Par nenoteiktības smago slogu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Valdis Dzenis:

Zemniekiem vienmēr ir bijušas cerības, ka jauno laiku politiķi izpratīs zemnieku problēmas, taču vismaz līdz šim “iet kā pa viļņiem”. Nav skaidrs, kāpēc mūsu valstsvīriem ir tik liela neticība saviem zemniekiem. No valsts puses zemniekiem nākamajā gadā būtu nepieciešami 62,8 miljoni latu, jo tas mums dotu iespēju no ES piesaistīt 116 miljonus latu. Taču valsts budžetā šim līdzfinansējumam ir iedalīti tikai 30 miljoni latu. Turklāt jāņem vērā, ka šāds valsts piešķirtais finansējums ir ne tikai lauksaimniecībai, bet visām nozarēm kopā. Problēma slēpjas arī apstāklī, ka vēl joprojām nav skaidrs mehānisms, kā šī nauda tiks dalīta. Tā kā lauksaimnieki regulāri sadarbojas ar Zemkopības ministriju, tad tā un arī mēs esam vairākkārt rakstījuši vēstules Finanšu ministrijai ar lūgumu risināt šo problēmu, taču tas vēl joprojām nav izdarīts. Zemniekiem ir svarīgi, lai būtu skaidrība par to, ka valstī ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai būtu iespējams paņemt ES piedāvāto naudu. Diemžēl tā nav. Nenoteiktība ir pats ļaunākais, kas vien var būt.

Latvijas lauksaimniekiem jau ir nopietnas iestrādnes, lai varētu apgūt ES piešķirto finansējumu. Mēs savulaik esam izveidojuši Lauku atbalsta dienestu, kas šobrīd jau ir ieguvis ievērojamu praksi līdzekļu apgūšanā – Latvijas zemnieki jau ir iemācījušies rakstīt fondu naudas saņemšanai nepieciešamos projektus. Par to liecina kaut vai fakts, ka SAPARD ietvaros Latvijai piešķirtais finansējums mūsu zemniekiem bija nepietiekams. Arī attiecībā uz SAPARD līdzekļiem neviens negaidīja, ka mēs tos varam ātri un veiksmīgi apgūt. Uzņēmēji, lauksaimnieki, kuri domā ar galvu, jau šobrīd dara visu iespējamo, lai varētu saņemt ES piedāvāto naudu.

Mēs nevaram atļauties strādāt ar attieksmi, ka pirmajā gadā pēc iestājas ES mēs jebkurā gadījumā nevarēsim apgūt tās piedāvāto finansējumu – tas nav arguments! Vissliktākais šajā gadījumā ir tas, ka valdības attieksme ir ļoti nenoteikta, kas nedod iespējas uzņēmējiem, tostarp lauksaimniekiem, normāli plānot savu nākotni. Turklāt vajadzību mūsu zemniekiem ir ļoti daudz – jāsakārto lopkopības telpas, jāatrisina dažādu ķīmisko vielu glabāšanas jautājums, jāiegādājas jauna lauksaimniecības tehnika.

Zināmas problēmas zemniekiem radīs arī priekšfinansējuma iegūšana. Kā zināms, lai varētu apgūt ES struktūrfondu līdzekļus, pirmām kārtām attiecīgajā projektā uzņēmējiem ir jāiegulda savi līdzekļi. Latvijas lielajām zemnieku saimniecībām jau šobrīd ir ievērojamas parādsaistības komercbankās, kas tika radītas, lai varētu apgūt SAPARD ietvaros piešķirtos līdzekļus. Līdz ar to šīm lielajām saimniecībām ir visai problemātiski dabūt jaunus kredītus. Pastāv gan cerība, ka aktivitāti ES fondu apguvē izrādīs vidējās saimniecības, kas ļautu tām attīstīties. Jāsaka, ka Latvijas bankas ir ļoti atsaucīgas uz šādu projektu finansēšanu, jo tām faktiski ir garantija, ka savu naudu tās atgūs.

Tāpat kā ražotāji, arī zemnieki šobrīd plāno savus nākamā gada apgrozāmos līdzekļus, kas nozīmē, ka viņiem ir vajadzīga skaidrība par savu turpmāko darbību. Tā kā šobrīd ir pieņemts valsts budžets 2004. gadam, tad vismaz zināma skaidrība par savu nākotni zemniekiem ir, taču tā joprojām nav pietiekama. Viena no lielākām nākamā gada problēmām ir tā, ka tas atbalsts, kas nāks Latvijai no ES, mums reāli būs pieejams tikai 2004. gada beigās. Līdz šim zemnieki bija pieraduši, ka daļa pienākošos subsīdiju tiek saņemtas jau gada sākumā, un šos līdzekļus varēja izmantot jau pavasara sējas realizēšanai. Līdz ar to nākamā gada sākumā lauksaimniekiem ir gaidāms apgrozāmo līdzekļu trūkums. Tāpat ar nākamo gadu kardināli mainīsies zemnieku subsidēšanas sistēma. Līdz šim visus ar šo subsidēšanu saistītos jautājumus risināja Latvijas Zemkopības ministrija, bet turpmāk katrs šāda rakstura lēmums būs jāsaskaņo ar ES, kas prasīs ievērojami ilgāku laiku. Tādējādi zemniekiem nav īstas skaidrības par procesu, kā valstī turpmāk tiks risināta subsīdiju saņemšana. Jāatzīst arī, ka jau tuvākajā laikā neizbēgami celsies lauksaimniecības resursu cenas. Piemēram, jau šobrīd gandrīz divas reizes dārgāki ir kļuvuši slāpekļa minerālmēsli, un jau drīzumā pieaugs arī elektroenerģijas un degvielas izmaksas. Citiem vārdiem sakot, zemniekiem būs jārēķinās ar būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu.

“DIENAS BIZNESS”; pēc V.Dzeņa raksta “Ļaunākais, kas var būt – nenoteiktība”