Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 4. decembra sēdē

Aizsardzības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi””.

Ņemot vērā Latvijas integrāciju NATO, aizsardzības atašeju un pārstāvju piedalīšanās dažāda līmeņa NATO sanāksmēs un konferencēs kļūst par neatņemamu sastāvdaļu. Tiek rīkotas augsta līmeņa tikšanās, un bieži šādās pieņemšanās, saskaņā ar diplomātisko protokolu, obligāta ir laulātā piedalīšanās, kas prasa papildu ceļa (transporta) un viesnīcu izdevumus.

Grozījumi paredz noteikt, ja saskaņā ar ielūgumu vizītē ārvalstīs jāierodas kopā ar laulāto, aizsardzības atašejiem un pārstāvjiem par laulāto atlīdzina ceļa (transporta) izdevumus un izdevumus par viesnīcu saskaņā ar šiem noteikumiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 15.augusta noteikumos Nr.277 “Noteikumi par ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām””.

Atbilstoši Likumam par ostām ostas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē Ministru kabineta noteikumi un attiecīgās ostas noteikumi. Pašreiz ostu izmantošanas nosacījumi aizsardzības vajadzībām ir noteikti “Noteikumos par ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām”.

Saskaņā ar noteikumiem aizturēto kuģu apskatei un Jūras spēku kuģu bāzēšanai jebkuru ostas teritorijas daļu ārpus pastāvīgajām Jūras spēku bāzēm var izmantot tikai ārkārtējās situācijās. Tomēr Jūras spēki pilda aizsardzības funkcijas ne tikai ārkārtējās situācijās, bet pastāvīgi. Atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam Krasta apsardze likvidē kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušās naftas un bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, kā arī veic citus darbus, kas ir visas sabiedrības interesēs. Krasta apsardzes funkciju efektīvākai veikšanai Jūras spēkiem ir nepieciešams izmantot arī mazo ostu piestātnes, no kurām dežūrējošie kuģi varētu ātrāk piekļūt notikumu vietai. Tā kā noteikumos nav paredzēta ostu piestātņu bezmaksas izmantošana Jūras spēku funkciju veikšanai, ostu pārvaldes pieprasa slēgt ar tām nomas līgumus. Ņemot vērā to, ka ostu piestātnes tiek izmantotas aizsardzības vajadzībām, jāizdara grozījumi noteikumos, paredzot bezmaksas ostu piestātņu izmantošanu Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

 

Ekonomikas ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.237 “Ārlietu ministrijas nolikums””.

Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā jaunas funkcijas nodošanu Ārlietu ministrijas kompetencē. Ārlietu ministrija pārņem stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licenču sagatavošanas funkciju no bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības aģentūra”. Paredzēts noteikt, ka Ārlietu ministrija izveido un uztur stratēģiskas nozīmes preču valsts pārraudzību importa, eksporta un tranzīta jomā funkcijas izpildei datu bāzi un uzrauga stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, lietošanas un glabāšanas kārtību.

Noteikumu projekts skatāms kopā ar rīkojuma projektu “Par atsevišķas bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības aģentūra” funkcijas nodošanu Ārlietu ministrijas kompetencē”.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 12.decembrim;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Likumprojekta mērķis ir saskaņot likumā esošo regulējumu ar izmaiņām valsts pārvaldes, administratīvā procesa un uzņēmējdarbības tiesiskajā regulējumā, kā arī atrisināt sabiedrisko pakalpojumu regulatoru atbildības par prettiesiskiem lēmumiem jautājumu.

Likumprojekts paredz: saskaņot likumu ar Administratīvā procesa likumu tiktāl, ciktāl nav nepieciešams speciāls regulējums; saskaņot likumu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Komerclikumu; aizstāt esošo, bet praksē nedarbojošos sabiedrisko pakalpojumu regulatoru atbildības regulējumu, nosakot, ka zaudējumus, kas radušies regulatora prettiesiska lēmuma vai prettiesiska administratīvā akta rezultātā, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Tiks noteikta stabila valsts nodevas likme par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, nemainot līdz šim noteikto likmes lielumu, un Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu gada likme valsts regulējamās nozarēs ir 0,2 procenti, bet pašvaldību regulējamās nozarēs – 0,4 procenti no komersanta sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par siltumapgādes katlu energoefektivitāti un atbilstības novērtēšanu”.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, pamatojoties uz likumu “Par atbilstības novērtēšanu”, kas nosaka pakalpojuma būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības mehānismu.

Projekts paredz noteikt siltumapgādes katlu energoefektivitātes kritērijus, kā arī to atbilstības novērtēšanas un siltumapgādes sistēmas uzraudzības kārtību.

Noteikumi attiecas uz katlu iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida vai šķidrais kurināmais ar nominālo siltuma jaudu no 4 līdz 400 kW, centralizēto siltumapgādes siltuma avotiem – katlumājām un minētajos siltuma avotos izmantotajām katlu iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida vai šķidrais kurināmais, un jebkura diametra ārējiem siltumtīkliem. Paredzēts, ka šie noteikumi attiecas uz tādām katlu iekārtām un siltumtīkliem, kuri uzstādīti pēc 2004.gada 1.janvāra.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

 

Iekšlietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par policijas ģenerāles speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu Ā.Meikališai”.

Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar noteikumiem par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglamentu, kurā noteikts, ka policijas ģenerāļa dienesta pakāpi piešķir Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra priekšlikuma.

Policijas ģenerāļa dienesta pakāpes piešķiršanai izvirzītā kandidāte Ārija Meikališa atbilst visām prasībām speciālās dienesta pakāpes “policijas ģenerāle” saņemšanai.

Policijas ģenerāļa kārtējo speciālo dienesta pakāpi piešķir pēc iecelšanas augstākā komandējošā sastāva darbinieka amatā darbiniekam, kuram ir triju gadu izdiena pulkveža dienesta pakāpē.

Saskaņā ar Augstskolu likumu Ā.Meikališa ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprināta par Latvijas Policijas akadēmijas rektori un Latvijas Policijas akadēmijas rektores amatā iecelta 2003.gada 18.aprīlī.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par sarunu procedūras piemērošanu Vēlētāju reģistra programmatūras iegādei”.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepciju un apstiprināto likumprojektu “Vēlētāju reģistra likums” Iekšlietu ministrija nodrošina Vēlētāju reģistra programmatūras izstrādi un uzturēšanu.

Vēlētāju reģistra likumprojekts paredz, ka vēlētāju reģistrs savu darbu uzsāk 2003.gada 1.martā, tādējādi ir steidzami jānodrošina Vēlētāju reģistra programmatūras izstrāde un testēšana, un līdz ar to ierobežoto termiņu dēļ nav iespējams organizēt konkursu saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”.

Rīkojuma projekts nepieciešams, lai saskaņā ar likumprojekta “Vēlētāju reģistra likums” un tā anotācijas prasībām, kā arī likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 27.panta 2.punkta prasībām dotu atļauju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei veikt sarunu procedūru par vēlētāju reģistra programmatūras izstrādi.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 9.decembrim.

 

Izglītības un zinātnes ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas nodrošināšanai atbilstīgi spēkā esošajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem nepieciešamo Latvijas normatīvo bāzi veido likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar šiem normatīvajiem aktiem izveidotā profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēma ir funkcionējoša un pamatā var nodrošināt profesionālo kvalifikāciju atzīšanu atbilstīgi attiecīgajām Eiropas Savienības direktīvām.

Ņemot vērā to, ka likums ir pieņemts Saeimā 2001. gadā, likumā nav iestrādātas direktīvas 2001/19/EK normas, kas paredz papildu iespējas atzīt pretendenta profesionālo kvalifikāciju profesijās veselības aprūpes jomā (ārsts, zobārsts, medicīnas māsa, vecmāte, farmaceits un veterinārārsts) un arhitekta profesijā gadījumos, kad šāda kvalifikācija ir iegūta ārpus Eiropas Savienības vai kvalifikācijas nosaukums neatbilst direktīvās minētajiem automātiski atzīstamajiem kvalifikāciju nosaukumiem šajās profesijās, kā arī gadījumos, kad kvalifikācija ir atzīstama, ņemot vērā pievienošanās līgumos noteiktās tiesības.

Nepieciešams likuma normas par speciālās profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmas piemērošanu attiecināt uz Eiropas ekonomikas zonas valstīm un citām valstīm, kurām saskaņā ar divpusējiem līgumiem ar Eiropas Savienību ir noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikāciju atzīšanas jomā, izsniegtajiem izglītību un kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem.

Sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija ir uzņēmusies saistības līdz iestāšanās brīdim izveidot normatīvo bāzi un institucionālo struktūru profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kas atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem (aquis communautaire) šajā jomā, lai nodrošinātu personu brīvai kustībai Eiropas Savienības ietvaros nepieciešamos priekšnoteikumus.

Kā apliecinājums par ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijas Republikā personai tiks izsniegta profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecība, kas dos tai tiesības konkurēt darba tirgū uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar Latvijas Republikā izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvušām personām, kurām ir tāda pati kvalifikācija un tiesības darboties noteiktās profesijās. Tomēr šī apliecība neaizstāj darba atļaujas vai citus dokumentus, kuri, piemēram, ārvalstniekam šobrīd un arī nākotnē būs nepieciešami, lai strādātu Latvijā. Arī Latvijā, kļūstot tai par Eiropas Savienības dalībvalsti, kvalifikācijas atzīšanas apliecība būs tikai viens no nepieciešamajiem dokumentiem personām, kuras vēlēsies strādāt Latvijā reglamentētajās profesijās, kurās saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem izvirzītas noteiktas prasības profesionālajām kvalifikācijām.

Kopš 2003. gada 1.janvāra ir uzsākta ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšana reglamentētajās profesijās. Iespējamās darba tirgus izmaiņu tendences personu kustības rezultātā no ārvalstīm raksturo Akadēmiskās informācijas centra apkopotā informācija, ka 2003. gadā iesniegumus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās, lai varētu uzsākt profesionālo darbību Latvijā, ir iesniegušas 6 personas.

Likumprojekts paredz likuma A sadaļā “Reglamentētās profesijas Latvijas Republikā” precizēt prasības Latvijas Republikā noteiktajām reglamentētajām profesijām atbilstīgi attiecīgajās Eiropas Savienības direktīvās ietvertajām normām un Latvijas atbildīgo institūciju priekšlikumiem.

Likuma B sadaļā “Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšana” ir paredzēts: izdarīt redakcionālus precizējumus visā likuma tekstā, ņemot vērā Eiropas Komisijas ekspertu ieteikumus; precizēt likuma normas par pretendentu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu profesijās veselības aprūpes jomā (ārsts, zobārsts, medicīnas māsa, vecmāte, farmaceits un veterinārārsts), arhitekta un advokāta profesijā, paredzot, ka Ministru kabinets apstiprina automātiski atzīstamo kvalifikāciju sarakstu šajās profesijās. Likumprojekts precizēs normas par kvalifikācijas atbilstības pārbaudes un adaptācijas perioda piemērošanu pretendentiem, kuru profesionālās kvalifikācijas atzīst saskaņā ar vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un balstoties uz pretendenta profesionālo pieredzi; kā arī precizēs normas par pretendentu profesionālās kvalifikācijas pierādījumu izskatīšanas kārtību, ņemot vērā direktīvās pastāvošās atšķirības. Likumprojekts ietvers normas par deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju sarakstu, kuru izsniegtie dokumenti apliecina pretendentam izvirzīto prasību izpildi viņa mītnes valstī, lai Latvijas Republikā varētu pretendēt uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, balstoties uz profesionālo pieredzi.

Likuma C sadaļā ir precizētas profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesā iesaistīto institūciju funkcijas, kā arī ietverta norma par deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt Latvijas Republikas kompetento institūciju sarakstu, kas izsniegs Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Visā likuma tekstā ir veikti redakcionāli labojumi, aizstājot terminu “ārvalstnieks” pret vārdiem “ārvalstīs iegūta kvalifikācija”, jo nepieciešamība atzīt profesionālo kvalifikāciju reglamentētajā profesijā ir tāpēc, ka attiecīgā kvalifikācija ir iegūta citā valstī un tā nav atkarīga no pretendenta pilsonības.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Kultūras ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekts paredz papildināt kodeksu ar pantu par heraldisko simbolu nelikumīgu lietošanu, nosakot, ka par heraldiska simbola lietošanu bez tā īpašnieka atļaujas vai pārkāpjot heraldiskā simbola īpašnieku noteikto lietošanas kārtību, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem.

Tiesības lietot heraldisko simbolu Latvijas Republikā ir valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un citām juridiskām un fiziskām personām, kuru heraldiskie simboli ir apstiprināti un reģistrēti Heraldisko simbolu reģistrā, ko veic Heraldiskā komisija.

Saskaņā ar likumprojektu “Heraldisko simbolu likums” heraldiskā simbola īpašniekam, uz kura vārda ir reģistrēts heraldiskais simbols, ir tiesības lietot šo simbolu, nodot lietošanas tiesības citām personām, kā arī aizliegt to lietot. Tiesības attiecībā pret citām personām iestājas nākamajā dienā pēc paziņojuma par heraldiskā simbola reģistrēšanu publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Heraldiskos simbolus kā ilustratīvu vai izziņas materiālu drīkst izmantot enciklopēdijās, mācību līdzekļos, kā arī citos zinātniska un izziņu rakstura izdevumos.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Likumprojekts paredz Heraldisko simbolu likumprojektā paredzēto valsts nodevu par heraldiskā simbola reģistrāciju iekļaut likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Heraldisko simbolu likumprojekta 5.panta piektajā daļā ir deleģējums Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus par valsts nodevas likmi (plānotais apmērs Ls 5), atvieglojumiem un maksāšanas kārtību, kas tiks izstrādāti sešu mēnešu laikā no likuma “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” spēkā stāšanās.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts reģionālās attīstības aģentūras nolikums”.

Pamatojoties uz Publisko aģentūru likumu un Ministru kabineta rīkojumu “Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras izveidošanu”, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kurā noteikts, ka Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir pārvaldīt Reģionālo fondu, lai īstenotu Reģionālās attīstības likumā noteiktos Reģionālā fonda uzdevumus un veiktu citas ministrijas deleģētas funkcijas.

Aģentūra tiek izveidota, reorganizējot bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Reģionu attīstība”, kura savu darbību uzsāka 1998.gada 23.aprīlī ar mērķi pārvaldīt Reģionālo fondu.

Aģentūra plāno veikt šādas funkcijas:

• tiks nodrošināta reģionālo attīstību veicinošu projektu finansēšana no Reģionālā fonda līdzekļiem, projektu realizācijai tiks piesaistīti privātie, pašvaldību un starptautisko programmu (tajā skaitā ERAF) līdzekļi;

• tiks pilnveidota Reģionālā fonda atbalstīto projektu datu bāze, kas varētu būt pamatā reģionālās attīstības atbalsta pasākumu, programmu, projektu un reģionālās attīstības uzraudzības datu bāzes izveidošanai;

• tiks veikti sagatavošanās darbi starptautisko programmu projektu izvērtēšanas un ieviešanai organizācijai;

• tiks veikta metodisko materiālu sagatavošana īpaši atbalstāmo teritoriju noteikšanai 2004.gadā;

• tiks nodrošināta starptautisko programmu projektu vērtēšanas organizācija;

• tiks veikti informācijas, publicitātes un apmācību pasākumi;

