Itālija un Latvija: vēstures, zinātnes un kultūras dialogos

Zinātniekam jābūt redzīgam kā lūsim. Itālijas Nacionālās zinātņu akadēmijas emblēma ar lūsi centrā

Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Akadēmiskā bibliotēka interesentus aicina uz literatūras izstādi, kas atspoguļo Latvijas un Itālijas gara dzīves kontaktus daudzu gadsimtu garumā. Ekspozīcija veidota sadarbībā ar Itālijas Nacionālo zinātņu akadēmiju, un tās atklāšanā to pārstāvēja pazīstamais slāvistikas profesors Sante Gracioti.

Tieši Itālijas Nacionālās zinātņu akadēmijas dāvinājums – deviņas faksimilētās 16.–18. gadsimta Livonijas kartes un Rīgas prospekti – rosinājis Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas darbiniekus dziļāk izpētīt Latvijas un Itālijas kultūras, mākslas un zinātnes vēsturiskos kopsakarus. Daudzveidīgie eksponētie materiāli – grāmatas, attēli, fotogrāfijas, gravīras, rokraksti, zīmējumi, afišas, senlietas un gleznas – aptver laika posmu no 15. gadsimtam līdz mūsu dienām un liecina par Itālijas un Latvijas kultūrvēsturisko saišu senumu, dziļumu un plašumu.

Ievadstendā redzams sadarbības līgums, ko 2000. gada 5. septembrī ar šo Itālijas zinātnes citadeli parakstījusi Latvijas Zinātņu akadēmija. Komentējot to, ZA prezidents prof. Jānis Stradiņš pastāstīja:

– Tā ir tieši pirms 400 gadiem Romā dibinātā Accademia Nazionale dei Lincei, latviski – lūšu akadēmija, kuras nosaukumā ielikta doma, ka zinātniekam jābūt redzīgam kā lūsim. Tā Eiropā bija pirmā zinātņu akadēmija un apvienoja matemātikas, fizikas un dabaszinātņu pētniekus, starp kuriem slavenākais bija Galileo Galilejs. Kad tās dibinātājs marķīzs Federiko Čezi 1630. gadā nomira, akadēmijas darbība pārtrūka. 1847. gadā tā atsāka darbību Pāvesta bibliotēkas sastāvā, vēlāk pārgāja karaļa aizbildnībā, bet 1944. gadā ieguva Nacionālās zinātņu akadēmijas statusu. Akadēmijā ir 90 īstenie locekļi, 90 korespondētājlocekļi un 90 ārzemju locekļi. Mūsu sadarbības līgums darbojas. Arī tādā veidā, ka uz tā pamata mūsu kolēģi Latvijai uzdāvināja Brīvības pieminekļa restaurācijai nepieciešamo travertīnu un trim Latvijas zinātniecēm tika sagādāta iespēja doties uz Itāliju pieredzes apmaiņas vizītē un mācīties pie Romas universitātes speciālistiem. Mēs regulāri saņemam ap divdesmit akadēmijas žurnālu. Profesors Gracioti ir pazīstams seno rakstu pētnieks, daudzu akadēmiju goda loceklis. Viņš izdod un komentē senās Bībeles, īpaši interesējas par katolisko kontrreformāciju Baltijā. Ir paredzēts nākamā gada oktobrī Nacionālajā bibliotēkā Romā sarīkot līdzīgu izstādi par Itālijas un Latvijas zinātnes un kultūras kontaktiem, kurā tiktu parādīti faksimili no Vatikāna arhīviem, kas saistīti ar jezuītu darbību. Tā varētu būt jauna lappuse Latvijas 16. gadsimta vēstures pētniecībā.

Izstādes goda viešņa bija arī romāņu filoloģe Maija Kvelde, kuras tulkojumā latviski iznācis Dž. Bokačo “Dekamerons”, V. Pratolīni “Stāsts par nabaga mīlētājiem” un “Saprāta balss”, O. Sinjorelli “Eleonora Duze”, R. Džovanjoli “Spartaks” un vairāki citi itāliešu autoru darbi. Viņa piedalījusies arī “Latviešu-itāliešu sarunu vārdnīcas” un “Itāliešu-latviešu vārdnīcas” veidošanā. Par nopelniem Itālijas un Latvijas kultūras sakaru veicināšanā aizvien vēl darbīgā tulkotāja saņēmusi Itālijas Republikas ordeni.

Bibliotēkas direktore Venta Kocere teica paldies izstādes autorēm Aijai Kaimiņai un Maijai Kreklei, māksliniecei Lainei Kainaizei un visam bibliotēkas kolektīvam, kas atsaucīgi piedalījies patiesi bagātās ekspozīcijas veidošanā.

“LV” informācija