Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam Saeimas 26.novembra sēdi.

Šīsdienas sēdi mēs atklājam ar Slovākijas Republikas Nacionālās padomes priekšsēdētāja Pavola Hrušovskija uzrunu. (Aplausi.)

V.E.Pavols Hrušovskijs (Slovākijas Republikas Nacionālās padomes priekšsēdētājs).

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Es esmu ļoti priecīgs, ka varu būt šeit. Es nododu jums sveicienus no Slovākijas parlamenta — Nacionālās padomes, un es nododu jums arī sveicienus no mūsu 150 Nacionālās padomes deputātiem.

Tāpat es esmu ļoti priecīgs tikties ar priekšsēdētājas kundzi, un esmu ļoti priecīgs par man doto iespēju šeit uzstāties jūsu plenārsēdē, jo es domāju, ka mums ir ļoti daudz kā kopīga un mēs varam parunāt par svarīgām problēmām, kas ir ārkārtīgi aktuālas saistībā ar Eiropas Savienību un mūsu nākamo dalību šajā organizācijā.

Ir arī interesanti parunāties par attiecīgo nacionālo parlamentu kompetencēm, kādas tās būs pēc tam, kad mūsu valstis būs iestājušās Eiropas Savienībā. Un mēs varēsim runāt arī par to, kādu ieguldījumu mēs varēsim sniegt tieši šajās Eiropas institūcijās.

Mūsu parlamentārā delegācija ir pirmo reizi šajā valstī, un tādēļ varam dalīties ar jums savos viedokļos. Tieši mēs esam tie cilvēki, kas pārstāv Slovākijas parlamentu, respektīvi, mūsu Nacionālo padomi.

Franču revolūcijas sākumā notika kas ļoti zīmīgs. Lai gan karalis Luijs XVI bija tautas augstākais pārstāvis, viņam tika liegtas gandrīz visas iespējas pieņemt lēmumus. Tomēr tautas acīs viņš bija pilnībā atbildīgs par jaunā režīma neveiksmēm. Giljotīnas asmens, kas nocirta viņa dižciltīgo galvu, bija loģisks tā laika politikas rezultāts.

Es uzskatu, ka arī mūsdienās nacionālie parlamenti var mācīties no šā vēsturiskā notikuma, un tāpēc tiem jācenšas pēc iespējas vairāk iesaistīties ES institūciju lēmumu pieņemšanas procesā. Ir svarīgi, lai parlamenti izmantotu pilnvaras un kompetenci, ko tiem piešķīrusi valsts konstitūcija un ko tie uzņēmušies saskaņā ar Eiropas Konstitucionālo līgumu.

Diskusijas par nacionālo parlamentu lomu Eiropas Savienībā noris jau labu laiku un ir kļuvušas par vienu no demokrātijas deficīta novēršanas pasākumiem. To mērķis ir nodrošināt nacionālo parlamentu dalību lēmumu pieņemšanas procesā un apgūt prasmi kontrolēt izpildvaru, kam ir jābūt caurskatāmai un izprotamai visiem dalībvalstu pilsoņiem.

Abas mūsu valstis ir gājušas cauri totalitārā režīma atstātā mantojuma un centralizētās plānveida ekonomikas likvidācijas procesam. Jūsu valstij, Latvijai, ir jāatrisina arī problēmas, kas saistītas ar negribēto iekļaušanu bijušajā padomju impērijā. Smagais darbs, ko esat ieguldījuši, lai kļūtu par kopējās un brīvās Eiropas sastāvdaļu, apņemšanās iegūt un saglabāt nacionālo suverenitāti un neatlaidība, ar kādu esat īstenojuši ekonomiskās reformas, ir pelnījusi starptautiskās sabiedrības visdziļāko cieņu, kas līdz šim nav izteikta. Ceru, ka vismaz nākotnē šī aizkavējusies atzinība tiks apliecināta.

Kā mēs visi zinām, jebkuras pārmaiņas, pat vairākuma atbalstītās pārmaiņas, izraisa dažādas izjūtas — satraukumu, neskaidrību un reizēm arī nostalģiju pēc pagātnes. Pievienošanās Eiropas Savienībai ir vēl viena pārmaiņa, kurai būs jāpielāgojas. Jāatceras, ka gan dalībvalstu, gan kandidātvalstu pilsoņi identificē sevi ar savām valstīm un savu valstu nacionālajiem parlamentiem. Un tas nemainīsies arī pēc Eiropas Savienības paplašināšanās.

Neaizmirsīsim, ka ierosinātajam Konstitucionālajam līgumam, pirmkārt, jābūt tādam dokumentam, kas domāts pilsoņiem, kuriem jāiegūst reālas tiesības pieņemt lēmumus nākotnē. Citiem vārdiem sakot, demokrātijas deficītu Eiropā var novērst, tikai nostiprinot demokrātisko institūtu lomu nacionālajās valstīs.

Tieši tāpēc uzskatu, ka nacionālo parlamentu lomas nostiprināšana Konstitucionālajā līgumā ne tikai paver iespēju novērst demokrātijas deficītu, bet arī rada priekšnoteikumus, kas lielā mērā sekmēs veiksmīgu Eiropas apvienošanos.

Šajās dienās un nedēļās Starpvaldību konferencē tiek apspriests darbs, ko paveicis Eiropas konvents, lai pilsoņus tuvāk iepazīstinātu ar Eiropas projektu un ES institūcijām, kā arī palielinātu ES institūciju pieņemto lēmumu leģitimitāti. Lākenas sammitā konventam tika piešķirts mandāts novērst demokrātijas deficītu un nostiprināt nacionālo parlamentu lomu.

Kad aplūkoju šā darba rezultātus, rodas sajūta, ka Eiropas konvents varēja piedāvāt nacionālajiem parlamentiem vēl lielāku ietekmi un vēl stabilāku vietu.

Daudzi dokumentā iekļautie priekšlikumi, kuri tiek iztēloti kā revolucionāras pārmaiņas, neko būtisku nemaina — tikai ievieš jaunus terminus.

Mēs visi zinām, ka nacionālajiem parlamentiem faktiski nav bijusi dota gandrīz nekāda iespēja ietekmēt tūkstošiem Eiropas Savienības regulu un direktīvu — ne esošo, ne patlaban gatavojamo.

Šāda nacionālo parlamentu “iesaistīšana”, manuprāt, būs izniekota iespēja, un rezultātā mēs cietīsim sakāvi.

Personiski es ļoti atbalstu Lielbritānijas parlamenta pārstāves konventā un nacionālo parlamentu darba grupas priekšsēdētājas Žizelas Stjuartes priekšlikumu ieviest tā saukto “dzelteno un sarkano kartīšu” sistēmu. Viņas priekšlikums ir šāds: ja viena trešdaļa nacionālo parlamentu neatbalsta kādu likumprojektu, tam tiek piešķirts “dzeltenās kartītes” statuss, tādējādi norādot, ka likumprojekts jāpārstrādā. Ja divas trešdaļas nacionālo parlamentu neatbalsta likumprojektu, tam tiek piešķirts “sarkanās kartītes” statuss, kas faktiski nozīmē veto, un tātad likumprojekts būtu jāatceļ.

