Par metropoles stratēģisko plānu

Rīgas izpilddirektors Māris Tralmaks:

Foto: A.F.I.

Rīgas dome pilsētas attīstībai pievērš lielu uzmanību, jo Rīgā kā Latvijas ekonomiskajā, politiskajā, kultūras un zinātnes centrā koncentrēti 33 procenti visas valsts un gandrīz 48 procenti Latvijas pilsētu iedzīvotāju. Rīgā ir liels kvalificētu speciālistu skaits – uz 1000 strādājošiem tas ir gandrīz divas reizes lielāks nekā vidēji valstī.

Rīgas lepnums un bagātība ir vēsturiskais centrs, kas iekļauts arī UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tāpēc Rīgas dome izstrādā īpašu pilsētas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu, kas papildinās spēkā esošo pilsētas attīstības plānu un būs juridiski saistošs dokuments. Plāns tiks izstrādāts līdz 2004. gada pirmajam pusgadam. Plāns noteiks apbūves noteikumus, vietas, kur pilsētas centra attīstība būs stingri reglamentēta, ievērojot gan sabiedrības, gan pašvaldības intereses, kā arī vietas, kur teritoriju saglabāšana un attīstība tiks veikta atbilstoši pašvaldības un privāto investoru interesēm.

Domes amatpersonas sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu speciālistiem pēta vairāk nekā 10 jomu, kuras skars jaunveidojamais plāns. Pašlaik tiek pētīta pilsētas ekonomiskā attīstība, transporta jautājumi, mājokļu politika, zaļo teritoriju attīstība un citi jautājumi. Domājot par vēsturisko centru, jāņem vērā, ka runa nav tikai par Vecrīgu. Vēsturiskais centrs ietver plašāku pilsētas centra teritoriju.

Risinot konkrētus arhitektūras jautājumus, manuprāt, svarīga ir viedokļu un pieredzes apmaiņa. Pirmām kārtām pašu arhitektu, speciālistu un profesionāļu starpā, cenšoties saskaņot intereses un viedokļus saistībā ar vēsturiskā centra teritoriju un apbūvi. Domājot par vēsturiskā centra nākotni, bieži saduras dažādas intereses. Pilsētas dome sadarbībā ar vairākām sabiedriskajām organizācijām ir organizējusi diskusijas ar pilsētas iedzīvotājiem. Pašlaik daudzi iedzīvotāji pārmet, ka Rīga esot vairāk domāta tūristiem un UNESCO, nevis pašiem rīdziniekiem, kas vēlas sev labvēlīgāku infrastruktūru, bērnudārzus, autostāvvietas. Acīmredzot risinājums ir daudzpusīgs, un tas nozīmē interešu saskaņošanu un prioritāšu noteikšanu.

Rīgas dome ir apņēmusies šā deputātu sasaukuma laikā izstrādāt Rīgas attīstības plānu 2006.–2018. gadam. Jaunajam pilsētas plānošanas dokumentam būtu jābalstās uz trim pīlāriem – stratēģiju, kas iezīmēs Rīgas attīstības prioritātes turpmākajiem 12 gadiem, daudz precīzāku teritorijas plānojumu un jauniem apbūves jeb zemju izmantošanas noteikumiem.

Pilsētas attīstības plānošanā svarīgi ir ņemt vērā visu nozaru intereses un attīstības tendences, kā arī Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē notiekošos globalizācijas un integrācijas procesus. Tāpēc ir izstrādāts projekts par Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģiju līdz 2025. gadam “Rīga – iespēju pilsēta ikvienam”. Ar šo projektu tiek iepazīstināta sabiedrība, lai uzklausītu un ņemtu vērā iedzīvotāju priekšlikumus.

Rīga īpaši strauji attīstījusies pēdējos 15 gados. Tagad Rīgu pasaulē jau pazīst kā uzticamu biznesa partneri, kur ir zems bezdarba līmenis, labas kredītiespējas un samērā augsti izglītots darbaspēks. No otras puses, Rīgas problēma ir salīdzinoši lielais automašīnu skaits un nesakārtotā transporta un sakaru infrastruktūra. Tās jārisina, ievērojot pilsētas ilgtermiņa mērķus un iespējas.

Rīgai nepieciešams savs stratēģiskais plāns, kāds ir citām Eiropas metropolēm. Šim plānam jānosaka pilsētas attīstība kultūrā, ekonomikā, sociālajā un tehnoloģiju jomā. Īstenojot izstrādāto programmu, pilsētas pašvaldība varētu aktīvāk iespaidot savu nākotni. Plānojot Rīgas attīstību, paveras lieliskas iespējas izmantot citu pilsētu (Helsinku, Vīnes, Prāgas, Stokholmas, Viļņas) pieredzi un respektēt pašas vēsturi.

Viens no svarīgākajiem iedzīvotāju labklājības un komfortablas pilsēttelpas veidošanās faktoriem ir mūsdienu prasībām atbilstošas kvalitātes mājokļi. Rīgā aptuveni puse no pilsētas dzīvojamā fonda ir padomjlaikā celtās lielpaneļu dzīvojamās ēkas, kam ir zema konstruktīvā kvalitāte un liela siltumcaurlaidība. Tāpēc šo māju sakārtošana un modernizācija pašlaik ir viena no vissmagākajām, taču neatliekami risināmām problēmām. Rīgas iedzīvotāju vidējais nodrošinājums ar dzīvojamo platību uz vienu cilvēku sasniedz aptuveni pusi no pašreizējā Eiropas valstu rādītāja. Tas nozīmē, ka lielpaneļu ēku nojaukšana nav reāla, toties jāizstrādā jaunu rajonu izveidošanas stratēģija.

Rīga, apkārtējās pašvaldības un to pārstāvētie iedzīvotāji ir savstarpēji saistīti kā vienotas sistēmas elementi. Jau šodien iezīmējas tendence pārcelties uz Rīgai tuvējām apdzīvotajām vietām, kur dzīves un atpūtas apstākļi nav sliktāki, bet cenas zemākas. Pieaugot iedzīvotāju materiālajai labklājībai, automobilizācijas līmenim, tālākā nākotnē var paredzēt šīs tendences attīstību, īpaši transporta ziņā viegli pieejamās vietās. Tas nozīmē, ka būtiski pieaugs arī darbaspēka migrācijas intensitāte, kas ir viens no būtiskiem aglomerācijas robežas noteicošiem kritērijiem.

Pilsētas attīstības plāns iegūs vēl lielāku praktisko nozīmi pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Rīgai pavērsies lielas iespējas piesaistīt pilsētas projektiem līdzekļus no Eiropas strukturālajiem fondiem. Dažu projektu finansēšanā ES varētu nodrošināt līdz pat 75% naudas līdzekļu. Mūsu pašu ziņā ir izvēlēties tās nozares un projektus, kas Rīgai ir aktuālākie. Šī izvēle var būt pamatota un objektīva tikai tad, ja Rīgai būs sava ilgtermiņa attīstības stratēģija.

“DIENA”; pēc M. Tralmaka raksta “Rīgas attīstība – formalitāte, futūršoks vai plāns”