Par valsts mežiem un to daudzpusējo vērtību

Foto:Māris Kaparkalējs, “LV” Preses konferencē 5.decembrī: zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” prezidents Roberts Strīpnieks

5. decembrī darba vizītē apmeklējot valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” struktūrvienību “LVM Mežs”, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze klātienē iepazinās ar valsts īpašumā esošo mežu apsaimniekošanu, apskatot LVM Zemgales mežsaimniecības apsaimniekošanā esošās jaunaudzes, krājas kopšanas cirtes, atjaunotās vējgāzes, kā arī vienu no tikko izbūvētajiem meža autoceļiem. Par to, kā notiek valsts mežu apsaimniekošana no koka stāda iestādīšanas meža zemē līdz pat augstvērtīga zāģbaļķa nociršanai, ministram stāstīja VAS “Latvijas valsts meži” (LVM) prezidents Roberts Strīpnieks un LVM struktūrvienības “LVM Mežs” direktors Edvīns Zakovics.

Pēc vizītes LVM objektos Mārtiņš Roze atzina: “LVM ir ieviesusi efektīvu un optimālu valsts mežu apsaimniekošanas modeli. Īpaši pozitīvi vērtējams ir fakts, ka LVM veic valsts mežu apsaimniekošanu pēc pilna cikla, sākot ar sēklu un stādu audzēšanu, mežu stādīšanu un kopšanu, tajā skaitā arī vējgāžu atjaunošanu, un beidzot ar cirsmu sagatavošanu pārdošanai, koku nociršanu un apaļkoku piegādi, ieskaitot meža ceļu būvi. Tas ļauj pilnībā kontrolēt notiekošo valsts mežos un prognozēt valsts ienākumus no valsts mežu īpašumu apsaimniekošanas, kā arī valsts meža vērtības pieaugumu.” Savukārt LVM prezidents Roberts Strīpnieks ministram paskaidroja, ka pašreizējais valsts mežu apsaimniekošanas veids ir garants, ka augstvērtīgi valsts meži tiks saglabāti arī nākotnē, nodrošinot darba vietas tūkstošiem nozarē strādājošo, dodot rekreācijas iespējas sabiedrībai un saglabājot mežos sastopamo bioloģisko daudzveidību.

“LVM Mežs” direktors Edvīns Zakovics zemkopības ministru informēja, ka struktūrvienība “LVM Mežs” izveidota, lai maksimāli efektīvi apsaimniekotu valsts īpašumā esošos mežus, sākot ar augsnes gatavošanu, mežu atjaunošanu, jaunaudžu kopšanu, kopšanas cirtēm un beidzot ar galveno cirti, kā arī meža ceļu uzturēšanu un būvniecību. “Strādājot mežā, ir jādomā ilgtermiņā: kāds mežs būs pēc desmit, piecdesmit un simt gadiem, jo Latvijā meža apsaimniekošanas cikls skuju kokiem ilgst 80 līdz 100 gadu. Ja patlaban LVM apsaimniekoto komerciālo mežu kapitāla vērtība ir 2,7 miljardi latu, tad, turpinot LVM īstenoto darbību, pēc 20 gadiem valsts komerciālo mežu vērtība sasniegs 3 miljardus latu, pēc 40 gadiem – 3,4 miljardus latu, bet pēc 60 gadiem – jau 3,8 miljardus latu. Tātad pēc pusgadsimta valsts komerciālo mežu vērtība būs palielināta aptuveni par vienu miljardu latu,” par gaidāmo valsts mežu vērtības pieaugumu Mārtiņu Rozi informēja “LVM Mežs” direktors.

“Biju patiesi pārsteigts, redzot, cik kvalitatīvi izbūvēts viens no meža autoceļiem LVM Zemgales mežsaimniecības Misas meža iecirknī. Pat pēc tik ilga lietaina rudens ceļš bija gluds un bez dangām, bet vēl pirms gada šeit izbraukt varēja tikai ar traktoru. Būtiski ir tas, ka šos jaunos meža autoceļus izmanto ne tikai mežizstrādes tehnika, bet arī liela daļa apkārtnes iedzīvotāju, līdz ar to LVM, rekonstruējot meža ceļus, netieši veikusi arī nozīmīgu sociālo funkciju, dodot iespēju iedzīvotājiem braukt pa taisnāku un kvalitatīvu ceļu vietā, kur agrāk braukt nebija iespējams,” atzinīgi par LVM īstenoto mežu autoceļu būvniecības un rekonstrukcijas programmu izteicās ministrs. Roberts Strīpnieks paskaidroja, ka, ja LVM darbības pirmajā (2000.) gadā no jauna izbūvēti tikai 26 km meža autoceļu, tad šogad izbūvēti jau 430 km meža ceļu. Ar katru nākamo gadu izbūvēto meža ceļu apjoms tikai pieaugs, 2007. gadā sasniedzot jau 820 km. “Saskaņā ar Latvijas meža politiku LVM kā valsts mežu apsaimniekotājam ir pienākums palielināt valsts meža vērtību. Viens no galvenajiem faktoriem, kas palielina meža kapitāla vērtību, ir investīcijas meža ceļu rekonstrukcijā un būvniecībā. Meža kapitāla vērtība ir tieši atkarīga no kokmateriālu pievešanas no cirsmas līdz ceļam izmaksām. Tātad, palielinot meža ceļu tīkla blīvumu, samazinās pievešanas izmaksas, kas veicina meža kapitāla vērtības pieaugumu,” stāstīja R. Strīpnieks.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa