Latvijas Sarkanajam Krustam – 85 gadi

Valdis Nagobads, Latvijas Sarkanā Krusta prezidents, – “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I. Rīgas domes Labklājības departamenta direktors, Latvijas Sarkanā Krusta prezidents Valdis Nagobads

Vēsture

Jau Pirmā pasaules kara laikā Sarkanais Krusts Latvijā, kas tolaik gan atradās Krievijas impērijas sastāvā, bija guvis augstu prestižu visplašākajā sabiedrībā. Laikam tieši tāpēc patstāvīgs Latvijas Sarkanais Krusts (LSK) tapa jau Latvijas valsts trešajā pastāvēšanas dienā – 1918.gada 20.novembrī, lai kļūtu par visietekmīgāko un turīgāko labdarības organizāciju turpmāko divdesmit divu gadu laikā. Ne velti arī šodien, vērtējot LSK 85 gadus ilgo pastāvēšanu, tā vissvarīgākais uzdevums ir atgūt Latvijas Sarkanā Krusta kādreizējo spozmi.

LSK tika sagrauts drīz pēc Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanas 1940.gadā, tā vietā veidojot jaunu organizāciju atbilstoši padomju paraugam – LPSR Sarkanā Krusta biedrību kā PSRS Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrības sastāvdaļu.

1940.gada decembrī ar LPSR Tautas Komisāru padomes lēmumu visas LSK iestādes un īpašums tika nodots Veselības aizsardzības tautas komisariāta vai vietējo izpildkomiteju veselības aizsardzības nodaļu pārziņā.

Līdz ar okupāciju varas maiņu 1941.gada oktobrī tika izveidota plašākā latviešu labdarības organizācija – Tautas palīdzība, kas apvienoja agrāko LSK, Veselības veicināšanas biedrību, bet pavisam – piecpadsmit līdzīga rakstura pirmskara organizācijas, kurās darbojās septiņdesmit tūkstoši biedru.

Sarkanajai armijai no jauna ienākot Latvijas teritorijā, jau 1944.gada augustā tika izveidots birojs LPSR Sarkanā Krusta biedrības darbības atjaunošanai. Tās darbības virzieni bija medicīnisko formējumu (sanitāro kopu un posteņu) apmācība, bezatlīdzības asins donoru kustības organizēšana un sanitāri izglītojošais darbs – sabiedrisko sanitāro inspektoru apmācība, sabiedrisko narkoloģisko posteņu veidošana, slimnieku kopēju apmācība.

Vācijā no 1945.gada rudens līdz 1997.gadam darbojās Latvijas Sarkanā Krusta Galvenā pārvalde (valde), kuras rīcībā atradās trimdas latviešu centrālā kartotēka.

1991.gada 26.aprīlī, gandrīz gadu pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, notika organizācijas XI kongress, kas pirmo reizi pēckara laikā norisa latviešu valodā. Kongress atjaunoja organizācijas pirmskara nosaukumu – Latvijas Sarkanais Krusts, definējot to par 1918.gadā dibinātās un 1923.gadā starptautiski atzītās organizācijas tiesību un īpašumu pārmantotāju. LSK Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejā (SSKK) un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness (SSK/SP) biedrību federācijā tika atjaunots 1991.gada novembrī kā 150.dalībvalsts.

Pavērsiens

Atjaunotā LSK pirmie desmit darbības gadi ļāva reljefi saskatīt gan pozitīvo guvumu, gan arī neveiksmes un kļūdas. LSK XIII kongress sanāca 2001.gada 27.aprīlī nokaitētā gaisotnē, delegātiem pieprasot radikālas pārmaiņas. Kongresā tika pieņemta jauna statūtu redakcija, izteikts lūgums Saeimai un Ministru kabinetam pieņemt likumu par LSK, nomainīta LSK vadība.

Kongresā tika formulēta LSK stratēģija, mērķi un uzdevumi līdz 2004.gadam. LSK darbības mērķis: veikt humāno darbu sabiedrības labā, uzlabot mazaizsargāto cilvēku sociālos apstākļus, būt gataviem palīdzēt ārkārtas situācijās.

