Pasaules arhitektūras šedevri latviešu meistara skatījumā

Latvijas ZA Izstāžu telpā 2.decembrī akadēmiķa prof. Jāņa Krastiņa fotogrāfiju izstādes “Rakursi. 20. gadsimta nogales arhitektūra” atklāšanā: Ilga Tālberga, Vaidelotis Apsītis, Zenta un Jānis Krastiņi Foto: Alma Edžiņa, LZA, – “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas ZA Izstāžu telpā 2.decembrī tika atklāta akadēmiķa prof. Jāņa Krastiņa fotogrāfiju izstāde “Rakursi. 20. gadsimta nogales arhitektūra”. Eksponēti 174 attēli, kas atspoguļo izcilu pasaules arhitektu jaunradi dažādās zemēs. Parīze, Vīne, Kopenhāgena, Toronto, Losandželosa, Ņujorka, Singapūra... Kā teica akdēmiķe prof. Baiba Rivža, grūti pat iedomāties, kurā pasaules malā autors vēl nav bijis. ZA viceprezidents Tālis Millers atzīmēja, ka profesors meistarīgi uzņemtajos attēlos rāda pašu jaunāko arhitektūras mākslā, lielākoties pēdējās desmitgadēs celtus namus un pilsētu kvartālus, un šie attēli viņam ir arī lielisks ilustratīvais materiāls jauno arhitektu izglītošanā.

Kolēģa sniegumu augstu novērtēja ZA goda loceklis, arhitekts un mākslas vēsturnieks Vaidelotis Apsītis:

– Šie attēli rāda, ka dažādām tautām, dažādām valstīm un pilsētām katrai ir sava seja un īpatnības. Bet te atklājas arī kāds jauns cienījamā profesora talants, kam pamatā tomēr ir viņa profesija. Būt fotogrāfam arhitektūrā nemaz nav tik vienkārši. Te nav nejauša garāmgājēja attēlu. Visos jūt dziļu arhitekta skatījumu. Tas ir augsti profesionāls skatījums. Un mūsu priekšā ir ne vien patiesi skaista arhitektūra, bet arī mūsu kolēģa īpašais skatiens uz to. Es novēlu vislabākos panākumus izstādei un daudz enerģijas profesoram viņa radošajā darbā un jauno arhitektu audzināšanā.

Ceļa vārdus izstādei teica arī Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas prezidents profesors Ivars Strautmanis:

– Tas, ka šī izstāde nonākusi akadēmijas telpās, ir ļoti ievērojams notikums. Mēs zinām, ka pasaulē viss ļoti strauji mainās. Bet arhitektūra ir viena no tām jomām, kur šīs pārmaiņas ir vislabāk redzamas. Arī postmodernismu, tā sākuma posmu, attīstību un norietu – visu te var ieraudzīt. Dramaturģijā, literatūrā mēs to uzreiz nepamanām. Bet arhitektūrā jau redzams tas jaunais, kas rodas, ir jau kustībā. Un Jānis Krastiņš kā domājošs cilvēks, kā radošs cilvēks to ar vērīgu skatienu ir pamanījis un tagad rāda mums. Šī izstāde būtībā rāda mūsu civilizācijas soli nākotnē. Gan fiziķiem, gan matemātiķiem ar to jārēķinās, jo šī jaunākā arhitektūra ir ne tikai māksla, tā ir arī jauna tehnoloģija, aprēķini, zinātne. Un šajos fotoattēlos tas lieliski atspoguļojas.

Profesors Jānis Krastiņš teica sirsnīgu paldies vēstures doktorei Ilgai Tālbergai, kas ir ne vien Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas zinātniskā sekretāre, bet arī Izstāžu zāles labais gariņš. Tieši viņa rosinājusi šo Arhitektūras muzejā vasarā parādīto ekspozīciju atvest arī uz akadēmiju. Izstādes autors pievērsa uzmanību tam, ka viņš nav bijis vienīgais fotogrāfs. Singapūras Esplanādi, jauno teātra kompleksu un darījumu centru fotografējis dēls Māris, tiesa – pēc precīziem telefoniskiem norādījumiem, ko un kādā rakursā bildēt. Jo Jānis Krastiņš ar savu mākslinieka erudīciju ilustrācijās skatītos un literatūrā aprakstītos slaveno arhitektu darbus iztēlē redzot tieši tādus, kādi tie esot dabā.

Sava aizraujošā arhitektūras teātra režiju profesors veidojis kopā ar dzīvesbiedri arhitekti Zentu Krastiņu. To viņš raksturoja īsi:

– Fotoklāstā ir mēģināts attēlus grupēt tā, lai atklātos zināma formu harmonija, tas netveramais, kas saista vienu celtni ar otru, lai parādītu, kā visā pasaulē vairāk vai mazāk līdzīgas parādības, tendences izpaužas katrā atsevišķā zemē, katrā konkrētā vietā. Vietām ir arī zināmā mērā humoristisks skatījums uz lietām, piemēram, stendā, kur Ņujorkas Manhetena it kā sasaucas ar mūsu Anniņmuižas “manhetenu”, un Viesītes Kultūras nama arhitektūra – ar to telpisko domāšanu, kas raksturo Igaunijas Nacionālās bibliotēkas ēku.

Autors atklāja arī noslēpumu, ka anotācijā solītie 174 attēli pašlaik nebūt visi nav redzami, jo izliktās bildes ir no abām pusēm skatāmas. Pēc divām nedēļām visi tika lūgti uz attēlu apkārtgriešanas svētkiem.

Aina Rozeniece, “LV”nozares redaktore