Ja Konstitucionālais līgums tiks apstiprināts tādā veidā, kāds tas ir šobrīd, uzskatu, ka parlamentu sadarbībai gan Eiropas Savienības dalībvalstu Eiropas lietu komiteju konferences (COSAC) ietvaros, gan ārpus tās būs liela nozīme. Es runāju par neformālo sadarbību, informācijas apmaiņu un pasākumu koordinēšanu.

Ja nacionālie parlamenti spēj vienoties par kopīgu nostāju, es domāju, ka tos var iesaistīt (lai gan tikai daļēji) ES institūciju lēmumu pieņemšanas procesā.

Varbūt nacionālo parlamentu sadarbība dos mums negaidītas priekšrocības, pat neraugoties uz to, ka ierosinātais Konstitucionālais līgums neparedz mums piešķirt reālas pilnvaras un kontroles instrumentus.

Dāmas un kungi! Es saprotu, ka diskusijas par Konstitucionālā līguma galīgo variantu bija ārkārtīgi smagas. Taču pūliņi nebija īpaši efektīvi un iznākums labākajā gadījumā ir neskaidrs. Un, ja tāda ir atbilde uz Lākenas deklarāciju, tad tā ir nepietiekama.

Neatbilstība starp uzdevumu un galīgo iznākumu radusies tādēļ, ka Konstitucionālā līguma izstrādātājiem atkal un atkal bija jāizdara izvēle starp efektīvas lēmumu pieņemšanas procedūras izveidošanu ES līmenī, no vienas puses, un subsidiaritātes, proporcionalitātes, valstu suverenitātes un nacionālās pašapziņas principu saglabāšanu, no otras puses.

Ja mēs raudzītos tikai no efektivitātes viedokļa, tad, pilnīgi loģiski, mūsu mērķis būtu veidot stingri centralizētu savienību. Bet vai tas ir mūsu īstais mērķis? Vai tas ir tas, ko mēs gribam panākt?

Efektivitātei, proti, ES lēmumu ātrai pieņemšanai un to īstenošanai, neapšaubāmi, ir liela nozīme. Taču tā par katru cenu nebūtu izceļama kā galvenā prioritāte. Demokrātiskos apstākļos lēmumi ne vienmēr ir jāpieņem un jāīsteno ātri. Taču, neskatoties uz apstākļiem, tiem vienmēr jābūt pareiziem.

Lai atrisinātu jautājumu par demokrātijas deficītu, mums ir nepieciešama skaidra atbilde uz jautājumu, vai ES institūcijas ir vai nav gatavas ierobežot savas pilnvaras par labu nacionālajiem parlamentiem.

Šobrīd skaidras atbildes nav, tādēļ ka nav skaidri noteikts integrācijas mērķis. Kāda būs Eiropas Savienība nākotnē?

Manuprāt, Eiropas Savienība nebūs nedz federācija, nedz superlielvalsts. Tai jābūt valstu saimei, kopējai brīvības telpai ar skaidri noteiktām kopējās atbildības jomām. Tai jābūt teritorijai, kurā valda miers un kurā iespējamās viedokļu atšķirības tiek atrisinātas miermīlīgā ceļā.

Eiropas Savienībai jāveicina, lai attīstītos tāda pārstāvības demokrātija, kuras tiesiskumu noteic atsevišķi formējumi, un dalībvalstis ir šādi atsevišķi formējumi.

Un dalībvalstis ir realitāte.

Arī tā ir realitāte, ka nacionālās valstis aizstāv savas intereses un ka neviens cits šo valstu vietā to nedarīs. Šo realitāti apstiprina fakts, ka pat ES dibinātājvalstis nav pilnīgi vienprātīgas, kad tiek risināti atsevišķi jautājumi, piemēram, par finanšu līdzekļu pārdalīšanu, kopīgu valūtu vai kopēju ārpolitiku un drošības politiku. Ja divpadsmit valstis nevar vienoties visos jautājumos, nav reāli cerēt, ka divdesmit piecām vai divdesmit septiņām valstīm tas izdosies labāk. Un, ja tās vienotos, kādi pasākumi būtu jāveic un kāda cena mums par to būtu jāmaksā? Vai mums ir pamats ticēt, ka tālāka integrācijas padziļināšana patiesi sekmēs ES paplašināšanos un novērsīs demokrātijas deficītu?

Īstenība ir tāda, ka, piemēram, daudzās kandidātvalstīs — un šajā ziņā es īpaši gribu izcelt Baltijas valstis — ir lielāks IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju nekā valstīs, kuras veido ES kodolu. Stabilitātes paktu var saglabāt un iekšējā tirgus dinamiku paātrināt, nevis papildus saskaņojot politikas nostādnes, bet gan nostiprinot valsts ekonomiku un radot daudzveidīgas iespējas privātajai iniciatīvai un uzņēmējdarbībai.

Atsevišķās jomās nacionālo valstu pārstāvji vislabāk var noteikt, kā apmierināt to cilvēku vajadzības un cerības, kurus viņi pārstāv. Ar to es negribu teikt, ka ideja par nacionālu valsti ir brīva no kļūdām un kļūmēm. Tomēr šī ideja kalpo par enerģijas avotu cilvēkiem, kuri vēlas uzlabot savu dzīvi; jūs Latvijā, tāpat kā mēs Slovākijā, saprotat, par ko es runāju. Lieki piebilst, ka parlaments ir pārstāvības demokrātijas institūcija, kurš vistiešākajā veidā pauž tautas gribu.

Eiropa, kurā būtu apvienojušās brīvas un par saviem spēkiem pārliecinātas valstis, ir tā Eiropa, kādu mēs vēlamies. Un vienotības panākumus nosaka daudzveidība. Tādēļ arī Eiropas apvienošanās process ir tas, kas man rūp, un es ceru, ka valstu pārstāvības pozīcijas tiks saglabātas un, ja nepieciešams, pastiprinātas.

Tādēļ uzskatu, ka mums jādara viss, lai nostiprinātu nacionālo parlamentu pozīcijas. Ideja par varas nodošanu parlamentam dzima Eiropā, un šī ideja mainīja vēstures gaitu.

Šobrīd mūsu uzdevums ir aizstāvēt nacionālo parlamentu pilnvaras.

Tās aizstāvot, mēs aizstāvam arī pārstāvības demokrātijas principu. Un tas ir, dāmas un kungi, pareizi.

Mūsu darbība un mūsu rīcība nāks par labu mūsu valstīm un visai Eiropai.

Lai Dievs mums palīdz īstenot mūsu ieceres!

