Valsts civildienests atskatās uz desmit gadiem
Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. Preses konferencē 8.decembrī: Latvijas Civildienesta kontroles departamenta vadītājs Māris Knoks un Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks Māris Jaunozols |
Vakar, 8. decembrī, notika preses konference par godu Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) desmit gadu jubilejai, kurā piedalījās VCP priekšnieks Māris Jaunozols un VCP Civildienesta kontroles departamenta vadītājs Māris Knoks. VCP izveidota 1993. gada 7. decembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu par VCP un Valsts administrācijas skolas dibināšanu. VCP tika dibināta, lai nodrošinātu Valsts civildienesta likuma efektīvu darbību valsts pārvaldē un izveidotu profesionālu, politiski neitrālu un lojālu ierēdniecību.
Kā pastāstīja M. Knoks, reorganizācijas rezultātā kopš 2003. gada 10. janvāra VCP ir tiešā Ministru prezidenta pakļautībā, un tās galvenais uzdevums ir būt par tiesībsargu valsts pārvaldes jomā. Runājot par VCP attīstību, M. Knoks atzina, ka no 1995. gada līdz 2001. gadam VCP bijis pagrimuma laiks, problēmu apzināšana un to risināšana esot sākusies tikai ar 2001. gadu. Par ļoti būtiskiem VCP uzskata 2003. gada grozījumus Civillikumā, kas paredz ierēdņu rotāciju.
Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka valsts pārvalde vēl joprojām nav tiesiska. Lūgts konkretizēt šo apgalvojumu, M. Knoks norādīja, ka augstāk stāvoši ierēdņi bieži rīkojas prettiesiski un “tiek pieļauta rupja amatpersonu patvaļa”. Pēdējos gados VCP pieaudzis zemāka ranga ierēdņu sūdzību skaits par saviem priekšniekiem, kas norāda, ka cilvēki ir pārstājuši baidīties un sāk uzticēties VCP. Visbiežāk sūdzības ir par atlaišanu, pazemināšanu amatā, atvaļinājuma nepiešķiršanu un atvaļinājuma naudas neizmaksāšanu. VCP aktīvi domā, kā garantēt sūdzību iesniedzēju anonimitāti un aizsardzību. Šo jautājumu VCP varētu risināt kopā ar sabiedrisko organizāciju par atklātību “Delna” un Ētikas padomi.
Saistībā ar tiesiskumu valsts pārvaldē M. Knoks veltīja skarbus vārdus prokuratūrai, sakot, ka tā ļoti gausi skata lietas, kā arī nepamatoti iejaucas VCP darbā. M. Knoks kā visspilgtāko piemēru prokuratūras neizpratnei par VCP darbu minēja bijušā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Andreja Sončika lietu. Prokuratūra uz VCP iesniegtajiem materiāliem un disciplinārsodu nav reaģējusi. Šā gada janvārī A. Sončikam tika piemērota disciplinārlieta, jo viņš atsauca savas iestādes prasījumu pret apdrošināšanas sabiedrību “Baltikums” par gandrīz miljonu latu vērta muitas parāda samaksu. Prokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu tikai par faktu, bet nevienai konkrētai personai apsūdzība nav uzrādīta. M. Knoks uzskata, ka prokuratūrai būtu jāstrādā sinhroni ar VCP.
Runājot par nākotnes plāniem, kā svarīgāko M. Jaunozols atzina nepieciešamību iekļaut civildienestā arī pašvaldību darbiniekus, risināt jautājumu par vienotu samaksu viena ranga ierēdņiem visās valsts iestādēs. Turpmāk būtu jādomā arī par to, lai ierēdnis būtu profesija, kuru varētu apgūt augstskolā. Šobrīd VCP kontrolē un pārrauga 27 715 ierēdņus 102 valsts iestādēs.
Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore