Ar valsts valodu savā sabiedrībā mums dzīvot šodien un rīt

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts valodas komisiju un “Idea Media” vakar, 3.decembrī, aicināja valodniekus, latviešu valodas skolotājus, žurnālistus, politiķus, studentus, rakstniekus, redaktorus un citus valodas lietotājus uz diskusiju par mūsdienu latviešu valodu. Ievirzi sarunai deva radošās apvienības “Mistrus Media” televīzijas videofilma “Latvietis runā”, kas visai daudzpusīgi un diezgan skaudri parāda valodas ikdienu — kā risinās skolēnu dialogi pie datora, kāda ir sarunu valoda uz ielas un tirgū. Autori rosina meklēt atbildes uz jautājumiem: Vai valoda un sabiedrība ir vienmēr saistītas? Vai tās dažkārt nerāda viena otru greizā spogulī? Cik dzīva ir latviešu valoda, un kādi būs tās attīstības ceļi?

Valodnieki, žurnālisti un citi interesenti iesaistījās diskusijā par aktuāliem valodas lietojuma jautājumiem. Galvenie temati: Cik normētai jābūt valodai? Datorvaloda informācijas tehnoloģijās un latviskā vidē. Birokrātu valoda — angliskas teikumu konstrukcijas un intonācijas. Plašsaziņas līdzekļu valoda — ierocis vai instruments? Politiķu valoda — tikai kli™ejas?

Par latviešu valodas kvalitatīvu turpmāku pastāvēšanu ir noraizējušies gan valodnieki, gan politiķi, gan citi sabiedrības pārstāvji. Sarunā piedalījās LU profesors Andrejs Veisbergs, kas ir arī Eiropas Savienības sertificēts tulks, apgāda “Atēna” galvenā redaktore un tulkotāja Silvija Brice, LZA akadēmiķe, Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja profesore Valentīna Skujiņa, žurnāla “Rīgas Laiks” redaktors filozofs Ilmārs Šlāpins un citas autoritātes.

“Kāda ir pareiza un kāda ir nepareiza valoda?” — ar šo provocējošo jautājumu diskusiju tika aicināts ievadīt dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks. Varēja tikai piekrist atzītā vārda mākslas meistara izteiktajai pārliecībai, ka runāt par pareizu vai nepareizu valodu būtu tas pats, kas runāt par pareizu vai nepareizu domāšanu. “Būtu jārunā par koptu un nekoptu valodu. Sava valoda pēc iespējas saprātīgāk jālieto. Tai jābūt funkcionālai, lai mēs varētu pilnīgi precīzi pateikt tieši to, ko esam gribējuši, un varbūt noslēpt to, ko neesam gribējuši teikt.” Par to, ko dzīvas valodas dzīvi runātāji var un ko nevar atļauties, lai tomēr neciestu latviešu valodas kvalitāte un ilgmūžība, tika izteikti visdažādākie viedokļi. Tos rezumējot, žurnālists un rakstnieks Egils Ermansons aicināja meklēt valodā dinamisku līdzsvaru starp tiem, kas “nerubī fišku”, un tiem, kas ir par valodas pakļaušanu stingrām gramatikas normām.

Domu apmaiņa turpinās. Žurnālistu savienība kopā ar Valsts valodas komisiju 8. decembrī Reiterna namā aicina uz konferenci “Elektroniskais vārds: latviešu valoda radio, televīzijā un internetā”.

Aina Rozeniece, “LV’’ nozares redaktore