“Mūsu valstu nostāja galvenajos Eiropas nākotnes jautājumos ir ļoti tuva un pat identiska”

Šodien, 5.decembrī, noslēdzās Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valstsvizīte Bulgārijā

Vakar, 4.decembrī, valstsvizītes pirmajā dienā, Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā oficiālās sagaidīšanas ceremonijas laikā: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Bulgārijas Republikas prezidents Georgijs Parvanovs Foto: EPA/A.F.I. “LV” atvainojas visiem, ka iepriekšējā numurā Bulgārijas prezidenta arhīvfoto vietā, attēlu kadrējot, ievietots cita valstsvīra attēls

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 4. decembrī, Sofijā, uzsākot valsts vizīti Bulgārijā, tikās ar Bulgārijas prezidentu Georgiju Parvanovu. Abu valstu prezidentu sarunā uzsvērts, ka Latvijas un Bulgārijas politiskās attiecības ir ļoti labas, bet vēl nav izmantotas visas ekonomiskās sadarbības iespējas. Prezidente uzsvēra, ka šī ir pirmā Latvijas prezidenta valsts vizīte Bulgārijā un tā simbolizē jauna līmeņa attiecības starp abām valstīm.

Sarunā atzīmēts, ka abu valstu mērķis ir dalība Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Latvijas prezidente uzsvēra, ka Latvija atbalstīs Bulgāriju iestāšanās sarunu noslēgšanā ar ES un valsts kandidatūru dalībai ES, kas varētu būt 2007.gadā. “Mēs, kas tikko būsim uzsākuši savu pilntiesīgu dalību, 2007.gada 1.janvārī ceram sveikt Bulgāriju tās pilntiesīgā dalībā ES,” sacīja V.Vīķe-Freiberga. Tāpat Latvijas puse solīja dalīties ar Bulgāriju pieredzē par ES strukturālo fondu aprobēšanu. Abu valstu prezidenti uzsvēra, ka nākamās ES ārējās robežas valstis Latvija un Bulgārija ir nopietni ieinteresētas, lai Baltijas un Balkānu reģionā valdītu stabilitāte un pārticība. V.Vīķe-Freiberga un G. Parvanovs atzīmēja, ka abu valstu interesēs ir cieši sadarboties drošības jomā, lai tas būtu visefektīvāk iespējams NATO ietvaros.

Abas puses atzina, ka ir rūpīgi jāpiestrādā pie ekonomisko attiecību izvēršanas starp Latviju un Bulgāriju. Prezidente pauda gandarījumu, ka piektdien, 5. decembrī, Sofijā tiks atklāts Latvijas goda konsulāts un ka viņu vizītē pavada nozīmīga uzņēmēju delegācija. Tika atzīmēts arī tas, ka Bulgāriju ik gadu apmeklē apmēram 1300 tūristu no Latvijas, tomēr tūrisma industrijai abās valstīs ir potenciāls nopietnai attīstībai un sadarbībai.

Latvija sveica Bulgāriju ar tās nozīmīgo prezidentūru EDSO, kas sāksies 2004.gada 1.janvārī. Sarunas noslēgumā prezidente ielūdza Bulgārijas prezidentu vizītē apmeklēt Latviju.

Abu valstu prezidentu klātbūtnē vakar parakstīti divi svarīgi starpvaldību līgumi: Investīciju veicināšanas un savstarpējās aizsardzības līgums un Dubultnodokļu konvencija, kas paplašina Latvijas un Bulgārijas sadarbības likumdošanas bāzi.

Vakar Sofijā, klātesot Bulgārijas prezidentam Georgijam Parvanovam un Latvijas prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai, tika parakstīts sadarbības līgums starp abu valstu tirdzniecības palātām.

Savās runās Latvijas prezidente un Bulgārijas prezidents uzsvēra, ka vistuvākajā nākotnē gaidāmā Latvijas pilntiesīgā dalība Eiropas Savienībā (ES) un Bulgārijas pilntiesīgā dalība NATO veicinās abu valstu ekonomisko sadarbību. Uzrunājot aptuveni 100 bulgāru uzņēmēju, kas ieinteresējušies par Latviju, prezidente atzīmēja, ka neapšaubāmi caur ES kontekstu radīsies jauns pozitīvs iespaids uz abu valstu tirdzniecisko sadarbību. Kā informēja V.Vīķe-Freiberga, statistika liecina, ka tirdzniecība starp Latviju un Bulgāriju tagad ir minimālā līmenī, tāpēc parakstītais līgums starp abu valstu tirdzniecības palātām raisīs dinamiskāku sadarbību starp valstu uzņēmējiem. Arī goda konsulāts Bulgārijā, ko paredzēts atklāt šodien, būs papildu iespēja bulgāru uzņēmējiem uzzināt vairāk par sadarbības iespējām ar Latviju.

Latvijas uzņēmēju delegācijā ir pārstāvji no informācijas tehnoloģiju jomas, farmācijas, tekstilrūpniecības, pakalpojumu un pārtikas rūpniecības sektora. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka šajās un arī citās jomās Latvija paver tirgu Bulgārijai visā Baltijas jūras reģionā.

Uzrunas nobeigumā prezidente aicināja bulgārus būt aktīvākiem tūristiem Baltijas jūras reģionā un Latvijā. “Ja bulgāri nogurs no savām Zelta smiltīm, tad viņi jebkurā brīdī var apmeklēt Latviju un izbaudīt Baltijas jūras pludmales.”

Vakar, 4.decembrī, Sofijā Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Bulgārijas Republikas prezidenta Georgija Parvanova klātbūtnē “Investīciju veicināšanas un savstarpējās aizsardzības līgumu” un “Dubultnodokļu konvenciju” paraksta: Latvijas Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers un Bulgārijas finanšu ministrs Milens Velcevs Foto: Juris Krūmiņš – “Latvijas Vēstnesim”

Bulgārijas prezidents Georgijs Parvanovs:

Tosts oficiālajās pusdienās par godu Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai Sofijā 2003.gada 4.decembrī

Cienījamā prezidentes kundze! Godātais profesor Freiberga kungs! Godātie ministru kungi! Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Man ir liels gods un prieks tikties ar jums Sofijā. Šo jūsu vizīti uzskatu par svarīgu soli konstruktīva politiskā dialoga risinājumā un abu mūsu valstu sadarbībā, kā arī par lielisku sākumu regulāriem darba kontaktiem ar jums, prezidentes kundze.

Dāmas un kungi! Ja vērīgi ielūkojamies abu mūsu tautu vēsturiskajā liktenī, atklājam, ka daudz kas mūs saista jau kopš seniem laikiem. Senajās vēstures hronikās ir aprakstīts ceļš, kas sākās no Skandināvijas, vijās cauri tagadējai Latvijai pa Daugavas straumi un tālāk pa seno Krievzemi līdz Bizantijas impērijai. Bulgārija arī atrodas svarīgās krustcelēs, starp Eiropu un Tuvajiem Austrumiem un Āziju. Latvija un Bulgārija dalās to mazo tautu liktenī, kuras gadsimtu gaitā bija daudzkārt pakļautas svešu iekarotāju varai, dažreiz pat izdzēstas no Eiropas kartes, taču vienmēr atradušas sevī spēku un gribu aizstāvēt un nosargāt nacionālo identitāti, saglabājot savu kultūru un valodu, radīt un nodot nākamajām paaudzēm brīnišķus mākslas un literatūras darbus. Raiņa, tā dēvētā divdesmitā gadsimta Latvijas cilvēka, poētiskā daiļrade, Andreja Jurjāna un Jāzepa Vītola mūzika, Jaņa Rozentāla un Vilhelma Purvīša gleznas mums palīdz ietiekties latviešu tautas bagātās dvēseles dzīlēs un atklāt smalkos pavedienus, kuri arī šodien saista mūsu tautas un iepazīstina ar vispārcilvēciskām mūsdienu pasaules vērtībām.

Šodien, kad gan Bulgārija, gan Latvija cenšas ieņemt pienācīgu vietu Eiropā, mēs lepojamies ar apziņu, ka patiesībā vienmēr esam piederējuši pie Eiropas. Esam palīdzējuši veidot tās civilizācijas un kultūras seju kā valstis ar izcilām vērtībām, zināmu tieksmi pēc brīvības un toleranci pret citām tautām.

