Par izmaiņām maksātnespējas procesā

Saeima steidzamības kārtā 20.novembrī apstiprināja grozījumus likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”. Daļa likuma grozījumu skar valsts budžeta līdzekļu izlietojumu maksātnespējas procesu administrēšanas izdevumu segšanai. Līdz šim gadījumos, kad administratora atlīdzību un administrācijas izmaksas nebija iespējams segt no parādnieka līdzekļiem un kreditoru sapulce bija lēmusi, ka šie izdevumi netiek finansēti arī no kreditoru naudas, tos sedza valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” pēc likumā fiksētas takses par tiem līdzekļiem, kas aģentūrai kārtējā gadā bija piešķirti šim mērķim. Likuma pašreizējā redakcijā noteikts, ka turpmāk atlīdzību administratoram un administrācijas izmaksas no valsts budžeta līdzekļiem Maksātnespējas administrācija segs Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, kārtībā un apmērā.

Līdzšinējā kārtība – dārga

Administrācijas izdevumu un administratora atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību par tā saukto tukšo uzņēmumu administrēšanu Tieslietu ministrija kopīgi ar Maksātnespējas administrāciju plānoja mainīt jau pirms krietna laika. Kā vienu no galvenajiem iemesliem toreizējais Maksātnespējas administrācijas direktors Jānis Maršāns “Latvijas Vēstnesim” minēja to, ka, garantējot administratoriem noteiktu atlīdzību – desmit minimālās mēnešalgas, kas ir 700 latu, un paredzot vēl līdzekļus administrācijas izdevumu segšanai līdz 250 latiem, tukšo uzņēmumu maksātnespējas procesi valstij izmaksā pārāk dārgi, daudz vairāk nekā tad, kad šādu uzņēmumu likvidācija bija Valsts ieņēmumu dienesta, ne Maksātnespējas administrācijas kompetencē. J.Maršāns arī teica: “Šībrīža situācija rāda, ka ļoti bieži uzņēmumu kreditori vai īpašnieki paši būtu ar mieru finansēt maksātnespējas procesa administrēšanu, bet, ja ir zināms, ka atteikuma gadījumā par to maksās valsts, kāpēc tērēt savus līdzekļus? Jaunā kārtība būs arī mēģinājums nošķirt patiešām tukšos uzņēmumus no tiem, kuri tikai tādi izskatās” (Intervijā “Latvijas Vēstnesim” 29.08.2003.).

Iniciējot likumprojekta izskatīšanu Saeimā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tā anotācijā arī norādījusi uz nepieciešamību taupīt valsts budžeta līdzekļus un sekmēt to lietderīgu izmantošanu, finansējot maksātnespējas procesus.

Valsts līdzekļi tiks taupīti

Īstenojot jaunos likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” grozījumus, Maksātnespējas administrācijai būs jāizstrādā administrācijas izmaksu un administratora atlīdzību regulējošo Ministru kabineta noteikumu projekts. Turpinot tēmu par valsts līdzekļu ekonomiju, finansējot maksātnespējas procesus, Maksātnespējas administrācijas direktora pienākumu izpildītāja Agnese Kveska sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” atgādināja: ir svarīgi atcerēties, ka valsts budžeta līdzekļi maksātnespējas procesos patiesībā ir darba devēju maksātā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa. Nodevas apmērs tiek mainīts katru gadu, nākamgad tas ir samazināts, līdz ar to loģiska ir arī maksātnespējas procesu finansēšanai paredzētās daļas samazināšana.

Šogad maksātnespējas procesu administrācijas izdevumu segšanai un administratora atlīdzībai par viena uzņēmumu maksātnespējas procesa administrēšanu aģentūra varēja izmaksāt maksimāli 950 latus. Kopumā šim mērķim šogad jau izlietoti 166 000 latu. Lai arī tie ir tikai 34 procenti no plānotā izmaksu apjoma, A.Kveska norādīja uz kādu likumsakarību.

Proti – gada pirmajos mēnešos šīs pozīcijas izdevumu nebija vispār, tie arī nevarēja būt, jo likuma normas, kas tos paredzēja, tikko bija sākušas darboties. Turpretim oktobrī izmaksātais maksātnespējas procesu administrācijas izdevumu apjoms jau sasniedza 78 procentus no plānotā, bet novembra pirmajās divās nedēļās bija vērojama būtiska mēneša normas pārpilde – 129 procenti. “Šī tendence parāda, ka pieprasījums pēc līdzekļiem tikai pieaug. Bet nākamgad maksātnespējas procesu administrācijas izmaksām paredzēts krietni mazāk līdzekļu nekā šogad. Līdz ar to ar jau notikušajām likuma izmaiņām un vēl gaidāmajiem Ministru kabineta noteikumiem tiks mainīta administrācijas izdevumu un administratora atlīdzības segšanas kārtība un apjoms,” skaidroja A.Kveska.

Atlīdzība samazināta, avansēšana novērsta

A.Kveska pastāstīja, ka, plānojot nākamā gada budžetu, līdzšinējā maksimālā summa, ko administrators varēja saņemt par tukšā uzņēmuma administrēšanu – 950 latu, samazināta līdz 500 latiem. “Protams, galīgais lēmums par summu vēl jāpieņem Ministru kabinetam, bet katrā ziņā nav patiesas jau izskanējušās runas, ka administratoru atlīdzībai un izdevumu segšanai vispār nav paredzēti valsts budžeta līdzekļi.”

Domājot par maksātnespējas procesu izdevumu segšanas jauno kārtību, paredzēts novērst arī situāciju, ka administratoriem no saviem līdzekļiem sākotnēji nācās avansēt maksātnespējas procesu. Maksātnespējas administrācijas direktora pienākumu izpildītāja prognozēja, ka jau pēc uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas, nevis tikai pēc kreditoru sapulces lēmuma, administrators, konstatējot, ka uzņēmumam nav līdzekļu maksātnespējas procesa nodrošināšanai, varēs vērsties ar iesniegumu Maksātnespējas administrācijā un saņemt paredzēto naudu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

Maksātnespējīgo uzņēmumu administrācijas izmaksas

2003.gadā un 2004.gadā piešķirto dotāciju salīdzinājums

* 2004.gadā plānots segt administrācijas izmaksas 890 uzņēmumiem, no tiem ~ 239 uzņēmumu lietas tiks pārņemtas no Uzņēmumu reģistra.

Maksātnespējas administrācijas informācija