Par personāliju karuseli Briselē

Nākošajam ES Komisijas prezidentam ir jābūt vai nu kristīgajam demokrātam vai arī kādam, kuru viņi ir gatavi akceptēt. Šādu formulu Briselē var dzirdēt arvien biežāk, kad runa ir par ES Komisijas prezidenta Romano Prodi pēcteci. Bez tam arvien biežāk tiek nosaukti trīs kandidāti: Luksemburgas premjers Žans Klods Žonkērs, bijušais Beļģijas premjers Žans Luks Dehēns un Austrijas kanclers Volfgangs Šisels. Visi trīs izpilda šo kritēriju. Ir sagaidāms, ka lēmumu par jauno ES Komisijas sastāvu pieņems augstākā līmeņa sanāksmē 2004. gada jūnija beigās, neilgi pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Ja pēc vēlēšanām Eiropas Tautas partijai (ETP) atkal parlamentā būs vislielākā frakcija, tad kāds no tās politiķiem kļūs par galveno favorītu uz Komisijas prezidenta amatu. Turklāt līdz ar bijušo Somijas premjeru Pāvo Liponenu runa ir arī par vienu kandidātu no sociāldemokrātu rindām.

Šiem četriem kandidātiem par labu runā tas, ka viņi visi nāk no mazām valstīm un līdz ar to automātiski viņiem būs vairāki sabiedrotie. Turpretī ir grūti iedomāties, ka izvēle varētu krist uz kādu kandidātu no jaunajām dalībvalstīm. Pašlaik nav pat iedomājams arī vairākuma atbalsts kādam Vācijas vai Francijas kandidātam.

Iespējams, ka Vāciju arī jaunajā Komisijā atkal pārstāvēs pašreizējais ES paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens. Kā dzird, Vācijas kanclers Gerhards Šrēders VSP politiķim jau ir apsolījis, ka viņu nominēs amatam Briselē, iespējams, “iekšējā tirgus” resorā.

Lai gan zaļo vicekanclers Joška Fišers apgalvo, ka viņš 2006. gadā kopā ar kancleru Šrēderu iesaistīsies Bundestāga vēlēšanu cīņā, spekulācijas par to, ka viņu vilina jaunais ES ārlietu ministra amats, Fišeram ir izdevies izbeigt tikai pagaidām. Tā kā jaunā kārtība paredz, ka turpmāk katra valsts uz Briseli varēs nosūtīt tikai vienu komisāru, par tās upuri var kļūt Mihaele Šreijere, kura pašlaik ir atbildīga par ES budžetu.

Līdzīga problēma gaida arī Franciju. Perspektīva, ka tai būs tikai viens komisārs, par favorītu uz Francijas pārstāvja krēslu ES Komisijā ir padarījusi par reģionālo politiku atbildīgo komisāru Mišelu Barnjē.

Kamēr dažas jaunās dalībvalstis jau ir izvēlējušās kandidātu – piemēram, Polija uz Briseli grib nosūtīt populāro Eiropas lietu ministri Danuti Hībneri – pārējās dalībvalstīs kandidātu meklējumi uz priekšu virzās lēni. Arī Austrijas valdība par konkrētu kandidātu gatavojas izšķirties apmēram pēc pusgada. Ja kanclers Šisels nepretendēs uz augsto amatu Briselē, tad vislielākās izredzes uz posteni Komisijā būs viņa ilggadējam līdzgaitniekam Vilhelmam Moltereram, kurš varētu kļūt par apkārtējās vides komisāru.

Pēc “DIE PRESSE”