Labdarība tiecas no Brēmenes uz Rīgu

Otrdien, 25. novembrī, Rīgā, viesnīcas “Hotel de Rome” telpās, uz preses konferenci aicināja Brēmenes valsts padomniece kultūras jautājumos Elizabete Močmane, lai nodotu Rīgas Lutera draudzei 1250 eiro ziedojumu, ko savākuši radniecīgās Brēmenes Mārtina draudzes locekļi.

Šī nauda nonāks Latvijas ārstu labdarības biedrībā “Gratis”, kurā iesaistījušies draudzei piederīgie visdažādāko medicīnas jomu speciālisti. Sākumā Lutera draudzē esošie dakteri pa reizei izpalīdzējuši trūkumā nonākušiem ļaudīm, pēc tam nolēmuši dibināt biedrību, kas regulāri sniegtu palīdzību bez maksas, nesaņemot ne valsts, ne pašvaldību finansējumu. Šāds darbs iespējams, vien pateicoties citiem labdariem.

“Gratis” pārstāve, P.Stradiņa slimnīcas veselības ārste, medicīnas doktore Rasma Alekse:

– Mūsu sabiedriskā organizācija darbojas jau vienpadsmito gadu. Pirmos gadus varējām palīdzēt vien pāris cilvēkiem mēnesī, bet ar katru gadu pieaug trūcīgo un slimo cilvēku vajadzības – un līdz ar to mūsu vēlme viņiem palīdzēt. Šajā organizācijā esam 16 ārsti, kas gatavi savā brīvajā laikā palīdzēt tieši vistrūcīgākajiem.

Astoņi deviņi speciālisti strādā gandrīz katru nedēļu, vēl seši konsultē, kad ir vajadzība, – bērnu ķirurgs, kakla un ausu ārsts (pēc kura gan katru nedēļu nav pieprasījuma), bet regulāri katru nedēļu ir pieņemšana pie acu ārsta, kardiologa, psihoterapeita, masāžas speciālista, gastroenterologa, ķirurga. Tas ir liels pabalsts trūkumā nonākušiem cilvēkiem, turklāt pilnīgi bez maksas. Bez šīm konsultācijām palīdzam ar bezmaksas medikamentiem, braucam ar ārstu pie smagi saslimušajiem mājas vizītēs. Saskaņā ar mūsu organizācijas statūtiem mēs sniedzam ne tikai medicīnisko palīdzību cilvēkiem, kas nonākuši trūkumā un palikuši bez apgādniekiem, bet izlīdzam arī ar apģērbu, pārtikas produktiem, transportu, kas nu kurā brīdī vajadzīgs. Turklāt mēs nesniedzam šo palīdzību tikai šauram iedzīvotāju lokam. Lai arī darbojamies pie Lutera draudzes, netiek šķirots, vai cilvēks ir draudzes loceklis, kristietis vai ateists, mēs palīdzam – protams, iespēju robežās – jebkuram trūcīgajam, vienalga, no kurienes viņš ir nācis. Pie mums griežas pēc palīdzības dažādu ticību un tautību cilvēki, mūs bieži vien uzmeklē arī no citām pilsētām un tāliem laukiem.

E. Močmanei vēl bija nododams kāds sūtījums – 950 eiro – Rīgas Lutera akadēmijas vadītājam Jurim Rubenim. Tie saziedoti kādā Brēmenes draudzē – ar vēlējumu nodrošināt teologu pēctecību Latvijā.

Elizabete Močmane:

– Šī misija ļoti labi iederas manas vizītes kontekstā. Es kā Brēmenes senatora padomniece kultūras jautājumos esmu ieradusies šeit, lai pārrunātu nākamā gada kultūras programmu starp Rīgu un Brēmeni saistībā ar Brēmenes pieteikšanos uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2007. gadā. Mēs vēlamies arī turpmāk stiprināt un intensificēt jau izbūvētos sadarbības tiltus. Mūsu kooperācija nav mākslīgi radīta, tā pastāv daudzus gadus un apliecina arī abu valstu draudžu sadarbošanos. Un Juris Rubenis ir mūsu angažēts lielisks tiltu būvētājs no Latvijas uz Vāciju. Viņš bieži ciemojies Brēmenē, sprediķojis mūsu draudzē, mans dzīvesbiedrs, mācītājs, savukārt vadījis dievkalpojumus Rīgā, Torņakalna baznīcā.

Mēs cenšamies šo sociālo sadarbību ar citu zemju draudzēm kuplināt ar savstarpējiem kultūras projektiem. Tādēļ es tikšos ar Latvijas dažādu kultūras jomu atbildīgām personām. Latvija jau pavisam drīz būs Eiropas Savienības dalībvalsts, un Brēmenē uzskata, ka būtu ļoti svarīgi jau pašā sākumā mūsu partnerības vārdā pieteikt kandidēšanai uz Eiropas kultūras galvaspilsētas godu Rīgu un Gdaņsku, ar ko arī sadarbojamies.

Jānis Rubenis:

– Šīs sadarbības pozitīvā puse ir tā, ka abas draudzes daudz mācījušās viena no otras, ka varam savstarpēji aizgūt dažādas vērtīgas idejas. Un tā ir cilvēku sadarbošanās, kur mēs iegūstam draugus Vācijā un vācieši Latvijā.

Kļūstot par ES valsti, mēs varam mācīties no tām draudzēm, kuras jau darbojas ES juridiskajā telpā, un, domāju, mums, Latvijas draudzēm, būs vēl ļoti daudz jāapgūst no tā, ko tagad jau praktizē draudzes Rietumeiropā, tāpēc mums ir svarīgi laikus iepazīt jaunos nosacījumus, izaicinājumus, arī problēmas, ar kādām jāsastopas draudzēm ES kontekstā.

Elizabete Močmane vēl piebilda, ka ļoti svarīgi būs Vācijas puses gatavība palīdzēt Latvijas draudzēm iejusties un “atrast sevi jaunajā Eiropas telpā, kas nav nemaz tik vienkārši arī mums”.

Silvija Ernštreite