Ministru kabineta noteikumi Nr. 194

Rīgā 2000.gada 13.jūnijā (prot. Nr. 27, 6.§)

Finansu ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministriju iekārtas likuma 5.pantu

I. Finansu ministrijas galvenie uzdevumi, funkcijas un tiesības

1. Finansu ministrijas (turpmāk — ministrija) galvenie uzdevumi ir izstrādāt un kopīgi ar valsts pārvaldes iestādēm īstenot valsts politiku budžeta, īstermiņa un ilgtermiņa finansu, nodokļu un muitas jautājumos.

2. Ministrijai ir šādas funkcijas:

2.1. izstrādāt likumu un citu normatīvo aktu projektus budžeta un finansu vadības, muitas, nodokļu un nodevu sistēmas pilnveidošanai un valsts un pašvaldību pasūtījuma, valsts atbalsta, iekšējā audita, valsts sektorā strādājošo darba samaksas un grāmatvedības metodoloģijas jomā, saskaņojot tos ar Eiropas Savienības normām un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī sagatavot priekšlikumus ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;

2.2. sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu projektiem;

2.3. atbilstoši savai kompetencei nodrošināt Latvijai saistošu starptautisko līgumu slēgšanu un izpildi;

2.4. atbilstoši savai kompetencei sadarboties ar valsts pārvaldes, pašvaldību un starptautiskajām institūcijām;

2.5. nodrošināt vienotu principu ievērošanu budžeta vadībā, izstrādājot un ieviešot valsts un pašvaldību budžetu sastādīšanas un izpildes vienotu metodoloģiju;

2.6. sniegt ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām metodisku palīdzību ar budžeta izstrādāšanu un izpildi saistītajos jautājumos;

2.7. sadarbībā ar Ekonomikas ministriju analizēt valsts investīciju programmas finansu resursu izmantošanu un izvērtēt attiecīgo resursu izmantošanas atbilstību valsts budžeta finansētajām programmām un apakšprogrammām;

2.8. analizēt valsts ekonomisko attīstību un fiskālo politiku un izstrādāt īstermiņa un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju un valsts budžeta prognozes fiskālās politikas pamatojumam;

2.9. pārskatīt, papildināt un precizēt muitas tarifu objektus, kārtot un aktualizēt Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, Latvijas kombinēto nomenklatūru un TARIC klasifikatoru atbilstoši tā ieviešanas pakāpei;

2.10. izstrādāt un sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm ieviest valsts sektorā vienotu valsts politiku darba samaksas jomā;

2.11. veikt likumos un citos normatīvajos aktos ministrijai noteiktās funkcijas, kas saistītas ar valsts un pašvaldību pasūtījumu, valsts atbalstu un iekšējo auditu;

2.12. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

3. Ministrija ir tiesīga:

3.1. pieprasīt un saņemt no kredītiestādēm ziņas par valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finansu operācijām un kontiem;

3.2. ministrijas kompetencē esošajos jautājumos pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām statistisko un citu informāciju un dokumentus.

II. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

4. Ministrijas darba politiskais vadītājs ir ministrs. Ministrs ir atbildīgs Saeimai par ministrijas darbību un veic likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Ministrs:

5.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās institūcijās;

5.2. nosaka ministrijas darbības stratēģiju;

5.3. iesaka Ministru prezidentam apstiprināšanai ministrijas parlamentārā sekretāra kandidatūru, nosaka parlamentārā sekretāra uzdevumus, kā arī pieprasa viņa atkāpšanos no amata;

5.4. ieceļ amatā vai atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru;

5.5. izveido ministrijas konsultatīvās padomes, komisijas un darba grupas, kā arī apstiprina to nolikumus;

5.6. atbilstoši savai kompetencei slēdz starptautiskos līgumus;

5.7. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

6. Parlamentārais sekretārs ministra uzdevumā:

6.1. pārstāv ministra politisko viedokli Saeimā un tās komisijās, kā arī citās valsts institūcijās un pašvaldībās;

6.2. nodrošina ministrijas saikni ar Saeimu, piedalās Saeimas un tās komisiju darbā;

6.3. ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumprojektu virzību Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās.

7. Valsts sekretārs ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts). Valsts sekretārs:

7.1. vada ministrijas administratīvo darbu un nodrošina tās darba nepārtrauktību, ja notiek ministrijas politiskās vadības maiņa;

7.2. atbilstoši savai kompetencei bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

7.3. izdod rīkojumus ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ja normatīvajos aktos šādas tiesības nav paredzētas tikai ministram;

7.4. ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus katram ministrijas ierēdnim (ierēdņa kandidātam) un darbiniekam;

7.5. pēc saskaņošanas ar ministru apstiprina ministrijas centrālā aparāta štatu sarakstu atbilstoši valsts budžetā ministrijai noteiktajam darba samaksas fondam;

7.6. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un pieņem darbā un atlaiž no darba ministrijas darbiniekus, kuri strādā uz darba līguma pamata, kā arī atbilstoši savai kompetencei slēdz citus līgumus;

7.7. nodrošina ministrijas darbību atbilstoši piešķirtajiem finansu līdzekļiem, kā arī iesniedz finansu ministram priekšlikumus par ministrijas darbībai nepieciešamajiem finansu un materiāltehniskajiem līdzekļiem;

7.8. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

8. Valsts sekretāram ir vietnieki, kas ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti). Valsts sekretāra vietnieku funkcijas un viņiem pakļautās ministrijas struktūrvienības ar rīkojumu nosaka valsts sekretārs.

9. Ministrijas pamatstruktūrvienība ir departaments. Struktūrvienības ir arī departamentu nodaļas un patstāvīgās nodaļas.

10. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekiem saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

11. Departamentu vada departamenta direktors, kura kompetence ir noteikta attiecīgā departamenta nolikumā un direktora amata aprakstā.

12. Patstāvīgās nodaļas darbu vada nodaļas vadītājs, kura kompetence ir noteikta attiecīgās nodaļas nolikumā un vadītāja amata aprakstā.

III. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās valsts iestādes un pārziņā esošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)

13. Ministrijas pakļautībā ir:

13.1. Valsts kase;

13.2. Centrālā finansu un kontraktu vienība.

14. Ministrijas pārraudzībā ir:

14.1. Valsts ieņēmumu dienests;

14.2. Valsts proves uzraudzības inspekcija;

14.3. Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;

14.4. Satiksmes birojs;

14.5. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija;

14.6. Vērtspapīru tirgus komisija;

14.7. Noguldījumu garantiju fonda pārvalde.

15. Ministrijas pārziņā ir šādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības):

15.1. valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra";

15.2. valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto";

15.3. valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka";

15.4. valsts uzņēmums "Nams".

IV. Noslēguma jautājumi

16. Atzīt par spēku zaudējušiem:

16.1. Ministru kabineta 1997.gada 12.augusta noteikumus Nr.301 "Finansu ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 204./205./206.nr.; 1998, 81., 295./296.nr.; 1999, 55./56.nr.);

16.2. Ministru kabineta 1998.gada 24.marta noteikumus Nr.106 "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 12.augusta noteikumos Nr.301 "Finansu ministrijas nolikums"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 81.nr.);

16.3. Ministru kabineta 1998.gada 13.oktobra noteikumus Nr.408 "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 12.augusta noteikumos Nr.301 "Finansu ministrijas nolikums"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 295./296.nr.);

16.4. Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumus Nr.60 "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 12.augusta noteikumos Nr.301 "Finansu ministrijas nolikums"" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 55./56.nr.).  

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministrs G.Bērziņš