Paldies jums par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāte Vineta Muižniece ir pieteikusies? “Par”. Lūdzu!

V.Muižniece (TP). Cienījamie Saeimas deputāti! Šodien mums tiek piedāvāts ļoti nozīmīgs grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā. Un šis grozījums, kas satur precīzākus un stingrākus kritērijus, kādiem būtu jāatbilst biroja amatpersonām un darbiniekiem, skaidri norāda, ka iepriekš izdarītie grozījumi šajā pašā likumā ir bijuši kļūdaini. Proti, tad, kad Saeimas vairākums lēma par prasību pazemināšanu biroja vadības amata kandidātiem. Šobrīd iesniegtais projekts rāda, ka likums ir krietni pilnveidojams, ka pie tā ir jāstrādā un pašreiz piedāvātie pantu grozījumi visnotaļ ir atbalstāmi. Tajā pašā laikā jāsaka, ka šis gan ir solis pareizajā virzienā, bet pavisam neliels un nepietiekams solis.

Un viens no galvenajiem jautājumiem, kas šobrīd vēl šajā likumā būtu jāpapildina, — protams, ir precizējams šā biroja statuss, tātad likuma 2.pants, par ko es jūs ļoti rūpīgi arī aicinātu domāt, jo, manuprāt, birojam uzsākot savu darbu un kādu laiku to veicot, nevienam vairs nav šaubu, ka situācija, ka birojs atrodas vienas amatpersonas padotībā, vienas partijas priekšsēdētāja padotībā, nekādi nav pieļaujama. Birojam jābūt neatkarīgam.

Un es aicinu visus domāt par priekšlikumiem lasījumos, jo Tautas partija pilnīgi noteikti iesniegs priekšlikumu par biroja statusa maiņu.

Es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu un rūpīgi domāt par papildinājumiem, kas pilnīgi nepieciešami lasījumos. Paldies!

Sēdes vadītāja. “Pret” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 4, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākošais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memoranda denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 11, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dalbiņš pieteicies runāt “pret”.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Par šo grozījumu Mobilizācijas likumā — vēlos runāt par divām lietām. Pirmām kārtām — par procedūru, otrām kārtām — par būtību, jo šo grozījumu Mobilizācijas likumā Aizsardzības un iekšlietu komisija saņēma šorīt, bez nekādiem paskaidrojumiem, bet iesniegt šādu grozījumu Aizsardzības ministrijai ar Ministru kabineta palīdzību tātad bija jau pilnīgi iespējams stingri iepriekš. Jo, kā mēs redzam anotācijā, 2001.gada 31.jūlijā Ministru kabinets pieņem un akceptē Mobilizācijas koncepciju, šā gada 30.septembrī tiek pieņemta jauna un apstiprināta Aizsardzības koncepcija Ministru kabinetā un pēc tam arī attiecīgi šeit, Saeimā. Un anotācijas beigās ir teikts, ka Aizsardzības ministrija sagatavojusi likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā”. Tā ir atkal kārtējā attieksmes izpausme pret Saeimu, kur tiek uzskatīts, ka Saeimā var “iegrūst” jebkuru priekšlikumu jebkurā brīdī un Saeima izdarīs visu, lai tas nonāktu sēdē un tiktu izdarīti labojumi.

Otra lieta ir tā, ka Mobilizācijas likums tapa, balstoties uz attiecīgo Mobilizācijas koncepciju, — izstrādāts, sagatavots, pieņemts un nolemts ieviest ar šī gada 1.decembri. Faktiski valstī bez šā likuma — likuma, kas regulē mobilizāciju, resursu mobilizāciju, cilvēku mobilizāciju un līdzekļu mobilizāciju — nav. Šinī brīdī tiek piedāvāts, balstoties uz to, ka ir notikušas izmaiņas un sakarā ar iestāšanos NATO, un dažādi tiek operēts ar terminiem, lai mēs šo likumu neuzsāktu darbināt, nepieņemtu to un no 1.decembra tas nedarbotos.

Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi nepareizi, jo šis likums nav tādā pretrunā, kas traucētu strādāt Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, jo šeit tiek minēts, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nebūs pieejami resursi, tad resursu pieejamību likuma realizācijai mēs nosakām ar Valsts budžeta likumu katru gadu, norādot prioritātes, kam tiek tērēta budžeta nauda.

Uzskatu, ka šāds ierosinājums ir nepieņemams. Likumam ir jāsāk darboties, un pēc tam mums ir jāstrādā, lai šo likumu salāgotu ar tām prasībām, kādas mums nāks pēc iestāšanās NATO.

Aicinu balsot pret nodošanu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis pieteicies runāt “par”.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mēs jau šorīt no rīta Aizsardzības un iekšlietu komisijā šīs pārrunas uzsākām, un tomēr komisijas vairākums atbalstīja to, ka plenārsēdē mums šodien vajadzētu izskatīt šos grozījumus, jo tomēr vairāk vajadzētu runāt šeit par valsts interesēm un nevis par kāda no mums — atsevišķā politiskā spēka — interesēm. Un runa ir arī par valsts veidolu zināmā mērā.

Jā, var piekrist, ka šis lēmums diemžēl ir jāpieņem sasteigti, par to būs jārunā. Taču, ja mēs negrozīsim Mobilizācijas likumu un tas tiešām no 1.decembra sāks darboties, mēs nokļūstam pretrunās, patīk vai nepatīk. Un līdz ar to mēs tomēr izskatīsimies diezgan nejauki tajā ziņā, ka mēs faktiski dzīvosim šajās pretrunās zināmu laiku.

Tāpēc es aicinu, cienītie kolēģi, tomēr atbalstīt šo grozījumu pieņemšanu un strādāt tālāk pie šo grozījumu izskatīšanas šodien!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 17, atturas — 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Norvēģijas Aizsardzības ministrijas, Zviedrijas Bruņoto spēku, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas, Īrijas Aizsardzības ministrijas, Čehijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Somijas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par dalību daudznacionālajā Centra brigādē Kosovas spēkos” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 4, atturas — 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms izskatām tālāk darba kārtību, ir saņemts desmit deputātu Brigmaņa, Emša, Ulmes, Ozoliņa un citu lūgums izmainīt 26.novembra Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 10. darba kārtības punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”)

Deputāts Māris Kučinskis ir pieteicies runāt “pret”.

