“Mūsu valstu nostāja galvenajos Eiropas nākotnes jautājumos ir ļoti tuva un pat identiska”

3.– 5.decembrī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uzturējās valstsvizīte Bulgārijā

4.decembrī Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Bulgārijas Republikas prezidents Georgijs Parvanovs (centrā), Imants Freibergs un Zorka Petrova–Parvanova Foto: Juris Krūmiņš

Par valstsvizīti

No 3. līdz 5. decembrim Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga bija valstsvizītē Bulgārijā.

Vēl viena sekmīga valstsvizīte. Taču vienlaikus arī, kā teica Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs, pagrieziena punkts mūsu valsts vizīšu sērijā, kad Latvija, jau izpildījusi abus savas ārpolitikas stratēģiskos mērķus — sagatavoties dalībai Eiropas Savienībā (ES) un NATO –, sāk veidot attiecības arī ar jauniem ekonomiskās sadarbības partneriem. Starp nākamajiem Latvijas diplomātisko aktivitāšu reģioniem Valsts prezidentes padomnieks minēja Vidusjūras un Melnās jūras reģiona, kā arī Aizkaukāza valstis un Ukrainu.

Vizītes gaitā, gan Valsts prezidentei tiekoties ar visām trim Bulgārijas augstākajām amatpersonām — prezidentu Georgiju Parvanovu, premjerministru Simeonu Saksokoburgotski (Simeon Saxe–Coburg Gotha) un Nacionālās asamblejas (parlamenta) priekšsēdētāju Ognijanu Gerdjikovu –, gan arī latviešu un bulgāru uzņēmēju forumā puses ne reizi vien atsaucās uz Latvijas sekmīgāko eirointegrācijas procesu un iespēju palīdzēt Bulgārijai ceļā uz pilntiesīgu ES dalībvalsts statusa iegūšanu 2007. gadā. Īpaši nozīmīga mūsu palīdzība būs no 2004. gada 1. maija, kad Latvija kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti.

“Bulgārija savā ceļā uz Eiropas Savienību varēs rēķināties ar Latvijas atbalstu un draudzīgo izpratni, jo mums ir līdzīga pagātnes pieredze un līdzīgi nākotnes ideāli vienotā Eiropā,” teica Valsts prezidente svinīgajā pieņemšanā pēc Latvijas Goda konsulāta atklāšanas Sofijā.

“Bulgārija savā ceļā uz Eiropas Savienību varēs rēķināties ar Latvijas atbalstu un draudzīgo izpratni, jo mums ir līdzīga pagātnes pieredze un līdzīgi nākotnes ideāli vienotā Eiropā,” teica Valsts prezidente svinīgajā pieņemšanā pēc Latvijas Goda konsulāta atklāšanas Sofijā.

Latvijas valsts augstākā apbalvojuma — Triju Zvaigžņu ordeņa — pasniegšanas brīdī: Imants Freibergs, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Bulgārijas prezidents Georgijs Parvanovs un Zorka Petrova–Parvanova. Pēc Bulgārijas parlamenta apmeklējuma: Vaira Vīķe–Freiberga un Bulgārijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Ognijans Gerdjikovs Foto: Juris Krūmiņš

Vizītes laikā arī tika apliecināta interešu kopība drošības jomā. Latvija un Bulgārija sekmīgi iekļāvušās transatlantiskajā integrācijas procesā un jau nākamgad kļūs pilntiesīgas NATO dalībvalstis. Taču Bulgārijas piederība “karstajam” Balkānu reģionam sekmējusi tās ciešāku iesaisti NATO miera spēku operācijās. NATO integrācijas izpildsekretārs, brigādes ģenerālis Raimonds Graube sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” arī uzsvēra Latvijas un Bulgārijas principiāli atšķirīgos uzdevumus transatlantiskajā integrācijā. Mūsu valstij bija, “sākot praktiski no nulles punkta”, jāizveido nelieli moderni bruņotie spēki, taču Bulgārijai savu neproporcionāli lielo armiju nācās samazināt atbilstoši NATO kvalitatīvajiem standartiem.

Sarunā ar Bulgārijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Ognijanu Gerdjikovu Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra parlamentu lomu, pildot likumdošanas funkcijas, kas sevišķi svarīgas pārmaiņu periodā un demokrātijas stiprināšanā. V. Vīķe-Freiberga un O. Gerdjikovs bija vienisprātis, ka gan Latvijas paraugs, gan Bulgārijas pieredze apliecina parlamenta nozīmīgo lomu eirointegrācijas procesā, pārņemot ES kopējo likumdošanu.

