Par pašvaldību reformas beigu posmu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters:

Vai Ministru kabineta lēmums nozīmē, ka reformas liktenis ir izlemts un beidzot atskanējis izšķirošais starta šāviens?

Valdība tiešām pieņēma diezgan vēsturisku lēmumu. Tas būs pamats un iespēja 2005. gada martā ievēlēt jaunizveidoto novadu domes visā Latvijā. Tātad būs lielākas iespējas attīstīties, jaunās pašvaldības spēs strādāt labāk. Reforma kopumā, protams, vērsta uz to, lai labāk, ērtāk justos ikviens iedzīvotājs.

Premjers valdības sēdē reformas pieņemšanu nosauca par svinīgu mirkli. Es te gribētu vien atgādināt, ka uz šādu lēmumu Latvija virzījās veselus deviņus gadus caur lielu runāšanu un lieliem strīdiem. Bet tieši mūsu valdība gada laikā spēja paveikt izšķirošos darbus.

Kas tad īsti ir nolemts – izveidot 102 novadu pašvaldības vai tikai sākt sarunas ar 102 novadu iespējamām pašvaldībām par to izveidošanu?

Valdības lēmums man kā ministram dod mandātu doties uz sarunām ar 102 pašvaldībām nākamo novadu teritorijās. Taču mēs runāsim nevis par to, vai tamlīdzīga reforma vispār ir nepieciešama, bet jau par konkrētiem apvienošanās aspektiem.

Uzsvēršu, ka Latvijas administratīvi teritoriālās reformas pieredze jau tā ir unikāla visas Eiropas mērogā ar savu izcili demokrātisko raksturu un visdažādāko viedokļu uzklausīšanu un respektēšanu. Bet šoreiz mums patiešām jāvienojas – vai nu pašvaldības pieņems valdības projektā noteikto, vai arī pārliecinās mūs, ka tās priekšlikumi, argumenti ir labāki.

Cik laika vajadzēs, lai ar visiem vienotos?

Ceru tikt cauri trijos mēnešos. Lai gan patiešām braukšu runāt ar katru nākamo novadu, ieskaitot pat tos, kur it kā viss jau ir skaidrs un kārtībā. Šāda sarunu procedūra izriet no Eiropas Pašvaldību hartas, un mēs gribam ievērot visas tamlīdzīgās saistības.

Vai nedomājat, ka reformu jau tagad vajadzētu nosaukt par “102+”, jo novadu beigu beigās būs jūtami vairāk?

Es drīzāk gribētu “102–” modeli, jo ceru, ka novadu būs mazāk. Lai nu kā, pašlaik tieši 102 novadu modelim ir vislielākais atbalsts pašvaldībās. Šim modelim piekrīt aptuveni trešdaļa pašvaldību.

Bet pārējās divas trešdaļas šaubās vai iebilst? Cik ilgi jūs demokrātiski centīsities tās pārliecināt un kad jūsu valdības pacietībai pienāks gals?

Precizēšu, ka atlikušās divas trešdaļas nevis iebilst pret novadu veidošanu, bet atbalsta kādu citu tās variantu. Bet mana piekāpšanās robeža būs atkarīga no katras attiecīgās pašvaldības argumentiem, kādus tā liks priekšā. Es gan arī neslēpšu, ka pašlaik esmu nedaudz satraukts par gaidāmo sarunu gaitu. Nedaudz raizējos, vai dažviet nenāksies sastapties ar milzīgām pašvaldību ambīcijām.

Vai reforma ņems vērā pašreizējo rajonu robežas?

Rajonu robežas pavisam noteikti nerespektēsim. Jau pašreizējiem novadiem tās nebija saistošas un nebūs tādas arī turpmāk.

Bet daudzi pašvaldību vadītāji jau tagad iebilst – valdība gribot lemšanu pārlieku centralizēt. Tas mazināšot demokrātiju. Un vai tiešām būs valdības iecelti prefekti jeb gubernatori, jeb izpilddirektori?

Valdība uzskata, ka vispirms jāizlemj, ko jaunās pašvaldības darīs. Kurš pārzinās bērnudārzus, pansionātus utt. Tikai pēc tam jārēķina, cik tam vajadzēs naudas un kā jāveido pašvaldība, lai tiktu galā ar šiem pienākumiem. Es, protams, piekrītu premjera viedoklim, ka vispirms jāizlemj par veicamajām funkcijām.

Kā tad būs ar valdības ieceltajiem pilnvarotajiem?

Šādi valdības pārstāvji patiešām strādā gan Lietuvā, gan Igaunijā, bet man vismaz pašlaik šāda ideja neliekas diez ko vilinoša. Arī Eiropas Savienība šādu praksi diezin vai atbalstītu – vēl cits priekšlikums piedāvā t.s. otrā līmeņa pašvaldības ievēlēt. Man pieņemamāka šķiet iespēja izveidot, ja tā varētu sacīt, reģionālās asamblejas, kurās kopā strādātu gan vietējo pašvaldību, gan valsts iestāžu pārstāvji...

Kur asamblejas veidos – vai rajonos?

Ne vairs rajonos, bet lielāka līmeņa pašvaldībās. Man ne visai patīk nosaukums “plānošanas reģioni”, tāpēc varbūt varētu runāt par zemju asamblejām.

Tātad būs, piemēram, Kurzemes asambleja?

Varbūt. Taču vēl jāizvērtē, vai Latviju sadalīt piecās vai deviņās zemēs.

Tāpat kā ar Zemkopības ministriju saistītajam Lauku atbalsta dienestam? Vai jauno “zemju” robežas sakritīs ar lauksaimniecības reģionālo pārvalžu teritorijām?

Šīs robežas noteikti nesakritīs, jo Lauku atbalsta dienesta struktūrā nav atsevišķi izdalīta Rīga. Es pašlaik saskatu iespēju uz katra vēsturiskā novada pamata izveidot divas zemes plus radīt atsevišķu asambleju Rīgai.

Vēl svarīgāk, ka šai reformai būs jāpieskaņojas daudzām un dažādām ministrijām pakļautajām valsts iestādēm. Lai, teiksim, Talsu rajona iedzīvotāji dažādas savas darīšanas spētu atrisināt vienas, piemēram, Augškurzemes (te god. ministram misējies – Talsu rajons ietilpst Ziemeļkurzemē, par Augškurzemi sauc sēļu zemes no Ilūkstes, Aknīstes un Jēkabpils līdz pat Neretai – “LV”) teritorijas ietvaros, nevis kā pašlaik, kad apgabaltiesai ir viena teritorija, vides reģionālajai pārvaldei cita, naturalizācijas pārvaldei vēl cita u.t.jpr.

Vai tas nozīmē, ka jāgaida pamatīga vietējo iestāžu pārceļošana uz nākamo zemju centriem? Un vai bijušās rajonu pilsētas nepārvērtīsies par pamestām nomalēm?

Nekādā gadījumā nav runa, piemēram, par visu Augškurzemes centrālo iestāžu pārcelšanu uz vienu un to pašu pilsētu. Mēs gribam panākt ko citu – lai pašreizējā rajona pilsētā izveidotos dažādu attiecīgo zemju pārstāvniecības, taču tām vajadzētu strādāt vienotas teritorijas, t.i., šajā gadījumā Augškurzemes robežās. Lai cilvēkiem nevajadzētu tik daudz braukāt un nepieciešamie jautājumi būtu ātrāk un vieglāk atrisināmi.

Ko pēc reformas pašreizējo pagastu centros vairs nevarēs izdarīt no tā, ko katrs laucinieks tur spēj nokārtot pašlaik?

Pašas pagastmājas noteikti paliks, taču tajās nevarēs katru dienu satikt novada priekšnieku tā, kā šodien var satikt pagastveci. Novada priekšsēdētājs tur būs sastopams noteiktos pieņemšanas laikos...

Vai tāds pagastveča amats maz vēl pastāvēs?

Varbūt viņu sauksim par izpilddirektoru, taču šāds darbinieks noteikti būs. Ja nu kāds droši pagastā vairs nestrādās, tad tas būs grāmatvedis. Tikmēr pagastā noteikti jāpaliek, teiksim, sociālajam darbiniekam.

Bet ja novada priekšnieks un domnieki domās citādi nekā jūs? Vai neiznāks, ka citviet taupības labad nebūs arī šā sociālā darbinieka? Varbūt derētu ar likumu noteikt, kādiem pakalpojumiem obligāti jābūt pieejamiem visās pagastmājās?

Iespējams, ka šādu minimālo pakalpojumu sarakstu patiešām izveidosim. To ir vērts vismaz apspriest.

Taču varbūt pēc reformas pagastos varēs izdarīt arī ko tādu, kas nav iespējams pašlaik?

Tas būs mūsu mērķis. Laba pieredze tamlīdzīgos jautājumos uzkrāta Ikšķiles novadā, kur tagad pagasta centrā, pateicoties datorizācijai, var saņemt arī tādas izziņas, kuru dēļ kādreiz bija jāmēro tāls ceļš.

Optimismu par lauku datorizāciju manī vieš arī cerīgais Informācijas sabiedrības birojs, kas izveidots pie premjera biroja un paātrinās e–pārvaldes ieviešanu. Vēl viena reformas nestā priekšrocība būs iespēja līdzekļus jaunajos novados izlietot daudz taupīgāk.

Uz kā rēķina grasāties ietaupīt? No kā tad lauciniekiem nāksies atteikties?

Nerunāju par ietaupīšanu uz atteikšanās rēķina, bet gan par ko gluži citu – piemēram, pašlaik pagastam pietiek naudas, ja tā drīkst sacīt, pusei no autobusa. Turpretī pēc reformas novads, cerams, varēs atļauties nopirkt divus autobusus, lai izvadātu, teiksim, bērnus uz skolu.

Cik daudz reformas pūranaudas gadā saņems katrs novads?

Ja kopsummā varēsim sadalīt ap 30 miljoniem, tad katram novadam varētu tikt ap 300 tūkstošiem latu. Par to precīzu izlietojumu – būvēt ceļu vai likt skolai jumtu – ļausim lemt vietējai varai, bet vienīgi jau pieminētajās valdības noteiktajās robežās.

Iespēja saņemt vairāk naudas, protams, kalpos kā labs reformas burkāns kūtrākajiem pagastiem. Tomēr arī, neraugoties uz to, pieredzējusī 8. Saeimas deputāte Anna Seile paredz, ka pat 30 procenti pašvaldību savu iebildumu neizlēmības vai kāda cita iemesla dēļ līdz 2005. gada martam paliks ārpus novadiem. Vai jūs pieļausiet šādu pavērsienu?

Es darīšu visu, lai tā nenotiktu. Var jau gadīties, ka kāds pagastvecis cer, ka viņu tad arī nākamgad pārvēlēs tajā pašā amatā... Turpretī es domāju, ka drīzāk nepārvēlēs vis! Jo pagasta iedzīvotāji būs sapratuši, kurš vainojams reformas vilcināšanā, un cilvēki būs sapratuši arī to, ka šī reforma viņiem nesīs ievērojami vairāk labuma nekā neērtību, tātad arī paši iestāsies par novada izveidošanu!

“LAUKU AVĪZE”; pēc I. Andiņa un I. Bušmaņa intervijas “Pašvaldību reforma – pret pusautobusu”