Dāmas un kungi! Pēdējos gados, dinamiski mainoties politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, mūsu valsts ir nogājušas sarežģītu, izaicinājumiem pilnu ceļu. 2002.gads mums bija izšķirošais stratēģisko prioritāšu īstenošanā. Prāgas sammitā abas – gan Bulgārija, gan Latvija – saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO, bet Latvija vēl pabeidza sarunas par dalību Eiropas Savienībā. Turklāt Latvijā notika sekmīgs referendums, ar ko vēlreiz jūs sirsnīgi jo sirsnīgi apsveicu.

Mūsdienu notikumu pavērsieni nodrošina jaunu pamatu mūsu sadarbībā. Kopīgais bulgāru un latviešu karavīru darbs poļu vadības zonā Irākā ir izaicinājums, kur laikā norūdīsies mūsu draudzība, — par to esmu stingri pārliecināts.

Tuvākajā nākotnē Bulgārija un Latvija būs pilntiesīgas sabiedrotās NATO un partneres Eiropas Savienībā. Jaunajā Eiropā sadarbībai starp mūsu valstīm ir daudzsološas perspektīvas.

Turpmāk kopīgi pieliksim vairāk pūļu, lai attīstītos Bulgārijas un Latvijas attiecības ekonomikas, kultūras un izglītības jomās. Investēsim zinātniskos pētījumus, jo vienīgi tā varam kļūt par tiešām konkurētspējīgiem Eiropā un veicināt ekonomikas un kultūras progresu.

Izmantojot šo izdevību, atļaujiet man izteikt savu prieku, ka mūsu vidū ir arī profesors Freiberga kungs. Mēs augstu vērtējam viņa nopelnus zinātnes un kultūras attīstībā jūsu valstī un darbību Latvijas jaunatnes labā.

Prezidentes kundze! Atļaujiet man uzsaukt tostu par Latvijas un Bulgārijas kopīgu nākotni vienotā un labklājīgā Eiropā, par mūsu tautu drošu un mierīgu dzīvi, par visu klātesošo veselību!

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Tosts Bulgārijas Republikā oficiālajās pusdienās par godu Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai Sofijā 2003. gada 4. decembrī

Augsti godātais prezidenta kungs! Cienītā prezidenta kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Šodien man ir patiess prieks un liels gods būt jūsu vidū šeit, skaistajā un Latvijai tik draudzīgajā zemē. Es pateicos par izrādīto sirsnību un patieso viesmīlību. Mēs izjūtam, ka viesojamies valstī, ar kuru mums ir ne tikai labas un draudzīgas attiecības, bet arī kopīgi mērķi un virzība.

Prezidenta kungs! Mēs esam tikušies dažādos starptautiskos forumos, kur daudziem jautājumiem risinājumus esam meklējuši kopīgi. Taču viesoties jūsu valstī oficiālā valstsvizītē man ir tas gods pirmo reizi. Esmu gandarīta par Latvijas un Bulgārijas dialogu un par iespējām tagad, šīs vizītes laikā, attīstīt mūsu dialogu tālāk.

Latvija kopš savas neatkarības atgūšanas ir daudz strādājusi sava stratēģiskā mērķa sasniegšanai, lai kļūtu par mūsdienās vitāli svarīgo eiroatlantisko institūciju dalībnieci. Tomēr, neraugoties uz mūsu drosmi un neatlaidību, tas nebūtu paveicams vienatnē. Šāda mērķa sasniegšanai ir nepieciešami uzticami draugi un sabiedrotie. Latvija un Bulgārija ir veiksmīgi sadarbojušās Viļņas desmitnieka ietvarā, kas ir vērtējams kā nozīmīgs posms mūsu valstu stratēģiskā mērķa sasniegšanā.

Latvijas un Bulgārijas kopīgā nākotne un sadarbības perspektīvas eiroatlantiskajās organizācijās jo īpaši veicina abu valstu attiecību tālāku paplašināšanu. Šī perspektīva samazina ģeogrāfiskā attāluma nozīmi starp mūsu valstīm.

Dalība NATO gan Bulgārijai, gan Latvijai nozīmē savstarpēju uzticēšanos, savstarpēju gatavību palīdzēt, kā arī aizstāvēt mūsu kopīgās vērtības un ideālus. Mūsu valstis kļūst par ieinteresētiem partneriem un sabiedrotajiem.

Prezidenta kungs! Ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijas un Bulgārijas attiecības ir sekmīgi attīstījušās. Ar katru gadu pilnveidojas starpvalstu līgumtiesiskā bāze. Tikai 2002. gada laikā vien parakstīti un spēkā stājušies četri līgumi. Tomēr vēl lielas neizmantotās iespējas ir mūsu sadarbībai ekonomiskajā jomā, savstarpējās tirdzniecības apjomi ir ar plašām perspektīvām. Tādēļ nozīmīga, aktivizējoša loma ir Līguma par investīciju aizsardzību un Konvencijas par nodokļu dubultās aplikšanas novēršanu parakstīšanai.

Šodien es gribētu izcelt mūsu sadarbību vēl vienā jomā – kultūrā. Tieši kultūras joma veido visdziļāko sadarbību starp tautām, tā atver ceļu daudziem citiem sadarbības veidiem. Latviešu un bulgāru tautas ir starp tām Eiropas tautām, kuru nacionālās kultūras un tradīcijas ir spilgtas un arī labi pamanāmas. Daudzu bulgāru literātu – Antona Strašimirova, Antona Dončeva, Jordana Radičkova un citu autoru – darbi ir tulkoti latviešu valodā un publicēti Latvijā. Mēs Latvijā labi pazīstam bulgāru klasiķi un negurstošo brīvības cīnītāju Ivanu Vazovu, viņa slaveno romānu “Grūtā jūgā” mēs lasām arī latviski. Līdzīgi arī latviešu 19. gadsimta sākuma redzamākie literāti bija ar nākotnes redzējumu apveltīti dedzīgi brīvības cīņā saucēji.

Tagad Latvija un Bulgārija ir aktīvi iesaistījušās Eiropas nākotnes jautājumu risināšanā. Mūsu valstu nostāja galvenajos Eiropas nākotnes jautājumos ir ļoti tuva un pat identiska. ES attīstībai ir jāapmierina ikviena Eiropas iedzīvotāja vēlme dzīvot brīvā, drošā un pārtikušā sabiedrībā, tā ir arī ikviena latvieša un bulgāra vēlēšanās.

Nesen ir sākusies Starpvaldību konference. Man ir patiess gandarījums, ka arī nākamās Eiropas Savienības dalībvalstis sēž pie sarunu galda un tajā piedalās. Šo svarīgo žestu mēs Latvijā uzlūkojam kā apliecinājumu tam, ka arī turpmāk vienlīdzības un solidaritātes principi būs un paliks Eiropas Savienības valstu sadarbības pamatā.

Ātrās izmaiņas, kas pašlaik notiek globālā mērogā, prasa, lai ES no jauna apliecina savu vietu jaunajā un sarežģītajā situācijā.

Latvija pilnībā atbalsta pieaugošu ES atbildību par mieru un stabilitāti pasaulē. Jaunā Eiropas drošības stratēģija ir solis pareizajā virzienā. ES krīzes kontroles operācijas ir lielisks pierādījums ES spējai sniegt savu ieguldījumu daudzpusīgiem drošības palielināšanas centieniem. Tomēr jebkuras nopietnas un vispusīgas pūles Eiropas drošības palielināšanai jāturpina veikt, cik vien iespējams, kopsolī ar ASV un pārējiem NATO partneriem. ES un NATO valstis kopā ar savām sabiedrotajām ir veiksmīgi īstenojušas kopīgas miera uzturēšanas operācijas un ir devušas lielu ieguldījumu, lai šeit pat blakus – Balkānu reģionā – atgrieztos miers un attīstītos stabila saimnieciskā un politiskā dzīve.

Prezidenta kungs! Domāju, ka izteikšu gan latviešu, gan bulgāru tautas centienus, sakot, ka mēs gribam un varam būt tādas Eiropas sastāvā, kas ir vienota, ceļot tās nākotni, stipra un apņēmīga saskarsmē ar jaunā gadsimta izaicinājumiem. Gribu uzsvērt, ka Latvija vēlas, lai Bulgārija kļūtu par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, cik drīz vien iespējams.

Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Bulgārijas tautu sadarbība, kas balstās uz līdzīgu nākotnes izpratni, attīstīsies daudz straujāk un būs labs pamats jaunu, vēl neizmantotu iespēju realizēšanai. Man ir liels prieks sveikt jūs šādā noskaņā, kur mūs vieno kopīgi ideāli, vērtības un Eiropas tālākattīstības redzējums.

Atļaujiet man savā un mana vīra Imanta Freiberga vārdā novēlēt jums, prezidenta kungs, spēku un enerģiju nozīmīgajā darbā jūsu Bulgārijas Republikas labā. Vēlos uzsaukt šo tostu jums, prezidenta kungs, un jums, prezidenta kundze! Par Latvijas un Bulgārijas valstu draudzību un veiksmīgu sadarbību mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā!

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents

Vakar, 4. decembrī, sākās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizītes Bulgārijā oficiālā programma. Oficiālā sagaidīšanas ceremonija notika no rīta Sv. Aleksandra Ņevska laukumā, kur pirmie augstos viesus sveica Bulgārijas Republikas prezidents Georgijs Parvanovs un Zorka Petrova Parvanovas kundze. Skanot artilērijas zalvēm, militārais orķestris atskaņoja Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas valsts himnas. Abu valstu prezidenti godināja karogu. V.Vīķe–Freiberga sveica godasardzes rotu ar vārdiem latviešu valodā “Sveicināti, karavīri!”

Pēc sasveicināšanās ar abu valstu oficiālajām delegācijām Latvijas un Bulgārijas prezidenti noskatījās godasardzes rotas parādes soļojumu.

Tūlīt pēc tam notika vainaga nolikšanas ceremonija pie Nezināmā karavīra kapa.

Pēc ceremonijas Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freiberga kungs ieradās Bulgārijas Republikas prezidenta administrācijas telpās. Šeit pēc ceremoniālās fotografēšanās pie abu valstu karogiem un valsts dāvanu apmaiņas notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Bulgārijas prezidenta Georgija Parvanova, pēc tam arī abu prezidentu un delegāciju sarunas.

Latvijas un Bulgārijas prezidentu klātbūtnē tika parakstīts Līgums par investīciju aizsardzību un Konvencija par dubultās naplikšanas ar nodokļiem atcelšanu. No Latvijas puses tos parakstīja Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, no Bulgārijas puses – finanšu ministrs Milens Velčevs.

Pēcāk notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Bulgārijas prezidenta Georgija Parvanova preses konference.

To ievadīja Bulgārijas prezidents, akcentējot Latvijas uzņēmēju dalības svarīgumu valstsvizītē. “Es ceru, ka Latvijas uzņēmēji, dibinot lietišķus sakarus ar bulgāru kolēģiem, vienlaikus iepazīs Bulgāriju kā izdevīgu vietu arī aktīvākai iesaistei plašajā Dienvidaustrumeiropas tirgū. G. Parvanovs arī uzsvēra, ka jau nākamgad abas valstis pārkāps NATO slieksni, taču Bulgārijai būs ļoti nozīmīga Latvijas pieredze eiro integrācijas procesā, jo Latvija jau 2004. gada 1. maijā kļūs par ES dalībvalsti, bet Bulgārija — tikai 2007. gadā. Šajā situācijā Bulgārijai lieti noderēs Latvijas pieredze un mūsu valsts padoms.

Arī Latvijas Valsts prezidente uzsvēra ekonomiskās sadarbības aktualitāti, kā arī akcentēja žurnālistu lomu vizītes atspoguļošanā un informācijas izplatīšanā par Latviju un Bulgāriju. V.Vīķe-Freiberga arī apsveica Bulgāriju ar drīzo prezidentūru EDSO, kā arī ielūdza Bulgārijas prezidentu Georgiju Parvanovu vizītē Latvijā.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par Latvijas un Bulgārijas eventuālo sadarbību un pašreizējo ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, V.Vīķe-Freiberga uzsvēra Latvijas ciešo sadarbību šajā jomā nevarēja ar saviem NATO partneriem, kā arī Latvijas ieguldījumu ANO iniciētajos antiterorisma pasākumos. Latvijas Valsts prezidente kā pašus nozīmīgākos līdzšinējos mūsu valsts pasākumus minēja robežkontroles pastiprināšanu, kā arī finanšu plūsmas un banku operāciju kontroli, novēršot starptautisko teroristu organizāciju finansēšanas iespējamību.

Bulgārijas prezidents uzsvēra teroristu organizāciju pieaugošo aktivitāti, atgādinot par nesenajiem terora aktiem Stambulā, kas liecina, ka neviena valsts mūsdienās nav pasargāta no terorisma briesmām. Šajā situācijā, pēc Bulgārijas prezidenta pārliecības, jo aktuālāka kļūst pastāvīga starptautiskā sadarbība antiterorisma operācijās, aizvien lielāku nozīmi piešķirot militārām operācijām, kā arī dažādu valstu drošības dienestu sadarbībai. Nozīmīgs aspekts cīņā pret starptautisko terorismu ir arī ekonomiskie pasākumi, kas novērš finansiāla atbalsta iespējas teroristiem.

Dienas vidū Latvijas Valsts prezidente piedalījās Bulgārijas Republikas premjerministra Simeona Saksokoburgotski (Bulgārijas vēsturiskā troņmantnieka) rīkotajās pusdienās.

Žurnālisti šajā laikā piedalījās Latvijas goda konsula Bulgārijā grāfa Aleksandra Popova prestižās juridisko konsultāciju firmas “Popov &Partners” (Popovs un Partneri) īpašnieka rīkotās pusdienās. To laikā goda konsuls pastāstīja, ka viņa jurista un diplomāta darbības prioritāte būs mūsu valstu ekonomiskās sadarbības sekmēšana, atvieglojot Latvijas investoriem un uzņēmējiem ienākšanu Bulgārijas tirgū.

Pēcpusdienā Latvijas un Bulgārijas prezidenti piedalījās Latvijas un Bulgārijas uzņēmējdarbības forumā. Abu prezidentu klātbūtnē tika parakstīts līgums par Bulgārijas un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru sadarbību. (Valsts prezidentes uzrunu forumā “Latvijas Vēstnesis” publicē atsevišķi.)

Pievakarē V.Vīķe-Freiberga Bulgārijas “Atlantijas kluba” aktīvistiem nolasīja lekciju par Latvijas un pasaules drošības aktualitātēm un mūsu valsts integrāciju transatlantiskajā savienībā. (Valsts prezidentes lekciju “Latvijas Vēstnesis” publicē atsevišķi.)

Vizītes pirmo dienu noslēdza dineja par godu Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai un Imantam Freiberga kungam. Tās sākumā tika atskaņotas abu valstu himnas. Bulgārijas un Latvijas prezidenti teica tostus. (“LV” publicē atsevišķi.)

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers sarunā ar žurnālistiem uzsvēra plašās, pagaidām neizmantotās potences Latvijas sadarbībai ar Bulgāriju ekonomikas jomā. Pēc A.Šlesera domām, Latvija varētu būt Bulgārijai noderīga, arī sekmējot šīs Balkānu zemes ekonomiskos sakarus ar Skandināvijas valstīm. Savukārt Latvija varētu izmantot Bulgārijas starpniecību ekonomisko sakaru paplašināšanai arī ar Grieķiju un citām Dienvideiropas valstīm.

Ministru prezidenta biedrs uzsvēra arī Latvijas pieredzes nozīmīgumu eirointegrācijas procesā, kas varētu lieti noderēt Bulgārijai, kura Eiropas Savienībā cer iestāties tikai 2007.gadā.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, A.Šlesers augstu novērtēja nule parakstīto Latvijas un Bulgārijas Līgumu par investīciju aizsardzību un Konvenciju par dubultās aplikšanas ar nodokļiem atcelšanu. “Jāizsaka nožēla, ka mēs to izdarījām tikai tagad, nevis agrāk,” teica A.Šlesers. “Savulaik pie mums izskanēja aplams viedoklis, ka Bulgārija nav valsts, kurai būtu ierādāma prioritāra loma mūsu ekonomiskajā darbībā. Šo līgumu parakstīšana būtībā ir pirmais lielais apliecinājums, ka starp Latviju un Bulgāriju iespējams sekmīgi attīstīt ekonomiskās attiecības. Latviju interesē šis reģions, un Bulgārija kā nākamā ES dalībvalsts Latvijai var būt labs tilts nākotnes ekonomiskajai sadarbībai šajā reģionā.”

Šodien, 5.decembrī, Latvijas Valsts prezidente tiksies ar Bulgārijas Nacionālās asamblejas spīkeru Ognijanu Gerdjikovu. Pēc tam viņa atklās Latvijas goda konsulātu Bulgārijā. Pēcpusdienā Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēs Plovdivu, bet vakarā atgriezīsies Latvijā.