Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par sadarbību katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju novēršanā, kā arī to seku likvidēšanā

Latvijas Republikas valdība un Baltkrievijas Republikas valdība, turpmāk sauktas par Pusēm,

būdamas pārliecinātas par to, ka sadarbībai katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju novēršanā un to seku likvidēšanā ir svarīga nozīme Pušu valstu iedzīvotāju labklājības un drošības līmeņa paaugstināšanai,

vadoties no nepieciešamības nodrošināt Pušu valstu iedzīvotāju aizsardzību,

ņemot vērā katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju rašanās iespēju, kuru sekas nevar likvidēt ar vienas Puses valsts spēkiem un līdzekļiem,

rēķinoties ar katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju pārrobežu ietekmi, kura prasa Pušu valstu saskaņotu rīcību,

atzīmējot Apvienoto Nāciju Organizācijas, citu starptautisku organizāciju lomu katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju novēršanā un to seku likvidēšanā,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants. Termini un definīcijas

Šajā Vienošanā lietotajiem terminiem ir sekojošas nozīmes:

1. “Pieprasītāja Puse” — Puse, kuras kompetentā institūcija griežas pie otras Puses kompetentās institūcijas ar pieprasījumu par palīdzības sniegšanu;

2. “Palīdzības Sniedzēja Puse” — Puse, kuras kompetentā institūcija izpilda otras Puses kompetentās institūcijas pieprasījumu par palīdzības sniegšanu;

3. “palīdzības sniegšanas grupa” — Palīdzības Sniedzējas Puses organizēta speciālistu grupa, kura izveidota palīdzības sniegšanai;

4. “eksperts” — speciālists, kurš nosūtīts ar mērķi sniegt palīdzību Pieprasītājas Puses valsts teritorijā;

5. “katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju novēršana” — pasākumu komplekss, kas vērsts uz maksimāli iespējamu katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju rašanās riska samazināšanu, kā arī uz kaitējuma cilvēka veselībai samazināšanu, videi nodarītā kaitējuma apmēru un materiālo zaudējumu samazināšanu katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju rašanās gadījumā;

6. “katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju zona” — teritorija, kurā radusies katastrofa, dabas stihija, cita ārkārtēja situācija;

7. “avārijas un glābšanas darbi” — darbības, kas saistītas ar cilvēku, materiālo un kultūras vērtību glābšanu, vides aizsardzību katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju zonā, katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju lokalizāciju un pārvarēšanu vai tai raksturīgo bīstamo faktoru samazināšanai līdz iespējami minimālam līmenim;

8. “nodrošinājums” — materiāli, transporta un tehniskie līdzekļi (aviācijas iekārtas ieskaitot), palīdzības sniegšanas grupas aprīkojums un grupas locekļu personīgais aprīkojums, sadzīves priekšmeti, pārtikas produkti, medikamenti un medicīniskas ierīces, kas nepieciešamas avārijas, glābšanas un citu neatliekamu darbu veikšanai;

9. “palīdzības līdzekļi” — materiālās vērtības, kas paredzētas bezatlīdzības izsniegšanai iedzīvotājiem, kuri cietuši katastrofā, dabas stihijā, citā ārkārtējā situācijā.

2. pants. Kompetentās institūcijas

1. Šīs Vienošanās realizēšanai Puses nosaka kompetentās institūcijas:

— no Latvijas Puses — Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija;

— no Baltkrievijas Puses — Baltkrievijas Republikas Ārkārtējo Situāciju ministrija.

2. Citas kompetentās institūcijas nozīmēšanas gadījumā Puses rakstiski to paziņo viena otrai pa diplomātiskiem kanāliem.

3. Kompetentās institūcijas ir tiesīgas nosūtīt un pieņemt pieprasījumus par palīdzības sniegšanu, kā arī uzturēt tiešus sakarus.

