Par valsts un sabiedrības krīzi Lietuvā

Ap Lietuvas prezidenta kaklu savelkas cilpa. Kad Rolands Pakss izlidoja dīvainā ceļojumā uz Irāku, speciālā Seima komisija, kas pēta viņa tuvāko līdzstrādnieku sakarus ar kaimiņvalsti Austrumos, atklāja jaunus prezidentu kompromitējošus materiālus. Novērtējot to svarīgumu, var apgalvot, ka aizdomīgās attiecības skar ne tikai prezidenta padomniekus, bet arī pašu prezidentu.

Krievijas pilsonis Jurijs Borisovs, kas nodarbojas ar helikopteru un to rezerves daļu eksportu uz valstīm, kas tiek turētas aizdomās par atbalstu terorismam, prezidenta vēlēšanu kampaņai bija atvēlējis nevis 1,2 miljonus litu, kā to bija uzrādījis pašreizējā prezidenta vēlēšanu štābs, bet gan 1,105 miljonus dolāru, kas pārskatos netika uzrādīti. Te mums ir darīšana ar pirmsvēlēšanu kampaņas finanšu līdzekļu slēpšanu.

Turklāt prezidentam par finanšu palīdzības saņemšanu no Borisova bija jārevanšējas, piešķirot tam ja ne premjera, tad vismaz prezidenta padomnieka amatu, ģenerāļa pakāpi, medaļas un likvidējot konkurenci viņa biznesam.

Kādus secinājumus nākamajā nedēļā varētu izdarīt parlamenta komisija?

Ir skaidrs, ka tie nebūs patīkami prezidentam. Var gadīties, ka Seimam nekas cits neatliks, kā sākt procedūru prezidenta atstādināšanai no amata. Pat tādā gadījumā, ja Seims, premjerministra Aļģirda Brazauska ietekmēts, nepieņems lēmumu par prezidenta atcelšanu no amata, ir grūti iedomāties parlamenta un prezidenta Paksa turpmāko kopdarbību.

No vienas puses, prezidents Pakss ir ārkārtīgi atriebīgs un nogaidīs izdevīgu brīdi prettriecienam. No otras puses, pats Pakss arī saprot, ka ir jārīkojas jau tagad, jo klusēšana pēc komisijas ziņojuma publicēšanas nozīmēs atzīšanos sakaros ar Krieviju un netīrās naudas izmantošanā priekšvēlēšanu kampaņā.

Es paredzu, ka pēc komisijas ziņojumu publiskošanas prezidents uzstāsies televīzijā ar runu, kurā apgalvos, ka Seima komisija un Valsts drošības departaments daudzējādā ziņā ir pārkāpuši likumdošanu un ka viņš, būdams prezidents, ar to nevar samierināties un tāpēc ir spiests demisionēt. Vienlaikus Pakss apstiprinās, ka piedalīsies prezidenta vēlēšanās, kuras ir jāizsludina desmit dienas pēc viņa demisijas un kurām ir jānotiek nākamo divu mēnešu laikā.

Vai viņam vispār ir kaut kādas cerības uzvarēt? Tādu iespēju nevar izslēgt.

Liela daļa iedzīvotāju komisijas darbu vērtē kā politisko aprindu atriebību Paksam. Turklāt cita kandidāta, kas varētu piesaistīt sabiedrības uzmanību, vienkārši nemaz nav. Liela nozīme būs arī tam, vai tie spēki Krievijā, kas finansēja Paksa kampaņu pēdējo vēlēšanu laikā, būs ar mieru maksāt par viņu arī nākotnē.

Neskatoties uz visu to, pats svarīgākais prezidenta institūcijas krīzes aspekts ir tas, ka pat Paksa atkāpšanās principiāli neko neizmainīs. Ne tikai un ne tik daudz viņa personība ir iemesls prezidenta institūcijas krīzei. Drīzāk šī krīze ir valsts un sabiedrības krīzes rezultāts.

Apmēram 55% iedzīvotāju nevēlas, lai Pakss demisionētu. Viņi netic runām par krievu naudu, tāpat kā netic arī brīvajam tirgum un demokrātijai. Viņi netic, ka situācija varētu uzlaboties. Šie cilvēki tic, ka viņus var glābt labs prezidents. Ja nebūs Paksa, viņa vietā nāks cits Pakss. Prezidenta krīze ir skaidri parādījusi, ka sabiedrība pārdzīvo asu vērtību krīzi, kas pakāpeniski pieņemsies spēkā neraugoties uz to, vai Pakss paliks vai nepaliks amatā.

Lietuvas militāro vienību apmeklējuma laikā Irākā mafijas skandāla virpulī nonākušais prezidents Pakss varēja mazliet uzelpot. Par atkāpšanos no amata Pakss pagaidām nedomā, taču impīčmenta process kļūst arvien iespējamāks.

Braucieni, it īpaši pie varonīgajām vienībām kaujas laukā, politiķiem ir sen pārbaudīts līdzeklis, kā izvairīties no iekšpolitiskajām grūtībām. Lietuvas prezidents Rolands Pakss devās uz Irāku, kur viņa valsts vienības poļu pakļautībā kalpo vienā no Irākas pārvaldes zonām. Taču Lietuvā asi strīdas par to, vai šis dārgais brauciens bija pareizs un vajadzīgs. Prezidenta pretinieki uzskata, ka valsts vadītājs braucienā ir devies tikai tāpēc, lai sevi parādītu labākā gaismā. Pats Pakss nenoguris uzsver, ka vizīte esot bijusi ieplānota jau pirms skandāla izcelšanās. Tomēr tas nav spējis izmainīt opozīcijas skeptisko nostāju. Ir skaidrs, ka Pakss šajā braucienā ir devies tāpēc, lai varētu kaut uz dažām dienām izrauties no masu mediju ielenkuma.

