I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz cukurbietēm un lopbarības bietēm (Beta vulgaris L.) (turpmāk — bietes).

II. Sēklu kategorijas

3. Sēklas iedala šādās kategorijās:

3.1. izlases sēklas (IS);

3.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

3.3. bāzes sēklas (B);

3.4. sertificētas sēklas (C).

4. Izlases sēklas (IS) ir neliels sēklu daudzums, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Šīs sēklas iegūst un to pavairošanas shēmu nosaka selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs (turpmāk — selekcionārs).

5. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

5.1. iegūtas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

5.2. paredzētas, lai ražotu bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklas;

5.3. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;

5.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

6. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

6.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām (PB) vai arī tieši no izlases sēklām (IS);

6.2. audzētas selekcionāra uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

6.3. paredzētas, lai ražotu sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklas;

6.4. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;

6.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

7. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

7.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (B) vai, ja selekcionārs vēlas, — arī no augstākas kategorijas sēklām;

7.2. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām (C) noteiktajām prasībām;

7.3. paredzētas biešu audzēšanai;

7.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

8. Viendīgsta sēklas (D) ģenētiski ir viendīgsta sēklas.

9. Kalibrētas sēklas (E) ir sēklas, ko paredzēts izmantot precīzai rindu sējmašīnai. Tās dod tikai vienu dīgstu.

III. Sēklaudzēšanai noteiktās prasības

10. Katrs sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku šķirņu un kategoriju sēklas, ja ir iespējas nodrošināt, lai dažādu šķirņu vai kategoriju sēklas nesajauktos.

11. Šķirņu sēklaudzēšanas laukus izvieto tikai pēc piemērotiem priekšaugiem, lai saglabātu šķirnes tīrību un novērstu slimību un kaitēkļu izplatīšanos. Bietes drīkst audzēt laukā, kurā tās nav audzētas pēdējo trīs gadu laikā.

12. Minimālie attālumi starp dažādu šķirņu sēklaudzēšanas laukiem noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

13. Biešu sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais slimo augu skaits noteikts šo noteikumu 2.pielikumā. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis), Ludovika auzu (Avena ludoviciana) un karantīnas nezāļu klātbūtne.

IV. Sēklaudzēšanas lauka apskate

14. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām un noteiktu šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu, Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori veic lauku apskati.

15. Sēklaudzētājs katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikumu biešu mātes augu un sēklu lauku apskatei, kurā ietverta informācija par izsēto sēklu kvalitāti un apsēto platību.

16. Pirms lauka apskates Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem.

17. Lauka apskati veic veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības un visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību, kā arī konstatēt ar slimībām inficētos augus. Bāzes sēklām (B) lauka apskati veic divas reizes — pirmajā gadā un biešu sēklu ražošanas gadā, sertificētām sēklām (C) — tikai sēklu ražošanas gadā.

18. Ja, veicot lauka apskati vai pārbaudot izsēto sēklu dokumentus, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējumu neatbilstību vērtējamajai sēklu kategorijai, sēklu kategoriju samazina līdz atbilstošai kategorijai (noteikta šo noteikumu 3.punktā). Ja trūkumus iespējams novērst, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti.

19. Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļā vai 3.pielikumā noteiktajām prasībām, sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

V. Sēklu kvalitātes novērtēšana

20. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors sēklu kvalitātes novērtēšanai noņem paraugu no katras sagatavotās sēklu partijas.

21. Sēklu paraugu noņem no viendabīgas sēklu partijas. Ja ir pierādījumi, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, sēklu partijas novērtēšanu atsaka.

22. Sēklu partijas masa, no kuras tiek noņemts paraugs, nepārsniedz 20000 kg. Ir pieļaujama novirze 5 % apmērā no noteiktā maksimālā sēklu partijas masas lieluma. Maksimālais sēklu skaits partijā (dražētām, inkrustētām, granulētām, lentēs) var būt līdz 1000000000 (10000 vienības pa 100000 sēklām). Sēklu partijas masa kopā ar dražējuma materiālu nedrīkst pārsniegt 42000 kg (40000 kg + 5 %).

23. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 22.punktā noteikto lielumu, to sadala vairākās sēklu partijās.

24. No sēklu partijas ņem vidējo paraugu, kura masa nav mazāka par 1100 g, un to izmanto šādi:

24.1. sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai — 500 g;

24.2. sēklu pēcpārbaudei — 500 g;

24.3. sēklu mitruma un kaitēkļu invāzijas noteikšanai — 100 g (ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā).

25. Sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanas parauga atlikušo daļu uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā tik ilgi, lai pilnībā nodrošinātu parauga novērtēšanu.

26. Biešu sēklu kvalitātes prasības noteiktas šo noteikumu 4.pielikumā.

27. Ja pirmsbāzes (PB) vai bāzes (B) kategorijas sēklu partijas sēklām analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajai minimālajai sēklu dīgtspējai, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta atļaujas saņemšanas var sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju. Īpašā etiķetē norāda sēklu dīgtspēju, sēklu partijas numuru, kā arī tirgotāja uzvārdu (juridiskai personai — nosaukumu) un adresi.

VI. Sēklu saiņošana

28. Biešu sēklas tirgo iesaiņotas. Sēklu iesaiņojumus aizzīmogo vai pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklu saiņotājs garantē sēklu kvalitāti.

29. Vienā iesaiņojumā sēklas masa nepārsniedz 20 kg, bet pēc pircēja rakstiska pieprasījuma sēklas masa var būt arī lielāka. Iesaiņojuma materiālu izvēlas tā, lai nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos.

30. Nelielos iesaiņojumos viendīgsta vai kalibrētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklas nepārsniedz 100000 kamoliņu vai 2,5 kg neto masas, pārējai sēklai — 10 kg neto masas.

31. Noslēdzot sēklu iesaiņojumu, tam ārpusē piestiprina etiķeti, kuras krāsa un izmērs atbilst šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām prasībām.

VII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana

32. Etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama. Etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs. Ja sēklu iesaiņojums ir caurspīdīgs, etiķeti var ievietot tā iekšpusē, nodrošinot, lai etiķete ir salasāma. Ja netiek lietotas uzlīmējamas vai nenoplēšamas etiķetes vai zīmogojums, iesaiņojumā ievieto dokumentu (6.pielikums) etiķetes krāsā. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt.

33. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

34. Tām sēklām, kas atbilst pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu kategorijai (izņemot sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklas nelielos iesaiņojumus), iesaiņojumu etiķetē (arī atkārtoti) Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Etiķetē norādāmā informācija noteikta šo noteikumu 6.pielikumā.

35. Sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklām nelielos iesaiņojumos saiņotājs piestiprina saiņotāja etiķeti (7.pielikums).

36. Sēklas, kas nav līdz galam sertificētas, bet kas novāktas:

36.1. citā valstī un atbilst Sēklu aprites likuma prasībām, pabeidz sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un šīs nodaļas prasībām. Sēklu iesaiņojumiem piestiprina atbilstošu etiķeti un pievieno pavaddokumentu (8.pielikums);

36.2. Latvijā un ir paredzētas sertificēšanai citā valstī, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un šīs nodaļas prasībām. Sēklu iesaiņojumiem piestiprina atbilstošu etiķeti un pievieno pavaddokumentu (8.pielikums).

37. Ja sēklu partijas kvalitāte neatbilst noteiktajām prasībām un nav apliecināma ar sēklu sertifikātu, pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu kategorijas (izņemot sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklas nelielos iesaiņojumus) sēklu partijas etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

38. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām, to norāda etiķetē.

39. Ja biešu šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī sēklu dokumentācijā.

VIII. Sēklu tirdzniecība

40. Sēklu tirdzniecība atļauta pēc tam, kad tās atzītas attiecīgi par pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētām (C) sēklām.

41. Pircējs zaudē tiesības izvirzīt pretenzijas sēklu tirgotājam, ja:

41.1. iegādājies sēklas bez šiem noteikumiem atbilstošas etiķetes;

41.2. mainījis vai sabojājis sēklu iesaiņojumu;

41.3. nav ievērojis šajos noteikumos noteiktās sēklu uzglabāšanas prasības.

42. Sēklu tirgotājs pēc pircēja pieprasījuma uzrāda šo noteikumu 48.punktā minētos dokumentus, kuros norādīts to derīguma termiņš.

IX. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

43. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus un tirgotājus un izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecības.

44. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs vai tirgotājs iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā attiecīgu iesniegumu (9.pielikums) un aprakstu par sēklu sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības materiāltehnisko bāzi (turpmāk — apraksts), norādot tās piederību, kā arī sēklaudzēšanai paredzēto lauku plānus un platību (hektāros).

45. Valsts augu aizsardzības dienests 10 darbdienu laikā izvērtē iesniegto iesniegumu un aprakstu, pieņem lēmumu par sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā vai atsaka reģistrāciju. Ja pieņemts lēmums par reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, Valsts augu aizsardzības dienests sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai vairumtirgotājam izsniedz reģistrācijas apliecību (10.pielikums) un piešķir noteiktu kodu. Koda pirmās divas zīmes norāda sēklaudzētāja adresi (rajona pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes — sēklaudzētāja kārtas numuru.

46. Ja Valsts augu aizsardzības dienests saņēmis sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja rakstisku iesniegumu par izslēgšanu no reģistra vai konstatējis, ka nav ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības, un par to ir sastādīts akts, reģistrāciju anulē divu nedēļu laikā pēc iesnieguma saņemšanas vai akta sastādīšanas. Lēmumu par reģistrācijas anulēšanu sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai tirgotājam paziņo piecu darbdienu laikā.

