“Mērķis mums visiem ir viens: ekonomiski un politiski spēcīga Eiropa”

28. un 29.novembrī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notika Baltijas asamblejas 22.sesija un 9.Baltijas padomes sēde

Piektdien, 28.novembrī, Viļņā darbu sāka Baltijas asamblejas 22.sesija un notika arī 9.Baltijas padomes sēde.

Baltijas asamblejas sesijas dalībnieki sprieda par savstarpējās informācijas apmaiņu un Baltijas valstu lietu koordināciju ES un NATO paplašināšanās procesa kontekstā un par enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstību.

Atklājot sesiju, Lietuvas Seima priekšsēdētājs Artūrs Paulausks uzsvēra Baltijas asamblejas nozīmi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības veicināšanā un eirointegrācijas procesa veicināšanā. “Ceļā uz ES asamblejas ideja atspoguļojusi mūsu valstu principus, izvirzītos mērķus un stingro nostāju to sasniegšanai,” teica Seima vadītājs. Akcentējot turpmāko Baltijas valstu darbību jaunas politiskas telpas apstākļos, vienlaikus tika norādīts uz nepieciešamību intensificēt kontaktus ar Ziemeļvalstīm.

Sadarbības paplašināšanu starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm savā uzrunā minēja arī Ziemeļu padomes prezidents Inge Lonnings, konkrētāk skarot kontaktus Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes komiteju un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu līmenī.

Baltijas asamblejas Prezidija ziņojumu nolasīja Prezidija priekšsēdētāja un Lietuvas delegācijas vadītāja Giedre Purvaneckiene. Tajā tika analizēts paveiktais un iezīmētas turpmākās darbības perspektīvas. “Baltijas asambleja nav tikai parlamentu organizācija; tās uzmanības lokā ir tādi svarīgi un jutīgi jautājumi kā enerģijas efektīva izmantošana, transporta infrastruktūras attīstība, vides aizsardzība un citi,” teica G.Purvaneckiene. Pēc Baltijas valstu iestāšanās ES, kad īpaši svarīga kļūs kopīgu pozīciju saskaņošana, Baltijas asamblejai vajadzētu kļūt operatīvākai savā darbībā un apveltītai ar lielākām pilnvarām. Kā būtiska tika minēta arī sadarbība ar Baltijas Ministru padomi un ārvalstu, it īpaši Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu, partneriem.

Izskatot Baltijas asamblejas tēmu par savstarpējo informācijas apmaiņu un Baltijas valstu lietu koordināciju ES un NATO paplašināšanās procesa kontekstā, vairāki referenti akcentēja nepieciešamību atrisināt jautājumus, kas skar robežu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Latvijas pārstāvis, Aizsardzības ministrijas NATO integrācijas izpildsekretārs Raimonds Graube norādīja uz Baltijas valstu politiskās pozīcijas koordinācijas aktualitāti. “Mūsu līdzšinējie sasniegumi apliecina, ka kopīgiem spēkiem varam sekmīgi īstenot dažādas programmas un projektus,” viņš teica. Sadarbība nepieciešama, piemēram, militāro dokumentu sagatavošanā un informācijas apmaiņas nodrošināšanā.

Savukārt Baltijas asamblejas Drošības un ārlietu komitejas vadītājs Vītauts Landsberģis uzsvēra, ka valstu ārpolitiku turpmāk veidos ne tikai kopīgās organizācijas — Eiropas Savienības — dalībvalstis, bet arī kaimiņi, kas nav šīs organizācijas dalībnieces. Viņš sacīja, ka Baltijas valstīm jāturpina sava darbība ārpolitikas jomā, tomēr kā ļoti svarīgas akcentējamas arī valstu nacionālās intereses un to identitātes saglabāšana.

Tēmas iztirzājumu noslēdza Igaunijas parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Reina Langa uzstāšanās. Viņš norādīja, ka Baltijas valstu ģeopolitiskais stāvoklis nosaka vēlmi pēc spēcīgas un stabilas Eiropas Savienības un labi attīstītas ekonomikas, kas vienlīdz lielā mērā ņemtu vērā visu dalībvalstu intereses.

Novērtējot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sasniegto, R.Langs atzina, ka ekonomiskie rādītāji visām trim valstīm ir līdzīgi; panākumu atslēga varētu būt eksporta palielināšanā un finanšu atvērtībā, kā arī eiro nostiprināšanā.

Sesijas dalībnieki sprieda arī par enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstības jautājumiem.

Igaunijas ekonomikas un sakaru ministrs Mēlis Atonens norādīja, ka bez efektīvas infrastruktūras izveides un attīstības nav iedomājama Baltijas valstu harmoniska iekļaušanās ES, turklāt lielāka nozīme būtu pievēršama jau esošo infrastruktūras objektu pilnveidošanai, ne tik daudz jaunu objektu radīšanai.

Savukārt Lietuvas pārstāvis, Enerģētikas aģentūras direktora vietnieks Jons Kazlausks, runājot par Baltijas valstu kopējā enerģijas tirgus izveidi, sacīja, ka tā veiksmīgas funkcionēšanas pamatnosacījums varētu būt tā integrācija citos — lielākos — tirgos, piemēram, Lietuva un Polija.

Šo jautājumu loku noslēdza Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Induļa Emša referāts. Tajā uzsvērts, ka līdz ar pilntiesīgu dalību ES enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstība nebūs katras valsts iekšējā lieta — tā būs ES lieta pasaules globalizācijas kontekstā, jo “šodienas apstākļos nav iespējams saražot konkurētspējīgu produktu tikai savas valsts vajadzībām”. Laikā no 2004. līdz 2006.gadam trīs Baltijas valstis varēs izmantot ievērojami lielākus finanšu resursus nekā līdz šim, tāpēc tie jāizmanto tā, lai infrastruktūras attīstība tiktu virzīta koordinēti visā Baltijas valstu telpā, stiprinot mūsu patstāvību, neatkarību no Krievijas un integritāti ES infrastruktūrā.

9.Baltijas padomes sēdē ar ziņojumiem uzstājās visu triju Baltijas valstu premjerministri.

Lietuvas valdības vadītājs Aļģirts Brazausks akcentēja Baltijas valstu sadarbību transporta nozarē, uzsverot “Via Baltica” projekta nozīmi reģiona attīstībā. Lai arī tas prasa ievērojamus finanšu līdzekļus, Lietuvas premjerministrs pauda pārliecību, ka šie ieguldījumi noteikti atpelnīs sevi.

Latvijas Ministru prezidents Einars Repše runāja par gaidāmo Latvijas prezidentūru Baltijas Ministru padomē un tās izvirzītajām prioritātēm, uzsverot, ka turpmākajā darbībā jaunos apstākļos — ES ietvaros — aizvien lielāku nozīmi iegūs informācija — tās tehnoloģijas un efektīva apmaiņa. Joprojām nozīmīga būs Baltijas valstu sadarbība militārajā jomā, par ko liecina arī līdzšinējie sekmīgi īstenotie projekti, kā arī cīņa pret cilvēku tirdzniecību un globālo terorismu. Prezidentūras iecerēto darbu sarakstā minēta arī robežšķērsošanas kārtības vienkāršošana un infrastruktūras, it īpaši transporta jomas, attīstība. “Mūsu valstu veiksmīga sadarbība būs garants Latvijas, Lietuvas un Igaunijas saimnieciskajam uzplaukumam un iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai jau vistuvākajā nākotnē,” teica E.Repše (Skat. zemāk).

Arī Igaunijas valdības vadītājs Juhans Partss uzsvēra: darbojoties ES, Baltijas valstu sadarbība nedrīkst zaudēt savu nozīmīgumu, tāpēc uzmanība būtu akcentējama tieši uz reģionālo projektu īstenošanu, ietverot arī tādu būtisku jomu kā apkārtējās vides aizsardzība un ekoloģiskā drošība Baltijas jūras baseinā.

9.Baltijas padomes noslēgumā pieņemts Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes kopīgais paziņojums. Tajā pozitīvi novērtēta līdzšinējā trīspusējā sadarbība, kas sekmēja Baltijas valstu integrāciju ES, kā arī izteikta nepieciešamība to turpināt Eiropas Savienības ietvaros kopējo interešu labā. Baltijas asambleja un Baltijas Ministru padome apliecina savu apņēmību pilnveidot reģionālās sadarbības modeli, intensificējot kontaktus ar Ziemeļu padomi un citām reģionālajām organizācijām un vienojas turpināt kopīgo darbu transporta, enerģētikas, informācijas tehnoloģiju un komunikācijas projektu īstenošanā.

Sestdien, 29.novembrī, beidzās Baltijas asamblejas 22.sesija. Tās pēdējā dienā delegāti sprieda par kopējas informācijas tehnoloģiju telpas izveidi, kā arī pieņēma nobeiguma dokumentu.

Debatējot par kopējas informācijas tehnoloģiju telpas izveidi, Latvijas pārstāve, Informācijas sabiedrības biroja vadītāja Ina Gudele norādīja, ka Baltijas jūras reģions pašlaik ir viens no visdinamiskākajiem pasaulē informācijas sabiedrības veidošanā. Visu valstu un to reģionu, uzņēmumu un iedzīvotāju pārrobežu aktīva sadarbība, vienota pieeja un izpratne par procesiem un prioritātēm kļūst aizvien būtiskāka Baltijas jūras reģiona drošībai un tā ietekmes palielināšanai Eiropā un pasaulē. Tika uzsvērts, ka tikai vienota politika, visu partneru sadarbības modelis dos visām Baltijas jūras reģiona valstīm iespējas vislabāk izmantot savas priekšrocības.

Savukārt Igaunijas Ekonomikas ministrijas pārstāvis Arvo Otss informēja par Igaunijas paveikto e-pārvaldes ieviešanā, akcentējot ne tikai priekšrocības, ko tā sniedz, bet arī izvērtējot iespējamos riskus.

Uldis Mārtiņš Klauss, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas loceklis, pastāstīja, ka aizvien vairāk ārvalstu, it īpaši ASV investori, izrāda interesei par informācijas tehnoloģijām mūsu valstī, lai gan to programmu eksports no Latvijas salīdzinājumā ar citām valstīm ir neliels.

Pārņemot Baltijas asamblejas prezidentūru, Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Reirs norādīja, ka paredzamā Baltijas valstu pilntiesīga dalība ES un NATO lielā mērā nosaka arī Baltijas asamblejas izvirzītās prioritātes, kas, apzinoties Baltijas valstu jauno statusu, vērstas uz efektīvu sadarbību un savstarpēju atbalstu. Kā galvenais uzdevums tika minēta informācijas apmaiņa starp Baltijas valstīm un šo valstu rīcības koordinēšana ES un NATO paplašināšanās procesa noslēgumposmā. “Mēs neatlaidīgi cenšamies gūt pozitīvus rezultātus integrācijas procesā, bet tas nav viegli, jo nav pieredzes, kā vienas mazas valsts ietvaros integrēt tik lielu nepilsoņu skaitu,” teica J.Reirs. Viņš pateicās, ka ES institūcijas izpratušas un atzinušas mūsu pozīciju un novērtējušas jau padarīto.

Sesijas nobeigumā tās dalībnieki pieņēma piecas rezolūcijas, tostarp rezolūciju pret sieviešu un bērnu tirdzniecību, par integrāciju jūras transporta jomā un par Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā atbalstu iesniegtajam priekšlikumam izmeklēt un starptautiskā līmenī nosodīt totalitārā komunistiskā režīma noziegumus; kā arī rekomendāciju par Baltijas jūrā nogremdēto ķīmisko ieroču uzraudzību un vairākus lēmumus.

Tika noteiktas Baltijas asamblejas prioritātes 2004.gadam — Baltijas valstu informācijas apmaiņa un rīcības koordinēšana attiecībā uz ES un NATO paplašināšanos un sadarbība, sniedzot palīdzību trešajām pusēm un apmainoties reformu pieredzē ar tām; enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstīšana un ostu ietekme uz valstu tautsaimniecību un vidi; sociālās attīstības jautājumi.

Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomei par prioritātēm noteikta integrācija ES un NATO informācijas apmaiņas par ES atbalsta izmantošanas stratēģiju un kopīgu projektu sagatavošanas aspektā; sadarbība Šengenas līgumā paredzētās darbības īstenošanā un sadarbība informācijas tehnoloģiju jomā.

Baltijas asamblejas delegāti ievēlēja asamblejas prezidiju (tā priekšsēdētājs — Latvijas delegācijas vadītājs J.Reirs) un komiteju vadītājus, kā arī nolēma, ka nākamā Baltijas asamblejas sesija notiks nākamgad no 25. līdz 27. novembrim Rīgā.

Saeimas preses dienests

Ministru prezidents Einars Repše:

Runa 9. Baltijas padomē Viļņā 2003.gada 28.novembrī

Baltijas asamblejas delegāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir prieks pirmo reizi piedalīties Baltijas padomē un uzrunāt Baltijas asamblejas deputātus, kuri nenogurstoši darbojas, lai Baltijas valstu sadarbība kļūtu ciešāka un vērstos plašumā.

Baltijas valstu valdību sadarbībā šis gads bija aktīvs un jaunu izaicinājumu pilns. Vislielākais gandarījums ir par to, ka, kā jau dzirdējāt Lietuvas prezidentūras ziņojumā, mūsu sadarbībā ir panākti ļoti labi rezultāti.

Domāju, ka Lietuvas prezidentūras darbs šogad nebija viegls. Lai Baltijas Ministru padome pielāgotos izmaiņām, kuras sagaida mūsu valstis nākamgad pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, bija nepieciešama nopietna analīze un darbs pie grozījumiem pamatdokumentos. Latvijas prezidentūra nākamgad būs tā, kurai praksē būs jāpārbauda, kā Baltijas valstu sadarbība spējusi adaptēties jaunajos apstākļos.

Gatavojoties savai prezidentūrai 2004.gadā, Latvija ir noteikusi vairākas jomas, kurās, pēc mūsu domām, sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju būs īpaši svarīga un nepieciešama. Jāatzīst, ka turpmāko sadarbību esam vērtējuši caur Eiropas Savienības un NATO prizmu, un tas ir arī saprotami.

Vēlos uzsvērt, ka tagad, lai gan Latvija, Lietuva un Igaunija nākamā gada vidū kļūs par pilntiesīgām dalībvalstīm Eiropas Savienībā un NATO, mums nav jāaizmirst gadiem koptā trīspusējā sadarbība. Tieši otrādi — šī sadarbība, tāpat kā tradicionāli ciešie kontakti ar Ziemeļvalstīm, var kļūt par lielu priekšrocību, darbojoties abās šajās institūcijās.

Par trīspusējās sadarbības efektivitāti mēs pārliecinājāmies, jau gatavojoties iestājai — NATO integrācijas ietvaros konsultējoties par Rīcības plānu dalībai NATO, kopīgi apmeklējot dalībvalstis un stāstot par jau paveikto, parādījām mūsu prasmi strādāt kopā ar sabiedrotajiem. Eiropas Savienības iestāšanās sarunu gaitā kopīgi aizstāvējām pozīciju lauksaimniecības jomā un atbalstījām kaimiņus sabiedrības informēšanas procesā pirms ES iestāšanās referenduma.

Nedz ES, nedz NATO iekšējās struktūrās netiek veidotas formālas reģionālas apvienības. Sadarbības amplitūdu nosaka valstu kopīgās intereses, risinot konkrētus jautājumus. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, var droši teikt, ka Baltijas valstis būs ciešas sadarbības partneres.

Esmu pārliecināts, ka Baltijas valstis gatavojas kļūt par aktīvām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Informācijas apmaiņai par darbu, galvenajiem darbības virzieniem, prioritātēm un par ES finansējuma izlietojumu reģionālās sadarbības ietvaros būs liela nozīme, kļūstot par pilntiesīgām un, galvenais, aktīvām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Baltijas valstu militārā sadarbība tieši mūsdienās ir bijusi tiešām veiksmīga. Mums ir virkne sekmīgu praktisko projektu, kuri neapšaubāmi ir sekmējuši uzaicinājuma saņemšanu dalībai NATO, stiprinājuši triju valstu militārās un aizsardzības spējas gan nacionālā līmenī, gan kā teritoriālai vienībai kopā ņemot.

Šie projekti jāturpina — pārveidotā, jaunā kvalitātē, izvērtējot tos caur “gandrīz NATO dalībvalsts” prizmu, kā arī jāmeklē jauni projekti, kuri nestu labumu gan trim Baltijas valstīm, gan arī stiprinātu NATO spējas vairot drošību un uzticību reģionā. Ir skaidri iezīmējusies tendence, ka triju Baltijas valstu devums NATO ir vērtīgāks kopā nekā atsevišķi. Tādēļ arī nākamajā gadā par prioritāti izvirzām Baltijas valstu militārās savietojamības stiprināšanu ar NATO un Baltijas valstu aizsardzības resursu optimālu izmantošanu.

Pēdējo gadu skarbā realitāte likusi mums nopietni apzināties savu atbildību cīņā pret šā gadsimta lielāko sērgu — terorismu. Mums nav tiesību palikt malā, un Baltijas valstu līdzšinējā iesaistīšanās kopējā cīņā pret terorismu liecina, ka mēs negatavojamies būt tikai vērotāji. Uzskatu, ka arī turpmāk būs svarīga cieša sadarbība starp Baltijas valstīm cīņā pret terorismu un terorisma finansēšanas avotiem. Cīņa pret terorismu ir noteikta par prioritāti.

Diemžēl mūsu sabiedrības drošību apdraud arī citas negatīvas parādības, pret kurām jāvēršas ar kopīgiem spēkiem. Tādēļ kā īpaši svarīgu esam izvirzījuši sadarbību cīņā pret cilvēku tirdzniecību, nelegālo migrāciju, kontrabandu un narkotiku izplatīšanu.

Cienījamie klātesošie! 2004.gada 1.maijā Baltijas valstis sāks baudīt Eiropas Savienības dalībvalsts priekšrocības, taču dažās jomās vēl jāveic liels darbs. Viena no šādām jomām ir robežas. Tā kā mūsu valstis Šengenas zonai pievienosies tikai pēc 2007.gada, uzskatu, ka jāpanāk robežkontroles vienkāršošana uz Baltijas valstu iekšējām robežām. Tā mēs ļautu mūsu cilvēkiem sajust, ka dalība Eiropas Savienībā pozitīvi ietekmē katru viņu dzīves jomu. Mūsu mērķis ir būtiski samazināt laiku, kas mūsu valstu iedzīvotājiem jāpavada uz robežas. Tādēļ vēlamies attīstīt jau sevi attaisnojušo vienpusējas robežkontroles punktu izveidi, kas ļautu ietaupīt arī cilvēku un materiāltehniskos resursus. Arī identitātes karšu izmantošana par ceļošanas dokumentiem ļautu paātrināt robežšķērsošanas procedūru. Lielu uzmanību savas prezidentūras laikā gatavojamies veltīt jautājumiem, kas saistīti ar gatavošanos pievienoties Šengenas informācijas sistēmai, kā arī ES prasībām atbilstošu uzturēšanās atļauju izsniegšanas sākšanai.

Ne mazāk nozīmīga mūsu iedzīvotāju labklājībai ir infrastruktūras projektu tālāka attīstība un to integrācija Eiropas transporta un enerģijas tīklos. Jāturpina sadarbība, lai radītu priekšnoteikumus pakāpeniskai integrēta Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidei. Savstarpēji izdevīgu un pieņemamu apstākļu radīšana pieejai kaimiņu tirgiem ir priekšnosacījums efektīvai un ilglaicīgai sadarbībai. Arī nākamajā gadā vēlamies fokusēt uzmanību uz integrēta Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidi un tā integrāciju Skandināvijas un Rietumeiropas tīklos caur savienojumiem Polija — Lietuva un Somija — Igaunija.

Esam gandarīti, ka Eiropas Komisija ir atzinusi “Rail Baltica” projektu par nozīmīgu, un ceram uz tā iekļaušanu prioritāro projektu sarakstā. Latvija uzskata, ka projektam ir īpaša nozīme Baltijas valstu un Polijas integrācijai Eiropas vienotajā ekonomiskajā telpā, tāpat kā sekmīgai “Via Baltica” projekta pabeigšanai.

Ērta satiksme starp Baltijas valstīm ir priekšnoteikums arī mūsu valstu tūrisma attīstībai. Ir skaidri redzams, ka Baltijas valstīm kā vienotam ārvalstu tūristu mērķim ir liels potenciāls. Pirmais solis uz ciešāku sadarbību tūrisma jomā bija trīspusējā līguma noslēgšana, un varam būt gandarīti par šogad sākto darbu Baltijas apvienotajā tūrisma komitejā. Nākamgad ceram sagaidīt kopīgu tūrisma projektu attīstīšanu, mārketinga aktivitātes un biroju atvēršanu ārvalstīs.

Vēl vienu no Latvijas prezidentūras prioritātēm ir noteikusi nepieciešamība parūpēties par vidi, kurā dzīvojam. Domāju, ka daudzi no mums ir satraukti par Baltijas jūras likteni, redzot, cik bieži pēdējos gados notiek kuģu avārijas un citi negadījumi, kas draud ar nopietnu piesārņojumu. Tādēļ uzskatu, ka jāturpina sadarbība, tai skaitā arī citu ieinteresētu starptautisko institūciju ietvaros, Baltijas jūras ūdens kvalitātes nodrošināšanas un kuģošanas drošības jautājumos.

Pēdējā prioritāte, taču tikpat svarīga kā citas, ir Lietuvas prezidentūras laikā iesāktā sadarbība palīdzības sniegšanā un reformu pieredzes nodošanā trešajām valstīm. Ukraina, Baltkrievija, Moldova, arī Kaukāzs un Balkāni ir tās valstis un reģioni, kuriem varam palīdzēt integrēties Eiropā.

Dāmas un kungi! Nākamais gads mums visiem būs grūts un atbildīgs. Mums būs jāpierāda, ka esam gatavi uzņemties Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts pienākumus. Esmu pārliecināts, ka mūsu valstis atbalstīs viena otru šajā procesā, tā kā mērķis mums visiem ir viens — ekonomiski un politiski spēcīga Eiropa, kas kalpotu par garantu mūsu iedzīvotāju labklājībai.