Par reģionālo sadarbību un labdarību

Eiropas komisārs reģionālās politikas jautājumos Mišels Barnjē:

Vai ir jāsaglabā Austrumeiropas valstīm sniegtie strukturālie pabalsti, kuri aiz lauksaimniecības ieņem otru lielāko vietu budžeta izdevumos?

Nē, ciešāka sadarbība nav labdarība. Ir jāizvairās no Eiropas ar vairākiem ātrumiem. Sākot ar 2007. gadu, nākamajām finanšu perspektīvām un turpmākajai reģionālajai politikai vispirms ir jākoncentrējas uz visnabadzīgākajiem reģioniem. Taču Komisija piedāvās reģionālo politiku, kas attieksies arī uz citiem reģioniem, tai skaitā uz Francijas metropoli. Apmēram 75% pabalstu vajadzētu nonākt visnabadzīgākajos un mazāk attīstītajos reģionos, ieskaitot Francijas aizjūras departamentus. Pārējais nonāktu citos reģionos, kā arī sadarbības veicināšanai.

Lauksaimniecības izdevumi ir noteikti līdz 2013. gadam, un budžeta griesti šodien ir 1,24% no dalībvalstu IKP.

Mēs strādājam pie projekta, kas pārsniedz 1% no IKP, ko mēs pašreiz tērējam, bet kas ir zem 1,24% griestiem. Reģionālajā politikā mēs varam labāk tikt galā ar tikpat lielu naudas summu. 2006. gadā mums būs 0,42% no IKP – summa, ar kuru jārēķinās līdz ar paplašināšanos. Kohēzijas politikas uzticamības slieksnis paplašinātajā Eiropā būs apmēram 0,45%.

Sākot ar 2007. gadu, mazliet vairāk par pusi no šī budžeta tiks veltīts jaunajām dalībvalstīm. 2006. gadā daudz mazāk. “Mērķa 1” programmas, kuras ir domātas vismazāk attīstītajiem reģioniem, lielā mērā palīdzēs jaunajām dalībvalstīm, vairākiem dienvidu reģioniem, Vācijas jaunajām federālajām pavalstīm un Francijas aizjūras departamentiem. Tas skars arī 18 reģionus, kas vairs nebūs iekļauti “Mērķa 1” programmā, bet kuriem es piedāvātu īpašu finansiālu palīdzību, lai ierobežotu šo “atsavināšanas efektu”.

Jūsu manevrēšanas iespējas ir ierobežotas ar kopējās lauksaimniecības politikas lielajiem izdevumiem?

Lauksaimniecības budžets būtu jāsamazina. Kopējā lauksaimniecības politika šodien sasniedz savus mērķus, ekonomisko neatkarību un eksportu, un mēs to esam reformējuši. Bez kohēzijas ir jāpalielina izdevumi divās citās sfērās – izpētē un drošības un tieslietu jomā.

Kāpēc neradīt Eiropas nodokli?

Kāpēc ne. Vismaz, ja mērķis ir aizstāt šo nodokli ar nacionālajiem nodokļiem, piešķirt lielāku skaidrību ES finansējumam. Pilsoņiem ir jāzina, par ko un kāpēc viņi maksā, lokālajā, reģionālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī.

Ko šodien dara Komisijas loceklis un Širaka un Rafarēna draugs?

Es nenoliedzu ne savu pārliecību, ne savu uzticību. Es vēlos izskaidrot Francijai, ka mūsu valsts ietekme iet caur Eiropu, ka mums ir jāatmet suverenitātes kultūra, lai ietu uz ietekmes kultūru šajā paplašinātajā Eiropā. Žakam Širakam un Žanam Pjēram Rafarēnam ir jāstājas pretī spiedienam un daudz grūtībām, ekonomiskās izaugsmes trūkumam, budžeta deficītam.

Pēc “LE MONDE”