M.Kučinskis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man tomēr gribas izteikt savas emocijas un aicināt šoreiz iesniedzējus vismaz motivēt iemeslu, kāpēc jau trešo reizi mums ir jāatliek Sociālo un darba lietu komisijas akceptētais likumprojekts “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksāt nespējas gadījumā.” Iepriekšējā reizē iesniedza citi, tagad iesniedz zemnieki pārsvarā. Tad šis jautājums, es domāju, ir visnotaļ pamatots, un man šķiet, ka jūs esat aizmirsuši, ka runa ir par naudu un drošību, ko šis likums garantē. Iepriekšējā reizē ar grūtībām tika panākta 3 miljonu pāreja uz nākamo gadu, kas nodrošinātu Maksātnespējas aģentūras darbību. Mēs komisijā lieliski zinām, ka neapmierinoši šobrīd vēl notiek pats aģentūras darbs, bet tā nav tā īstā problēma. Jo šajā gadījumā vienkārši atkal kārtējo reizi atliekot, mēs mazliet... es gribētu, lai jūs sniegtu kaut kādu vismaz motivētu atbildi tiem cilvēkiem, kas grib šo drošību. Jo pretējā gadījumā spēkā ir šī varbūt pagaidām neoficiālā informācija par to, ka tāpat kā tas ir vienmēr bijis, ir saņemts vadoņa akceptētais finansu ministra rīkojums — noteikt griestus kaut kādus. Un tagad jums ir jādomā, un tas veicās nesekmīgi jau trešo reizi, kā tagad apturēt šo likumu?

Es lūdzu, nu, ja arī balsojums būs atkal par atlikšanu, vismaz kādam atnākt un pateikt, lai mēs to zinātu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Par izmaiņām darba kārtībā pieteicies runāt deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Tiešām mēs ierosinājām atlikt šo likumprojektu trešajam lasījumam. Un iemesls ir tāds, ka mēs uzskatām, ka komisija nav tikusi galā ar steidzami nepieciešamiem grozījumiem šajā likumā. Un, proti, mēs saņēmām īsziņu par to, kāda situācija ir ar šo aģentūru. Un 2003.gadā līdz 30.septembrim ieskaitot, aģentūra savās pašas uzturēšanas izdevumos ir iztērējusi 400 tūkstošus un tur vairāk, gandrīz pusmiljona latu. Un tā ir piešķīrusi pabalstus vienā gadījumā drusku vairāk nekā 200 000 latu. Un vēl ir par 80 000 latu citā gadījumā. Tātad viņas pašas tēriņi savas institūcijas uzturēšanai ir divreiz lielāki, nekā viņi sniedz palīdzību bez darba palikušajiem.

Aģentūras vadītāja alga ir 2000 latu mēnesī, un īstenībā mums liekas, ka šīs aģentūras darbaspēju efektivitāte ir aprobežojuma ar likumu. Un mēs gribētu redzēt kaut kādu stingrāku aprobežojumu nekā līdzšinējā prakse — 25%, vienu ceturtdaļu, no savāktās naudas atļauts tērēt pašas aģentūras vajadzībām.

Mūsuprāt, tā institūcija ir tik neefektīva, ka neefektīvāku ir grūti iedomāties. Un tāpēc ir priekšlikums tiešām šajā trešajā lasījumā ielikt kādu aprobežojošus parametrus. Un mēs uzskatām, ka tāpēc ir nepieciešams tieši šajā lasījumā lietu atlikt, lai varētu deleģēt kaut kādu saprātīgu regulāciju šai aģentūrai no likuma puses.

Un tādēļ mēs lūdzam to vienkārši izdarīt, jo citādi būs atkal jāver vaļā tikko jau aizvērts likums. Un tas nav efektīvi. Tāpēc mēs domājam, ka šeit varētu lietas sakārtot, un par “griestiem”, protams, var debatēt, bet tā galvenā problēma ir efektivitātes izvērtējums. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu balsosim par izmaiņām darba kārtībā, izslēdzot 10.darba kārtības punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 35, atturas — 1. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Cienījamie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātu Lindas Mūrnieces, Andreja Radzeviča, Martijana Bekasova, Daiņa Turlā un Jura Dobeļa priekšlikumu ar lūgumu izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu uz 15 minūtēm!

Vai deputātiem ir iebildumu? (Starpsaucieni: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu balsosim par pārtraukuma izsludināšanu uz 15 minūtēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 2, atturas — 17. Izsludināts pārtraukums līdz pulksten 15.55.

Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dobelim!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji! Lūdzu pulcēties tūlīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas telpās!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Mēs atsākam sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1636 — likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”.

Tātad 1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 1. Likums “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Škapars.

Ē.Škapars (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1639. — likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Budžeta un finanšu nodokļu) komisija saņēmusi pavisam piecus priekšlikumus.

Tātad 1. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Arī 2. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī to lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 3. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 4. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. 5. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 5. Likums “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemts. Paldies!

Ē.Škapars. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2001.gada 20.septembra Vienošanās protokolā par likuma izpildi”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (“TB”/LNNK). Cienījamie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē ir izskatījusi minēto likumprojektu un mēs esam atbalstījuši Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir redakcionāla rakstura. Aicinu arī jūs atbalstīt šo vienīgo saņemto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Paldies! Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības 2001.gada 20.septembra Vienošanās protokolā par likuma izpildi” pieņemts. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Alkohola aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 499. Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimai likumprojektu “Grozījums Alkohola aprites likumā”, kas ir ļoti vienkāršs sakarā ar to, ka ir Ministru kabineta iekārtas likums mainījies, un Labklājības ministrija ir reorganizēta, izveidota Veselības ministrija, un Alkohola aprites likumā ir attiecīgas pilnvaras tagad jānodod Veselības ministrijai un attiecīgajām tās pakļautības institūcijām.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu un lūdza atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 19, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Emsis. Lūdzam atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 5.decembris 17.00. Un izskatīšana otrajā lasījumā, komisijas piedāvājums — 12.decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam — šā gada 5.decembris līdz pulksten 17.00, izskatīšana — 12.decembra sēdē. Paldies!

I.Emsis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Krišjānis Peters.

K.Peters (LPP). Es atvainojos, godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad strādāsim ar dokumentu numur 473, tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 19.novembra sēdē izskatīja likumprojektu un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņems.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Peters. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 5.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — šī gada 5.decembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Labdien, cienījamie kolēģi! Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums nosaka kārtību, kādā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā. Šis likumprojekts nosaka arī subjektu loku, kam ir tiesības vēlēt un tik ievēlētiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās, nosakot kandidātu sarakstu iesniegšanas kārtību, vēlēšanu norises kārtību, kā arī izņēmumus no vispārējās balsošanas kārtības. Likumprojektā ir ietverti arī noteikumi par balsu skaitīšanu, vēlēšanu rezultātu noteikšanu.