• tiks sniegi pakalpojumi plānošanas reģionu attīstības padomēm, plānošanas reģionu attīstības aģentūrām, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Noteikumu projektā noteiktas aģentūras funkcijas, uzdevumi un tiesības, noteikta aģentūras pārvalde, kā arī citi ar aģentūras darbību saistīti jautājumi. Aģentūra savas funkcijas veiks ciešā sadarbībā ar valsts un nevalstiskajām organizācijām, ārvalstu un starptautiskajām organizācijām, izglītības un pētniecības iestādēm un citiem partneriem. Aģentūras izveide ir pamatota, jo tā nodrošinās reģionālās politikas veidošanas funkcijas nodalīšanu no reģionālās attīstības pasākumu realizācijas. Aģentūra tiek veidota kā konkrētu reģionālās attīstības pasākumu realizētāja, tās darbības rezultāti ir skaidri nosakāmi un izvērtējami, klientu loks ir noteikts.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijā, Ministru prezidenta biedra birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā. Saskaņojumi jāsniedz līdz 15.decembrim.

 

Vides ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”.

2003.gada 19. jūnijā Saeima akceptēja grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, grozījumi ir izdarīti arī likuma pantos, kuros dots deleģējums Ministru kabinetam izdot saistošus noteikumus, līdz ar to nepieciešams izdot jaunus noteikumus. Lai nodrošinātu Orhūsas konvencijas “Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” prasību izpildi, izdarot likumā grozījumus, ir papildinātas arī tiesību normas par sabiedrības līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, līdz ar to nepieciešams precizēt arī attiecīgās normas noteikumos, lai uzlabotu sabiedrības iesaistīšanu un informēšanu.

Sagatavotais noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā novērtējama ietekme uz vidi, un ietver: paredzētās darbības pieteikuma saturu; paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma kārtību; paziņojuma par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu publicēšanas kārtību; paziņojuma par paredzēto darbību publicēšanas kārtību, kā arī paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas kārtību un nosaka: minimālās prasības paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma programmas saturam un tās izstrādāšanas kārtībai; darba ziņojuma par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu saturu, kā arī paziņojuma publicēšanas un darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas kārtību; termiņu, kādā sabiedrībai ir tiesības iesniegt komentārus par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu; kārtību, kādā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības un Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras nolikums”.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Publisko aģentūru likumu, un reglamentē Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras darbību. Aģentūra ir tieši atbildīga par radioaktīvo atkritumu un kodolmateriālu drošu pārvaldību atbilstoši ES standartiem, kā arī drošu Salaspils kodolreaktora likvidēšanu.

Aģentūrai paredzēts noteikt šādas funkcijas: veikt Salaspils kodolreaktora iekārtu un kodolmateriālu apsaimniekošanu; nodrošināt Salaspils kodolreaktora likvidēšanas un demontāžas pasākumu vadību; apsaimniekot radioaktīvo atkritumu glabātavu “Radons”, kā arī veikt aģentūras valdījumā esošo kodolmateriālu, ar kodolmateriāliem saistīto materiālu, radioaktīvo atkritumu un jonizējošā starojuma avotu glabāšanu, apstrādi, sagatavošanu apglabāšanai un apglabāšanu; savākt, iepakot, glabāt, apstrādāt, pārstrādāt un apglabāt radioaktīvos atkritumus un jonizējošā starojuma avotus; transportēt radioaktīvos materiālus, radioaktīvos atkritumus un slēgtos starojuma avotus; piedalīties valsts nozīmes jonizējošo starojuma avotu kontroles programmas izpildē; apmācīt inženiertehniskos darbiniekus kodolreaktora demontāžai un radioloģisko mērījumu veikšanai; apsekot un likvidēt lokālo radioaktīvo piesārņojumu; veikt radioaktīvi piesārņotu teritoriju, objektu, spectērpu un transporta līdzekļu dezaktivāciju; veikt individuālo aizsarglīdzekļu pret jonizējošo starojumu pārbaudes; veikt radiācijas monitoringu aģentūras valdījumā esošajās teritorijās; veikt kodolreaktora materiālu, slēgto starojuma avotu, dabas materiālu un pārtikas produktu testēšanu un nepieciešamo pētījumu nodrošināšanu šo uzdevumu izpildei.