Latvijas Sarkanā Krusta uzdevumi:

1) popularizēt starptautiskās humanitārās tiesības, Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības pamatprincipus un humānās vērtības;

2) palīdzēt dabas stihiju, bruņotu konfliktu un dažādu nelaimju upuriem;

3) veikt pirmās palīdzības apmācību un organizēt pirmās palīdzības sacensības;

4) pilnveidot sabiedrības izpratni par veselīgu dzīvesveidu;

5) attīstīt un pilnveidot Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu dienestu veco, vientuļo cilvēku un invalīdu mājas aprūpei;

6) attīstīt Latvijas Sarkanā Krusta meklēšanas dienesta darbu;

7) popularizēt un atbalstīt bezatlīdzības asins donoru kustību;

8) veicināt labi funkcionējošas un pastāvīgi darboties spējīgas organizācijas veidošanos;

9) aktivizēt brīvprātīgo darbu un veikt brīvprātīgo izglītošanu;

10) atbalstīt Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta darbu;

11) uzlabot Latvijas Sarkanā Krusta iekšējo un ārējo komunikāciju tīklu, sadarboties ar vietējām un ārvalstu organizācijām.

Šodiena

Trīsdesmit četras LSK komitejas 500 nodaļās apvieno vairāk nekā 20 tūkstošus cilvēku. Katrs desmitais LSK biedrs ir aktīvs brīvprātīgais. LSK ir iesaistīts 19 starptautiskos projektos, bet tā komitejas sadarbojas ar 24 reģionālajām Sarkanā Krusta organizācijām Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā.

LSK ir sadarbības līgumi ar Valsts asinsdonoru centru (2001.g.), Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestu (2001.g.). Tuvākajā laikā tiks parakstīts sadarbības līgums ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju par mācību priekšmetu papildināšanu ar tēmu “Ievads humanitārajās tiesībās”. Rajonu komiteju organizētajās donoru dienās ik gadu piedalās 15 tūkstoši donoru, no kuriem katrs ceturtais ir jaunietis. Ik gadu LSK Meklēšanas dienests izskata ap 500 iesniegumu, galvenokārt par radu meklēšanu Latvijā un ārzemēs.

Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta organizācija 13 nodaļās apvieno 180 jauniešus.

Ik gadu LSK pasniedzēji apmāca 10 tūkstošus iedzīvotāju pirmās palīdzības sniegšanas iemaņās, bet vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju gadā saņem Sarkanā Krusta sarūpēto humāno palīdzību (2002.gadā gandrīz 600 tonnas).

Lai to visu panāktu, šogad ar SSK/SP biedrību federācijas atbalstu ir sākta LSK reforma. Tās pirmajā posmā ir veikta finanšu uzskaites sistēmas reorganizācija, tādējādi nostiprinot vienotu naudas plūsmu starp LSK komitejām un sekretariātu, nodrošinot šīs plūsmas pārskatāmību, vairojot komiteju uzticību finanšu līdzekļu mērķtiecīgai izlietošanai. Šajā laikā veikta visu komiteju grāmatvežu apmācība darbam jaunajos apstākļos. 2002.gada decembrī izveidota Pārdaugavas Sarkanā Krusta komiteja Rīgā bijušo divu komiteju vietā. Tomēr vēl joprojām nav darboties spējīgas Sarkanā Krusta komitejas Liepājā un Ventspilī.

Diemžēl Latvijas valstī joprojām nav pieņemts likums par Sarkano Krustu, kurā atbilstoši Ženēvas konvencijām jādefinē LSK tiesiskais statuss, darbības mērķi un pamatuzdevumi, kā arī emblēmas lietošanas kārtība. Līdzšinējie četrreizējie (1994.–2002.g.) centieni panākt šāda likuma pieņemšanu Saeimā bijuši nesekmīgi. Joprojām tiesiski nav sakārtotas īpašumtiesības uz tiem LSK īpašumiem, kuri tam piederēja līdz 1940.gadam. Par atsevišķu nekustamo īpašumu likumīgu un mērķtiecīgu izmantošanu turpinās tiesvedība.

Rītdiena

Lai uzlabotu un paplašinātu LSK sniegto palīdzību mazaizsargātiem iedzīvotājiem un celtu brīvprātīgo profesionalitāti, arī Latvijas Sarkanajā Krustā jānotiek pārmaiņām. Sarkanā Krusta komitejām un nodaļām jākļūst daudzskaitlīgākām. LSK darbība jāorganizē, lai katrā komitejā būtu pārstāvēti svarīgākie organizācijas darbības virzieni. Komitejās, līdzīgi kā LSK, jānodala izpildvara (izpilddirektors) no lēmējvaras (valde un tās priekšsēdētājs). LSK struktūra jāveido tā, lai pēc iespējas labāk varētu palīdzēt mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, vienlaikus spēcinot organizācijas iekšējo kapacitāti. Efektīvas palīdzības sniegšanā jāpiesaista vairāk kvalificētu brīvprātīgo un personāla.

LSK nākotne ir tā biedru, brīvprātīgo un atbalstītāju rokās. Kādu mēs veidosim un gribēsim redzēt Latvijas Sarkano Krustu nākotnē – tāds arī tas būs. Lai mums visiem kopā izdodas!