Pēc 2003.gada 26.novembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

I.Emsis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Šodien, trešdien, mums bija netradicionāla diena, jo notika Saeimas plenārsēde, un rītdien daudzi deputāti dosies uz Baltijas asamblejas sesiju Viļņā. Tajā būs ļoti nopietnas diskusijas un sarunas par daudzām aktuālām tēmām. Minēšu vienu no tām — Baltijas valstu sadarbību enerģētikas jomā. Sesijas ietvaros notiekošajā sēdē piedalīsies arī Ziemeļu padomes pārstāvji, lai kopīgi rūpīgi analizētu pašreizējo situāciju enerģētikas nozarē, īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem. Jo tepat netālu Eiropā, piemēram, Itālijā jau bija noteiktas totāls elektrības zudums. Tāpēc ir jāanalizē, kas darāms, lai mūsu elektroenerģijas apgādes tīkli būtu pietiekami droši un šādi gadījumi nenotiktu ne Latvijā, ne arī kādā citā Baltijas valstī.

Šodien tika akceptēti vairāki likumprojekti un izskatīti grozījumi dažādos likumos. Minēšu tikai divus, manuprāt, svarīgākos. Viens no tiem ir pirmajā lasījumā akceptētais Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts, kas būs aktuāls jau nākamā gada vidū, kad Latvijai būs jādeleģē savi pārstāvji Eiropas Parlamentā. Tāpēc šobrīd, ja tā var teikt, bija pēdējais laiks to izdarīt.

Otrs likumprojekts, kuru minēšu, ir otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas ļaus veiksmīgāk un ātrāk realizēt Eiropas Savienības investīciju programmas Latvijā tā, lai reģionālās atkritumu apsaimniekošanas sektors un teritorijas ātrāk un efektīvāk tiktu pie Eiropas līdzekļiem un varētu šos projektus īstenot. Grozījumi bija vajadzīgi arī tāpēc, ka līdz šim neesam pratuši apstrādāt elektroniskos atkritumus — dažādus sadzīves priekšmetus, kuri savu laiku jau nokalpojuši un sadzīvē vairs nav nepieciešami. Šie izstrādājumi kļūst par atkritumiem un nonāk izgāztuvēs, radot tur diezgan lielus draudus apkārtējai videi. Tāpēc daudz pareizāk ir šos elektroniskos atkritumus savākt un pārstrādāt, ražojot no tiem arī tautsaimniecībā nepieciešamas izejvielas.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien, kā bieži vien tas notiek, Saeimā bija vētraina sēde — izskatīti 23 likumprojekti. Par dažiem no tiem izteicās jau iepriekšējais runātājs.

Gribu izteikt savu satraukumu par to, ka, ja nekļūdos, jau trešo reizi no sēdes darba kārtības tika izslēgts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Likums faktiski jau bija pieņemts un stājās spēkā šī gada sākumā, bet grozījumi diemžēl vēl nav pieņemti. Runa ir par izmaksājamās kompensācijas lielumu bankrotējušo uzņēmumu darbiniekiem — līdz 400 vai līdz 600 latiem. Pašlaik izveidojusies situācija, ka to uzņēmumu, kuri bankrotēja pirms 2003.gada 1.janvāra, piemēram, “Jūras līcis”, darbiniekiem nekāda kompensācija nepienākas. Bet mēs uzskatām, ka valsts varētu šiem darbiniekiem izmaksāt attiecīgu pabalstu vai arī agrāk nopelnīto pirms likuma stāšanās spēkā. Tāpēc aicinām valdošās koalīcijas partijas atbalstīt rūpes par tiem nelaimīgajiem cilvēkiem, kuri nav saņēmuši samaksu par divu vai vairāku mēnešu darbu.

Vēl runāšu par Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojektu. Mēs uzskatām, ka likums ir ļoti nepieciešams, bet diemžēl mūs neapmierina likuma koncepcija. Jau tagad ir skaidrs, ka eiroparlamenta vēlēšanās atkal tiks liegts kandidēt 90.gadu sākuma opozīcijas pārstāvjiem. Nesen pie manis bija kāds Spānijas pilsonis un lūdza viņu iekļaut vēlēšanu sarakstā. Faktiski Eiropas Savienības valstīs Latvijas pilsoņiem ir tiesības balotēties un piedalīties vēlēšanās, bet Latvijas nepilsoņiem, kuri šeit dzīvo daudzus gadus, šādu tiesību nav. Tas tad arī mūs uztrauc, tāpēc uzskatām, ka likumprojekta koncepcija nav pareiza un balsojām pret.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Vai Latvijas valsts tomēr nav pārāk labestīga pret visu sabiedrību, netraucējot mierīgi strādāt un dzīvot jebkuram cilvēkam, neskatoties uz to, ko viņš pagātnē ir darījis un kā izturējies pret Latvijas valsti. Un šeit nevar būt runa, ka pagājuši pieci vai desmit gadi. Ja cilvēks pret Latvijas valsti, konkrēti neatkarības atjaunošanu, ir rīkojies naidīgi, ar visādiem paņēmieniem traucējot, baidot un mēģinot iejaukties, tad vai viņš ir tiesīgs pārstāvēt valsti tās vārdā ārpus Latvijas? Atjaunošanas darbs Latvijā nebija vienkāršs, tas prasīja daudz pūļu. Augstākā padome savā laikā strādāja septiņas darba dienas nedēļā no astoņiem rītā līdz diviem, trijiem naktī. Protams, ne jau viss bija tik labi kā gribētu, bet katrā ziņā tas bija saspringts darbs. Šādos apstākļos trešdaļa Augstākās padomes deputātu šajā darbā nepiedalījās... Latviešiem ir paruna: “Pie pilnas bļodas draugu daudz.” Tāpēc tagad, kad mums ir iespēja Eiropas Parlamentā ievēlēt deviņus savus pārstāvjus, kā arī kļūt par NATO dalībvalsti, ir šī lielā vēlēšanās atcelt jebkurus ierobežojumus. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir ne tikai par ierobežojumu saglabāšanu, bet arī par to papildināšanu. Šodien, kad skaidri redzama Krievijas iejaukšanās gan Gruzijas, gan Lietuvas, gan arī Moldovas dzīvē, turklāt to darot ārkārtīgi nekaunīgi, mūsu valstī atrodas cilvēki, kuri ir gatavi sadarboties ar Krieviju. Tāpēc mūsu apvienība uzstās uz pietiekami stingriem ierobežojumiem. Cerams, ka partneri mūs atbalstīs.

M.Bekasovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija): Šodien Saeimā pirmajā lasījumā pieņemts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts, kas atbilst Eiropas un starptautiskajām normām, izņemot 5.panta otro daļu, kurā ir teikts: “Vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesības kandidēt un tikt ievēlētam Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonībā viņš ir.” Tādējādi par kandidātu nevar pieteikt Latvijas pilsoni, kurš ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR, ārvalstu drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP vai Latvijas Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Es domāju, ka Eiropas Parlaments šādu normu nesapratīs. Likumprojekts paredz, ka mūsu pilsoņus var pieteikt par kandidātiem, piemēram, Vācijā, Francijā vai citur, bet mūsu valstī — nevar.

Vēl gribu atzīmēt, ka šodien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva grozījumus divos svarīgos likumprojektos par zemes reformas pabeigšanu pilsētā un lauku apvidos. Grozījumi paredz, ka bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam ir tiesības līdz šī gada 31.decembrim atteikties no zemes un pieprasīt par to īpašuma kompensācijas sertifikātus, ja vēl nav uzskaitīta tās zemes robežu ierādīšanas uzmērīšana, uz kuru tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet fiziskās un juridiskās personas līdz 2004.gada 31.decembrim var pieprasīt pastāvīgā lietošanā brīvās valstij piekrītošās zemes, kā arī zemi, no kuras zemes lietotāji ir atteikušies, un vienlaikus iesniegt pašvaldībā prasību pieņemt lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, ja zemes pieprasītājs saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un šo likumu ir tiesīgs zemi privatizēt.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”): Saeima šodien izskatīja un akceptēja 23 likumprojektus, pieci no tiem, kas saistīti ar sociālajiem jautājumiem un ir ļoti aktuāli, pieņemti pirmajā lasījumā.

Bet, kā jau mani kolēģi iepriekš teica, tad viens no svarīgākajiem ir šodien pirmajā lasījumā pieņemtais Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts. Partijas “Jaunais laiks” frakcija sagatavos un iesniegs būtisku priekšlikumu uz otro lasījumu, kas paredzēs liegumu Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēt tiem, kuriem nav tiesību piedalīties Saeimas vēlēšanās. Mūsuprāt, tas ir ļoti loģisks priekšlikums, kuru arī aizstāvēsim.

Vēl gribu pateikt, ka esam saņēmuši ļoti priecīgu ziņu, kuru izplatījusi aģentūra LETA, — firmas “Latvijas fakti” veiktās aptaujas rezultāti liecina: ja Saeimas vēlēšanas notiktu novembrī, tad par partiju “Jaunais laiks” balsotu 31,8% vēlētāju. Tas ir ļoti augsts reitings, bet tā ir arī ļoti liela atbildība, kuru mēs apzināmies. Paldies par jūsu atbalstu! Mēs to sajūtam un paļaujamies uz jums, un tas dara mūs arvien stiprākus!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija): Šīsdienas Saeimas sēde bija gana saspringta. Es runāšu par trim šodien skatītajiem likumprojektiem.

Pirmkārt, šodien izskatīšanai komisijās nodotie grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā apliecina, ka jau agrāk mūsu uzsvērti principiālā nostāja par augstu prasību saglabāšanu KNAB vadītājiem un darbiniekiem ir izpaudusies konkrētos priekšlikumos likuma uzlabošanai. Tautas partija arī sagatavos un iesniegs savus priekšlikumus par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pakļautības maiņu, jo uzskatām, ka līdzšinējā darbība ir pierādījusi, ka biroja atrašanās vienas konkrētas amatpersonas pakļautībā sevi nav attaisnojusi — KNAB ir kļuvis par instrumentu viena cilvēka rokās dažādu jautājumu risināšanā.

Otrkārt, par galīgajā lasījumā pieņemto grozījumu Mobilizācijas likumā. Jāsaka, ka Mobilizācijas likumam bija jāstājas spēkā šī gada 1.decembrī, tomēr Saeimas vairākums lēma citādi, likuma spēkā stāšanos atliekot līdz 2004.gada 31.decembrim. Kā arguments tika minēta Aizsardzības ministrijas sagatavotā anotācija, kurā norādīts, ka ir notikušas izmaiņas valsts aizsardzības koncepcijā. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā izmaiņas netraucētu likumam darboties, un iebildumi par to, ka nav pieejami attiecīgie līdzekļi, kuri būtu nepieciešami, lai varētu šo likumu realizēt, nav īsti korekti. Līdzekļu pieejamību nosaka budžets un katra gada attiecīgās prioritātes. Ja jau Aizsardzības ministrija savā anotācijā ir paziņojusi, ka ir sagatavots grozījums Mobilizācijas likumā, tad likumam bija jāstājas spēkā, un grozījumus tajā varēja veikt nesteidzoties, veicot attiecīgos saskaņošanas darbus ar NATO partneriem un pārējiem likumdošanas aktiem, jo Mobilizācijas likums nedrīkst nebūt.

Treškārt, visi iepriekšējie runātāji jau minēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojektu. Tautas partija vienmēr ir atbalstījusi stingri saskaņotu likumu nepieciešamību, piemēram, par Saeimas vēlēšanām, kurās nevar piedalīties bijušie Valsts drošības komitejas, PSRS un LPSR struktūru darbinieki un aģenti, kā arī tie, kuri darbojušies dažādās pretvalstiskās organizācijās, kuras noliedz Latvijas neatkarības pasludināšanu, un tie, kuri balsoja pret Latvijas neatkarības pasludināšanu 1990.gadā, bet tagad ļoti aktīvi raujas uz Eiropas Parlamentu, lai, nemainot sevi pēc būtības, paustu savu viedokli Eiropas Parlamentā. Šāda situācija nav atbalstāma un labvēlīga Latvijai.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Šodien, manuprāt, vissvarīgākais, par ko man arī prieks, ir konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstītais Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumprojekts. Uzskatu, ka nākamgad tas būs viens no svarīgākajiem politiskajiem notikumiem Latvijā. Atgādināšu, ka nākamā gada jūnijā Latvijas iedzīvotājiem būs jāievēlē deviņi deputāti, kuri pārstāvēs mūsu valsti plašajā Eiropas Parlamenta deputātu saimē. Likumprojektā ir arī atšķirības no Saeimas vēlēšanu likuma, piemēram, Latvija būs kā viens liels vēlēšanu apgabals, un šī vēlēšanu procedūra būs nedaudz sarežģītāka - vēlētāji varēs balsot tajā iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņi būs reģistrēti, uzrādot pasi. Plinera kungs teica, ka nepilsoņiem, kuri Latvijā dzīvo daudzus gadus, nebūs tiesību balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas ir tikai normāli, ka parlamenta vēlēšanās balso tikai to valstu pilsoņi, kuri dzīvo konkrētajā valstī. Un es varu atbildēt, ka nepilsoņiem, kuri šeit dzīvo, ar katru gadu ir aizvien lielākas iespējas naturalizēties, un arī naturalizācijas procedūra tiek atvieglota. Tā ka šiem cilvēkiem ir iespēja naturalizēties un balsojot atdot savu balsi par kandidātu, kuru uzskata par vislabāko pārstāvībai Eiropas Parlamentā.

Saeimas preses dienests