Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Šis likums nosaka Finansu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk — Komisija) izveidošanas un darbības kārtību.

 

2.pants. (1) Komisija ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finansu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību.

(2) Komisija patstāvīgi pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros, veic tai ar likumu noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi. Neviens nav tiesīgs iejaukties Komisijas darbībā, izņemot tās institūcijas un amatpersonas, kurām šādas tiesības ir noteiktas likumā.

 

3.pants.  (1) Komisijas tiesībspēja un rīcībspēja atbilst šajā likumā un citos likumos noteiktajiem uzdevumiem. Komisijai ir nošķirta valsts manta un patstāvīga bilance.

(2) Komisijai ir zīmogs ar pilnu Komisijas nosaukumu, kā arī cita atribūtika un konts Latvijas Bankā.

 

4.pants.  Finansu un kapitāla tirgus dalībnieki ir emitenti, ieguldītāji, kredītiestādes, apdrošinātāji, privātie pensiju fondi, apdrošināšanas starpnieki, biržas, depozitāriji, brokeru sabiedrības, brokeri, ieguldījumu sabiedrības un ieguldījumu konsultanti.

II nodaļa. Komisijas darbības mērķis, funkcijas, tiesības un atbildība

 

5.pants.  Komisijas darbības mērķis ir veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un finansu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti.

 

6.pants. Komisijas funkcijas ir šādas:

1) izdot normatīvus noteikumus un rīkojumus par finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošām prasībām un šo darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību;

2) regulēt finansu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību, kontrolējot normatīvo aktu un Komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu izpildi;

3) noteikt kvalifikācijas un atbilstības prasības finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām;

4) noteikt finansu un kapitāla tirgus dalībnieku licencēšanas un reģistrēšanas kārtību;

5) apkopot un analizēt ar finansu un kapitāla tirgu saistīto informāciju un publicēt to;

6) nodrošināt Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanu, pārvaldīšanu un atlīdzību izmaksu no šiem fondiem saskaņā ar Fizisko personu noguldījumu garantiju likumu un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu;

7) analizēt finansu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai un to saskaņošanai ar Eiropas Kopienas normatīvajiem aktiem;

8) sistemātiski pētīt, analizēt un prognozēt finansu un kapitāla tirgus attīstību;

9) sadarboties ar ārvalstu finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām un piedalīties starptautisko finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūciju organizāciju darbā.

 

7.pants. (1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktās funkcijas, Komisijai ir tiesības:

1) izdot finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošus normatīvus noteikumus un rīkojumus;

2) pieprasīt un saņemt no finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem attiecīgo funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju;

3) noteikt ierobežojumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbībai;

4) pārbaudīt finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un Komisijas normatīvajiem noteikumiem un rīkojumiem;

5) piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem un to amatpersonām, ja šie akti tiek pārkāpti;

6) piedalīties finansu un kapitāla tirgus dalībnieku pilnsapulcēs, ierosināt sasaukt finansu un kapitāla tirgus dalībnieku pārvaldes institūciju sēdes un noteikt tajās izskatāmos jautājumus, kā arī piedalīties šajās sēdēs;

7) pieprasīt un saņemt bez maksas jebkuru tās funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju no Komercreģistra iestādes un citām valsts institūcijām;

8) sadarboties ar ārvalstu finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām un pēc savstarpējas vienošanās apmainīties ar informāciju, kas nepieciešama likumā noteikto funkciju pildīšanai.

(2) Komisija ir tiesīga veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu likumā noteiktās funkcijas.

 

8.pants . Komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi ir saistoši finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem. Normatīvie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ja pašos noteikumos nav noteikts citādi.

 

9.pants. Komisija ir atbildīga par:

1) finansu tirgus stabilitāti un attīstību;

2) brīvas konkurences veicināšanu finansu un kapitāla tirgū.

III nodaļa. Komisijas attiecības

ar Latvijas Banku un Finansu ministriju

 

10.pants (1) Komisija ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz Latvijas Bankai un Finansu ministrijai apkopotu informāciju par situāciju finansu un kapitāla tirgū.

(2) Komisija nekavējoties rakstveidā informē Latvijas Bankas prezidentu un finansu ministru par atsevišķa finansu un kapitāla tirgus dalībnieka īslaicīgām likviditātes problēmām, maksātnespējas iestāšanās iespējamību vai faktisko maksātnespēju. Komisija ir tiesīga lūgt Latvijas Banku izsniegt kredītiestādēm kredītu pret ķīlu.

(3) Komisija un Latvijas Banka apmainās ar savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo statistisko informāciju.

 

11.pants.  Pēc Latvijas Bankas prezidenta rakstveida pieprasījuma Komisija sniedz informāciju par atsevišķu kredītiestāžu finansiālo stāvokli.

 

12.pants . Šajā nodaļā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

IV nodaļa. Komisijas izveidošana un pārvalde

 

13.pants. (1) Komisiju pārvalda padome.

(2) Padome sastāv no pieciem padomes locekļiem: Komisijas priekšsēdētāja (turpmāk arī — priekšsēdētājs), viņa vietnieka un trim padomes locekļiem, kas vienlaikus ir arī Komisijas departamentu direktori.

(3) Priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finansu ministra kopīga priekšlikuma.

(4) Pārējos padomes locekļus pēc viņu kandidatūru saskaņošanas ar Latvijas Bankas prezidentu un finansu ministru amatā ieceļ un no amata atbrīvo priekšsēdētājs.

(5) Par padomes locekli var būt persona:

1) kura ir kompetenta finansu vadības jautājumos;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kurai ir vismaz piecu gadu darbības pieredze finansu un kapitāla tirgus jomā.

(6) Par padomes locekli nevar būt persona:

1) kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kurai ir bijušas atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību.

 

14.pants . Pirms šā likuma 13.panta trešajā daļā noteiktā termiņa Saeima atbrīvo priekšsēdētāju un viņa vietnieku no amata tikai tādā gadījumā, ja:

1) ir saņemts attiecīgās personas iesniegums par atkāpšanos no amata;

2) ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums, ar kuru priekšsēdētājs vai viņa vietnieks notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) priekšsēdētājs vai viņa vietnieks vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nevar pildīt savus amata pienākumus;

4) saņemts Latvijas Bankas prezidenta un finansu ministra kopīgs iesniegums par priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pirmstermiņa atbrīvošanu.

 

15.pants. (1) Padomes sēdes sasauc un vada priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā — priekšsēdētāja vietnieks.

(2) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri padomes locekļi, no kuriem viens ir priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(3) Katrs padomes loceklis ir tiesīgs ar motivētu rakstveida iesniegumu pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu.

(4) Padomes sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

 

16.pants. (1) Padome lēmumus pieņem ar padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

(2) Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Latvijas Bankas prezidents vai viņa vietnieks un finansu ministrs. Padomes sēdēs, kas ar padomes lēmumu nav pasludinātas par slēgtām, ar padomdevēja tiesībām var piedalīties finansu un kapitāla tirgus dalībnieku sabiedrisko organizāciju (profesionālo biedrību) vadītāji.

(3) Padomes sēdes protokolu paraksta visi padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē.

(4) Ja kāds no padomes locekļiem nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa viedokli ieraksta sēdes protokolā un viņš par padomes lēmumu nav atbildīgs.

 

17.pants. Tikai padome ir tiesīga:

1) apstiprināt finansu un kapitāla tirgus regulēšanas un pārraudzības stratēģiju;

2) izdot finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošus normatīvus noteikumus un rīkojumus;

3) izsniegt speciālo atļauju (licenci) un sertifikātu darbībai finansu un kapitāla tirgū;

4) apturēt un atjaunot izsniegtās speciālās atļaujas (licences) un sertifikāta darbību;

5) anulēt izsniegto speciālo atļauju (licenci) un sertifikātu;

6) pieņemt lēmumu par sankciju piemērošanu pret personām, kas pārkāpušas finansu un kapitāla tirgu regulējošos normatīvos aktus;

7) noteikt finansu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumus Komisijas darbības finansēšanai;

8) apstiprināt Komisijas struktūru, Komisijas nolikumu un tās struktūrvienību nolikumus;

9) apstiprināt Komisijas gada budžetu;

10) noteikt Komisijas darbinieku atalgojumu;

11) apstiprināt Komisijas darba un gada pārskatu;

12) apstiprināt Komisijas rīcībā esošās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas, izplatīšanas un iznīcināšanas kārtību;

13) pieņemt lēmumu par sadarbības līgumu slēgšanu ar Latvijas Banku un ārvalstu finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijām par apmaiņu ar finansu un kapitāla tirgus uzraudzībai un regulēšanai nepieciešamo informāciju.

 

18.pants. (1) Priekšsēdētājs vada Komisiju un atbild par tās darba organizāciju. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks.

(2) Priekšsēdētājs pieņem darbā un atbrīvo no darba Komisijas darbiniekus.

(3) Priekšsēdētājs pārstāv Komisiju attiecībās ar valsts institūcijām, finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem un starptautiskajām organizācijām.

V nodaļa. Komisijas amatpersonu un darbinieku atbildība

 

19.pants.  (1) Komisijas amatpersonas ir padomes locekļi, Komisijas struktūrvienību vadītāji, kā arī citi darbinieki. Priekšsēdētājs apstiprina to darbinieku sarakstu, kuri atzīstami par valsts amatpersonām.

(2) Komisijas amatpersonu uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un darbu izpildīšanas ierobežojumiem, kā arī ar tiem saistītiem citiem ierobežojumiem, pienākumu un atbildības noteikšanai piemērojami Korupcijas novēršanas likuma noteikumi.

 

20.pants.  (1) Padomes locekļiem, Komisijas struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar Komisiju, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ar finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi padome.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies Komisijas darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ.

VI nodaļa. Komisijas konsultatīvā

finansu un kapitāla tirgus padome

 

21.pants . (1) Lai sekmētu finansu un kapitāla tirgus pārraudzības efektivitāti un veicinātu šā tirgus drošumu, stabilitāti un attīstību, izveido Komisijas konsultatīvo finansu un kapitāla tirgus padomi (turpmāk — Konsultatīvā padome). Konsultatīvā padome ir koleģiāla padomdevēja institūcija, kuras uzdevumi ir šādi:

1) izskatīt finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošo normatīvo noteikumu projektus;

2) pirms izskatīšanas padomē pēc finansu un kapitāla tirgus dalībnieka lūguma izskatīt finansu un kapitāla tirgus dalībnieku sūdzības par Komisijas veikto pārbaužu atzinumiem;

3) izstrādāt ieteikumus padomei likumā noteikto Komisijas funkciju pildīšanai un finansu un kapitāla tirgus regulēšanas un pārraudzības attīstības un uzlabošanas stratēģijai;

4) iepazīties ar Komisijas gada budžeta projektu un dot savu vērtējumu par to;

5) iesniegt Komisijas priekšsēdētājam priekšlikumus par Komisijas darba pilnveidošanu;

6) uzraudzīt Noguldījumu garantiju fonda un Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu uzkrāšanu un atlīdzību izmaksas no šiem fondiem.

(2) Ja padome, izlemjot Konsultatīvās padomes sēdē iepriekš izskatīto jautājumu, pieņem lēmumu, kas nesakrīt ar Konsultatīvās padomes viedokli, padomes sēdes protokolā iekļauj pamatojumu, kāpēc Konsultatīvās padomes viedoklis nav atbalstīts.

(3) Konsultatīvo padomi uz paritātes principa pamata veido Komisijas pārstāvji un finansu un kapitāla tirgus dalībnieku sabiedrisko organizāciju (profesionālo biedrību) vadītāji.

(4) Konsultatīvā padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā puse no Konsultatīvās padomes locekļu skaita. Konsultatīvā padome lēmumus pieņem ar klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, lēmums uzskatāms par nepieņemtu.

(5) Konsultatīvās padomes sēdes vada Komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(6) Konsultatīvās padomes lietvedību nodrošina Komisija.

VII nodaļa. Komisijas finansēšana

 

22.pants. (1) Komisijas darbība tiek finansēta no finansu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem padomes noteiktajā apmērā, kas nepārsniedz šajā likumā noteikto apmēru. Finansu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumi tiek ieskaitīti Komisijas kontā Latvijas Bankā un izmantojami vienīgi Komisijas darbības finansēšanai.

(2) Ārvalstu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pastāvīgās pārstāvniecības un filiāles, kuras Latvijas Republikā veic uzņēmējdarbību kā viens no finansu un kapitāla tirgus dalībniekiem, maksājumus izdara šā likuma 23.pantā noteiktajā kārtībā.

 

23.pants. (1) Komisijas ieņēmumus veido:

1) apdrošinātāju maksājumi Komisijas darbības finansēšanai no ceturksnī saņemto apdrošināšanas prēmiju kopsummas:

a) līdz 0,4 procentiem ieskaitot — no dzīvības apdrošināšanas operācijām ar uzkrājuma veidošanu,

b) līdz 0,2 procentiem ieskaitot — no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas operācijām,

c) līdz 0,7 procentiem ieskaitot — no pārējām apdrošināšanas operācijām;

2) privāto pensiju fondu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,4 procentiem ieskaitot no pensiju plānu dalībnieku un to labā ceturksnī veiktajām iemaksām privāto pensiju fondu licencētajos pensiju plānos;

3) kredītiestāžu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no kredītiestāžu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī;

4) brokeru sabiedrību maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 1 procentam ieskaitot no brokeru sabiedrību darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 2000 latu gadā;

5)  biržas maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 2 procentiem ieskaitot no biržas darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 5000 latu gadā;

6)  depozitārija maksājumi Komisijas darbības

finansēšanai — līdz 2 procentiem ieskaitot no depozitārija darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 5000 latu gadā;

7) ieguldījumu sabiedrību maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no ieguldījumu sabiedrību pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī, bet ne mazāk par 2500 latu gadā;

8) ieņēmumi no Komisijas sniegtajiem likumos noteiktajiem pakalpojumiem.

(2) Maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic katrs šā panta pirmajā daļā un 22.panta otrajā daļā noteiktais finansu un kapitāla tirgus dalībnieks.

 

24.pants.  (1) Finansu un kapitāla tirgus dalībnieki Komisijas noteiktajā kārtībā un termiņos iesniedz Komisijai pārskatu, kas nepieciešams 23.pantā noteikto maksājumu aprēķināšanai, un līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam veic maksājumus Komisijas darbības finansēšanai.

(2) Komisija izdod normatīvus noteikumus par šā panta pirmajā daļā minēto pārskatu iesniegšanas un maksājumu aprēķināšanas kārtību.

(3) Finansu un kapitāla tirgus dalībnieka maksājumus Komisijas darbības finansēšanai ieskaita finansu un kapitāla tirgus dalībnieka izdevumos.

 

25.pants.  (1) Par nokavētu vai nepilnīgu naudas līdzekļu pārskaitījumu Komisijas kontā Latvijas Bankā tiek aprēķināta nokavējuma nauda par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas.

(2) Aprēķinātā nokavējuma nauda finansu un kapitāla tirgus dalībniekam jāieskaita Komisijas kontā Latvijas Bankā.

 

26.pants. Gada beigās Komisijas kontos Latvijas Bankā esošo līdzekļu atlikumi paliek Komisijas rīcībā un tiek izmantoti nākamajā gadā padomes apstiprinātā budžeta izdevumu finansēšanai.

VIII nodaļa. Komisijas darbības kontrole

 

27.pants.  Komisija reizi gadā ne vēlāk kā 1.jūlijā iesniedz Saeimai rakstveida pārskatu par savu iepriekšējā gada darbu un zvērināta revidenta pārbaudītu pilnu gada pārskatu.

 

28.pants . Komisija gada pārskata bilanci un zvērināta revidenta atzinumu ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.jūlijā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Pārejas noteikumi

 

1. Līdz 2001.gada 30.jūnijam tiek apvienotas Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde, Vērtspapīru tirgus komisija un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija.

2. Komisija darbu sāk 2001.gada 1.jūlijā.

3. Komisija ir Vērtspapīru tirgus komisijas un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas, Noguldījumu garantiju fonda pārvaldes tiesību, pienākumu un saistību pārņēmēja un Latvijas Bankas tiesību, pienākumu un saistību pārņēmēja kredītiestāžu uzraudzības jomā.

4. Priekšsēdētājs līdz 2000.gada 31.augustam izstrādā Komisijas budžeta projektu 2001.gadam. Komisijas izveidošanas un darbības uzsākšanas izdevumi tiek segti proporcionāli no Latvijas Bankas, Vērtspapīru tirgus komisijas un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas līdzekļiem.

5. Laikposmā no 2001.gada 1.jūlija līdz 2006.gada 31.decembrim Komisijas darbību finansē no finansu un kapitāla tirgus dalībnieku, valsts budžeta un Latvijas Bankas maksājumiem:

1) ar kredītiestāžu uzraudzību saistītos izdevumus:

a) 2001., 2002. un 2003.gadā Ls 1 200 000 apmērā sedz Latvijas Banka,

b) 2004.gadā Ls 960 000 apmērā sedz Latvijas Banka, bet pārējo — kredītiestādes atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem,

c) 2005.gadā Ls 600 000 apmērā sedz Latvijas Banka, bet pārējo — kredītiestādes atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem,

d) 2006.gadā Ls 240 000 apmērā sedz Latvijas Banka, bet pārējo — kredītiestādes atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem;

2) ar apdrošināšanas uzraudzību saistītos izdevumus sedz apdrošinātāji atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem;

3) ar vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzību saistītos izdevumus:

a) 2001.gadā 100 procentu apmērā sedz no valsts budžeta,

b) 2002.gadā 80 procentu apmērā sedz no valsts budžeta, bet 20 procentu apmērā — finansu un kapitāla tirgus dalībnieki, izņemot kredītiestādes un apdrošinātājus, atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem,

c) 2003.gadā 60 procentu apmērā sedz no valsts budžeta, bet 40 procentu apmērā — finansu un kapitāla tirgus dalībnieki, izņemot kredītiestādes un apdrošinātājus, atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem,

d) 2004.gadā 40 procentu apmērā sedz no valsts budžeta, bet 60 procentu apmērā — finansu un kapitāla tirgus dalībnieki, izņemot kredītiestādes un apdrošinātājus, atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem,

e) 2005.gadā 20 procentu apmērā sedz no valsts budžeta, bet 80 procentu apmērā — finansu un kapitāla tirgus dalībnieki, izņemot kredītiestādes un apdrošinātājus, atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem,

f) 2006.gadā 100 procentu apmērā sedz finansu un kapitāla tirgus dalībnieki atbilstoši šā likuma VII nodaļas noteikumiem.

6. Pārejas noteikumu 5.punkta 1.apakšpunktā noteiktos maksājumus Latvijas Banka veic reizi ceturksnī līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 15.datumam apmērā, kas vienlīdzīgs ar vienu ceturto daļu no summas, kas attiecīgajā gadā jāsedz Latvijas Bankai.

7. Ar 2007.gadu Komisijas darbību pilnā apmērā finansē no finansu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem.

8. Vērtspapīru tirgus komisijas, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas un Latvijas Bankas izsniegtās licences (atļaujas) un profesionālās kvalifikācijas sertifikāti darbībai finansu un kapitāla tirgū, kas ir derīgi 2001.gada 1.jūlijā, paliek spēkā līdz tajos norādītā termiņa beigām. Latvijas Bankas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu piemērotā pastiprinātās uzraudzības kārtība un noteiktie finansu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi, kas ir spēkā 2001.gada 1.jūlijā, paliek spēkā līdz attiecīgam Komisijas lēmumam par piemērotās pastiprinātās uzraudzības kārtības un noteikto ierobežojumu atcelšanu.

9. Līdz attiecīgo Komisijas normatīvo noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.janvārim, ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1998.gada 6.oktobra noteikumi nr.401 "Kārtība, kādā veicami maksājumi Apdrošināto aizsardzības fondā";

2) 1998.gada 27.oktobra noteikumi nr.421 "Apdrošināšanas sabiedrību gada pārskata sastādīšanas noteikumi";

3) 1998.gada 17.novembra noteikumi nr.436 "Apdrošināšanas aģentūru un aģentu reģistrācijas noteikumi";

4) 1998.gada 24.novembra noteikumi nr.441 "Apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu uzskaites kārtība apdrošināšanas brokeru sabiedrībā";

5) 1998.gada 24.novembra noteikumi nr.442 "Noteikumi par apdrošināšanas brokeru sabiedrību civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu";

6) 1999.gada 19.janvāra noteikumi nr.18 "Apdrošināšanas brokeru sertificēšanas kārtība";

7) 1998.gada 17.marta noteikumi nr.91 "Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) privāto pensiju fondu darbībai";

8) 1998.gada 7.jūlija noteikumi nr.243 "Privātajā pensiju fondā uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanas vispārējā kārtība";

9) 1998.gada 14.jūlija noteikumi nr.253 "Noteikumi par privātā pensiju fonda gada pārskatu".

10. Līdz attiecīgo Komisijas normatīvo noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.janvārim, piemērojami Vērtspapīru tirgus komisijas, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas un Latvijas Bankas izdotie normatīva rakstura akti, kas regulē finansu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību un šo darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

11. Ar 2001.gada 1.jūliju spēku zaudē likums "Par Vērtspapīru tirgus komisiju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 23.nr.).

 

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā, bet likuma 13.pants par priekšsēdētāja un viņa vietnieka iecelšanu, pārejas noteikumu 1., 2. un 4.punkts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 1.jūnijā.

Rīgā 2000.gada 20.jūnijā Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga