Latvijas ārpolitikas dienvidu vektorā

No 3. līdz 5.decembrim Valsts prezidente uzturas valstsvizītē Bulgārijā

Foto: EPA/A.F.I.		Foto: A.F.I.
Šodien Sofijā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tiekas ar Uzbekistānas prezidentu Islams Karimovs

Vizītes laikā Valsts prezidente tiksies ar visām trim Bulgārijas augstākajām amatpersonām – prezidentu Georgiju Parvanovu, Nacionālās asamblejas (parlamenta) prezidentu Ognijanu Gerdjikovu un premjerministru Simeonu Saksoburgotski.

Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs, tiekoties ar žurnālistiem, pastāstīja, ka ar šo vizīti aizsākas jauns Valsts prezidentes ārpolitiskās darbības virziens. Pēc Eiropas Savienības (ES) Pievienošanās līguma parakstīšanas un uzaicinājuma saņemšanas iestāties NATO mainās daži Latvijas ārpolitikas akcenti. Pašlaik valdībā top jaunā Latvijas ārpolitikas koncepcija, ko 2004. gada sākumā apspriedīs Saeimas deputāti. “Skaidrs, ka paplašināsies Latvijas ārpolitikas apvārsnis un mūsu valsts veidos attiecības arī ar jauniem ekonomiskās sadarbības partneriem, kas izrādīs ieinteresētību sadarboties ar ES un NATO dalībvalsti Latviju,” teica A. Pildegovičs. Starp nākamajiem Latvijas diplomātisko aktivitāšu reģioniem padomnieks minēja Vidusjūras un Melnās jūras, kā arī Aizkaukāza valstis un Ukrainu. Arī nākamgad paredzētas vairākas Latvijas valsts vizītes tieši šajos jaunajos reģionos.

Ciešāka politiskā sadarbība ar Bulgāriju Latvijai izveidojās deviņdesmito gadu vidū, kad abas valstis deklarēja vēlēšanos iestāties ES un NATO. Latvijas un Bulgārijas interešu kopībai bija nozīmīga loma “Viļņas desmitnieka” politisko aktivitāšu sekmēšanā.

Sakarā ar dažām iekšpolitiskajām problēmām Bulgārija deviņdesmitajos gados atpalika eirointegrācijas procesā un neiekļuva nākamajā ES paplašināšanas kārtā. Taču Bulgārijai ir reālas izredzes Savienībā iestāties 2007. gadā, jo ir jau noslēgtas divdesmit piecas iestāšanās sarunu sadaļas. Pagaidām Bulgārija līdz ar Rumāniju piedalās Starpvalstu konferencē kā novērotāja.

Sekmīgāka bijusi Bulgārijas virzība uz NATO. Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, A.Pildegovičs pastāstīja, ka Bulgārijai šajā ceļā, atšķirībā no Latvijas, aktuālākais uzdevums bijis nevis izveidot savus nacionālos bruņotos spēkus, bet gan samazināt un modernizēt esošos, pieskaņojot tos NATO standartiem. Bulgārija sakarā ar savu ģeopolitisko situāciju aktīvi piedalījusies Balkānu krīzes likvidēšanā, tās karavīri piedalās starptautisko spēku misijās Afganistānā un Irākā. A.Pildegovičš uzsvēra, ka Bulgārija bijusi ļoti aktīva Eiropas drošības nostiprināšanas jautājumos, kā arī atbalstījusi starptautiskās alianses centienus cīņā pret starptautisko terorismu un diktatoriskā režīma atbruņošanā Afganistānā un Irākā. Bulgārijā jau drīzumā varētu tikt izveidotas ASV militārās bāzes.

Atbildot “Latvijas Vēstnesim”, Valsts prezidentes padomnieks arī plašāk raksturoja Bulgārijas vēsturiskā troņmantnieka Simeona Saksoburgotska veiksmīgo iekļaušanos valsts varas struktūrās, vadot valdību. Pēc A. Pildegoviča vārdiem, vēsturiskā troņmantnieka izveidotā un vadītā partija, kuras programmā gan nav atrodamas monarhijas atjaunošanas tendences, sākotnēji ieguvusi visai plašu bulgāru tautas atbalstu, taču pēdējā laikā popularitātes reitings būtiski mainījies par labu sociālistiem. Acīmredzot arī Bulgārijā, tāpat kā lielākajā daļā valstu, premjera darbība valdības vadītāja amatā iespaido viņa vadītās partijas reitingu.

Valsts prezidentes ekonomikas padomniece Madara Krūmiņa uzsvēra Latvijas un Bulgārijas ekonomisko sakaru paplašināšanas aktualitāti. Pagaidām abu valstu tirdzniecības apjoms ir niecīgs. Latvijas eksports uz Bulgāriju veido tikai 0,04 procentus no mūsu valsts eksporta kopapjoma, bet imports no Bulgārijas – tikai 0,16 procentus. Ārvalstu investoru sarakstā Latvijā Bulgārija ir sešdesmit devītajā vietā. Mūsu valstī reģistrēti desmit Bulgārijas un Latvijas kopuzņēmumi. Tādēļ ļoti aktuāla ir astoņpadsmit Latvijas uzņēmēju līdzdalība valsts vizītē un uzņēmējdarbības forums Sofijā, kā arī vizītes laikā paredzētā līguma par Bulgārijas un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru sadarbību parakstīšana. Kopā ar Valsts prezidenti uz Bulgāriju dodas informācijas tehnoloģiju uzņēmumu, farmācijas firmas “Grindeks”, fabrikas “Kaija”, kā arī viesnīcu biznesa pārstāvji.

Daudz darāmā ir arī mūsu valstu divpusējo attiecību jomā. Rīgā joprojām nav Bulgārijas vēstniecības, tāpat kā Latvijas vēstniecības nav Sofijā. Mūsu valsts vēstnieks Bulgārijā ir Uldis Vītoliņš (ar rezidenci Varšavā), bet Bulgārijas intereses Latvijā pārstāv vēstnieks Lačezars Petkovs (arī ar rezidenci Varšavā). Tādēļ jo nozīmīgāka būs Latvijas goda konsulāta atklāšana Bulgārijā valstsvizītes laikā.

Šī ir pati pirmā valstsvizīte Bulgārijā abu valstu attiecību vēsturē. Latvijas valsts neatkarību Bulgārijas Karaliste atzina 1922. gada 24. maijā. Mūsu valsts atjaunoto neatkarību Bulgārijas Republika atzina 1991. gada 26. augustā, un jau 10. septembrī tika atjaunotas Latvijas un Bulgārijas diplomātiskās attiecības.

Bulgārija, sākot ar 2004. gada 1. janvāri, būs EDSO prezidējošā valsts, pārņemot prezidentūru no Nīderlandes, kur (Māstrihtā) Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete nule piedalījās EDSO Ministru padomes ikgadējā sanāksmē.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors