Par liberālo amerikāņu ģenerāli Klārku

Ģenerālis Veslijs Klārks ir viena no Amerikas viscienījamākajām militārpersonām, kas beigušas aktīvo dienestu. 33 militārās karjeras gados viņš ieņēmis amatus no vada komandiera līdz NATO bruņoto spēku pavēlniekam Eiropā, kā arī bijis ASV ģenerālštāba stratēģiskās plānošanas un politikas pārvaldes direktors. Viņš bijis rotas komandieris Vjetnamas karā. Pašlaik Klārks darbojas privātajā biznesā, ir televīzijas sabiedrības CNN komentētājs un uzrakstījis grāmatu “Mūsdienu karš: Bosnija, Kosova un militāro konfliktu nākotne”, kas kļuvusi par bestselleru.

Deviņdesmito gadu beigās, būdams NATO spēku komandieris Eiropā, ģenerālis Klārks vadīja pirmo lielāko NATO militāro akciju, lai glābtu no serbu karaspēka iesāktās etniskās tīrīšanas Kosovas apgabalā dzīvojošos albāņus. Viņš piedalījās sarunās, kas vainagojās ar miera līguma noslēgšanu starp bijušās Dienvidslāvijas republikām, izbeidzot asiņaināko militāro konfliktu pēckara Eiropā, kurā gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku.

V. Klārks guvis lielisku militāro un civilo izglītību un darbojies atbildīgos amatos armijā, prezidenta administrācijā un militārajās mācību iestādēs. 1966. gadā beidzis amerikāņu armijas galveno kadru kalvi – Vestpointas militāro akadēmiju kā pirmais savā kursā. Viņš papildinājis zināšanas Oksfordas universitātē Britānijā, kur ieguvis maģistra grādus filozofijā, politikā un ekonomikā. Beidzis arī Nacionālo kara koledžu, Ģenerālštāba koledžu, Augstākos komandieru kursus, kā arī Speciālā karaspēka un desantnieku skolu. Viņam ir vairāki desmiti ASV un ārvalstu apbalvojumu, tajā skaitā Britānijas un Nīderlandes bruņinieka tituls un Francijas Goda Leģiona ordenis. 2000. gadā, atvaļinoties no armijas, viņš saņēma Brīvības medaļu, kas ASV ir augstākais apbalvojums civilpersonām.

V. Klārks dzimis 1944. gada 23. decembrī Litlrokā, Arkanzasas štatā, kur dzīvo arī tagad. Viņš ir precējies ar Ģertrūdi Kingstoni. Viņiem ir pieaudzis dēls, kurš dzīvo Kalifornijā.

Veslijs Klārks, kas strauji izvirzījies par galveno kandidātu uz ASV prezidenta amatu no demokrātu partijas, nacionālajā televīzijā asi kritizējis karu Irākā, kurā, pēc viņa vārdiem, Ameriku “neapdomīgi iesaistījis prezidents Džordžs Bušs”. “Es uzskatu, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāsadarbojas ar sabiedrotajiem. Mums ir jābūt labiem partneriem starptautiskajā sabiedrībā. Bet spēks jālieto tikai galējā gadījumā,” viņš paziņoja demokrātu partijas kandidātu debatēs.

Veslija Klārka spožā militārā karjera sagādājusi viņam varoņa reputāciju amerikāņu presē. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka viņš ne tikai apsteidzis visus citus pretendentus, bet kļuvis arī par bīstamu konkurentu pašreizējam prezidentam republikānim Džordžam Bušam. V. Klārka kampaņā iesaistījušies daudzi brīvprātīgie, kā arī bijušie Klintona un Gora komandas padomnieki. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka Klārku atklāti atbalsta bijušie Baltā nama saimnieki Hilarija un Bils Klintoni. Jau tagad ir zināms – ja Klārkam paveiksies un viņš kļūs par demokrātu kandidātu cīņā pret Bušu, Hilarija Klintone kļūs par viņa tuvāko padomnieci vēlēšanu kampaņā un vadīs viņa priekšvēlēšanu kampaņas štābu. Ja uzvarēs ģenerālis, viņa, visticamāk, kļūs par Savienoto Valstu viceprezidenti. Eksprezidents Bils Klintons savukārt ir gatavs piedalīties ar savu ietekmi un sakariem, palīdzot savākt kampaņai nepieciešamos naudas līdzekļus.

Ģenerālis Klārks mudina uz “jaunu amerikāņu patriotismu”, kas veicinātu plašāku sabiedrisko aktivitāti, cienītu citādi domājošo viedokli pat kara laikā un atbalstītu starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO. Viņš nosodījis Buša administrāciju par ekonomisko problēmu noniecināšanu un bīstama individuālas ārpolitikas kursa īstenošanu. Viņš asi kritizējis Buša administrācijas darbību Irākā, kurai nav bijis stratēģiskā plāna tās sākumā un pat nav priekšstata, kā šo uzdevumu pabeigt.

Latvijai izdevīgāks nekā Bušs būtu tieši Klārks, jo, pirmkārt, atšķirībā no Buša viņš zina, kur atrodas Baltijas valstis un kas tajās aktuāls. Otrkārt, viņš savulaik augstu novērtējis Baltijas valstu pūliņus, kas vērsti uz aizsardzības spēku attīstīšanu un gatavošanos pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei. “Kā virsnieks esmu novērtējis milzīgo darbu, ko Baltijas valstis paveikušas, lai pārveidotu savus militāros spēkus atbilstoši NATO kritērijiem,” skaidrojis Klārks. Turklāt viņš vairākkārt viesojies Baltijas valstīs. NATO ģenerālis arī atzinis, ka NATO jāņem vērā Krievijas intereses un Maskavas bažas, ka tā varētu tikt izolēta.

Pēc “LAUKU AVĪZES” un “JAUNĀS AVĪZES”