Vizītes laikā notika arī samērā plašas Latvijas un Bulgārijas uzņēmēju sarunas, kā arī uzņēmēju forums, kas, pēc kopīgas atziņas, būs labs pamats abu valstu ekonomiskās attīstības paplašināšanai.

Zīmīgs vizītes notikums bija Valsts prezidentes lekcija Bulgārijas “Atlantijas klubā”, kad Vaira Vīķe-Freiberga akcentēja abu valstu vēstures paralēles totalitāro režīmu laikā un uzsvēra Latvijas un Bulgārijas kopīgos ideālus apvienotajā Eiropā. “Atlantijas kluba” auditoriju veidoja galvenokārt vidējās un vecākās paaudzes cilvēki, no kuriem daudzi paši pārcietuši komunistiskā režīma vajāšanas. Tāpēc jo pārliecinošāki bija viņu atzinīgie vārdi Latvijas dinamiskajai attīstībai, atjaunojot valstisko suverenitāti, attīstot demokrātiju un pārliecinoši integrējoties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents valstsvizītē Bulgārijā, sadarbībā ar Valsts prezidenta kancelejas preses dienestu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga “Atlantijas klubā” Sofijā 4.decembrī:

4.decembrī Sofijā: Georgijs Parvanovs, Imants Freibergs, Vaira Vīķe–Freiberga un Zorka Petrova–Parvanova; pēc līgumu parakstīšanas — no Latvijas puses, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna “Atlantijas klubā” Sofijā 2003.gada 4.decembrī

Ivanova kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir ļoti liels prieks un pagodinājums uzrunāt jūs šeit, “Atlantijas klubā” Sofijā, Latvijas valsts vadītāja pirmās vizītes laikā Bulgārijā. Es pateicos visiem, kas sarīkoja šo svinīgo pasākumu, kurš sekmēs vispusīgu viedokļu apmaiņu par pašreizējām attiecībām starp Latviju un Bulgāriju un to nostiprināšanas perspektīvām nākotnē.

“Atlantijas klubs” var būt ļoti apmierināts ar desmit gadu laikā paveikto darbu, kas deva lielu ieguldījumu, lai Bulgārija varētu iestāties NATO aliansē 2004.gada maijā. Pirms četriem gadiem līdzīga organizācija tika izveidota manā valstī, lai sekmētu Latvijas iestāšanos NATO un izglītotu Latvijas sabiedrību par primārajiem principiem un ideāliem, kas vieno NATO dalībvalstis. Gan Bulgārija, gan Latvija var lepoties ar to, ka pēc dažiem mēnešiem tās kopā ar piecām citām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm pievienosies paplašinātajai transatlantiskajai aliansei.

Dāmas un kungi!

4.decembrī Sofijā: Georgijs Parvanovs, Imants Freibergs, Vaira Vīķe–Freiberga un Zorka Petrova–Parvanova; pēc līgumu parakstīšanas — no Latvijas puses, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers

Kaut gan starp Latviju un Bulgāriju ir ievērojams ģeogrāfiskais attālums un to krastus apskalo dažādas jūras, mūsu valstis savā vēsturē ir pieredzējušas līdzīgus likteņa pavērsienus.

Pēdējo gadsimtu laikā gan Latvijas, gan Bulgārijas teritorijas ir iekārojušas un par tām cīnījušās dažādas kaimiņos esošas valstis, izraisot daudzus postošus militārus konfliktus, kas radīja lielus zaudējumus un ciešanas to iedzīvotājiem. Mūsu valstīm vajadzēja iesaistīties drosmīgā cīņā pret svešu lielvalstu kundzību, lai iegūtu brīvību un neatkarību. Tās ir cietušas no desmitiem gadus ilga totalitārā un komunistiskā režīma, kas sekoja pēc Otrā pasaules kara. Tām vienlaikus ir izdevies atgūt brīvību un atjaunot demokrātiju, tiesiskumu un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu. To visu pārdzīvojot, mūsu tautām ir izdevies saglabāt savu identitāti, valodu, savas gadsimtiem ilgās tradīcijas un kultūru.

Kopš 1990.gada, kad Bulgārijas komunistiskā partija zaudēja varu, un kopš 1991.gada, kad Latvija atguva brīvību, abās mūsu valstīs ir norisinājies grūts valsts īpašumu privatizācijas process, uzlabojusies infrastruktūra, notikusi investīciju ieplūšana, iedzīvotāju atkārtota izglītošanās un ekonomikas pārorientēšana, lai tā spētu saglabāt konkurētspēju jaunajā globalizācijas laikmetā.

Bulgārijas un Latvijas delegāciju sarunas; Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Bulgārijas premjerministrs Simeons Saksokoburgotskis (Simeon Saxe–Coburg Gotha)

Latvijas un Bulgārijas iedzīvotāji jau var lepoties ar sasniegto. Mūsu ievērojamie panākumi ir skaidri redzami atjaunotajās ielās un ēkās, kā arī skaistajos jaunajos veikalos Rīgā un Sofijā. To apliecina arī tas, ka abas valstis ir atzītas par cienīgām tikt uzņemtām NATO aliansē.

Latvijas un Bulgārijas tautas vieno arī tas, ka tām ir kopīgas vērtības un kopīgs nākotnes redzējums. Mūs vieno kopīga vēlme sasniegt tādu pašu dzīves līmeni un labklājību kā mūsu attīstītākajās Rietumu kaimiņvalstīs un izdarīt to, cik vien ātri iespējams. Mums ir kopīga vēlme nodrošināt mieru un stabilitāti Eiropā un visā pasaulē, cīnīties pret terorismu un starptautisko noziedzību, samazināt nabadzību un slimību izplatīšanos, kā arī novērst mūsu planētas apkārtējās vides tālāku degradāciju.

Šie kopīgie centieni ir samazinājuši lielā ģeogrāfiskā attāluma starp mūsu valstīm nozīmi. Tie ir ļāvuši mūsu valstīm kļūt par tuvām partnerēm un sabiedrotajām kā dažādu starptautisku institūciju dalībvalstīm, ieskaitot ANO. Es vēlos īpaši atzīmēt Latvijas un Bulgārijas sekmīgo sadarbību Viļņas desmitnieka grupas ietvaros, kas deva lielu ieguldījumu, lai sasniegtu mūsu kopīgo mērķi – iestāties NATO aliansē. Mūsu abu valstu miera uzturēšanas spēki jau ir parādījuši savas spējas kopīgi darboties tādās valstīs kā Bosnija un Hercegovina, Kosova, Afganistāna un Irāka.

Dāmas un kungi!

Es ļoti priecājos, ka varu teikt: Latvija un Bulgārija tagad spēj sadarboties daudz ciešāk nekā jebkad agrāk, lemjot par jaunas un paplašinātas Eiropas nākotni. Latvijai un citām nākamajām ES dalībvalstīm jau ir pilnīgas balsošanas tiesības ES Starpvaldību konferencē, un es ļoti priecājos, ka Bulgārija, Rumānija un Turcija arī ir kopā ar mums pie sarunu galda kā novērotājas. Latvija uzskata, ka šis nozīmīgais labas gribas žests ir apliecinājums tam, ka vienlīdzības princips arī turpmāk būs ES lēmumu pieņemšanas procedūru pamatā. Eiropu nevar iedalīt lielās un

Imants Freibergs, Vaira Vīķe–Freiberga un Plovdivas mērs Ivans Čomakovs; pie Nezināmā kareivja kapa
5.decembrī Goda konsulāta atklāšanā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Latvijas goda konsuls Bulgārijā Aleksandrs Dimitrovs–Popovs Foto: Juris Krūmiņš

mazās, vecās un jaunās vai bagātās un nabadzīgās dalībvalstīs.

Latvija ir pārliecināta, ka ir ļoti svarīgi, lai būtu spēcīga, integrēta un vienota Eiropa, kas spētu tikt galā ar straujajām tehniskajām, ekonomiskajām, sociālajām un politiskajām izmaiņām, kas pārveido mūsu pasauli. Mēs ceram, ka Eiropas Savienībai būs daudz nozīmīgāka loma starptautiskajā sabiedrībā un ka ES nākamajam ārlietu ministram izdosies nodrošināt kopīgu Eiropas ārpolitiku un drošības politiku.

Tajā pašā laikā gan Latvijai, gan Bulgārijai ir stingra pārliecība, ka Eiropai jāsaglabā tuvas partnerattiecības ar Ziemeļameriku, sevišķi lietās, kas attiecas uz starptautisko drošību. Neraugoties uz domstarpībām, kas radušās starp vairākām Eiropas valstīm un Amerikas Savienotajām valstīm attiecībā uz krīzi Irākā un citos jautājumos, mums visiem ir kopīgas pamatvērtības un ideāli, kas mums jāaizsargā sadarbojoties. Galu galā, tieši pateicoties šīm ciešajām transatlantiskajām partnerattiecībām, kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā tik ilgi ir saglabāts miers un stabilitāte. Paplašinātā Eiropas Savienība ar 25 un vēlāk ar 27 dalībvalstīm varēs attīstīties un uzplaukt tikai tad, ja pasaules demokrātiskās valstis saglabās vienotību, aizsargājot savus kopīgos ideālus.

Latvija pilnībā atbalsta to, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas lielāka atbildība miera un drošības nodrošināšanā visā pasaulē, un uzskata, ka jaunā Eiropas drošības stratēģija ir solis pareizajā virzienā. ES krīzes pārvarēšanas operācijas jau ir demonstrējušas Eiropas Savienības spējas dot ieguldījumu daudzpusējos drošības palielināšanas pasākumos. Tomēr ir jāturpina veikt vispusīgus un nozīmīgus pasākumus visplašākā mērā Eiropas drošības palielināšanai sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un citiem NATO sabiedrotajiem.

Nesenie teroristu uzbrukumi Turcijā vēlreiz parādīja, ka vārdu “drošība” vairs nevar lietot tikai militārajā izpratnē. Drošību apdraud terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās, valstu sabrukšana un konflikti to starpā, un tāpēc ir nepieciešama vienota to valstu rīcība, kas ievēro demokrātijas un cilvēktiesību principus. ES un NATO dalībvalstis sadarbībā ar sabiedrotajiem ir guvušas ievērojamus panākumus kopīgās miera uzturēšanas operācijās un ir devušas lielu ieguldījumu miera un drošības atjaunošanā Balkānu reģionā.

Dāmas un kungi!

Es esmu pārliecināta, ka tuvāko mēnešu laikā Eiropas valstu vadītā Starpvaldību konferencē vienosies par to, kāda būs nākotnes ES, un padarīs tās ārpolitiku efektīvāku. Nākamie mēneši tikpat nozīmīgi būs arī Bulgārijai, kam tie būs sarunu noslēguma posms, sagatavojoties uzņemšanai Eiropas Savienībā. Es esmu stingri pārliecināta, ka nākamajos dažos gados gan Latvijas, gan Bulgārijas centieni vainagosies panākumiem un tās kļūs par drošām, stabilām un plaukstošām Eiropas valstīm, un ka ar katru nākamo gadu draudzība un partnerattiecības starp mūsu valstīm kļūs arvien stiprākas.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Biznesa forumā Sofijā 4. decembrī:

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna Latvijas un Bulgārijas biznesa forumā Sofijā 2003. gada 4. decembrī

Godātais prezident Atanas Pavlov! Ekselences! Dāmas un kungi! Es pateicos jums visiem par ierašanos uz šo forumu un priecājos, ka tik daudzi no jums vēlas vairāk uzzināt par Latviju kā Bulgārijas ekonomiskās sadarbības partneres daudzsološajām iespējām. Es vēlos sirsnīgi pateikties šī foruma rīkotājiem par veltītajām pūlēm, lai sapulcinātu uzņēmējus no Latvijas un Bulgārijas.

Nākamajā gadā Latvijai un Bulgārijai sāksies jauns laikmets kā pilntiesīgām NATO alianses dalībvalstīm. Latvija iestāsies arī Eiropas Savienībā, un es esmu pārliecināta, ka pēc pāris gadiem arī Bulgārija kļūs par ES dalībvalsti. Man ir stingra pārliecība, ka pievienošanās šīm divām starptautiskām organizācijām labvēlīgi ietekmēs mūsu abu valstu ekonomisko izaugsmi un sekmēs stabilākas un pievilcīgākas biznesa vides izveidošanos.

Kaut gan Latvija un Bulgārija atrodas dažādos Eiropas reģionos un katra valsts — gluži dabiski — koncentrējusi uzmanību uz to, lai paplašinātu savu eksporta tirgu tuvākajās kaimiņvalstīs, ir ļoti svarīgi iemesli, lai izpētītu jaunas iespējas ekonomiskās sadarbības attīstībai starp abām mūsu valstīm.

Kad abas valstis būs spērušas vēsturiski nozīmīgu soli un iestājušās Eiropas Savienībā, tās piederēs pie kopīgas ekonomiskās telpas. Šai attīstībai būs ilglaicīga un pozitīva ietekme uz divpusējām tirdzniecības attiecībām starp Latviju un Bulgāriju, kā arī uz mūsu tirdzniecības attiecībām ar pārējo zemeslodes daļu. Ceram, ka Eiropas Savienības paplašināšanās rezultātā ne tikai palielināsies tās dalībvalstu skaits, bet pieaugs arī tās ekonomiskā varenība.

Dāmas un kungi!

Kaut gan pēc oficiālajiem statistikas datiem mūsu valstu savstarpējais tirdzniecības un investīciju apjoms vēl ir mazs, pēdējā laikā Latvija un Bulgārija ir daudz paveikusi, lai sekmētu divpusējas biznesa un ekonomiskās sadarbības paplašināšanos. Šodien šīs valstsvizītes laikā mūsu valstu valdību vadītāji parakstīja brīvās tirdzniecības un investīciju aizsardzības līgumu, kā arī līgumu par nodokļu dubultuzlikšanas novēršanu. Šodien šī kopīgā Latvijas un Bulgārijas biznesa foruma laikā Latvijas un Bulgārijas tirdzniecības un rūpniecības palātas parakstīs sadarbības līgumu, kas vēl vairāk nostiprinās ekonomiskās un tirdzniecības attiecības starp mūsu valstīm.

Rīt Sofijā vērs durvis jauns Latvijas goda konsulāts. Viena no tā galvenajām funkcijām būs sniegt informāciju par iespējām attīstīt tirdzniecības un biznesa attiecības ar Latviju. Šie svarīgie notikumi apstiprina to, ka abas puses ir ļoti ieinteresētas paplašināt sadarbību. Par Latvijas ieinteresētību padziļināt sadarbību ar Bulgāriju liecina uzņēmēju delegācijas sastāvs, kurā ietilpst pārstāvji no uzņēmumiem, kas darbojas tādos sektoros kā informācijas tehnoloģijas, farmaceitiskā rūpniecība, metāla apstrāde, tekstilrūpniecība, pārtikas rūpniecība un citi. Mūsu uzņēmēji ir ļoti ieinteresēti strādāt pie kopīgiem projektiem un veidot jaunas partnerattiecības ar Bulgārijas uzņēmumiem.

Dāmas un kungi!

Es vēlos uzsvērt, ka Latvijas valdība aktīvi izstrādā programmas Latvijas galveno ekonomikas sektoru attīstībai un jau labvēlīgā investīciju klimata uzlabošanai. Rīgai ir visas iespējas kļūt par nozīmīgu tirdzniecības, finanšu un transporta centru Ziemeļeiropā.

Pateicoties tās izdevīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam un modernajai infrastruktūrai, ārzemju investori ir koncentrējušies Rīgā, kas ir kļuvusi par bāzi darbības paplašināšanai citās vietās Latvijā, kā arī virzienā gan uz Krievijas, gan uz Eiropas Savienības tirgiem — ar 600 miljonus lielu pircēju potenciālu.

Latvijā jau ir vieni no visstraujākajiem ekonomiskās izaugsmes tempiem. 2001. gadā valsts iekšzemes kopprodukts palielinājās par 7,7 procentiem, bet pagājušajā gadā — par 6 procentiem. Latvijas ekonomiskās izaugsmes pozitīvie rādītāji ir saistīti ar nacionālās valūtas — lata, kas no jauna tika ieviests pirms desmit gadiem, — stabilitāti un ar zemajiem ikgadējās inflācijas pieauguma tempiem, kas pēdējos trijos gados nekad nav pārsnieguši trīs procentus.

Minot šos faktus, es vēlējos pievērst jūsu uzmanību tam, ka Latvijai ir ļoti lielas iespējas kā daudzsološai, stabilai un uzticamai Bulgārijas biznesa sadarbības partnerei. Ģeogrāfiskais attālums starp mums nebūt nav tik liels, jo Rīgu no Sofijas šķir mazāk nekā trīs stundu lidojums. Latvieši un bulgāri ir atvērti jaunām idejām un no pieredzes zina, ka, apvienojot spēkus, var sasniegt labus rezultātus. Es ceru, ka šis forums palīdzēs izveidot jaunas un izdevīgas partnerattiecības starp mūsu valstu uzņēmējiem un tas paliks atmiņā kā ievērojams panākums.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas