Par indivīda un visu cilvēku cilvēkdrošību

Par izdevumu “Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2002/2003”

Vakar, 3.decembrī, Latvijas Universitātes Lielajā aulā prezentētais regulārais izdevums “Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2002/2003” šoreiz veltīts cilvēkdrošībai. Pētījuma autori to definē kā indivīda drošību, kas skatīta gan paša indivīda, gan ģimenes, sabiedrības un valsts līmenī, kā arī starptautiskā kontekstā.

2002.gadā Latvija pēc tautas attīstības indeksa pirmo reizi ierindojusies starp valstīm ar augstu attīstības līmeni, teikts pētījumā. Taču maldīgi ir domāt, ka šo sasniegumu izjūt katrs indivīds un ka Latvijā nav nopietnu cilvēkdrošības problēmu. Latvijā cilvēki masveidā nemirst no bada, vardarbības vai dabas katastrofām, mūsu valsts iedzīvotāji arī necieš no regulāriem teroristu uzbrukumiem, plaši izplatītām infekcijas slimībām. Tomēr daudzi jūtas ekonomiski, sociāli un citādi tik neaizsargāti, ka nespēj būt noteicēji par savu dzīvi.

No kā baidāmies savā dzīvē

Pārskatā par tautas attīstību analizētie aktuālākie nedrošības sajūtu iemesli – gan objektīvie, gan subjektīvie. Objektīvo cilvēkdrošības aspektu pamatā ir dažādi statistikas rādītāji, dati par Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni (ienākumiem, politisko līdzdalību, noziedzību u.c.). Subjektīvie faktori noskaidroti pētījumos.

Tie pierāda, ka personiskajā dzīvē cilvēkus visvairāk uztrauc problēmas, kas saistītas ar veselību – tas, ka saslimšanas gadījumā nebūs iespēju samaksāt par ārstēšanos, ka netiks nodrošināts pietiekami kvalitatīvs medicīniskais pakalpojums, un bailes nopietni saslimt vispār. Šos trīs draudus par nopietnākajiem atzinuši 83 procenti respondentu. Nākamajā – ceturtajā -- vietā ierindojas bailes vecumdienās saņemt pensiju, kas nespēs nodrošināt izdzīvošanu. Vienlīdz bieži cilvēki baidās palikt bez iztikas līdzekļiem, kā arī no iespējas ciest nelaimes gadījumā. Piektajā vietā ierindojas bailes no nespējas samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Sesto līdz desmito vietu dala draudi ciest no autovadītāju agresīvas braukšanas, no fiziskas vardarbības uz ielas, bailes no apzagšanas, no saslimšanas ar ērču encefalītu, bailes zaudēt darbu un nespēt samaksāt par savu vai bērnu izglītību.

Kas apdraud sabiedrību

Pētījumā noskaidrots, ka sabiedrības dzīvē cilvēki visvairāk baidās no narkotisko vielu izplatības, no organizētās noziedzības valsts mērogā, kā arī no HIV un AIDS izplatības Latvijā – šiem trim draudiem ir līderpozīcijas respondentu vidū. Tikai pēc tam cilvēki baidās no strauja cenu kāpuma, no kaitīgo atkritumu izgāztuvēm Latvijā, kā arī no mežu izciršanas un dabas piesārņošanas. Astotajā pozīcijā ir bailes no HIV un AIDS izplatības pasaulē, devīto un desmito vietu ieņem sintētiskas un nekvalitatīvas pārtikas draudi.

Cilvēkdrošības objektīvie rādītāji savukārt pierāda, ka Latvijas cilvēkus, neraugoties uz visiem iepriekš nosauktajiem draudiem, tomēr visvairāk uztrauc ekonomiskās drošības jautājumi, tad drošība par veselību un personiskā drošība. Lai arī bailes palikt bez pietiekamiem un stabiliem ienākumiem subjektīvā vērtējumā ierindojas aiz draudiem veselībai, statistika pierāda, ka 83 procenti Latvijas iedzīvotāju 2002.gadā dzīvoja zem iztikas minimuma līmeņa, kas bija 88,70 latu.

Kas jūtas visnedrošāk

Pārskatā par Latvijas tautas attīstību noskaidrotas arī tās indivīdu grupas, kurās valda vislielākā nedrošība. Pirmkārt, tie ir cilvēki ar zemu ienākumu līmeni (2 (!) līdz 40 latu uz vienu ģimenes locekli mēnesī). Šiem cilvēkiem visvairāk bail no strauja cenu kāpuma. Otra nedrošākā grupa Latvijā ir sievietes, kuras ir norūpējušās galvenokārt par fiziskiem draudiem – satiksmes negadījumiem, varmācību, uzbrukumiem uz ielas. Arī bailes zaudēt darbu, narkotiku izplatība, nekvalitatīva pārtika satrauc Latvijas sievietes. Taču pārskata autori norāda, ka sieviešu atzīšanās nedrošības izjūtās neļauj pietiekami objektīvi secināt, ka vīrieši Latvijā justos labāk, – statistika liecina, ka vīriešu vidējais mūža ilgums ir īsāks, ka vīrieši biežāk cieš no alkoholisma, utt.

Augsts nedrošības līmenis ir arī tiem cilvēkiem, kas vispār ir piesardzīgi attiecībās ar citiem sabiedrības locekļiem, kas nav spējīgi uz patiesām un pozitīvām attiecībām. Šie cilvēki ir neapmierināti ar savu dzīvi un nereti savām problēmām meklē grēkāžus. Ļoti nedroši par savu dzīvi ir arī cilvēki ar veselības problēmām, kā arī Latgales reģiona iedzīvotāji, kuru galvenais nedrošības iemesls ir zemie vidējie ienākumi salīdzinājumā ar citām Latvijas daļām. 10 procenti respondentu no Latgales pētījuma autoriem norādījuši, ka dzīvo pusbadā, bet 29 procenti atzīmējuši, ka naudas viņiem tik tikko pietiekot pārtikai.

Kā vairot drošības sajūtu

Pārskatā par Latvijas tautas attīstību 2002./2003. gadā norādītas ne vien cilvēkdrošības problēmas, bet arī stratēģiskie virzieni, kā tās mazināt. Pirmkārt, jāveicina indivīdu ekonomiskā drošība un jāmazina ienākumu līmeņa nevienādība. Otrkārt, jāceļ Latvijas iedzīvotāju konkurētspēja, galvenokārt atbilstoši pārorientējot izglītības sistēmu. Treškārt, jānodrošina iedzīvotājiem finansiāli un citādi pieejama kvalitatīva veselības aprūpe. Vienlīdz liela uzmanība jāpievērš narkotiku izplatības ierobežošanai, HIV un AIDS profilaksei un organizētās noziedzības apkarošanai.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore