Trūkst informācijas par veselības aprūpi

Tuvojoties gada beigām, Veselības ministrija ir apzinājusi no iedzīvotājiem saņemtās sūdzības par informācijas trūkumu veselības aprūpē. Iedzīvotājus galvenokārt uztrauc neziņa, cik jāmaksā par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus pakalpojumus un kādos gadījumos apmaksā valsts un kādos gadījumos iedzīvotājs uz šiem pakalpojumiem var pretendēt par valsts naudu, kuros izmaksas jāsedz pašam. Daudzus pārpratumus, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū, radījušas daudzveidīgās brīvprātīgās veselības apdrošināšanas polises un gadījumi, kad apdrošināšanas sabiedrības novilcina saistību izpildi pret saviem klientiem.

Analizējot situāciju, jāsecina, ka iedzīvotāju neziņas rezultāts ir ilglaicīgs informācijas trūkums par savām tiesībām un iespējām saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu.

Viena no svarīgākajām Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) funkcijām ir informēt sabiedrību par tai pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību, kā arī sniegt nepieciešamo palīdzību iedzīvotājiem, lai tiktu īstenotas sociālās tiesības, saņemot veselības aprūpes pakalpojumu. Jāsecina, ka šī VOAVA funkcija nav sasniegusi savu mērķi.

Iespējams, ka nepilnīgas informācijas vai tās trūkuma dēļ ar masu saziņas līdzekļu starpniecību bieži vien tiek radīts nepamatots satraukums sabiedrībā, maldinot arī pašus masu mediju pārstāvjus.

Par informācijas trūkumu liecina Medicīniskās aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas (MADEKKI) sniegtā informācija par 2003.gada pirmo pusgadu. 2003.gada pirmajā pusgadā MADEKKI izskatījusi 227 iesniegumus, no kuriem ievērojams skaits — 158 iesniegumi jeb 0% – atzīti par pamatotiem.

Iesniegumu sadalījums pēc profiliem galvenokārt ir sūdzības par ģimenes ārstiem, ķirurģisko un traumatoloģisko aprūpi un psihiatriskā dienesta darbu, aktīvi tiek veikta sabiedrības informēšana par narkotiku un alkohola kaitīgo ietekmi, izraisītajām slimībām un dzīvības briesmām.

Par vienu no nozīmīgākajām problēmām iedzīvotāji atzinuši tieši informācijas trūkumu (par pieejamību, pacienta iespēju doties pie kāda no veselības aprūpes speciālistiem).

Iedzīvotājus nopietni satrauc arī veselības aprūpes kvalitāte, savukārt Veselības ministrija saņem neiedomājamu pretreakciju gadījumos, kad mēģina šo kvalitāti uzlabot, piemēram, kā tas ir gadījumā ar ārstniecības iestādēm, kas joprojām grib saglabāt slimnīcas statusu, tomēr veselības aprūpes kvalitāte šajās iestādēs neatbilst reālajai iespējai nodrošināt slimnīcas statusam atbilstošu veselības parūpi.

Ministrijas centieni novērst iedzīvotāju nokļūšanu un ārstēšanos ārstniecības iestādēs, kurās iedzīvotājs nevar saņemt atbilstošu palīdzību, tiek pārvērsts par politisku jautājumu, uz kā pamata celt partiju reitingus.

Diemžēl šādos gadījumos tiek aizmirsts iedzīvotājs un pacients, kas šajā cīņā ir ķīlnieks, kurš tiek maldināts un dezinformēts, iegūstot pieaugošu nedrošības sajūtu šajā spēlē ar informāciju.

Veselības ministrijas Komunikāciju nodaļa