Atpakaļceļā Pakss piestāja Polijā, kur viņš prezidentam Kvašņevskim slavēja poļu militāro vienību darbu un piedalīšanos misijā Irākā. Tomēr abu valstu vadītāju kopējā preses konferencē neizpalika jautājums par viņa politisko likteni. Pakss uzsvēra, ka viņš nedomā atkāpties no amata. “Skandāli nāk un skandāli iet, un es domāju, ka paies arī šis,” teica prezidents. Lietuvieši esot viņu šajā amatā ievēlējuši un tas uzliekot pienākumu. Poļu pusē bija manāma vēlēšanās pēc iespējas ātrāk atrast atrisinājumu krīzei. Kašņevskis teica, ka viņš tomēr cerot, ka visi šie jautājumi tiks nokārtoti saskaņā ar demokrātiskām procedūrām. Atklāti norādot uz skandāliem paša valstī, Kašņevskis sacīja, ka Polija esot interesanta partnere šādām diskusijām, jo “mums ir pašiem sava pieredze”. Arī Polijā slepenais dienests iejaucās politikā, izvirzīja apsūdzības politiķiem un parlaments veica izmeklēšanu.

Savukārt Viļņā arvien ticamāks šķiet impīčments. Parlamenta liberālās frakcijas vadītājs Eligijs Masjulis žurnālistiem teica, ka šāda procesa ievadīšana tīri tehniski esot atkarīga no parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma, kas kas nav Paksam labvēlīgs. Taču informācija, kas šī procesa ietvaros jau ir nonākusi sabiedrības rīcībā, liecina, ka komisijai ir pietiekami daudz argumentu, lai pret Paksu sāktu impīčmentu. Pašlaik liberāļiem parlamentā ar 141 vietu ir 22 deputāti.

Nepaiet gandrīz ne diena, kad Pakss netiktu konfrontēts ar jaunām apsūdzībām. Ārlietu ministrs Antans Vaļonis trešdien parlamentārajā izmeklēšanas komisijā sacīja, ka Pakss esot atkārtoti saņēmis brīdinājumu no NATO vēstniekiem saistībā ar viņa padomnieku drošības jautājumos Remigiju Aču, tomēr neesot to ņēmis vērā. Lietuvas slepenais dienests Ačam pārmet, ka viņš uztur kontaktus ar krievu mafijas pārstāvjiem. Pārmetums gan tieši nenorāda uz Paksa noziedzīgo rīcību, taču pret to ir jāizturas nopietni un tas ietekmēs parlamenta lēmumu, galvenokārt tāpēc, ka Lietuva drīz gatavojas iestāties kā ES, tā NATO un pēdējos desmit gados ir ļoti pašapzinīgi īstenojusi stratēģisko orientāciju uz Rietumiem un novērsusies no Maskavas.

Tagad svarīgs “pierādījums” Paksa stabilajai orientācijai uz Rietumiem būs gluda ieplānotās vizītes norise pie ASV prezidenta Buša. Pagaidām no Baltā nama nav saņemts atsaukums un novērotāji uzskata gandrīz par neiespējamu, ka tas varētu notikt – arī šajā ziņā Paksa brauciens uz Irāku varētu atmaksāties.

Kā ir tapis zināms, prezidents gatavo pretuzbrukumu. Viņš neizslēdz savu pretinieku vainošanu valsts nodevībā. R. Pakss esot parakstījis vienošanos ar pazīstamiem juristiem, kuriem cita starpā ir jānoskaidro, vai ir iespējams tiesā izvirzīt apsūdzību valsts nodevībā uzbrūkošajiem politiķiem un vai ir iespējams atzīt parlamenta ārkārtas komisijas darbu par neatbilstošu konstitūcijai.

“Ja eksistē draudi valsts drošībai, tad man kā Valsts aizsardzības padomes vadītājam tas ir jāzina,” paziņoja prezidents Rolands Pakss, vēršoties pie Drošības departamenta, Ģenerālprokuratūras un Seima ārkārtas komisijas ar prasību nekavējoties nodot viņa rīcībā tādus materiālus. Gandrīz nekavējoties viņš saņēma trīs atteikumus. Drošības dienests paziņoja, ka visi materiāli ir nodoti Seima komisijai, bet prokuratūra apliecināja, ka nodarbojoties vienīgi ar jautājumu par prezidenta vēlēšanu kampaņas sponsora Jurija Borisova mēģinājumiem šantažēt prezidentu. Viskategoriskāko, varētu pat teikt – nekaunīgāko atbildi prezidents saņēma no Seima speciālās komisijas, kurā prezidentam tika ieteikts pārlasīt konstitūciju, kurā nekas nav teikts par tādiem komisijas pienākumiem.

Prezidents Pakss cenšas panākt, lai viņam rakstiski tiktu iesniegti jautājumi, kurus komisija ir iecerējusi viņam uzdot. Viņš apgalvo, ka esot gatavs uz tiem atbildēt televīzijas kameru priekšā.

Pēc “GAZETA WYBORCZA”, “RZECZPOSPOLITA” un “NEUE ZÜRCHER ZEITUNG”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas un “LV” redakcijas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.