“Saruna ar Eiropas Savienības nākamās prezidējošās valsts premjerministru bija auglīga”

Vakar, 27.novembrī, Latvijā darba vizītē uzturējās Īrijas premjerministrs Bērtijs Aherns

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 27.novembrī, valdības namā: Īrijas premjerministrs Bērtijs Aherns un Latvijas Ministru prezidents Einars Repše

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 27.novembrī, Ministru prezidents Einars Repše tikās ar Īrijas premjerministru Bērtiju Ahernu, kurš ieradās Latvijā darba vizītē.

Tikšanās laikā premjeri pārrunāja Eiropas Savienības (ES) aktualitātes un Īrijas kā nākamās ES prezidējošās valsts darba programmas prioritātes.

Ministru prezidents E.Repše pateicās par Īrijas atbalstu Latvijai eirointegrācijas procesā. Īrijas premjerministrs B.Aherns atzinīgi novērtēja Latvijas un Īrijas labās divpusējās attiecības, ko drīzumā palīdzēs stiprināt Latvijas vēstniecības atvēršana Īrijā, un apliecināja savu atbalstu Latvijai arī turpmāk.

Bērtijs Aherns detalizēti iepazīstināja ar Īrijas ES prezidentūras prioritātēm un kā vienu no galvenajām prioritātēm minēja sekmīgu ES paplašināšanās procesa pabeigšanu 2004.gada 1.maijā. Īrijas premjerministrs uzsvēra, ka viņš neredz problēmas, kas varētu kavēt šo procesu. Tiks turpināts paplašināšanās process ar Bulgāriju, Rumāniju un Turciju, kā arī izvērtēta Horvātijas gatavība uzsākt iestāšanās ES sarunas.

Būtiska prioritāte Īrijas prezidentūrai būs ES Lisabonas stratēģijas īstenošana ar mērķi veicināt ES ekonomikas dinamisku attīstību un sekmēt Eiropas konkurētspēju pasaulē.

B.Aherns uzsvēra nepieciešamību turpināt uzlabot sadarbību iekšlietās un tieslietās. Svarīga Īrijas prioritāte būs ES ārējās attiecības, kas ietvers daudzpusējus kontaktus, īpaši sadarbību ANO ietvaros, transatlantiskās saites, cilvēktiesības, ES un Āfrikas attiecības, konfliktu novēršanu, krīžu menedžmentu, Tuvo Austrumu miera procesu, situāciju Irānā un Irākā, kā arī ES un Krievijas attiecības. B.Aherns pauda izpratni par Latvijas un Krievijas attiecībām un izteica nožēlu par neratificēto abu valstu robežlīgumu. Īrijas premjerministrs uzsvēra ES viedokli, ka Latvija ir izpildījusi Kopenhāgenas kritērijus demokrātijas un cilvēktiesību jomā.

E.Repše iepazīstināja ar Latvijas pozīciju svarīgākajos Starpvaldību konferences jautājumos un pieļāva iespēju, ka Itālijas prezidentūrai izdosies pabeigt Starpvaldību konferenci tās prezidentūras laikā. B.Aherns atzīmēja, ka Latvijai un Īrijai ir tuvas pozīcijas un tās var sadarboties daudzu jautājumu risināšanā ES ietvaros.

Jana Vektere, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vecākā referente

Īrijas premjerministrs Bērtijs Aherns Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Preses konferencē

Vakar, 27. novembrī, notika Latvijas un Īrijas ministru prezidentu Einara Repšes un Bērtija Aherna preses konference. Tās ievadā Latvijas valdības vadītājs nule notikušo sarunu raksturoja kā ilgu un auglīgu. Pārrunāti galvenokārt Īrijas plāni un prioritātes priekšā stāvošās Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā 2004. gada pirmajā pusgadā. “Mums ir ļoti daudz kopīgu viedokļu par ES aktuālākajiem jautājumiem,”uzsvēra E.Repše, īpaši izceļot nepieciešamību topošajā Eiropas konstitūcijā nodrošināt visām dalībvalstīm vienlīdzīgas iespējas piedalīties ES lēmumu pieņemšanā. Pārrunāta arī Starpvaldību konferences gaita, Eiropas Savienības drošības jautājumi, attiecības ar Krieviju un vēl vairākas citas problēmas. E. Repše arī uzsvēra Latvijas ieinteresētību apgūt Īrijas pieredzi ES iespēju izmantošanā.

Savukārt Bērtijs Aherns pastāstīja, ka, gatavojoties Īrijas prezidentūrai, viņš cenšas apmeklēt iespējami vairāk valstu, detalizēti iepazīstinot ar Īrijas pozīciju. Par galveno prioritāti Īrijas prezidentūras laikā viņš nosauca sadarbību ar Eiropas Komisiju, noslēdzot ES paplašināšanu, lai 2004. gada 1. maijā Dublinā patiešām varētu notikt vērienīgas paplašināšanas svinības. Daudz darāmā būs arī ES ārpolitikas jomā. Īrijas premjerministrs uzsvēra arī abu valstu ļoti labās divpusējās attiecības.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, B. Aherns pauda vilšanos par Krievijas vilcināšanos noslēgt ar Latviju robežlīgumu — šī problēma kļūst jo aktuālāka, jo Latvijas austrumu robeža vienlaikus būs arī ES robeža. Viņš atzinīgi izteicās par pašreizējo Itālijas prezidentūru Eiropas Savienībā, cenšoties panākt progresu jaunās ES konstitūcijas izstrādē, taču arī atzīmēja, ka vairākos jautājumos, piemēram, jautājumā par aizsardzības politiku, vēl ir daudz darāmā.

Savukārt Latvijas Ministru prezidents Einars Repše, atbildot žurnālistiem par Latvijas eventuālo devumu Eiropas Savienībai, teica: “Latvija un arī pārējās Baltijas valstis vienmēr bijušas attīstītas Eiropas valstis. Šajā ziņā mēs tikai atgriežamies Eiropā. Protams, komunistu okupācijas 50 gadi Latvijā ir atstājuši savas pēdas. Taču, no otras puses, mēs līdz ar to esam jaunie un konkurētspējīgie”.

Einars Repše pauda: “Kā jaunas un konkurētspējīgas valstis mēs varbūt palīdzēsim arī citām Eiropas valstīm mobilizēties, lai panāktu to, kas nākamajos gados būs svarīgs tautsaimniecībā, proti — Eiropas kā reģiona konkurētspējas būtisku uzlabošanu.”

Latvijas Ministru prezidents pauda arī savu viedokli par Itālijas prezidentūru Eiropas Savienībā: “Patiess prieks, ka Itālijas prezidentūra ņēmusi vērā nepieciešamību nākamajā Eiropas konstitūcijā nodrošināt valstu līdztiesību pēc būtības. Tātad mūsu viedoklis jau ir ņemts vērā. Protams, ir atlikuši jautājumi, kuros vēl būs diskusijas, bet ir reāla cerība, ka Starpvaldību konferenci izdosies noslēgt vēl Itālijas prezidentūras laikā.”

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 27. novembrī, Rīgas pilī tikās ar Īrijas premjerministru Bērtiju Ahernu.

Abas puses augstu novērtēja pagājušajā gadā notikušo valsts vizīti Īrijā un Latvijas vēstniecības atvēršanu Dublinā kā soli ciešāku attiecību veidošanā starp abām valstīm. Prezidente ar gandarījumu atzīmēja, ka Īrijas investīcijas Latvijā ir ievērojami lielākas nekā dažām lielajām Eiropas valstīm.

V.Vīķe-Freiberga un B.Aherns detalizēti pārsprieda svarīgākos ES jautājumus, kā arī gaidāmo Īrijas prezidentūru Eiropas Savienībā (ES) nākamā gada pirmajā pusē. B.Aherns izteica cerību, ka 2004.gada 1.maijā Dublinā un visās jaunajās ES dalībvalstīs būs lieli svētki, jo Īrija ir pārliecināta, ka tās prezidentūras laikā tiks veikta vēsturiska ES paplašināšanās.

Īrijas premjerministrs apliecināja, ka viņa valsts būtu gandarīta sniegt Latvijai savu pozitīvo un negatīvo ES dalības pieredzi, lai Latvija varētu iespējami ātrāk turpināt savu veiksmīgo attīstību un izvairīties no kļūdām, kuras savulaik pieļāvusi Īrija. Prezidente, pateicoties par atbalstu, uzsvēra, ka Latvijai jārūpējas par reģionālo attīstību un uz zināšanām balstītas, harmoniskas sabiedrības stiprināšanu. B.Aherns sacīja, ka Īrijas piemērs apliecina izglītībai un zinātnei veltītā valsts atbalsta būtisko nozīmi Īrijas izaugsmē.

Valsts prezidenta preses dienests