Juridiskā komisija ir atbalstījusi likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu arī cienījamos kolēģus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamā Saeimas priekšēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Ir pilnīgi skaidrs, ka šis likums mums ir nepieciešams. Mēs atbalstām šā likuma pieņemšanu. Taču jebkurā gadījumā mums ir jābūt konsekventiem attiecībā pret tiem kandidātiem, kuri tiks virzīti uz Eiropas Parlamentu, lai pēc iespējas labāk, ņemot vērā Latvijas valsts intereses, viņi pārstāvētu mūs šajā forumā. Un Tautas partijas nostāja vienmēr ir bijusi arī līdz šim, ka šādos amatos un arī attiecībā uz kandidēšanu Saeimā mums ir nosacījumi, ka nevar piedalīties cilvēki, kuri ir bijuši saistīti ar Padomju Savienības un Latvijas PSR bijušajām VDK struktūrām, kuri ir bijuši aģenti, informatori, dzīvokļu turētāji, ir sastāvējuši pēc 1991.gada attiecīgā datuma Komunistiskajā partijā un bijuši dažādu PSRS glābšanas komisiju ... komiteju dalībnieki. Šajā likumprojektā pašreizējā 5.pantā mēs šo lietu atspoguļojumu neredzam. Un tāpēc Tautas partija noteikti no savas puses ierosinās šo normu iekļaušanu likumā par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai mūsu likumos, kas attiecas uz mums kā deputātiem, tā arī, teiksim, struktūrās, kas ir saistītas ar drošības lietām valstī, šīs normas būtu vienādas.

Es gribētu teikt — nevajag pieņemt, ka latviešu tautai atmiņa ir ļoti īsa. Mēdz kādreiz būt, ka reizumis vienkārši tā nav tik spilgta, bet mēs vēlētos, lai šī atmiņa būtu arī joprojām. Spilgti atcerētos tos cilvēkus, kuri 90.gadu sākumā un arī tajā balsojumā 90.gada maijā balsoja pret Latvijas neatkarību un tagad mēģina rauties uz Eiropas Parlamentu.

Nedosim viņiem šādas iespējas! Būsim konsekventi! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti aicina balsot pret Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, neskatoties uz to, ka mēs lieliski saprotam, cik šis likums mūsu valstij ir vajadzīgs.

Pirms dažām nedēļām mūsu frakcija vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta nodošanu komisijām, un mūsu deputāti aktīvi piedalījās apspriešanā.

Šajā laika posmā frakcijas viedoklis krasi izmainījās, un tagad mēs neesam gatavi šo likumprojektu virzīt tālāk. Tam ir divi iemesli.

Pirmais. Laikā, kad par likumprojektu diskutēja, tā autori faktiski izvairījās no atbilžu sniegšanas par dažām būtiskām likumprojekta niansēm. Mēs neesam saņēmuši godīgu un viennozīmīgu atbildi par jautājumiem, kas skar arī mūsu apvienības politiķus. Mēs neesam saņēmuši atbildi uz jautājumu — vai jaunais likumprojekts satur veco un daudz kritizēto normu, kas izslēdz iespēju izvirzīt par kandidātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās 90.gadu sākumā opozīcijas dalībniekus.

Mēs neesam saņēmuši atbildi arī uz jautājumu — vai lustrācijas princips, kas jau sen nedarbojās citās Austrumeiropas valstīs, ir saglabāts jaunajā Latvijas likumā.

Līdz šim brīdim nav skaidrs, vai tādiem šodienas opozīcijas politiķiem kā Tatjanai Ždanokai, Jānim Ādamsonam un daudziem citiem ir atļauts kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Otrs iemesls, kura dēļ mēs nevaram balsot par likumprojekta tālāku virzīšanu, ir fakts, ka valdība nevēlas efektīvi risināt lēnas un neefektīvas naturalizācijas problēmu.

Atbalstot likumprojekta izskatīšanu komisijās, mēs gaidījām, ka pēc vairākkārtēju brīdinājumu saņemšanas no Apvienoto Nāciju Organizācijas, kura faktiski deva valdībai 12 mēnešus, lai atrisinātu nepilsoņu problēmu Latvijā, valdība sāks efektīvi darboties, lai sasniegtu šo mērķi. Ir atlikuši tikai 10 mēneši līdz rekomendāciju izpildes beigu termiņam. Un, ja nekas līdz tam brīdim netiks izdarīts, atkal tiks dots pamatīgs trieciens mūsu valsts prestižam.

Pašlaik mūsu valstī, kā jums zināms, gandrīz 500 000 cilvēkiem joprojām, nav nevienas valsts pilsonības. Nepilsoņi ir unikāla iedzīvotāju kategorija, analogu kurai mēs varētu atrast tikai Igaunijā, taču tur to ir desmitreiz mazāk nekā pie mums.

Ir tāds princips — solidaritāte. Apvienībā PCTVL šis princips nozīmē, ka mēs atbalstām tos, kuriem ir grūtāk nekā mums. Mēs atbalstām maznodrošinātos Latvijas iedzīvotājus, denacionalizēto dzīvokļu īrniekus, cilvēkus, kuri tiek vajāti viņu politiskās pārliecības dēļ, kā arī nepilsoņus. Tieši solidaritātes princips nosaka mūsu pozīciju šodienas balsojumā.

Mēs uzskatām, ka apstākļos, kad Eiropas Savienības pilsoņiem būs tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā, bet lielai daļai mūsu pašu iedzīvotāju tādu tiesību nebūs, un es atkārtoju — apstākļos, kad valdība negrasās mainīt šo situāciju, mēs uzskatām par morāli nepieņemamu — nobalsot par Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Latvija tiešām atrodas ļoti savdabīgā stāvoklī. Latvijas sabiedrībā šodien var iekļauties praktiski jebkurš mūsu valstī dzīvojošs, un neviens viņam nepārmet par viņa rīcību ne pirms pieciem, ne pirms desmit, ne pirms 20 gadiem. Un tikko sākas rūpīga šādu cilvēku uzvedības analīze, sākas nemitīga kliegšana un bļaušana un visu svēto piesaukšana.

Un tagad tā interesanti iznāk. 1990. un 1991.gadā, tad, kad lielākā daļa Augstākās padomes deputātu darīja visu, lai sekmīgi atjaunotu neatkarību valstī, lai spertu pirmos soļus atjaunotās valsts likumu sakārtošanā, apmēram trešā daļa toreizējo Augstākās padomes deputātu ne tikai nedarīja neko, bet visādiem paņēmieniem traucēja, mēģinot boikotēt jebkuru iniciatīvu. Aizgāja tik tālu, ka visbīstamākajā laikā — 1991.gada janvārī — šie cilvēki vienkārši nodeva Augstāko padomi, aiziedami prom. Pirms tam brīdinādami mūs par asiņu plūšanu, par to, ka mēs visi nožēlosim, un it kā izsakot mums pēdējo brīdinājumu. Nekas viņiem nesanāca. Valsts atjaunoja neatkarību. Darbība turpinājās. Šo te protestētāju vidū iestājās haoss. Šodien viņi saka, ka viņi neesot piedalījušies 4.maija balsojumā, jo, lūk, esot uzskatījuši, ka ir par agru. Tur varētu viņiem piekrist, priekš viņiem tiešām bija par agru. Viņiem vēl daži tūkstoši gadu bija vajadzīgi, un varbūt tad viņi sāks piekrist kaut kam. Un lūk, šodien nekas jau būtiski nav mainījies. Šie cilvēki dzīvo šeitpat Latvijā, šeitpat Latvijā dzīvo šie vairāk nekā 20 tūkstoši militārpensionāru, no kuriem nekādu draudzību Latvijai nav ko gaidīt, kuri iztapīgi lokās uz Austrumu pusi. Šeit iepriekšējais runātājs arī, mīlīgi smaidot, apciemoja Maskavu un aprunājās ar Lužkovu — cilvēku, kurš Latviju ir salīdzinājis ar Kambodžu savā laikā, kurš ir teicis, ka Latvijā tikpat drausmīgs režīms kā tur, tikai aizmirsdams piemetināt, ka Kambodžā noslepkavoja vairāk nekā 2 miljonus cilvēku. Latvijā valsts nav noslepkavojusi nevienu cilvēku. Tāda neliela atšķirība.

Šodien šie cilvēki, protams, neapšaubāmi, redz Krieviju kā vienīgo sabiedroto, lai vēl kaut kādi izmantotu tos, kas nelasa latviešu valodā neko, kas vispār lasa tikai krievu valodā vienu vai divus laikrakstus. Laikrakstus, kur nepārtraukti Latviju ar kaut ko baida, ka tūlīt te kaut kas notiks, te nāks kaut kādi komisāri un te mūs spiedīs un spaidīs, un slaucīs, un slauks, un visu ko vēl te darīs.

Šodien, kad Krievija sekmīgi ir īstenojusi savus izlūkdienesta plānus Gruzijā, sanaidojot gruzīnus vienu pret otru, kad šis pats izlūkdienests ir sekmīgi darbojies Lietuvā, radot neslavu Lietuvas prezidentam un radot neskaidrības sabiedrībā, šodien, kad šis pats izlūkdienests darbojas Moldovā, un tikai ar lielām pūlēm Moldovas patriotiem ir izdevies panākt, lai uz kādu laiku Moldova vēl atliktu to brīdi, kad viņa varētu kļūt par Krievijas vasaļu valsti, šodien nav kauna šeit nākt tribīnē un tukši runāt tikai tāpēc, ka, lūk, vēl cer uz kādiem nezinīšiem.

Runājot par šiem pašiem nepilsoņiem, es gribu atgādināt, ka, neatkarību atjaunojot Latvijā, viņi bija kāds miljons. Šodien ir palikuši kādi 500 000. Es uzskatu, ka valsts ir izdarījusi visu, lai panāktu viņiem pretī. Mūsu Pilsonības likums ir viens no mīkstākajiem Eiropā. Un to ir vērtējuši eksperti. Un tas nav nekāds noslēpums. Šādos apstākļos, vienalga, prasības turpinās, acīmredzot līdz vēlmei, lai uzdāvina, lai lūdzās — esiet taču tik laipni, vai jūs nebūtu ar mieru kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem… Tanī pašā laikā Borisam Cilevičam nav kauna krievu presē izplatīt paziņojumu: jūs ziniet, kas notiks tad, kad naturalizēsies visi nepilsoņi? Tad ar visām jūsu nacionālajām partijām ir cauri un jums te nekas nesanāks. Nu, ko tad tu tā draudi! Nu… tad pierādi to ar saviem darbiem. Šī cilvēku tracināšana, tukšā muldēšana — tas ir šo cilvēku raksturīgs paņēmiens, un diemžēl.. diemžēl šad un tad sabiedrības daļa uz to uzķeras.

Nesen, pirms nedēļas, krievu laikrakstā tika izplatīts briesmīgs paziņojums, ka tūlīt pat nākšot pie mums Eiropas Parlamenta komisija un spiedīšot mūs te visu ko pārskatīt. Tas notika pagājušās nedēļas vidū. Nekas nebija noticis. Nekāda vēstule nebija šeit ienākusi. Taču baumas tika izplatītas, cerot, ka uz tām kāds uzķersies.

Tagad jāklausās tāda demagoģiska tērzēšana… redziet, mēs neesam apmierināti ar šito, mēs neesam apmierināti ar to… Bet mēs arī neesam apmierināti. Mēs ar jūsu uzvedību neesam apmierināti. Mēs ar jūsu bezkaunību neesam apmierināti. Ar to, ka jums nebija neērti darboties pret neatkarības atjaunošanu. Ar to, ka jūs visu laiku esat traucējuši un turpināt to darīt. Taču tajā pašā laikā visus Latvijas valsts sasniegumus gan jūs izmantojat. Jums nav neērti braukt pārstāvēt Latvijas valsti ārpus mūsu valsts robežām un tur sagrozīt patiesību par to, kas notiek Latvijā. Jums nav neērti. Nē! Tagad jums, redziet, nepatīk Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums. Es piedāvāju to salīdzināt ar citu valstu vēlēšanu likumiem, un apskatīsimies, vai tas ir tik nedemokrātisks. Un kas attiecas par to, ka ir jābūt zināmai pilsoņu daļai, kam nav tiesību piedalīties vēlēšanās, tas taču ir vairāk nekā skaidrs! Ja cilvēki vēl pēc 1991.gada janvāra ir apzināti darbojušies pret Latvijas neatkarību… Ko tad ar tādiem darīt? Ko tad… viņi šodien ir izauguši? Nu šodien ir viņi tik labsirdīgi palikuši… Vienu riktīgo vēl pieminēja tas ģeniālais autors, kurš ir drusciņ pasprucis… Re, kur viņš tur stāv… Viņam Ždanoka iepatikusies. Vai dieniņās…! Nu redz, kas par gaumi! Varbūt vēl tur mēs varam dažus tādus pašus pielasīt… Nē, šādiem cilvēkiem nav tiesību kandidēt! Viņi Latvijai tur neko labu nedarīs! Viņi skries un braukās pa starptautiskajām tiesām, viņi iesūdzēs Latvijas valsti, tur viņiem galīgi nebūs neērti. Bet produktīvu darbu no viņiem Eiropas Parlamentā nav ko gaidīt.

Tā ka ierobežojumiem būs jābūt, un es par to nemaz nešaubos, ka mēs, arī mūsu apvienība strādās pie dažu ierobežojumu iestrādāšanas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (JL). Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Man ir tāda liela iekšēja problēma. Es nezinu, ar ko sākt. Ar to, ko mēs paši domājam, vai ar to, ko mums piedāvā domāt. Es varbūt sākšu ar to, ko mēs paši domājam konkrēti par šo te likumu, konkrēti par likuma punktu, kurš ir… te konkrēti varbūt nepieminēja, bet 5.pantā ir 2.punkts: vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētam Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir. Varbūt tajā visā vārdu plūsmā nedaudz pazūd tā jēga, tāpēc frakcija “Jaunais laiks” atbalsta formulējumu, ka papildināt šo te punktu, kura rezultātā, ja kādam Latvijas pilsonim ir liegta iespēja tikt ievēlētam Latvijas Saeimā, tad viņam arī šāda iespēja tiek liegta — būt ievēlētam Eiropas Parlamentā, jo nav pilnīgi neviena argumenta, kāpēc tas cilvēks, kurš nedrīkst pārstāvēt Latvijas iedzīvotājus šeit, Latvijas Saeimā, varētu pārstāvēt vai pat mēs varētu iedomāties, ka viņš varētu mēģināt aizstāvēt Latvijas valsts intereses Eiropas Parlamentā.

Tas nav iedomājams. Un tāpēc frakcija “Jaunais laiks” uzskata, ka šādam ierobežojumam ir jābūt.

Otrkārt. Tas, ko mums mēģina paskaidrot mūsu visnotaļ sociālistiskā opozīcija, šis likums ir nodots šeit pirmajā lasījumā. Tie, kas noraida to pirmajā lasījumā, tie acīmredzot uzskata, ka šādam likumam vispār nav jābūt, jo šis ir tikai pirmais lasījums. Te mēs apskatām jautājumu, vai vispār tam kā tādam ir jātiek pieņemtam kādā izskatā, tādā, kādā mēs to pieņemsim otrajā un trešajā lasījumā, vai tam vispār šeit nav jābūt. Acīmredzot mūsu kolēģi no “bitēm” uzskata, ka viņam kā tādam nav jābūt. Un atgādināsim varbūt arī viņiem pašiem un viņu vēlētājiem viņu nosaukumu — “Brīva izvēle tautu Eiropā”. Ja viņi uzskata, ka nav vajadzīgs likums par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tātad viņi nevēlas pārstāvēt savu vēlētāju intereses tajā pašā Eiropā. To mēs nevaram viņiem liegt, ja viņi nevēlas pārstāvēt, tad viņi var arī vienkārši nekandidēt šajās vēlēšanās. Tāpēc ļausim viņiem šo iespēju — neatbalstīt šo likumprojektu un tā tālāko virzību Saeimā! Mēs paši paliksim pie savām domām, jo tā ir demokrātija, kur komisijās un darba grupās mēs runājam, diskutējam, izsakām savus argumentus un atrodam to ceļu, kas Saeimā pārstāvētajam vairākumam ir pieņemams un saprotams.

Paldies! Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu tālākai virzībai Saeimā!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners — otro reizi.

J.Pliners (PCTVL). Godātie kolēģi! Viens cienījamais deputāts runāja, ka es tikko biju Maskavā un tikos ar Lužkova kungu. Deputāts melo. Ja jūs gribat, es jums atskaitīšos. Es biju Maskavā, bet man nebija gods tikties ar Lužkova kungu. Otrs deputāts saka, ka “bites” uzskata, ka nav vajadzīgs šis likums. Man jāatvainojas, bet vai cilvēks slikti dzird? Saprotot (es vismaz teicu — saprotot), cik svarīgi mūsu valstij pieņemt šo likumu... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ej mājās!”) Bet es uzskatu, ka likumam jābūt citam. Aizver muti, Juris! Otro reizi saku! Par divām...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, es atvainojos...

J.Pliners. ... un trešā...

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, abiem diviem tiek izteikti aizrādījumi par necienīgu uzvešanos!

J.Pliners. Diemžēl, cienījamie kolēģi, jūs man parādījāt, ne tikai man, bet arī citiem, padomju totalitāro domāšanu: turēt, nelaist un tā tālāk! Es nedomāju, ka tie cilvēki, kuri domāja citādāk, ir vainīgi. Bet, ja arī ir... ja viņi arī bija vainīgi, pagājuši jau desmit gadi. Tātad likums ir vajadzīgs, bet citādāks, nekā mums ir sagatavots projekts. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz lūdzu respektēt katra cilvēka viedokli un neizteikt Saeimas cieņu apvainojošus izteicienus!

Tātad debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni: “Balsot!”) Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 8, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Labucka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — šā gada 5.decembris. Paldies!

Pirms mēs turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, ir saņemts 10 deputātu — Labuckas, Stalidzānes, Petera, Breša, Brigmaņa un citu — lūgums turpināt Saeimas 26.novembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā, pirms plenārsēdes 17.darba kārtības jautājuma iekļaujot izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu par darba kārtības izmaiņām. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 17, atturas — 1. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Mobilizācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ir tikai viens grozījums — pārcelt Mobilizācijas likuma spēkā stāšanos no šā gada 1.decembra uz nākamā gada 31.decembri. Šo grozījumu nosaka tas, ka no nākamā gada maija Latvija būs gan NATO, gan Eiropas Savienības dalībvalsts, un līdz ar to ir nepieciešamas zināmas izmaiņas mūsu dokumentos.

Mēs esam jauno Valsts aizsardzības koncepciju apstiprinājuši šā gada 13.novembrī, bet koncepcijā ir ietverta vesela rinda nostādņu, kuru īstenošanai nepieciešami normatīvie akti. Līdz ar to šī nepieciešamība — pārcelt Mobilizācijas likuma spēkā stāšanās laiku — ir aktuāla.

Bet, tā kā ir nepieciešams arī laiks, lai saskaņotu visus minētos aktus, tāpēc arī šā iemesla dēļ komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 17, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Dobelis. Komisija konceptuāli ir atbalstījusi minēto likumprojektu un lūdz Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 16, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

J.Dobelis. Komisijas vārdā es lūgtu kolēģus, ja nav iebildumu, nobalsot šodien šo likumprojektu tūlīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Tautas partijai ir iebildumi.

Lūdzu, jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšanas laiks!

J.Dobelis. Tādā gadījumā 20 minūtes.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Lūdzu, Tautas partijai ir citi priekšlikumi.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mihailam Pietkevičam!

M.Pietkevičs (TP). 5.decembri.

Sēdes vadītāja. Tā. Un, tā kā mums ir divi priekšlikumi, lūdzu deputātus balsot par radikālāko priekšlikumu! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 5.decembris. Un izskatīšanas laiks, kad? 12.decembris.

Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 5.decembri, izskatīšanas laiku — 12.decembri! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 51, atturas — 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.minūtes.

J.Dobelis. Ja drīkstētu palūgt komisijas pārstāvjus pēc 20 minūtēm rast iespēju organizēt komisijas sēdi!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (JL). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu nr.495.

Likumprojekta būtība ir Labklājības ministrijas reorganizācijas rezultātā izveidotā Veselības ministrija un likumprojektā aizstāt vārdu “Labklājības ministrija” ar “Veselības ministrija”.

Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē likumprojektu pieņēma pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 4.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 4.decembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par prakses ārstiem””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par prakses ārstiem””, reģistrācijas numurs 493. Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi nepieciešamo grozījumu, pamatojoties uz Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas funkciju nodalīšanu, likumprojektā tekstā ir jāaizstāj norādes “Labklājības ministrija” ar norādēm “Veselības ministrija”. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

S.Bendrāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 4.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4.decembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (JL). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu nr.497. Likumprojekta būtība ir visā likumprojektā aizstāt vārdus “Labklājības ministrija” ar vārdiem “Veselības ministrija”. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

R.Jurķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 4.decembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (JL). Cienījamie kolēģi! Nopietns likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Reģistrācijas numurs 496.

Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi nepieciešamo grozījumu, un tāpat, pamatojoties uz Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas funkciju nodalīšanu, likumprojektā norādes “Labklājības ministrija” ir jāaizstāj ar norādēm “Veselības ministrija”. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Bendrāte. Paldies, kolēģi! Tātad otrajam lasījumam termiņš — 4.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 4.decembris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (ZZS). Cienījamie deputāti! Līdzīgi kā iepriekšējos likumos, mums ir jāizdara izmaiņas tieši sakarā ar ministrijas maiņām. Numurs 501. Likumprojekts.

Lieta ir tāda, ka es tomēr aicinātu deputātus ieskatīties uzmanīgāk un izmantojot to, ka ir atvērts šis likums, apskatīties arī par šo sanitārās… Valsts sanitārās inspekcijas un dažādu sanitāro un higiēnas prasību pārspīlējumiem, kas ir atstājis diezgan lielu iespaidu sevišķi uz sociālās aprūpes un pirmsskolas iestādēm, kur faktiski daži šie noteikumi un prasījumi ir praktiski neizpildāmi. It kā Eiropas prasījumu dēļ.

Un varbūt tiešām pievērst uzmanību šim likumam un iesniegt arī kādus citus priekšlikumus, izņemot šo ministrijas nosaukuma maiņu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Ulme. Arī 4.decembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 4.decembris.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamie kolēģi! Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Šodien strādāsim ar dokumentu nr.1635.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likuma grozījumus… priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Tie ir 60 priekšlikumi.

Atgādināšu, ka šā likuma būtība bija ieviest arvien liberālāku saimniekošanas sistēmu Latvijas dzelzceļā, ko paredz Eiropas Savienības direktīvas un kas pēc būtības nozīmētu dzelzceļa administrācijas atdalīšanu no pakalpojumiem un no kravu pārvadājumiem.

1.priekšlikumu ir iesniedzis satiksmes ministrs. Komisijas viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 3. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 4. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 8. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Arī 9. ir satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 10. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 11. — satiksmes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 12. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 13.priekšlikums tad arī ir tas priekšlikums, kurš pēc būtības ir galvenais, kāpēc šis likums tika arī vērts vaļā, un komisijas viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 16. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 19. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 20. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 21. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 22. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 23. — satiksmes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādājot 24. — atbildīgās komisijas priekšlikumā. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 23. un 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 25. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 26. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 27. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 28. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 29. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 30. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 31. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 32. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Savukārt 33. ir par šo pašu punktu Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 36. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 37. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 38. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 39. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 40. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 41. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 43. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 44. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 45. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 46. — satiksmes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 47.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 48. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 49. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 50. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 51. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 52. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 53. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 54. — satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 55. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Un viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 56. — Juridiskā biroja priekšlikums. Viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 57. — satiksmes ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 58. — Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 57. un 58.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 59. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Un visbeidzot 60. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Dz.Zaķis. Sakarā ar to, ka šis tomēr ir apjomīgs likums un darba grupa ir cītīgi strādājusi, to jūs varējāt redzēt, ka ir ļoti daudz atbalstītu priekšlikumu, par iesnieguma termiņu es gribētu nosaukt 22.decembri.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 22.decembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Dobeļa, Mūrnieces, Grīnblata, Vaideres, Tabūna un citu deputātu priekšlikumu ar lūgumu izsludināt šīsdienas sēdē pārtraukumu pirms 23.darba kārtības jautājuma. Uz 30 minūtēm pārtraukums.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē troksnis.) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: Ir!Ir!)

Lūdzu balsosim par pārtraukuma izsludināšanu uz 30 minūtēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 30, neviens neatturas. Pārtraukums 30 minūtes. Līdz pulksten 17.15.

Vārds paziņojumam deputātam Andrejam Naglim!

A.Naglis (LPP). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ierasties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas telpās! Komisijas sēde pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus lūdzu pulcēties Aizsardzības un iekšlietu komisijas telpās uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie Ārlietu komisijas dalībnieki! Lūdzu pulcēties uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē! Tūlīt! Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Tiekamies pulksten 17.15.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1646 — likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Izskatīšana otrajā lasījumā.

1.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerta kungs. Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 2. arī ir Vilgerta kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 3. arī ir Vilgerta kunga priekšlikums. Un arī komisija ir atbalstījusi, bet precizējusi redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 4. — Vilgerta kunga priekšlikumu — komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 5. — Vilgerta kunga priekšlikumu — komisija daļēji ir atbalstījusi un izteikusi 6. priekšlikuma — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 7. — deputāta Emša priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 8. — Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 9. — Vilgerta kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts, kas arī attiecas uz 10. — Vilgerta kunga priekšlikumu — un tāpat 11. — Vilgerta kunga priekšlikumu, un visi šie priekšlikumi ir apkopoti 12.priekšlikumā — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 13.priekšlikums ir atbalstīts — Vilgerta kunga priekšlikums, un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Deputāta Emša priekšlikums — 14. — atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 15. — Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 16. — deputāta Emša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 17. — Vilgerta kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā, kā redzams 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 17. un 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 19. — Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 20. — Vilgerta kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts, kā arī 21. — Emša kunga priekšlikums — ir atbalstīts precizētā redakcijā. Tātad 20. un 21.priekšlikums ir komisijas redakcijā precizēts.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 22. — Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 23. — Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 24. — Vilgerta kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 25. — Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 26. — Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 27. — Vilgerta kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus otrajam lasījumam. Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 18.decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 18.decembris. Paldies!

I.Emsis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu — izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā, pēc plenārsēdes pēdējā darba kārtības jautājuma iekļaujot izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Mobilizācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Mobilizācijas likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikumu, ko iesniedza Saeimas deputāti Dalbiņa kungs un Pietkeviča kungs, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 41, atturas — 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dobelis. 2.priekšlikumu iesniedza Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 16, atturas — 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dobelis. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 12, neviens neatturas. Likums “Grozījums Mobilizācijas likumā” pieņemts. Paldies!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Augusts Brigmanis, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Aigars Kalvītis, Andis Kāposts, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Arnolds Laksa, Liene Liepiņa, Linda Mūrniece, Mihails Pietkevičs, Rihards Pīks, Solvita Āboltiņa, Anna Seile, Igors Solovjovs, Kārlis Strēlis, Baiba Brigmane, Staņislavs Šķesters, Inese Šlesere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to šā gada 26.novembra Saeimas sēde ir slēgta. Paldies!