Aģentūru ir paredzēts izveidot, reorganizējot bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “RAPA”.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Satiksmes un Veselības ministrijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā. Saskaņojumi jāsniedz līdz 12.decembrim;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Virszemes ūdensobjektu tipi, to raksturojums, klasifikācijas un antropogēno slodžu noteikšanas kārtība”.

2002.gada 12. septembrī Saeima pieņēma Ūdens apsaimniekošanas likumu, kas nosaka prasību līdz 2015. gadam nodrošināt visu virszemes un pazemes ūdeņu labu kvalitāti. Lai sasniegtu šo mērķi, tiks izstrādāti upju baseinu apsaimniekošanas plāni.

Tomēr likumā tikai vispārīgi minēti priekšdarbi, kas veicami, lai sagatavotu atsevišķas apsaimniekošanas plānu sadaļas, piemēram, upju baseinu apgabala raksturojumu un informāciju par cilvēka darbības ietekmi uz ūdeņu stāvokli. Turklāt likumā nav noteikti kritēriji, pēc kuriem novērtēt, vai ūdeņu pašreizējais stāvoklis ir labs vai slikts. Tāpēc nepieciešami noteikumi, kuri detalizēti apraksta, kādi priekšdarbi veicami, lai apsaimniekošanas plāna sagatavošanas gaitā iegūtu visu nepieciešamo informāciju par virszemes ūdeņiem un varētu novērtēt to kvalitāti.

Noteikumu projekts noteiks upju, ezeru, piekrastes ūdeņu un pārejas ūdeņu tipus. Tipoloģija ir pamats gan virszemes ūdeņu iedalīšanai ūdensobjektos, gan to kvalitātes novērtēšanai. Projekts apraksta, kādi faktori jāņem vērā, vērtējot cilvēka darbības ietekmi uz virszemes ūdeņiem. Tiks noteikti kritēriji, pēc kuriem vērtējama virszemes ūdeņu kvalitāte, un tas, kādos gadījumos kvalitāte uzskatāma par augstu, labu, vidēju vai sliktu.

Pie Latvijas virszemes ūdeņu tipoloģijas ir strādāts jau kopš 2001. gada, kad tās pirmo variantu sagatavoja un praksē pārbaudīja Latvijas un Zviedrijas Daugavas projekta speciālisti. Izstrādes gaitā tipoloģija ir vairākkārt apspriesta arī ar zinātniekiem un ūdenssaimniecības speciālistiem no Lietuvas un Igaunijas – Baltijas Vides foruma organizētajos semināros 2002. gada septembrī, 2003. gada martā un 2003. gada novembrī.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu un Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

Zemkopības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumos Nr.531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem””.

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi programmu “Rīcības programma īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, kurā ir iestrādāti pasākumi un uzdevumi kūtsmēslu savākšanā un uzglabāšanā, kā arī mēslošanas līdzekļu iestrādāšanā augsnē.

Lai īstenotu Rīcības programmā noteiktos pasākumus un tie būtu saistoši īpaši jutīgo teritoriju lauksaimniekiem, noteikumu projekts paredz noteikt konkrētas prasības un ierobežojumus kūtsmēslu savākšanā un uzglabāšanā, kā arī mēslošanas līdzekļu iestrādāšanā augsnē, ņemot vērā īpaši jutīgās teritorijas klimatiskos apstākļus, augsnes tipu, reljefa slīpumu un citus faktorus.

Ministru kabineta noteikumu projektā ietvertas Eiropas Savienības 1991.gada 12.decembra direktīvas par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības, (91/676/EEC) prasības. Šī direktīva dalībvalstīm uzliek par pienākumu veikt noteiktus pasākumus ar mērķi samazināt ūdeņu piesārņojumu no lauksaimnieciskas izcelsmes slāpekļa savienojumiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Vides ministrijā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”.

Lai ieviestu Valsts pārvaldes iekārtas likumu, panāktu vienotu pieeju valsts pārvaldes institucionālās un funkcionālās sistēmas sakārtošanai, ir sagatavoti grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā.

Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā precizē dienesta padotību, paredz sakārtot likuma uzbūvi, papildina apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Paredzēts svītrot likuma normas, kur noteikts, ka dienests ir juridiska persona; par dienesta struktūru (nolikumā regulējams jautājums); par vairākām dienesta funkcijām (pārskatāmas un atrunājamas Lauku atbalsta dienesta nolikumā); par dienesta direktoru un citu amatpersonu un darbinieku iecelšanu amatā, viņu tiesībām un pienākumiem (nolikuma un reglamenta jautājums).

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, kas nosaka, ka suni par bīstamu var atzīt Pārtikas un veterinārais dienests.

Projektā noteiktā kārtība ir pietiekami vienkārša un pieejama katram. Tā paredz, ka šim nolūkam Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši suņa īpašnieka dzīvesvietai izveido kompetentu speciālistu komisiju, kas saprātīgā termiņā pieņem lēmumu par suņa atzīšanu par bīstamu.

Projektā paredzēta kārtība, kādā iepriekšminētā komisija pieņem lēmumu par bīstama suņa eitanazāciju, ja tas atkārtoti nodarījis fizisku kaitējumu cilvēkam vai dzīvniekam.

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi un izsludinājusi Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, testēšanai, apmācībai, tirdzniecībai, demonstrēšanai publiskās izstādēs, bīstama suņa turēšanai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumi”, kas noteiks prasības bīstama suņa turēšanai.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu un Iekšlietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā;

 

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par pesticīdu atlieku kontroli dzīvnieku izcelsmes produktos”.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu to maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes produktos, kuri minēti šo noteikumu pielikumā, un minēto pesticīdu atlieku kontroles kārtību, sākot no brīža, kad produkti iekļauti pārtikas apritē.

Pieņemot noteikumu projektu, tiks papildināts gan importētajā, gan Latvijā ražotajā dzīvnieku izcelsmes produkcijā nosakāmo pesticīdu atliekvielu skaits, kā arī precizēta paraugu noņemšanas un apstrādes procedūra līdz brīdim, kad paraugs tiek nogādāts laboratorijā analīžu veikšanai. Noteikumi paver iespēju kontrolēt plašāku dzīvnieku izcelsmes produktos sastopamo pesticīdu atliekvielu spektru, līdz ar to radot iespēju izvērstāk kontrolēt importētās un Latvijā ražotās produkcijas nekaitīgumu un drošumu, tādējādi viešot patērētājos uzticību valsts uzraudzības sistēmai. Vienlaikus tiks nodrošinātas Eiropas Savienības prasības pesticīdu atlieku kontroles sfērā, novēršot liekas domstarpības starp pārtikas produktu importētājiem un eksportētājiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

 

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 26.marta noteikumos Nr.80 “Bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumi””.

2003.gada 1.janvārī tika izdarīti grozījumi Civillikuma Ģimenes tiesību daļā un 2003.gada 7.augustā – likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, tādējādi nepieciešams precizēt noteikumus atbilstoši minētajiem likumiem.

Grozījumi noteikumos novērsīs pretrunas ar Civillikumā un likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” noteiktajām tiesību normām, tajā skaitā tiek precizēta terminoloģija atbilstoši izmaiņām Civillikuma Ģimenes tiesību daļā. Grozījumi noteikumos nodrošinās arī bērnu tiesības uz informācijas konfidencialitāti, jo lietas par vardarbību pret bērnu turpmāk tiks izskatītas slēgtās bāriņtiesu (pagasttiesu) sēdēs.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks