa savienojumiem, kā arī izstrādāt Rīcības programmu un īstenot tajā ietvertos pasākumus, lai ierobežotu visu veidu slāpekli saturoša mēslojuma izmantošanu un sakārtotu organisko mēslu uzglabāšanu.

Šīs prasības par īpaši jutīgo teritoriju noteikšanu un par Rīcības programmas nepieciešamību īpaši jutīgajām teritorijām iestrādātas likumā “Par piesārņojumu”. Savukārt kritērijus īpaši jutīgo teritoriju noteikšanai un īpaši jutīgo teritoriju robežas, kā arī īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtību nosaka “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”. Īpaši jutīgo teritoriju robežas ir Dobeles, Bauskas, Jelgavas un Rīgas rajona administratīvās teritorijas robežas, izņemot Rīgas un Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas robežu.

Rīcības programmā iestrādāti pasākumi un uzdevumi kūtsmēslu savākšanā un uzglabāšanā, kā arī mēslošanas līdzekļu iestrādāšanā augsnē.

Programmā iekļauto obligāto pasākumu realizēšanai finansējums paredzēts lauksaimniecības uzņēmumu investīcijām un lauksaimniecības uzņēmumu atbalstam ES standartu sasniegšanā kopējā paredzētā finansējuma ietvaros.

Lai īstenotu Rīcības programmā noteiktos pasākumus, konkrētas prasības, noteikumi un ierobežojumi iestrādāti likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumos Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem””.

Rīcības programmā noteiktos pasākumus īsteno ne vēlāk kā četru gadu laikā no Rīcības programmas pieņemšanas dienas.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Zaudējumu, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtība un apmērs”.

Noteikumu projekts paredz noteikt zaudējumu, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot Medību likumā vai citos medības reglamentējošajos aktos noteiktās prasības, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtību un apmēru.

Saskaņā ar Medību likuma 30.pantu, līdzekļi no iekasētajiem zaudējumiem un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, – Medību saimniecības attīstības fondā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvā ziņojuma “Par pārejas pasākumiem tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem, kas jāpieņem sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā” projektu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Nr. 1972/2003 “Par pārejas pasākumiem attiecībā uz tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem sakarā ar Kipras, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas iestāšanos Eiropas Savienībā”, kas pieņemta, pamatojoties uz kandidātvalstu Pievienošanās līguma 2.3.pantu un Pievienošanās akta 41.pantu, Latvijai no 2004.gada 1.maija jāievieš pārejas pasākumi tirdzniecībai ar lauksaimniecības produktiem.

Pievienošanās līgums un regula paredz dažādus pasākumus, kas jāpiemēro arī Latvijai, attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) esošo un jauno dalībvalstu izcelsmes produktiem, kas atrodas kādā no noteiktām muitas procedūrām un attiecībā uz “liekiem krājumiem”, kas atrodas brīvā apgrozībā Latvijā 2004.gada 1.maijā, apliekot tos ar muitas nodokli.

Kaut arī pārejas pasākumiem pakļaujamie produkti ir lauksaimniecības produkti un ietilpst Eiropas Savienības koptirgus organizācijas sistēmā, tomēr regulā atrunātie pasākumi nav attiecināmi tikai uz Zemkopības ministrijas kompetenci, tādēļ pasākumu piemērošanā jāiesaista citas Valsts pārvaldes institūcijas, lai nodrošinātu efektīvu Latvijas ES saistību izpildi.

Gadījumā, ja Latvija neizpildīs iestāšanās sarunās noteiktās saistības, ES būs tiesīga piemērot Latvijai soda sankcijas saskaņā ar Pievienošanās aktu un it īpaši ar 38.pantu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Koncepcija par Latvijas institūta juridisko statusu”.

Koncepcijas projekts par Latvijas institūta juridisko statusu izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta Komitejas 2003.gada 26.maija sēdē dotajam uzdevumam.

Ar Ministru kabineta rīkojumu ir dibināta bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas institūts”. Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 12.pantu valsts uzņēmums līdz 2003.gada 31.decembrim ir pārveidojams par kapitālsabiedrību, valsts iestādi vai jāuzsāk uzņēmuma likvidācija. Līdz ar to ir nepieciešams izlemt jautājumu par Latvijas institūta turpmāko juridisko statusu, ievērojot tā darbības specifiku.

Latvijas institūts ir izveidots kā pozitīvu Latvijas tēlu veicinoša institūcija. Par tā galvenajiem darbības virzieniem Ministru kabinets ir noteicis: Latvijas tēla veidošanas koordināciju; informatīvo materiālu sagatavošanu; Latvijas tēla popularizēšanas pasākumu organizēšanu Latvijā un ārvalstīs; izglītošanas pasākumu organizēšanu Latvijā.

Koncepcijas projekts piedāvā trīs risinājuma variantus.

 

1. variants. Latvijas institūts – atvasināta publiska persona. Latvijas institūts saskaņā ar īpašu likumu tiek pārveidots par Latvijas starptautisko atpazīstamību veicinošu institūciju, kurai noteikts atvasinātas publiskas personas statuss. Padotību pār Latvijas institūta funkciju pildīšanu īsteno Ministru kabinets ar ārlietu ministra starpniecību. Latvijas tēla veidošanas procesu ārējai koordinācijai Ministru kabinets izveido Latvijas tēla padomi. Likumā nosakāma padomes kompetence.

 

2. variants. Latvijas institūts – valsts tiešās pārvaldes iestāde Ministru prezidenta pārraudzībā. Lai nodrošinātu Latvijas tēla veidošanā iesaistīto valsts institūciju darbības koordināciju, tiek izveidota Latvijas tēla padome.

 

3. variants. Latvijas institūts – valsts aģentūra Ārlietu ministrijas pārraudzībā. Latvijas institūts tiek pārveidots par Ārlietu ministrijas padotībā (pārraudzībā) esošu valsts aģentūru. Lai nodrošinātu ar Latvijas tēlu saistīto aktivitāšu koordināciju, tiek izveidota aģentūras konsultatīvā padome – Latvijas tēla padome, kura sniedz ieteikumus un atzinumus par ārējās komunikācijas politiku.

Tieslietu ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts paredz apstiprināt koncepcijas “Par Latvijas institūta juridisko statusu” risinājuma 1.variantu.  Ārlietu ministrijai uzdots izstrādāt nepieciešamos tiesību aktu projektus atbilstoši šajā rīkojumā minētajai koncepcijai un līdz 2004.gada 1.februārim iesniegt tos noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Izglītības un zinātnes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Veselības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 22. maija noteikumos Nr. 207 “Aptieku atvēršanas un darbības prasības””.

Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Farmācijas likumu ar mērķi precizēt aptieku atvēršanai un darbībai noteiktās prasības un saskaņot to ar citiem attiecīgās jomas normatīvajiem aktiem.

Paredzēts noteikt, ka aptiekā ir dators ar attiecīgu datorprogrammu pret receptēm par diferencētu samaksu izsniedzamo zāļu uzskaitei atbilstoši slimokases sniegtajai datorprogrammai aptiekām, kas ir līgumattiecībās ar slimokasi.

Noteikumu projekta 24.punktā tiek paplašināta aptiekas vadītāja atbildība attiecībā uz farmaceitu reģistrēšanos Latvijas Farmaceitu biedrībā.

Paredzēts noteikt: lai nodrošinātu vienotu zāļu lietošanas uzraudzības sistēmu un veicinātu ģimenes ārsta un farmaceita sadarbību, aptiekā tiks veidots aptiekas apmeklētāju reģistrs elektroniskā formā. Klientu reģistrā iekļauj šādus datus no aptiekā saņemtajām receptēm: ārstniecības iestādes kods; receptes numurs un izrakstīšanas datums; pacienta personas kods, vārds, uzvārds un adrese; ārsta personas kods, vārds un uzvārds; diagnozes kods; kompensācijas apmērs; izsniegto zāļu cena, pacienta apmaksas daļa, slimokases apmaksas daļa; izsniegto zāļu kods, nosaukums, deva un daudzums; zāļu izsniegšanas datums. Paredzēts, ka minētie nosacījumi stājas spēkā ar 2005. gada 1. janvāri.

Noteikumu projekts paredz, ka klientu reģistrā var iekļaut arī bezrecepšu zāļu lietošanas uzraudzības informāciju. Datus iekļauj ar klienta piekrišanu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.decembrim.

 

Vides ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtība un kvalitātes kritēriji”.

2002.gada 12. septembrī Saeima pieņēma Ūdens apsaimniekošanas likumu, kas nosaka prasību līdz 2015. gadam nodrošināt visu virszemes un pazemes ūdeņu labu kvalitāti. Lai sasniegtu šo mērķi, tiks izstrādāti upju baseinu apsaimniekošanas plāni. Šo plānu un pasākumu programmu saturu detalizēti nosaka “Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām”.

Tomēr likumā tikai vispārīgi minēti priekšdarbi, kas veicami, lai sagatavotu atsevišķas apsaimniekošanas plānu sadaļas. Piemēram, upju baseinu apgabala raksturojumu un informāciju par cilvēka darbības ietekmi uz ūdeņu stāvokli. Turklāt likumā nav noteikti kritēriji, pēc kuriem novērtēt, vai ūdeņu pašreizējais stāvoklis ir labs vai slikts. Tāpēc nepieciešami noteikumi, kuros detalizēti aprakstīts, kādi priekšdarbi veicami, lai apsaimniekošanas plāna sagatavošanas gaitā iegūtu visu nepieciešamo informāciju par pazemes ūdeņiem un varētu novērtēt pašreizējo pazemes ūdeņu stāvokli.

Noteikumu projektam ir divi galvenie uzdevumi: pirmkārt, noteikt, kādā veidā apzināms pašreizējais pazemes ūdeņu stāvoklis un to ietekmējošie faktori; otrkārt, pēc kādiem kritērijiem vērtējama pazemes ūdeņu kvalitāte un kādās kvalitātes klasēs pazemes ūdeņi iedalāmi.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas ministrijā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks