Dzelzceļu sadarbības organizācija (DzSO)

Nolīgums par kombinēto pārvadājumu organizāciju un ekspluatāciju satiksmē starp Eiropu un Āziju

Nolīgums izstrādāts, pamatojoties uz “Eiropas nolīgumu par svarīgākajām starptautisko kombinēto pārvadājumu līnijām un attiecīgajiem objektiem” (AGTC) un tā mērķis ir radīt vienotu Eiropas–Āzijas transporta sistēmu.

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES:

PAREDZOT kravu pārvadājumu apjoma palielināšanos starp Eiropu un Āziju,

VĒLOTIES veicināt šo pārvadājumu attīstību,

TIECOTIES pēc Eiropas un Āzijas transporta tīklu integrēšanas,

UZSVEROT kombinēto pārvadājumu nozīmi transporta pakalpojumu kvalitātes, kravu pārvadājumu drošības uzlabošanā un apkārtējo vidi nelabvēlīgi ietekmējošo seku samazināšanā,

PARLIECĪBĀ, ka, lai paaugstinātu starptautisko kombinēto pārvadājumu Eiropas–Āzijas virzienā efektivitāti un pievilcību patērētājiem, būtiska nozīme ir tiesību normām, kas nosaka kombinēto pārvadājumu un infrastruktūras saskaņotu attīstības plānu, pamatojoties uz starptautiskajiem parametriem un standartiem,

VIENOJĀS par sekojošo:

 

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.pants

Termini

Šī Nolīguma ietvaros:

a) termins “kombinētais pārvadājums” nozīmē kravu pārvadāšanu vienā un tajā pašā kravas vienībā (konteineri, noņemamās virsbūves, puspiekabes, autotransporta līdzekļi), izmantojot vairākus transporta veidus;

b) termins “starptautisko kombinēto pārvadājumu svarīgāko līniju tīkls” nozīmē visas dzelzceļa līnijas, kuras:

— pašlaik tiek izmantotas regulāriem starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem;

— paredzams, ka tās tuvākā nākotnē kļūs par svarīgākajām kombinēto pārvadājumu līnijām;

c) termins “attiecīgie objekti” nozīmē kombinētajiem pārvadājumiem izmantojamos terminālus, robežpunktus, vagonu grupu apmaiņas stacijas, riteņpāru apmaiņas stacijas, dzelzceļa prāmju pārceltuves, ostas, kam ir svarīga nozīme starptautiskajos kombinētajos pārvadājumos.

2.pants

Starptautisko kombinēto pārvadājumu svarīgāko līniju tīkls

1. Līgumslēdzējas puses pieņem šī Nolīguma noteikumus kā saskaņotas rekomendācijas starptautiskā attīstības plāna un starptautisko kombinēto pārvadājumu svarīgāko līniju tīkla un attiecīgo objektu funkcionēšanai, kuras realizē nacionālo programmu ietvaros.

2. Starptautisko kombinēto pārvadājumu svarīgāko līniju tīkls ietver šī Nolīguma 1.pielikumā norādītās dzelzceļa līnijas, kā arī objektus ar svarīgu nozīmi starptautiskajos kombinētajos pārvadājumos, kas minēti šī Nolīguma 2.pielikumā.

3.pants

Dzelzceļa līniju tīkla tehniskais raksturojums

Starptautisko kombinēto pārvadājumu dzelzceļa līniju tehniskajiem parametriem jāatbilst šī Nolīguma 3.pielikumā noteiktajam raksturojumam vai arī darba gaitā, pēc pilnveidošanas nacionālo programmu ietvaros, tiem jākļūst atbilstošiem šim raksturojumam.

4.pants

Pārvadājumu ekspluatācijas raksturojums un infrastruktūrai piemērojamās prasības

1. Pārvadājumu ekspluatācijas raksturojums un infrastruktūrai piemērojamās prasības norādītas šī Nolīguma 4.pielikumā.

2. Starptautisko kombinēto pārvadājumu procedūru vienādošanai un atvieglošanai Līgumslēdzējas puses veic attiecīgus pasākumus šī Nolīguma 4.pielikumā norādīto parametru un standartu sasniegšanai.

5.pants

Pielikumi

Pielikumi ir šī Nolīguma neatņemama sastāvdaļa. Jaunus pielikumus var pievienot atbilstoši grozījumu procedūrai, kas noteikta 10. un 11.pantā.

 

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

6.pants

Depozitārijs

Šī Nolīguma depozitārijs ir Dzelzceļu sadarbības organizācijas Komiteja.

7.pants

Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šis Nolīgums atklāts parakstīšanai Dzelzceļu sadarbības organizācijas Komitejā Varšavā no 1997.gada 1.janvāra.

2. Nolīgumu paraksta Dzelzceļu sadarbības organizācijas Ministru apspriedes dalībnieki.

3. Nolīgums stājas spēkā pēc 60 dienām, skaitot no dienas, kad to parakstījuši vismaz četri Eiropas un Āzijas dzelzceļu — Dzelzceļu sadarbības organizācijas dalībnieki ar nosacījumu, ka viena vai vairākas svarīgākās starptautisko kombinēto pārvadājumu dzelzceļa tīkla līnijas tieši savieno šo valstu teritorijas.

4. Dzelzceļu sadarbības organizācijas Komiteja rakstiski informē Līgumslēdzējas puses par Nolīguma spēkā stāšanās datumu.

5. Nolīgumu oficiāli publicē atbilstoši Līgumslēdzēju pušu valstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par to paziņo depozitārijam.

8.pants

Pievienošanās Nolīgumam

1. Nolīgums ir atklāts, lai tam pievienotos jebkura Dzelzceļu sadarbības organizācijas dalībvalsts.

2. Dokumenti par pievienošanos tiek iesniegti Dzelzceļu sadarbības organizācijas Komitejā.

3. Dzelzceļu sadarbības organizācijas Komiteja informē Līgumslēdzējas puses par jaunu dalībnieku pievienošanos.

9.pants

Ierobežojumi un strīdu noregulēšana

1. Nolīgums nedrīkst ierobežot Līgumslēdzēju pušu ar valsts iekšējo un ārējo drošību saistīto pasākumu nodrošināšanu. Veicot šādus pasākumus, attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei rakstiski jāinformē depozitārijs un parējās Līgumslēdzējas puses par to saturu, ieviešanas termiņu un darbības ilgumu.

2. Jebkurš strīds starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām pusēm par šī Nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, ja strīda puses nevar vienoties sarunu ceļā vai to citādi atrisināt, tiek pēc vienas strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas puses iesnieguma, par to paziņojot depozitārijam, nodots izskatīšanai vienam vai vairākiem šķīrējtiesnešiem, kas izvēlēti, šīm pusēm savstarpēji vienojoties. Ja trīs mēnešu laikā, kopš nosūtīts iesniegums izskatīt lietu, strīda puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu izvēli, jebkura no šīm pusēm var vērsties pie DzSO Ministru apspriedes ar lūgumu iecelt vienu šķīrējtiesnesi, kuram tiek nodota strīda izskatīšana.

3. Šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesnešu spriedums ir saistošs Līgumslēdzējām pusēm, kuras griezušās ar iesniegumu par strīda izskatīšanu.

10.pants

Grozījumi Nolīguma tekstā

Grozījumus Nolīguma tekstā var izdarīt saskaņā ar turpmāk norādīto procedūru (izņemot 1. un 2.pielikumu, kuru grozīšanas kārtību nosaka 11.pants):

1. Jebkurš piedāvātais grozījums jāiesniedz depozitārijam, kurš organizē šī grozījuma izskatīšanu kārtējā DzSO attiecīgās darba institūcijas sēdē.

Ja grozījumu projektu atbalsta divas trešdaļas klātesošo, to nosūta izskatīšanai DzSO Ministru apspriedei.

2. Ministru apspriede pieņem grozījumus Nolīguma tekstā.

3. Grozījums stājās spēkā pēc 90 dienām, skaitot no dienas, kad depozitārijs to nosūtījis visām Līgumslēdzējām pusēm, ja Ministru apspriede nav noteikusi citu termiņu.

11. pants

Grozījumi 1. un 2.pielikumā

Grozījumus Nolīguma 1. un 2.pielikumā var izdarīt saskaņā ar turpmāk norādīto procedūru:

1. Ierosinātajiem 1. un 2.pielikuma grozījumiem sākotnēji jāsaņem Līgumslēdzēju pušu, kuras piedalās attiecīgās DzSO darba institūcijas apspriedē, balsu vairākuma atbalsts. Depozitārijs nosūta attiecīgos grozījumus tieši ieinteresētajām pusēm.

2. Ja neviena no tieši ieinteresētām Līgumslēdzējām pusēm sešu mēnešu laikā no datuma, kad depozitārijs nosūtījis grozījumus, nepaziņo par iebildumiem, grozījums tiek uzskatīts par pieņemtu.

Ja sešu mēnešu laikā kāda no tieši ieinteresētām pusēm paziņo depozitārijam, ka nepiekrīt šim grozījumam, tas tiek uzskatīts par noraidītu.

Par grozījumu pieņemšanu vai noraidīšanu depozitārijs paziņo visām Līgumslēdzējām pusēm.

Pieņemtais grozījums stājas spēkā pēc trīs mēnešiem, skaitot no dienas, kad depozitārijs paziņojis par to visām Līgumslēdzējām pusēm.

Šajā pantā par tieši ieinteresēto pusi uzskatāma tā Līgumslēdzēja puse, kuras valsts teritorijā atrodas jauna iekļaujamā līnija, svarīgs termināls, robežpunkts, riteņpāru apmaiņas stacija, osta, dzelzceļa prāmju pārceltuve vai arī ja tās teritoriju šī līnija šķērso pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas.

12.pants

Denonsēšana un darbības izbeigšana

1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo Nolīgumu, rakstiski paziņojot par to depozitārijam un Līgumslēdzējām pusēm.

2. Denonsācija stājas spēkā pēc viena gada, skaitot no dienas, kad depozitārijs saņēmis minēto paziņojumu.

3. Ja pēc šī Nolīguma stāšanās spēkā Līgumslēdzēju pušu skaits gada laikā būs mazāks par četriem, šis Nolīgums zaudē spēku, par ko depozitārijs paziņo Līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms šī Nolīguma darbības izbeigšanās datuma.

13.pants

Teksta autentiskums

Nolīguma oriģināls, kura teksti krievu, ķīniešu un vācu valodā ir vienādi autentiski, tiek nodots glabāšanai Dzelzceļu sadarbības organizācijas Komitejai.

To apliecinot, tam pienācīgi pilnvaroti pārstāvji parakstīja šo Nolīgumu.

Parakstīts Taškentā 1997.gada 4.jūnijā.

 

1. pielikums

Dzelzceļa līnijas, kurām ir svarīga nozīme starptautiskajos kombinētajos kravu pārvadājumos

Līniju apzīmējumi:

a) burtu apzīmējumi:

ACE — līnijas, kuras iekļautas AGC [1], AGTC[2] un DzSO Nolīgumā

AC — līnijas, kuras iekļautas AGTC un DzSO Nolīgumā

A — līnijas, kuras iekļautas tikai DzSO Nolīgumā

b) skaitļu apzīmējumi:

• galvenās līnijas apzīmētas ar divciparu skaitli;

• līnijas, kuras atzarojas no galvenās līnijas, — ar trīsciparu skaitli vai ar slīpsvītru.

1. Dzelzceļa līnijas

1. AZERBAIDŽĀNA
A–700	/Samura/ – Jalama – Baku – /Krasnovodska/
A–701	/Gardabani/ – Bejuk–Kjasika – Baku – /Krasnovodska/
A–702	Astara – Baku – /Krasnovodska/
A–703	Baku – Džuļfa – /Džuļfa/
2. BALTKRIEVIJA
ACE–20	/Terespole/ – Bresta – Minska – Orša – Osinovka – /Krasnoje/
A–201	Minska – Molodečno – Gudogaja – /Kena/
3. BULGĀRIJA
ACE–95	/Džurdžu/ – Ruse – Gorno Orjahovica – Dubovo – Dimitrovgrada
AC–95	/Kalafata/ – Vidina – Sofija
AC–680	Sofija – Mezdra – Gorna Orjahovica – Kaspičana – Sindela – Varna –
	/Iļjičevska/
ACE–70	/Dimitrovgrada/ – Dragomana – Sofija – Plovdiva –
	Dimitrovgrada Severnija – Svilengrada – /Kapikule/
ACE–720	Plovdiva – Zimnica – Karnobata – Burgasa
ACE–855	Sofija– Kulata – /Promahona/
4. UNGĀRIJA
ACE–61	/Bratislava–Komarno/ – ---------------------------
	– /Rusovce/ – Raika –Hedješhaloma -------
	Hedješhaloma --------------------------------------
	– Komaroma – Budapešta
ACE–69	Budapešta – Murakerestura – /Kotoriba/
ACE–71	Budapešta – Murakerestura – Djekeneša – /Botovo–Koprovnica/
ACE–85	Budapešta – Kelebija – /Subotica/
ACE–50	/Vīne/ – Hedješhaloma/1/ – Djera – Budapešta – Miškoļca – Šoprona/2/
	– Ņjiredjhaza – Zahoņa – /Čopa/
ACE–52	/Šturovo/ – Soba – Budapešta – Cegleda – Soļnoka – Debrecena –
	Ņjiredhaza
ACE–56	Budapešta – Rakoša – Uisas – Soļnoka – Lekešhaza – /Kurtiča/
	[ /1/ MAV, /2/ DIŠEV ]
5. GRUZIJA
A–701	/Vesjoloe/ – Gantiadi – Tbilisi – Gardabani – /Bejuk–Kjasika/
A–701/1	Batumi – Tbilisi – Gardabani – /Bejuk–Kjasika/
A–701/2	Poti – Tbilisi – Gardabani – /Bejuk–Kjasika/
A–703	/Veseloje/ – Gantiadi – Tbilisi – Sadahlo – (Airuma)
6. KAZAHSTANA
A–203	/Kurgana/ – Presnogorkovskaja – Kokčetava – Akmola – Mointi –
	Družba – /Alašaņkou/
A–500	/Taškenta/ – Čengeļdi – Kizila – Orda – Kadagača – Iļecka 1 –
	Uraļska – /Ozinki/
A–50	/Aksaraiskaja II/ – Atirau – Makata – Kandagača – Arisja – Almata
	– Aktogai – Družba – /Alašaņkou/
7. ĶĪNA
A–205	/Zabaikaļska/ – Mančžūrija – Harbina – Šeņjana – Pekina
A–204	/Dzamin Ude/ – Erļana – Pekina – Tjaņcziņa
A–204/1	/Dzamin Ude/ – Erļana – Pekina – Čženčžou – Vuhaņa – Guančžou
8. KOREJA (KTDR)
A–207/1	/Hasanal/ – Tumangana – Račžina
A–207	/Hasana/ – Tumangana – Čhončžina – Pheņjana
A–208	/Daņduna/ – Sinijčžu – Sopho – Nampho
A–207/2	Tjumeņa – Namjana – Račžina
A–207/3	Tjumeņa – Naņjana – Račžina
A–209	/Cziana/ – Mhapho – Sopho – Nampho
9. LATVIJA
A–202	Rīga – Krustpils – Rēzekne – Zilupe – /Sebeža/
A–202/1	Ventspils – Jelgava – Zilupe – /Sebeža/
A–202/2	Liepāja – Jelgava – Zilupe – /Sebeža/
A–26/1	/Šarķi/ – Meitene – Rīga – Lugaži – /Valga/
10. LIETUVA
A–201	Klaipēda – Šauļi – Viļņa – Kena – /Gudogai/
A–201/1	Viļņa – Kauņa – Kibartaja – /Ņesterova/
A–26/1	/Traķi/ – Šestoka – Kauņa – Šarķi – /Meitene/
11. MOLDOVA
A–95/1	/Kristešti–Žižija/ – Ungeni – Oknica – Volčinec – /Mogiļeva–Podoļska/
ACE–95	/Kristešti–Žižija/ – Ungeni – Kišiņeva – Benderi – Kučurgana –
	/Razdeļnaja/
12. MONGOLIJA
A–204	/Nauški/ – Suhebatora – Ulanbatora – Dzaminude – /Erļana/
13. POLIJA
ACE – 20	/Frankfurte pie Oderas/ – Kunovice – Poznaņa – Loviča –
	Varšava – Lukuva – Terespole – /Bresta/
	x – Skerņevice – x
ACE–30	/Gerlica/ – Zgoželeca – Vroclava – Katovice – Krakova – Pšemisla –
	Medika – /Mostiska/
ACE–59	Svinouisce – Šcecina – Kosšiņa – Zelena Gura – Nova Suļa –
	Vroclava – Opole – Halupki – /Bohumina/
AC–59/1	Nova Suļa – Žagaņ–Venglineca – Zaviduva – /Frindlanta/
AC–59/2	Vroclava – Mendzilesije – /Lihkova/
AC–30/1	Krakova – Novi Sonča – Mušina – /Plaveča/
A–40/1	Katovice – Beļsko Bjala – Zvardoņa – /Skalite/
AC–65/1	Zduņska Volja – Lodza – Skerņevice
AC–65/2	Hoževa – Semkovice – Čenstohova – Zavercie – Javožno Sčakova –
	Čehovice Dzedzice
AC–65/3	Herbi Nove – Pačina – Kendzežina Kozle Azoti
ACE–65	Gdiņa – Gdaņska – Varšava – Katovice – Zebžidovice –
	x – Bidgošča – x
	– / Petrovice pie Karvas/
A–26/1	Varšava – Bjalistoka – Sokulka – Suvalki – Trakiški – /Šeštoka/
14. KRIEVIJA
ACE–20	/Osinovka/ – Krasnoje – Smoļenska – Maskava
A–20	Maskava – Ņižņijnovgoroda – Sverdlovska – Novosibirska –
	Krasnojarska – Irkutska – Vladivostoka
ACE–10	/Vainikkala/ – Lužaika – Sanktpēterburga – Maskava
A–202	/Zilupe/ – Sebeža – Veļikije Luki – Maskava
A–101	/Narva/ – Ivangoroda – Sanktpēterburga
ACE–50	/Zernovo/ – Suzemka – Brjanska – Maskava
A–203	Sverdlovska – Kurgana – /Presnogorjkovskaja/
A–204	Zaudinskija – Nauški – /Suhe–Batora/
A–205	Karimskaja – Zabaiļkaļska – /Mančžurija/
A–206	Baranovskija – Nahodka
A–207	Baranovskija – Hasana – /Tumangana/
A–50	/Krasnaja Mogila/ – Gukovo Volžskij – Astrahaņa – /Aksaraiskaja II/
A–30	/Topoļi/– Solovei–Valuiki – Ufa – Čelabinska – Kurgana – Omska
A–201/1	Kaļiņingrada – Čerņahovska – Nesterova – /Kibartai/
A–500	Maskava – Rjazaņa – Kočetovka I – Saratova – Ozinki – /Uraļska/
A–500/2	Ruzajevka – Kineļ – Orenburga – /Iļecka I/
A–500/3	Kočetovka I – Grjazi – Novorosijska
A–50/2	/Kvašino/ – Uspenskaja – Rostova pie Donas
A–700	Armavira – Mahačkala – /Samura/
A–701	Armavira – Veseloje – /Gantiadi/
A–701/1	Grjazi – Povorino – Volgograda
A–700/2	Astrahaņa – Červļennaja – Uzlovaja
15.RUMĀNIJA
ACE–95	/Ungeni/– Kristešti–Žižia – Paskani – Buzeu – Ploešti – Bukareste –
	Videle – Džurdžu – /Ruse/
ACE–95	Kraiova – Kalafata – /Vidina/
ACE–54	Arada – Deva – Teijusa – Vinatori – Brašova – Bukareste
ACE–56	/Lekešhaza/ – Kurtiča – Arada – Timišoara – Kraiova – Bukareste
ACE–56/2	Bukareste – Konstanca
16. SLOVĀKIJA
ACE–61	/Lanžhota/ – Kuti – Bratislava – Galanta – Komarno – /Komaroma/
	x – Rusovce – / Raika /
ACE–63	Žiļina – Leopoldova – Bratislava
	x – Galanta
ACE–40	/Mosti u Jablunkova/ – Čadca – Žilina – Poprad Tatri – Košice –
	Čierna nad Tisou – /Čopa/
ACE–40	/Horni Lideč/ – Luki pod Makitou – Žilina
A–40/1	Čadca – Skaļite – /Zvardoņa/
ACE–52	Bratislava – Nove Zamki – Šturovo – /Soba/
AC–30/1	/Mušina/ – Plaveč – Prešov – Kisak – Košice – Čaņa – /Hidašnemeti/
17. TURKMENISTĀNA
A–503	Krasnovodska – Ašgabata – Čardževa – Dašhovuza – /Beineja/
	x – /Buhāra/
I8. UZBEKISTĀNA
A–501/1	/Čengeļdi/ – Salara – Taškenta – Buhāra – /Čardževa/
A–500/2	/Čengeļdi/ – Salara – Taškenta – Havasta – Andižana – /Oša/
A–500/3	/Čengeļdi/ – Salar– Taškenta – Buhāra – Termeza – Galaba –
	/Hairatona/
A–503	/Makata/ – Beineja – Nukusa – /Dašhovuza/ – Urgenča – /Čardževa/ –
	Buhāra – Termeza – Galaba – /Hairatona/
19. UKRAINA
ACE–30	/Medika/ – Mostiska – Ļvova
A–30	Kijeva – Harkova – Kupjanska– Topoļi – /Solovei/
ACE–40	/Čierna nad Tisou/ – Čopa
ACE–50	/Zahoņa/ – Čopa – Ļvova – Krasne – Temopole – Žmerinka –
	Fastova – Kijeva – Konotopa – Zernovo – /Suzemka/
A–50/1	Žmerinka – Kotovska – Razdeļnaja – Odesa – Iļjičevska – /Varna/
A–50/2	Fastova – Dņepropetrovska – Krasnoarmeiska Jasinovataja – Kvašino –
	/Uspenskaja/
A–50	Fastova – Dņepropetrovska – Krasnoarmeiska – Debaļcevo –
	Krasnaja Mogila – /Gukovo/
A–50/3	Dņepropetrovska – Lozovaja – Krasnij Ļimana – Harkova
A–95/1	Žmerinka – Mogiļeva – Podoļskija – /Volčineca/
20. ČEHIJA
ACE–55	/Bad Šandau/ – Dečina – Prāga
ACE–551	Prāga – Gorni Dvorište – /Zummerau/
ACE–59	/Halupki/ – Bogumina – Ostrava
AC–59/2	/Mendzilesije/ – Lihkova – Česka Tžebova – Brno
ACE–61	/Bad Šandaua/ – Dečina – Nimburka – Gavličkuv Broda – Brno –
	Bržeclava – Lanžhota – /Kuti/
ACE–65	/Zebžidovice/ – Petrovice u Karvine – Ostrava – Bržeclava –
	/Bernhardstaļa/
AC–59/1	/Zavidova/ – Fridlanta – Turnova – Prāga
ACE–40	/Širndinga/ – Heba – Plzeņa – Prāga – Kolina – Česka Tžebova –
	Granice na Morave – Ostrava – Mosti u Jablunkova – /Čadca/
ACE–40	Granice na Morave – Gorni Lideča – /Luki pod Makitou/
21. IGAUNIJA
A– 101	Tallina – Narva – /Ivangoroda/
A–101/1	Tallina – Valga – /Lugaži/

[1] starptautiskais dzelzceļu līniju tīkls “E” — atbilstoši Eiropas nolīguma par

starptautiskajām maģistrālajām dzelzceļa līnijām (Ženēva 1985.gada 31.maijs)

1.pielikumam

[2] Eiropas nolīgums par svarīgākajām starptautisko kombinēto pārvadājumu līnijām

un attiecīgajiem objektiem (Ženēva, 1991.gada 1.februāris)

 

2. pielikums

Objekti, kuriem ir svarīga nozīme starptautiskajos kombinētajos kravu pārvadājumos

A. TERMINĀLI

AZERBAIDŽĀNA

Kišli

Hirdalana

Sumgaita

Jevlaha

Saļjani

Hudata

Gjandža

Mingečaura

Ali–Bairamli

Šeki

Astara

Džuļfa

Jalama

*Baku–Tovarnaja

BALTKRIEVIJA

Bresta–Severnaja /Bresta/

Baranoviči–Centraļnije /Baranoviči/

Vitebska

Auļs /Grodno/

Koļadiči /Minska/

Mogiļeva II /Mogiļeva pie Dņepras/

Orša–Vostočnaja /Orša/

Polocka

Centrolita /Gomeļa/

BULGĀRIJA

*Burgasa–tovarna /Burgas/

Dimitrovgrada Severnij /Dimitrovgrada/

Čestovo /Gorna Orjahovica/

Fiļipovo /Plovdiva/

Ruse–tovarna /Ruse/

Sofija–tovarna /Sofija/

Stara –Zagora

*Varna–osta /Varna/

Plevna–rietumu /Plevena/

UNGĀRIJA

Bekeščaba

Budapešta–Jožefvaroša

*Budapešta–osta

Debrecena

Miškoļca–Gemeri pu

Šoprona

Seged–Kiškundorožma

Soļnoka

Zahoņa

GRUZIJA

*Poti–osta /Poti/

*Batumi–osta /Batumi/

Samtredija

Hašuri

Tbilisi–šķirotava /Tbilisi/

KAZAHSTĀNA

Družba

Akmola

Kustanaja

Kzil–Orda

Tjura–Tama

Aktjubinska

Žilajevo /Uraļska/

Taldikurgana

Almati

Šimkenta

Karganda

Kokčetava

Atirau

Žambila

KIRGĪZIJA

Alamedin

Oša – 1

ĶĪNA

Sjanfana

Šeņjana

Guanaņmena

Naņcaņa

Čženčžouduna

Guančžuoduna

Ubei

Laņčžousi

Čžuņjuņa

KOREJA (KTDR)

Sopho

Tumangana

Čhončžina

Račžina

Nampho

LATVIJA

Rīga–preču–2 /Rīga/

*Rīga–Krasta /Rīga/

*Ventspils

*Liepāja–preču /Liepāja/

LIETUVA

Klaipēda

Šauļi

Viļņa

Kauņa

Šeštoka

MOLDOVA

Ungeni

Kišiņeva

Tiraspole /Benderi/

Reucela /Beļci/

MONGOLIJA

Dzamin–Uuda

POLIJA

*Gdaņska

*Gdiņa

Glivice

Krakova

Lodza

Malaševice

Poznaņa

Sosnovieca

*Ščecina

*Svinousce

Varšava

Vroclava

Pruškuva

Žuravica

Slavkuva /Katovice/

KRIEVIJA

*Ļeņingrada–preču Vitebskas

/Sankt–Pēterburga/

Maskava–preču

Maskava–preču Kijevas

Maskava–preču Paveļeckas

Maskava–preču Smoļenskas

Kuncevo II

Smoļenska

Brjansk–Ļgovskij /Brjanska/

*Kutuma /Astrahaņa/

*Volžska /Volgograda/

*Kostariha /Ņižņijnovgoroda/

Kirova–Kotlasska /Kirova/

Bločnaja /Perma/

Sverdlovska–pasažieru /Jekaterinburga/

Voinovka /Tjumeņa/

*Omska–austrumu /Omska/

Kļeščiha /Novosibirska/

*Bazaiha /Krasnojarska/

Taļci /Ulan–Ude/

Habarovska II /Habarovska/

*Pervaja Rečka /Vladivostoka/

*Nahodka

Čeļabinska–kravu /Ceļabinska/

Bezimjanka /Samāra/

Čerņikovka /Ufa/

Trofimovska /Saratova/

Rostova–preču /Rostova pie Donas/

*Novorosijska

RUMĀNIJA

Bukareste

*Konstanca

Kraijova

Oradeja

SLOVĀKIJA

*Bratislava

Žiļina

Košice

Čierna nad Tisou

Dobra

TURKMENISTĀNA

UZBEKISTĀNA

Šumilova /Taškenta/

Džizaka

Buhāra

Termeza

Kakira /Kokanda/

Margilana

Raustana /Namangan/

Andižana

UKRAINA

Batevo

Sknilova /Ļvova/

Harkova

Poltava

Jasinovataja /Doņecka/

Luganska

*Mariupole

Rubežnoje

Usatovo /Odesa/

*Čerkasi

*Hersona

*Dņepropetrovska

*Zaporožje

Nikopole

Darnica /Kijeva/

Viņņica

*Kijeva

Žitomira

Belaja Cerkova

Čerņigova

Hmeļņicka

*Odesa

*Berdjanska

*Iļjičevska–osta /Iļjičevska/

ČEHIJA

Berouna

Brno

Česke–Budejevice

Heba

*Dečina

Jihlava

Kolina

Lovosice

*Meļņika

Ostrava

Plzeņa

Prāga

Pršerova

*Usti nad Labem

IGAUNIJA

Mūga /Tallina/

Tallina

* ūdens termināli

 

B. Robežpārejas punkti, kuriem ir svarīga nozīme starptautiskajos kombinētajos pārvadājumos

Vainikkala – Lužaika	/Somija –Krievija/
Narva– Ivanogoroda	/Igaunija – Krievija/
Zilupe – Posiņa	/Latvija – Krievija/
Lugaži – Valga	/Latvija – Igaunija/
Meitene – Šarķi	/Latvija – Lietuva/
Ņesterova– Kibartaja	/Krievija –Lietuva/
Kena– Gudogaja	/Lietuva – Baltkrievija/
Šestoka – Traķi	/Lietuva – Polija/
Grambova – Tantova– Ščecina	/Vācija – Polija/
Frankfurte pie Oderas – Kunovice	/Vācija – Polija/
Terespole – Bresta	/Polija – Baltkrievija/
Osinovka– Krasnoje	/Baltkrievija – Krievija/
Gerlica – Zgoželeca	/Vācija – Polija/
Medika – Mostiska	/Polija – Ukraina/
Halupki – Bohumina	/Polija – Čehija/
Zaviduva – Frindlanta	/Polija – Čehija/
Mendzilesje – Lihkova	/Polija – Čehija/
Zebžidovice – Petrovice u Karv.	/Polija – Čehija/
Mušina – Plaveča	/Polija – Slovākija/
Zvardoņa – Salite	/Polija – Slovākija/
Bad Šandaua – Dečina	/Vācija – Čehija/
Širndinga – Heba	/Vācija – Čehija/
Zummeraua – Gorni Dvorište	/Austrija – Čehija/
Bernhardstāle – Bržeclava	/Austrija – Čehija/
Lanžhota– Kuti	/Čehija – Slovākija/
Komarno – Komaroma	/Slovākija – Ungārija/
Mosti u Jablunkova – Čadca	/Čehija – Slovākija/
Gomi Lideča – Luki pod Makitoua	/Čehija – Slovākija/
Čierna nad Tisou – Čopa	/Slovākija – Ukraina/
Šturova – Soba	/Slovākija – Ungārija/
Rusovce – Raika	/Slovākija – Ungārija/
Devinska Nova Vesa – Marhegg	/Slovākija – Austrija/
Čopa – Zahoņa	/Ukraina – Ungārija/
Kotoriba – Murakerestūra	/Horvātija – Ungārija/
Botovo Koprovnica – Djekeneša	/Horvātija – Ungārija/
Kelebija – Subotica	/Ungārija – Serbija/
Vīne – Hedješhaloma	/Austrija – Ungārija/
Vīne – Šoprona	/Austrija – Ungārija/
Lekešhaza – Kurtiči	/Ungārija – Rumānija/
Kalafata – Vidina	/Rumānija – Bulgārija/
Džurdžu – Ruse	/Rumānija – Bulgārija/
Dimitrovgrada – Dragomana	/Serbija – Bulgārija/
Kulata – Promahona	/Bulgārija – Grieķija/
Svilengrada – Kapikule	/Bulgārija – Turcija/
Kristešti–Žižija – Ungeni	/Rumānija – Moldova/
Volčiņeca – Mogiļeva Podoļska	/Moldova – Ukraina/
Kučurgana – Razdeļnaja	/Moldova – Ukraina/
Topoli – Solovej	/Ukraina– Krievija/
Krasnaja Mogila – Gukovo	/Ukraina – Krievija/
Kvašino – Uspenskaja	/Ukraina – Krievija/
Zernovo – Suzemka	/Ukraina – Krievija/
Nauški – Suhe–Batora	/Krievija – Mongolija/
Zabaikaļska – Mančžurija	/Krievija – Ķīna/
Hasana – Tumangana	/Krievija – Koreja/
Presnogorkovskaja – Presnogorkovskaja	/Krievija – Kazahstāna/
Ozinki – Ozinki	/Krievija – Kazahstāna/
Aksaraiskaja II – Aksaraiskaja II	/Krievija – Kazahstāna/
Iļecka I – Iļecka I	/Krievija – Kazahstāna/
Samura – Jalama	/Krievija – Azerbaidžāna/
Vesjoloe – Gantiadi	/Krievija – Gruzija/
Družba – Alašaņkova	/Kazahstāna – Ķīna/
Čengeļdi – Salara	/Kazahstāna – Uzbekistāna/
Kok–Bekti – Beineu	/Uzbekistāna – Kazahstāna/
Buhāra– Čardževa	/Uzbekistāna – Turkmenistāna/
Gardabani – Bejuka Kjasika	/Gruzija – Azerbaidžāna/
Sadahlo – Airuma	/Gruzija – Armēnija/
Džuļfa – Džuļfa	/Azerbaidžāna –Irāna/
Dzamin Uuda –Erļaņa	/Mongolija – Ķīna/
Bekabada – Naua	/Uzbekistāna – Tadžikistāna/
Konibadoma – Arikbaši	/Tadžikistāna – Uzbekistāna/
Hodža Davleta – Faraba	/Uzbekistāna – Turkmenistāna/
Rzd154 – Talimardžana	/Uzbekistāna – Turkmenistāna/
Rzd449 – Dašhovuza	/Uzbekistāna – Turkmenistāna/
Tahia Taša – Naimakuļa	/Turkmenistāna–Uzbekistāna/
Uzbekistāna/Karasu – Oša	/Kirgizstāna – Kirgizstāna/
Džalaba – Abad–Hanabada	/Kirgizstāna – Uzbekistāna/
Učkurgana – Taškumīra	/Uzbekistāna –Kirgizstāna/
Kuvasai – Kizil–Kija	/Uzbekistāna – Kirgizstāna/
Kelifa – Boldirja	/Turkmenistāna – Uzbekistāna/
Sari–Asija – Pahtaabada	/Uzbekistāna – Tadžikistāna/
Amuzanga – Aivandi	/Uzbekistāna – Tadžikistāna/
Galaba – Hairatona	/Uzbekistāna – Afganistāna/
Beškeka – Lugovaja	/Kirgizstāna – Kazahstāna/
C. Kravas vienību pārkraušanas un riteņu pāru maiņas dzelzceļa stacijas
Malaševice – Bresta	/Polija – Baltkrievija/
Medika – Mostiska	/Polija – Ukraina/
Čierna nad Tisou – Čopa	/Ungārija – Ukraina/
Zahoņa – Čopa	/Ungārija – Ukraina/
Kristešti–Žižija – Ungeni	/Rumānija – Moldova/
Zabaikaļska – Mančžūrija	/Krievija – Ķīna/
Družba– Alašaņkova	/Kazahstāna – Ķīna/
Hasana – Tumangana	/Krievija – Koreja/
Vama – Iļjičevska	/Bulgārija – Ukraina/
Džuļfa – Džuļfa	/Azerbaidžāna – Irāna/
Dzamin Uuda – Erļaņa	/Mongolija – Ķīna/
Šeštoka – Traķi	/Lietuva – Polija/
Piezīme: riteņu pāru maiņas stacijas ir pasvītrotas.
D. Dzelzceļa prāmju pārceltuves, kuras ietilpst starptautisko pārvadājumu tīkla sastāvā
Vama – Iļjičevska	/Bulgārija – Ukraina/
Konstanca– Samsuna	/Rumānija – Turcija/
Svinouisce – Istada	/Polija – Šveice/
Baku– Krasnovodska	/Azerbaidžāna – Turkmenistāna/
Klaipēda – Mukrana	/Lietuva – Vācija/

 

3. pielikums

Dzelzceļa līniju tehniskie raksturojumi, kurām ir svarīga nozīme starptautiskajos kormbinētajos kravu pārvadājumos

Svarīgāko starptautisko kombinēto kravas pārvadājumu dzelzceļa līniju parametri ir norādīti tabulā. Rādītāji, kuri ir tabulas A ailē, jāuzskata par svarīgiem mērķiem, kuri ir sasniedzami atbilstoši dzelzceļu attīstības nacionālajiem plāniem. Jebkuras atvirzes no šiem rādītājiem ir uzskatāmas par izņēmumu.

Līnijas iedala divās galvenās kategorijās:

a) esošās līnijas, kuras vajadzības gadījumā var tikt modernizētas; ja ir grūtības vai neiespējami šīs līnijas modernizēt un rekonstruēt, prasībām pret tām jābūt mazāk stingrām,

b) jaunās līnijas, kuras tiks izbūvētas.

 

Svarīgāko starptautisko kombinēto dzelzceļa pārvadājumu līniju parametri

1 UIC — Starptautiskā dzelzceļu savienība

2 UIC — Starptautiskā dzelzceļu savienība

3 rekomendējošs raksturs

4 minimālie parametri kombinēto pārvadājumu vilcieniem (skat. 4.pielikumu)

5 minimālie parametri kombinēto pārvadājumu vilcieniem (skat. 4.pielikumu)

6 minimālie parametri kombinēto pārvadājumu vilcieniem (skat. 4.pielikumu)

7 rekomendējošs raksturs

Tabulā norādītie parametri attiecīgos gadījumos piemērojami arī pārvadājumiem ar dzelzceļa prāmjiem, kuri ir dzelzceļa tīkla neatņemama sastāvdaļa.

 

Tabulā norādīto parametru skaidrojumi

1. Ceļu skaits

Starptautisko kombinēto pārvadājurmu dzelzceļu līnijām ir jābūt ar pietiekamu caurlaides spēju un tām janodrošina precīza kustības grafika ievērošana.

Principā šīs divas pieminētās prasības var ievērot tikai tajās līnijās, kurās ir vismaz divi sliežu ceļi, tomēr, ja tiek ievēroti citi Nolīgumā norādītie parametri, pieļaujams izmantot arī vienceļa līnijas.

2. Iekraušanas gabarīti

Tie ir starptautisko kombinēto pārvadājumu līniju minimālie iekraušanas gabarīti (skat. Zīmējumu).

Lielu iekraušanas gabarītu pielietojums jaunajās līnijās parasti neprasa lielus kapitālieguldījumus un tāpēc tika pieņemts UIC C1 gabarīts.

UIC C1 gabarīts pieļauj:

— kravas autotransporta līdzekļu un autotransporta līdzekļu sastāvu (kravas automobilis ar piekabi, savienots transporta līdzeklis, vilcējs un puspiekabe), kas atbilst Eiropas ceļu gabarītam (augstums 4 m un platums 2,5 m) pārvadājumus uz speciāliem platformu vagoniem, kuru kravas platforma atrodas ne augstāk kā 60 cm virs sliežu līmeņa;

— parasto automobiļu puspiekabju (platums 2,5 m un augstums 4 m) pārvadājumus vagonos–platformās ar kabatām, kas aprīkoti ar parastajiem riteņpāriem;

— ISO konteineru, (platums 2,44 m un augstums 2,9 m) pārvadājumus parastajās dzelzceļa platformās;

— noņemamu virsbūvju (platums 2,5 m), pārvadājumus parastajās dzelzceļa platformās;

— konteineru / noņemamu virsbūvju (platums 2,6 m un augstums 2,9 m) pārvadājumus atbilstošos vagonos.

Esošajās līnijās, kas šķērso kalnu rajonus, ir daudz tuneļu, kuru gabarīti atbilst iekraušanas gabarītiem vai arī to gabarīti pēc augstuma pa ceļa līnijas asi ir nedaudz lielāki. Praktiski visos gadījumos to palielināšana līdz UIC C1 gabarītam nav iespējama gan no ekonomiskā, gan no finansiālā viedokļa.

Tāpēc esošajām līnijām tiek izvēlēts UIC B gabarīts, kas pieļauj:

— ISO konteineru (platums 2,44 m un augstums 2,9 m) pārvadājumus dzelzceļa platformās, kas paredzētas konteineru pārvadājumiem, un kurām kravas platforma novietota 1,18 m augstumā virs sliežu līmeņa;

— noņemamo virsbūvju (platums 2,5 m un augstums 2,6 m) pārvadājumus parastajās dzelzceļa platformās (kravas platforma novietota 1,246 m augstumā);

— puspiekabju pārvadājumus speciālās platformās ar kabatām;

— konteineru/noņemamo virsbūvju (platums 2,6 m un augstums 2,9 m) pārvadājumus platformās ar zemiem iekraušanas laukumiem.

Vairumam esošo starptautisko kombinēto pārvadājumu līniju ir vismaz UIC B gabarīts. Šāda gabarīta nodrošināšana tajās līnijās, kuras neatbilst minētajam standartam, neprasa lielus kapitālieguldījumus.

4. Noteiktais ātrums

Ātrumu reglamentē trases ģeometriskais raksturojums (līkņu rādiusi), drošības prasības un ritošā sastāva bremzēšanas koeficienti.

5. Atļautā ass slodze

Tā ir tāda atļautā ass slodze, kura jāiztur starptautiskajām kombinēto pārvadājumu līnijām.

Starptautisko kombinēto pārvadājumu līnijām ir jāiztur vismodernāko esošo un projektējamo ritošā sastāva līdzekļu kustība, tajā skaitā:

— vagonu, kuriem ass slodze ir 20 t, kas atbilst UIC C klases slodzei. Saskaņā ar UIC lēmumiem pieņemta vagona ass slodze 22,5 t pie ātruma 100 km/st. UIC noteikumi nosaka ass slodzes ierobežojumu līdz 20 t pie ātruma 120 km/st.

Saskaņā ar UIC noteikumiem norādītās ass slodzes pieļaujamas pie riteņu diametra, kas nav mazāks par 840 mm.

 

Zīmējums

4. pielikums

Pārvadājumu ekspluatācijas raksturojums un infrastruktūrai piemērojamās minimālās prasības

A. Starptautisko kombinēto pārvadājumu sistēmai izvirzītās prasības

1. Nolūkā nodrošināt transporta plūsmu kustības ātrumu un efektivitāti, ko noteikušas mūsdienu preču ražošanas un sadales metodes, starptautiskajiem kombinētajiem pārvadājumiem ir jāatbilst šādām prasībām:

a) nosūtīšana/pienākšana saskaņā ar patērētāju prasībām (proti, nosakot vēlāku slēgšanas laiku kravu iekraušanai un agrāku kravas nodošanas laiku), regulāru pārvadājumu veikšana;

b) īss pārvadājuma ilgums “no durvīm līdz durvīm’’, grafika ievērošanas precizitāte, garantēti piegādes termiņi;

c) precīza un savlaicīga informācija par transporta procedūrām, vienkārša dokumentācija, mazs zaudējumu nodarīšanas risks;

d) iespējamība pārvadāt visu tipu standarta konteinerus, kā arī visas kravas vienības, kuras starptautiskajā Eiropas–Āzijas satiksmē iespējams pārvadāt ar autotransportu. Šajā sakarā jāņem vērā prognozējamās tendences attiecībā uz svara un gabarīta iespējamām izmaiņām.

2. Šīs prasības jāapmierina šādi:

a) palielinot pārvadājumu ātrumu (no nosūtīšanas punkta līdz galapunktam, ņemot vērā visas apstāšanās), kuram ir jāatbilst vai jāpārsniedz autotransporta pārvadājumu “no durvīm līdz durvīm’’ ātrums;

b) izmantojot kravas saņēmēju atpūtas laiku (piemēram, veicot pārvadājumus naktī) ar mērķi, lai kravas pēc patērētāju vēlēšanās varētu nodot rīta stundās;

c) nodrošinot pietiekamā skaitā attiecīgas iekārtas un infrastruktūras potenciālu;

d) pēc iespējas izmantojot tiešās satiksmes vilcienus;

e) veicot organizatoriskus pasākumus pārvadājumu pilnveidošanā, pielietojot mūsdienīgas sakaru sistēmas.

3. Iepriekšminēto prasību nodrošināšanai vilcieniem un infrastruktūrai ir jābūt atbilstošā efektivitātes līmenī, t.i., tiem jāatbilst noteiktām minimālām prasībām, kuras konkrētā pārvadājumu virzienā ir jāievēro visiem pāvadājumos iesaistītajiem resoriem.

 

B. Vilcienu ekspluatācijas rādītāji

4. Vilcieniem, kurus izmanto starptautiskajos kombinētajos pārvadājumos, ir jāatbilst šādām minimālajām prasībām:

Minimālās prasības	Esošie rādītāji	Mērķa rādītāji[*]
Ātrums		90 km/h	120 km/h
Vilciena garums	600 m	750 m
Vilciena svars	1 200 t	1 500 t
Vilciena ass noslodze	20 t	20 t

 

[*] Šie rādītāji jāsasniedz termiņos, kādi noteikti programmās saskaņā ar šā Nolīguma 2.panta 1.punktu

Ja tiešās satiksmes vilcienu kustību nav iespējams organizēt, vilcienu var sastādīt no neliela vagonu grupu skaita. Turklāt vienas grupas vagoniem ir jadodas uz vienu un to pašu galapunktu. Tāpat nepieciešams pēc iespējas maksimāli izvairīties no tiešās satiksmes vilcienu apstāšanās brauciena laikā, tajā skaitā arī robežpārejas punktos.

5. Ritošajam sastāvam jāatbilst iepriekšminētajiem standartiem attiecībā uz ātrumu un ass slodzi, kā arī iespējām nodrošināt visu kravas vienību pārvadājumus, ievērojot to gabarītus un svaru.

6. Kombinēto pārvadājumu vilcieniem ir maksimāla prioritāte. To kustības grafiks jasastāda ar tādu aprēķinu, lai tas atbilstu patērētāju prasībām attiecībā uz pārvadājumu drošību un regularitāti.

 

C. Minimālās prasības dzelzceļa līnijām

7. Kombinētajiem pārvadājumiem paredzēto dzelzceļa līniju caurlaides spējai jābūt pietiekamai, lai nepieļautu kombinētajos pārvadājumos izmantojamo vilcienu dīkstāvi.

8. Dzelzceļa līniju pilnveidošanai piemērojami 3.pielikumā norādītie parametri.

 

D. Minimālās prasības termināliem

9. Nolūkā efektīvāk apstrādāt sūtījumus, terminālos jāievēro šādas prasības:

a) laika intervāls starp kravas pieņemšanas un vagonu nosūtīšanas galējiem termiņiem, kā arī starp vagonu pienākšanu un gatavību izkraušanai nedrīkst pārsniegt vienu stundu,

b) autotransporta līdzekļu, kuri nodrošina kravas vienību ievešanu terminālā un izvešanu no tā, dīkstāves laiks nedrīkst pārsniegt 20 minūtes;

c) termināla izvietojums jāizvēlas ar tādu aprēķinu, lai:

— kravas nosūtītājiem un saņēmējiem būtu ātra un viegla piekļūšana terminālam pa autoceļiem;

— dzelzceļa tīkla robežās tam būtu labi sakari ar maģistrālajām dzelzceļa līnijām, bet vagonu grupu pārvadājumu gadījumā — laba pieeja kombinēto pārvadājumu ātrvilcieniem.

10. Zemāk minētās minimālās prasības starpstacijām ir attiecināmas arī uz termināliem.

E. Minimālās prasības starpstacijām

11. Laiks, kad kombinēto pārvadājumu vilcieni apstājušies ceļā tehnisku vai ekspluatācijas iemeslu dēļ, ir vienlaicīgi jāizmanto tādu darbu veikšanai, kuri pretējā gadījumā prasītu papildus apstāšanos (t.i., robežkontrole, lokomotīves maiņa). Šādu starpstaciju infrastruktūrai ir jāatbilst šādiem noteikumiem:

— dažādu tipu ceļiem (pieņemšanas–nodošanas, šķirošanas, iekraušanas–izkraušanas, riteņu pāru nomaiņas) jābūt ar pietiekamu caurlaides spēju, lai nodrošinātu nepieciešamo apstāšanos minimālo ilgumu;

— augstākminēto ceļu iekraušanas gabarītiem jāatbilst dzelzceļa līnijās (UIC B vai UIC C1) izmantojamiem iekraušanas gabarītiem;

— ceļu garumam jābūt pietiekamam, lai pieņemtu kombinētajos pārvadājumos izmantojamos pilnsastāva vilcienus;

— elektriskās vilkmes izmantošanas gadījumā ceļiem jābūt piemērotiem elektrolokomotīvju izmantošanai (robežstacijās — attiecībā uz attiecīgā pierobežas dzelzceļa elektrolokomotīvēm);

— pārkraušanas, vagonu grupu apmaiņas, riteņu pāru apmaiņas jaudām, kā arī robežkontroles veikšanas procedūrai jānodrošina nepieciešamo apstāšanos minimālais ilgums.

11.1. Vagonu grupu apmaiņas stacijās stāvēšanas ilgums katrā apmaiņas gadījumā šo operāciju veikšanai nedrīkst pārsniegt 30 minūtes katrā gadījumā. To varētu sasniegt, atbilstoši formējot vilcienus (kuru maršruta kopgarumam jābūt pēc iespējas maksimālam, ieskaitot robežu šķērsošanu) un vienlaicīgi izveidojot adekvātu infrastruktūru vagonu grupu apmaiņas stacijās.

11.2. Robežpārejas punktos kombinēto pārvadājumu vilcieniem iespēju robežās nav jāapstājas, bet, ja tas ir nepieciešams, tad stāvēšanas ilgumam ir jābūt nelielam (ne ilgāk par 30 minūtēm).

Tas jāpanāk:

— atsakoties no darba, kuru parasti veic uz robežas, vai arī, ja tas nav iespējams, to veicot valsts iekšējos punktos, kuros vilcieniem jebkurā gadījumā ir jāapstājas tehnisku, komerciālu un/vai administratīvu iemeslu dēļ,

— izdarot tikai vienu apstāšanos vai arī vispār atsakoties no apstāšanās kopējās robežstacijās.

11.3. Riteņu pāru maiņas un pārkraušanas stacijām prasību apmierināšanai nākotnē nepieciešams izstrādāt efektīvas tehnoloģijas, ievērojot laika un izmaksu faktorus. Apstāšanās ilgumam šādās stacijās jābūt pēc iespējas minimālam. Esošajiem riteņu pāru nomaiņas un pārkraušanas līdzekļiem jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu īsu stāvēšanas ilgumu. Pārkraujot kravas vienības cita sliežu ceļa platuma vagonos, jāievēro prasības, kas noteiktas pārkraušanai terminālos.

11.4. Dzelzceļa prāmju pārceltuvēs (ostās) stāvēšanas ilgumam kombinētajos pārvadājumos jābūt minimālam (pēc iespējas nepārsniedzot vienu stundu). To panāk, izveidojot atbilstošu stacijas infrastruktūru prāmju ostās un izmantojot atbilstošus prāmju kuģus (sk. 12.p.), kā arī veicot šādus pasākumus:

— piemērojot 11.2.punktā minētās prasības attiecībā uz robežkontrolē veicamajām nepieciešamajām darbībām;

— saskaņojot kustības grafikus prāmju pārceltuvēs un dzelzceļos un savlaicīgi sniedzot informāciju nolūkā paātrināt kuģu iekraušanu un/vai vilcienu sastāvu formēšanu.

F. Minimālās prasības prāmju kuģiem

12. Kombinētajos pārvadājumos izmantojamiem prāmju kuģiem jāatbilst šādām prasībām:

— kuģu tipiem un izmēriem jāatbilst pārvadājamām kravas vienībām un vagoniem;

— jānodrošina ātra prāmju kuģu iekraušana un izkraušana, kā arī kravas vienību/vagonu uzglabāšana atbilstoši nākamā dzelzceļa pārvadājuma prasībām (vajadzības gadījumā — sadalot kombinētos pārvadājumus un pasažieru un/vai autotransporta pārvadājumus);

— ja pārvadājumu gaitā kravas vienības paliek vagonos, tad prāmju kuģiem jābūt viegli pieejamiem, turklāt jāizslēdz nepieciešamība veikt šķirošanas operācijas, kuras prasa lielu laika patēriņu. Iekraušanas gabarītam, ass slodzei u.tml. jāatbilst 3.pielikumā norādītajiem līniju rādītājiem;

— ja kravas vienību pārkraušanu nepieciešams veikt atsevišķi no vagoniem, tad, lai nodrošinātu iespējamo autotransporta pārvadājumu starp prāmja un dzelzceļa termināliem, jābūt īsiem un drošiem autoceļiem.