4. Puses informēs viena otru par citām šī Panta pirmajā punktā nenorādītajām kompetentajām institūcijām, kas ir pilnvarotas vērsties pēc palīdzības un pieņemt pieprasījumus par palīdzības sniegšanu, kā arī realizēt citus uzdevumus, kas izriet no šīs Vienošanās

3. pants. Sadarbības virzieni un formas

1. Sadarbība šīs Vienošanās ietvaros paredz:

1.1. Pušu sadarbību katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju prognozēšanā, seku novērtēšanā, preventīvu pasākumu īstenošanā;

1.2. savstarpējas palīdzības sniegšanu katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju likvidēšanā;

1.3. savstarpējas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju gadījumos;

1.4. savstarpējas palīdzības sniegšanu glābšanas vienību apgādē ar tehniku un ierīcēm;

1.5. speciālistu sagatavošanu otras Puses valsts mācību iestādēs, stažieru, pasniedzēju, zinātnieku un speciālistu apmaiņu;

1.6. pieredzes apmaiņu, organizējot iedzīvotāju sagatavošanu darbībām katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju apstākļos;

1.7. zinātniskās izpētes projektu kopīgu plānošanu, izstrādi un īstenošanu, zinātniski tehniskās literatūras un pētniecības darbu rezultātu apmaiņu;

1.8. informācijas, normatīvo aktu, periodisko preses izdevumu, metodiskās un citas literatūras, video un foto materiālu, kā arī tehnoloģiju apmaiņu, kas saistīti ar sadarbību katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju novēršanu, kā arī to seku likvidēšanu;

1.9. kopīgu konferenču, semināru, darba sanāksmju, mācību un treniņu rīkošanu;

2. Pušu kompetentās institūcijas var izmantot citas sadarbības formas, kā arī slēgt nepieciešamās vienošanās un veidot darba grupas ar mērķi realizēt šo Vienošanos saskaņā ar Pušu valstu nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

4. pants. Sadarbība starp organizācijām

Puses un to kompetentās institūcijas veicina sadarbību starp organizācijām, kas darbojas katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju novēršanas un to seku likvidēšanas jomā.

5. pants. Pārstāvju pieņemšanas nosacījumi

Puses iepriekš vienojas atsevišķi katrā konkrētā gadījumā par nosacījumiem otras Puses pārstāvju pieņemšanai, lai piedalītos šīs Vienošanās ietvaros paredzētajās darbībās, kuras nav tieši saistītas ar palīdzības sniegšanu katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju seku likvidēšanā.

6. pants. Sakari

Pušu kompetentās institūcijas realizē kopīgas darbības sakaru nodibināšanai savā starpā, kompetento institūciju un to nosūtīto glābšanas grupu un ekspertu starpā, kā arī nosūtīto glābšanas grupu un ekspertu un attiecīgo glābšanas darbu vadītāju starpā.

7. pants. Paziņošana par katastrofām, dabas stihijām, citām ārkārtējām situācijām

Puses apņemas nekavējoties apmainīties ar informāciju krievu un (vai) angļu valodās par katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju draudiem un sekām, kas var izplatīties otras Puses valsts teritorijā, un apstiprināt dotās informācijas saņemšanu caur Pušu kompetento institūciju sakaru kontaktpunktiem.

8. pants. Palīdzības sniegšana

1. Palīdzība tiek sniegta, pamatojoties uz Pieprasītājas Puses kompetentas institūcijas rakstisku vai mutisku pieprasījumu. Mutiskam pieprasījumam nepieciešams nekavējošs rakstisks apstiprinājums.

2. Pieprasījumam jāsatur informācija par katastrofas, dabas stihijas, citas ārkārtēju situācijas raksturu, kā arī par pieprasītās palīdzības sniegšanas veidu, formu, apjomu un termiņiem.

3. Palīdzības Sniedzējas Puses kompetentā institūcija pēc iespējas īsā laika posmā pieņem lēmumu par palīdzības sniegšanu un informē Pieprasītāja Pusi par palīdzības sniegšanas iespējām, nosacījumiem un apjomu. Pēc tam Pušu kompetentās institūcijas saskaņo turpmākos noteikumus par palīdzības sniegšanu.

4. Katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju zonā avārijas un glābšanas darbus vada Pieprasītājas Puses kompetentā institūcijas, bet abu Pušu valstu teritorijas aptverošu katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju zonā — abu Pušu kompetentās institūcijas kopīgi.

5. Palīdzība katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju seku likvidēšanā tiek sniegta nosūtot palīdzības sniegšanas grupas un (vai) ekspertus, palīdzības līdzekļus vai kādā citā veidā, kurš pieprasīts.

6. Palīdzības sniegšanas grupas un (vai) eksperti tiek izmantoti avārijas un glābšanas darbos katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju zonā.

7. Pieprasītāja Puses kompetentā institūcija nodrošina palīdzības sniegšanas grupu un (vai) ekspertu atbalstu viņu uzdevumu veikšanas laikā, informē Palīdzības Sniedzējas Puses palīdzības sniegšanas grupu vadītājus un (vai) ekspertus par izveidojušos stāvokli katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju zonā un arī konkrētos darbības rajonos, un pēc nepieciešamības nodrošina šīs grupas ar tulkiem.

8. Palīdzības sniegšanas grupu un (vai) ekspertu nodrošinājumam jābūt pietiekošā daudzumā, lai būtu iespējams autonomi veikt darbības katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju zonā 72 stundas. Nodrošinājuma krājumu izbeigšanās gadījumā Pieprasītāja Puse nodrošina minētās grupas ar nepieciešamajiem līdzekļiem to darbības tālākai veikšanai.

9. Palīdzības sniegšanas grupas un (vai) eksperti pamet Pieprasītājas Puses valsts teritoriju pēc savu uzdevumu veikšanas vai agrāk, ja tā nolemj vienas Puses kompetentā institūcija.

10. Palīdzības līdzekļu sadalījumu veic Pieprasītāja Puse.

11. Pēc palīdzības sniegšanas darbu beigšanas Palīdzības Sniedzējas Puses kompetentā institūcija nosūta Pieprasītājas Puses kompetentajai institūcijai ziņojumu par veiktajiem darbiem.

12. Pieprasītājas Puses kompetentā institūcija nosūta Palīdzības Sniedzējas Puses kompetentajai institūcijai noslēguma ziņojumu, ietverot katastrofas, dabas stihijas, citas ārkārtēju situācijas raksturojumu, informāciju par saņemtās palīdzības veidu un apjomu, paveikto darbu rezultātiem.

9. pants. Valsts robežas šķērsošanas nosacījumi palīdzības sniegšanas grupām un (vai) ekspertiem un to uzturēšanās režīms Pieprasītājas Puses valsts teritorijā

1. Palīdzības sniegšanas grupas un (vai) eksperti šķērso valsts robežu robežas caurlaides punktos, bet neatliekamos gadījumos ārpus tiem, saņemot valsts robežas šķērsošanas atļauju no Pušu valstu robežsardzes institūcijām.

2. Palīdzības sniegšanas grupas vadītājs iesniedz attiecīgajai Pieprasītājas Puses valsts robežsardzes institūcijai Palīdzības Sniedzējas Puses valsts kompetento institūciju apliecinātu palīdzības sniegšanas grupas locekļu sarakstu, kurā norādīts palīdzības sniegšanas grupas ierašanās mērķis Pieprasītājas Puses valsts teritorijā un Palīdzības Sniedzējas Puses valsts kompetentās institūcijas izdotu dokumentu, kas apliecina palīdzības sniegšanas grupas pilnvaras. Pēc šī saraksta noformējama grupas vīza. Grupas vīzas noformēšanai nepieciešami derīgi ceļošanas dokumenti.

3. Palīdzības sniegšanas operativitātes nolūkā Puses nodrošina paātrinātu nacionālajos normatīvajos aktos noteikto formalitāšu kārtošanu, palīdzības sniegšanas grupām un (vai) ekspertiem, šķērsojot valsts robežu.

4. Kinoloģisko grupu valsts robežas šķērsošanas un uzturēšanās kārtību Pieprasītājas Puses valsts teritorijā nosaka Pieprasītājas Puses valsts karantīnas noteikumi.

5. Palīdzības sniegšanas grupas vadītājam valsts robežas caurlaides punktā jāuzrāda grupas vīza. Katram palīdzības sniegšanas grupas loceklim un (vai) ekspertam valsts robežas caurlaides punktā jāuzrāda sekojoši dokumenti: derīgs ceļošanas dokuments ar vīzu (ja persona nav iekļauta grupas vīzā); transporta līdzekļu vadītājiem papildus arī dokuments, kas dod tiesības vadīt attiecīgo transporta līdzekli un transporta līdzekļa reģistrācijas apliecība. Grupas vīzā iekļauto personu ieceļošanai vai izceļošanai jānotiek vienlaikus.

6. Palīdzības sniegšanas grupu locekļiem un (vai) ekspertiem, uzturoties Pieprasītājas Puses valsts teritorijā, ir jāievēro šīs valsts normatīvie akti. Turklāt viņi atrodas Palīdzības Sniedzējas Puses valsts jurisdikcijā attiecībā uz tiem normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības un ar tām saistītos jautājumus.

7. Palīdzības sniegšanas grupu un (vai) ekspertu pārvietošana, nodrošinājuma un palīdzības līdzekļu pārvešana tiek veikta ar automobiļu, dzelzceļa, ūdens vai gaisa transporta palīdzību.

8. Minēto transporta veidu pārvietošanas ceļus nosaka kompetentās institūcijas, saskaņojot ar attiecīgajām valsts institūcijām.

10. pants. Nodrošinājuma un palīdzības līdzekļu ievešana un izvešana

1. Puses dod iespēju prioritārā kārtībā ievest un izvest nodrošinājumu un palīdzības līdzekļus. Palīdzības sniegšanas grupas vadītājam un (vai) ekspertiem valsts robežas šķērsošanas brīdī ir pienākums iesniegt Pieprasītājas Puses muitas institūcijām pārvadājamā nodrošinājuma un palīdzības līdzekļu sarakstu, turpmāk sauktu “saraksts”.

2. Neatliekamās situācijās sarakstu var neiesniegt, tomēr tam jābūt nosūtītam Palīdzības Pieprasītājas Puses muitas institūcijai ne vēlāk kā 30 dienu laikā no valsts robežas šķērsošanas brīža. Šī punkta noteikumi neattiecas uz zāļu, kas satur narkotiskās un psihotropās, vielas ievešanu un izvešanu. Par neatliekamām situācijām kompetentās institūcijas informē muitas institūcijas.

3. Attiecībā uz nodrošinājumu un palīdzības līdzekļiem tiek izmantots muitas režīms — ievešana uz laiku, kurā nodrošinājums un palīdzības līdzekļi ir pilnībā atbrīvoti no muitas nodevām un nodokļiem ar norunu, ka 30 dienu laikā no palīdzības sniegšanas beigšanas brīža tie tiks izvesti. Izvešanas noteikums neattiecas uz priekšmetiem, kas izlietoti palīdzības sniegšanas laikā. Attiecībā uz priekšmetiem, kas netiek izvesti laikā, tiek piemērotas tiesību normas saskaņā ar Pieprasītājas Puses valsts normatīvajiem aktiem. Palīdzības Sniedzēja Puse atbrīvojas no pienākumiem nodrošināt muitas maksājumu samaksu (garantijas iesniegšanas muitas parāda samaksai, kas var rasties attiecībā uz nodrošinājumu un palīdzības līdzekļiem).

4. Vispārīgie aizliegumi un ierobežojumi, kas attiecas uz preču ievešanu un izvešanu, nav attiecināmi uz nodrošinājumu un palīdzības līdzekļiem.

5. Ja nodrošinājums paliek Pieprasītājas Puses valsts teritorijā kā palīdzības līdzekļi vai citu apstākļu dēļ, par to nekavējoties paziņo Pieprasītājas Puses kompetentajai institūcijai, kura informē muitas institūcijas.

6. Zāles, kas satur narkotiskās un psihotropās vielas, var tikt ievestas ar mērķi sniegt medicīnisko palīdzību, ja Pieprasītāja puse to norādījusi savā pieprasījumā, un tās drīkst pielietot kvalificēts medicīniskais personāls saskaņā ar Palīdzības Sniedzējas Puses valsts normatīvajiem aktiem. Pieprasītāja Pusei ir tiesības savas valsts teritorijā kontrolēt šo zāļu izlietošanu. Uz šī panta ceturto un piekto punktu attiecināmi arī gadījumi, kad Pieprasītājas Puses valsts teritorijā tiek ievestas zāles, kas satur narkotiskās vai psihotropās vielas, un izvestas neizlietotās zāles. Attiecībā uz neizlietotajām zālēm, kas satur narkotiskās vai psihotropās vielas, kas var tikt izvestas no Pieprasītājas Puses valsts teritorijas, tiek piemērotas tiesību normas saskaņā ar Pieprasītājas Puses valsts normatīvajiem aktiem. Atbilstošo narkotisko un psihotropo vielu ievešana un izvešana netiek iekļauta statistiskajos pārskatos, kuri tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku kontroles padomei. Katra Puse, no kuras krājumiem izlietotas narkotiskās un psihotropās vielas, iekļauj tās statistiskajos pārskatos.

7. Transporta līdzekļu izmantošanas gadījumā sniedzot palīdzību saskaņā ar šo Vienošanos, nav nepieciešama atļauja starptautiskajiem pārvadājumiem un apdrošināšana, kā arī maksa par auto maģistrāļu, lielceļu un citu auto ceļu izmantošanu. Šie transporta līdzekļi jāapzīmē ar attiecīgām emblēmām vai uzrakstiem tādā veidā, lai būtu redzams, ka tie paredzēti palīdzības sniegšanai.

8. Palīdzības sniegšanas grupas un (vai) eksperti Pieprasītājas Puses valsts teritorijā ir tiesīgi izmantot pazīšanās un brīdināšanas zīmes un aprīkojumu uz saviem transporta līdzekļiem.

9. Šī Panta noteikumi tiek pielietoti arī gadījumos, kad viena no Pusēm ir tranzītvalsts.

11. pants. Gaisa kuģu izmantošana

1. Palīdzības sniegšanas grupu un (vai) ekspertu, nodrošinājuma un palīdzības līdzekļu transportēšanā, kā arī palīdzības sniegšanas laikā var tikt izmantoti gaisa kuģi.

2. Katra Puse gaisa kuģim, kas pārvadā palīdzības sniegšanas grupas un (vai) ekspertus, nodrošinājumu un palīdzības līdzekļus un paceļas no otras Puses teritorijas, dod tiesības izmantot lidojumu koridorus saskaņā ar starptautiskajām vienošanām un aeronavigācijas noteikumiem, pacelties un nolaisties lidostās, nosēšanās laukumos, glābšanas un citu neatliekamu darbu vietās. Šajā gadījumā Pieprasītājas Puses robežsardzes un muitas institūcijas pēc izsaukuma veic robežkontroli un muitas kontroli pēc gaisa kuģa nolaišanās.

3. Par nolūku izmantot gaisa kuģus ir nepieciešams iepriekš brīdināt Pieprasītājas Puses vai tranzītvalsts kompetento institūciju, vienlaikus iesniedzot informāciju par:

3.1. gaisa kuģa veidu un tipu;

3.2. reģistrācijas valsti;

3.3. tā reģistrācijas numuru;

3.4. apkalpi, pasažieriem un palīdzības sniegšanas grupas un (vai) ekspertu sastāvu;

3.5. nodrošinājumu un palīdzības līdzekļiem, kas atrodas gaisa kuģī;

3.6. izlidošanas laiku, plānojamo lidojuma maršrutu, nosēšanās vietu un aptuveno laiku.

4. Ja no šī Panta neizriet pretējais, tiek piemērots tajos Pušu valstu normatīvajos aktos noteiktais, kas skar iekšējo un starptautisko lidojumu ziņojumus.

12. pants. Izdevumu kompensēšana

1. Pieprasītāja Puse neapmaksā palīdzības sniegšanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar nodrošinājuma lietošanu, bojāšanu, iznīcināšanu vai iztērēšanu, ko veikusi Palīdzības Sniedzēja Puse, ja Puses rakstveidā nav vienojušās citādi.

2. Pieprasītāja Puse uz sava rēķina nodrošina palīdzības sniegšanas grupu un (vai) ekspertu izvietošanu un nodrošina tos ar nepieciešamo medicīnisko palīdzību, bet viņu nodrošinājuma beigšanās gadījumā nodrošina tos ar pārtiku, degvielu un citiem materiāliem, kas nepieciešami tehnikas un transporta līdzekļu ekspluatācijai, kā arī ar galvenajiem pirmās nepieciešamības līdzekļiem.

3. Palīdzības Sniedzēja Puse tiek atbrīvota no samaksas, kas saistīta ar gaisa kuģu pārlidojumiem, nosēšanos, stāvvietu lidostā un izlidošanu no tās, kā arī samaksu, kas saistīta ar aeronavigācijas pakalpojumiem un pagaidu robežas šķērsošanu.

13. pants. Zaudējumu atlīdzināšana

1. Katra no Pusēm atsakās no kompensācijas prasībām attiecībā uz otru Pusi:

1.1. zaudējuma nodarīšanas īpašumam vai videi gadījumā, ja to nodarījis palīdzības sniegšanas grupas loceklis vai eksperts saistībā ar uzdevumu izpildi, realizējot šo Vienošanos;

1.2. palīdzības sniedzēja grupas locekļa vai eksperta sakropļošanas, veselības bojājuma vai bojāejas gadījumā, ja šis kaitējums radies saistībā ar uzdevumu izpildi, realizējot šo Vienošanos.

2. Ja Palīdzības Sniedzējas Puses palīdzības sniegšanas grupas loceklis vai eksperts saistībā ar uzdevumu izpildi, realizējot šo Vienošanos, veicinājis zaudējuma rašanos trešajām personām Pieprasītājas Puses valsts teritorijā, tad par šo zaudējumu atbild Pieprasītāja Puse saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri tiktu piemēroti zaudējuma gadījumā, kuru būtu radījis Pieprasītājas Puses palīdzības sniegšanas grupas loceklis.

3. Šī panta 1.1. un 1.2. punkti netiek piemēroti, ja zaudējums ticis nodarīts nepamatotu rīcību rezultātā.

4. Pušu kompetentās institūcijas sadarbojas kompensāciju prasību jomā.

14. pants. Informācijas lietošana

Ja Pušu kompetentās institūcijas rakstveidā nav vienojušās citādi, tad šīs Vienošanās ietvaros iegūtā informācija — izņemot informāciju, kura nevar tikt izpausta atbilstoši Pušu normatīvajos aktos noteiktajam — var tikt publicēta un izmantota atbilstoši ierastajai praksei un saskaņā ar katras Puses valsts normatīvajiem aktiem. Turklāt jāņem vērā šīs Vienošanās 15. Pantā noteiktais.

15. pants. Apmaiņa ar personu datiem

1. Ņemot vērā šī Panta nosacījumus, kas skar pieeju personu datiem, ir nepieciešams ņemt vērā Pušu valstu normatīvajos aktos neteiktās prasības.

2. Personu datus var nodot tikai kompetentām institūcijām, kas ir attiecīgi pilnvarotas, saskaņā ar Pušu valstu normatīvajos aktos noteikto. Personu datu nodošana citām institūcijām iespējama tikai pēc iepriekšējas piekrišanas no kompetentās institūcijas, kas nodod personu datus, turpmāk saukta par “nododošo institūciju”.

3. Personu datus saņemošais var tos izmantot tikai ar mērķi un ar noteikumiem, kādus izvirzījusi nododošā institūcija un tikai ar mērķi realizēt šajā Vienošanā noteikto. Beidzoties nepieciešamībai nodot personu datus, tie tiek nekavējoši iznīcināti un par to tiek paziņots nododošai institūcijai.

4. Institūcija, kura nodod personu datus, atbild par nodoto datu pareizību. Ja atklājās, ka nodotie dati nav pareizi vai tos nav atļauts nodot, par to jāinformē datu saņēmējs, kuram jāizlabo vai jāiznīcina šie dati.

5. Institūcijai, kura nodod personu datus un institūcijai, kas tos saņem, ir pienākums pasargāt tos no brīvas piekļūšanas tiem no personu puses, kuras nav tam pilnvarotas.

16. pants. Attiecības ar citiem starptautiskiem līgumiem

Šī Vienošanās neaizskar Pušu valstu tiesības un pienākumus sakarā ar citiem starptautiskiem līgumiem, kuru dalībnieces ir Puses.

17. pants. Strīdu risināšana

Strīdus, kas skar šīs Vienošanās tulkošanu vai piemērošanu, Pušu kompetentās institūcijas risina sarunu ceļā, bet, ja netiek panākta savstarpēja vienošanās, strīdi tiek risināti caur diplomātiskajiem kanāliem.

18. pants. Vienošanās grozījumi

Puses, savstarpēji vienojoties, var ieviest šīs Vienošanās tekstā nepieciešamos grozījumus un papildinājumus, kuri tiek noformēti protokolos un ir šīs Vienošanās neatņemama sastāvdaļa.

19. pants. Noslēguma noteikumi

Šī Vienošanās stājas spēkā datumā, kad iesniegts pēdējais rakstiskais paziņojums, ka izpildītas valstu iekšējās procedūras, kuras nepieciešamas, lai Vienošanās stātos spēkā.

Šī Vienošanās tiek slēgta uz nenoteiktu laiku. Katra no Pusēm var rakstveidā denonsēt šo Vienošanos.

Šīs Vienošanās darbība beidzas sešus mēnešus pēc datuma, kad viena no Pusēm saņēmusi rakstisku paziņojumu par tās darbības pārtraukšanu.

Šīs Vienošanās izbeigšana neskar atbilstoši tai veiktu darbību, kura uzsākta, taču nav pabeigta līdz Vienošanās darbības pārtraukšanai, ja Puses nevienojas citādi.

Parakstīta Minskā 2003.gada 8.jūlijā divos eksemplāros, katrs latviešu, baltkrievu un krievu valodās, turklāt visiem tekstiem ir vienāds spēks. Atšķirīgas šīs Vienošanās interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts krievu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā:	Baltkrievijas Republikas valdības vārdā:
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs	Ārkārtējo situāciju ministrs
J.Rekšņa	V.Astapovs