X. Sēklu dokumentācija

47. Pamatojoties uz lauka apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētiem sēklaudzētājiem, sēklu sagatavotājiem, saiņotājiem vai tirgotājiem izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu.

48. Ja sēklu kvalitāte atbilst attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām un pirms tam ir veikta sēklaudzēšanas lauka apskate, izsniedz sēklu sertifikātu.

49. Sēklu sertifikāts (11.pielikums) ir sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments. Ja sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz pārskatu par sēklu novērtēšanas rezultātiem (12.pielikums). Sēklu sertifikātu vai minēto pārskatu izsniedz triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.

50. Ja attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām neatbilst kāds no sēklu partijas pilnā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem, kā arī ja novērtēti tikai atsevišķi rādītāji, izsniedz pārskatu par sēklu novērtēšanas rezultātiem. Pārskatā var norādīt arī sēklu kvalitātes uzlabošanas iespējas (ja tādas ir).

51. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas ir šāds:

51.1. astoņi mēneši — visām sēklām;

51.2. trīs mēneši — sēklām, kas invadētas ar ērcēm vai citiem dzīviem kaitēkļiem (sēklas, kurās ieviesušās ērces vai citi dzīvi kaitēkļi), kuri bojā sēklas to glabāšanas laikā.

52. Ja sēklu sertifikāta derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām Valsts augu aizsardzības dienests veic atkārtotu sēklu pārbaudi dīgtspējas un kaitēkļu invāzijas noteikšanai.

53. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā analīzē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu (13.pielikums), kurā norādīts jaunais sēklu sertifikāta derīguma termiņš.

54. Sēklaudzētājs un tirgotājs kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visus attiecīgās šķirnes sēklu sagatavošanas pasākumus un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (kilogramos). Sēklu īpašnieks vai tā pilnvarota persona ierakstu pareizību apliecina ar parakstu. Komerciālos darījumos nepieciešama arī norāde par pircēju.

55. Sēklu tirgotājs sēklu kvalitāti apliecina ar sēklu sertifikāta kopiju, kurā ieraksta konkrētajam pircējam pārdotās sēklas daudzumu. Ja sēklu sertifikāts ir izsniegts Valsts augu aizsardzības dienestā, sēklu tirgotājs sēklu kvalitāti apliecina ar sēklu sertifikāta kopiju. Informāciju par izsniegtajām sēklu sertifikāta kopijām sēklu tirgotājs katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā.

XI. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

56. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība, kontrollauciņos veic sēklu pēcpārbaudi.

57. Sēklu pēcpārbaudi veic saskaņā ar Sēklu aprites likuma 10.pantu.

58. Pēcpārbaudi veic valstī izaudzētām šādu kategoriju sēklām:

58.1. visām pirmsbāzes (PB) un bāzes sēklām (B);

58.2. ne mazāk kā 30 % sertificēto sēklu (C).

59. Valsts augu aizsardzības dienesta veiktās sēklu pēcpārbaudes rezultāti tiek nodoti atklātībai. Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka kāda no sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes un šķirnes tīrības prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests var anulēt attiecīgās sēklu partijas sertifikātu. Par pieņemto lēmumu Valsts augu aizsardzības dienests piecu darbdienu laikā paziņo sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai tirgotājam.

XII. Noslēguma jautājumi

60. Šo noteikumu 6.pielikuma A daļas 1.punkts un 7.pielikuma 1.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

61. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumus Nr.467 “Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 2.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2002/54/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.novembra noteikumiem Nr.646

Minimālie attālumi starp dažādu šķirņu sēklaudzēšanas laukiem

1. Minimālais attālums starp cukurbiešu un lopbarības biešu vai cita biešu (Beta vulgaris L.) tipa sēklaudzēšanas laukiem ir šāds:

1.1. ja sēj bāzes sēklas (B), — 1000 m;

1.2. ja sēj sertificētas sēklas (C), — 1000 m.

2. Minimālais attālums starp cukurbiešu sēklaudzēšanas laukiem ir šāds:

2.1. ja sēj bāzes sēklas (B), — 1000 m;

2.2. ja sēj sertificētas sēklas (C):

2.2.1. diploīdiem, kā arī tetraploīdiem cukurbiešu putekšņu avotiem — 600 m;

2.2.2. diploīdiem, kā arī diploīdiem cukurbiešu putekšņu avotiem — 300 m;

2.2.3. tetraploīdiem, kā arī tetraploīdiem cukurbiešu putekšņu avotiem — 300 m;

2.2.4. tetraploīdiem, kā arī diploīdiem cukurbiešu putekšņu avotiem — 600 m;

2.2.5. cukurbietēm, ja neizmanto vīriešu kārtas augu sterilizāciju, — 300 m;

2.2.6. pārējām sēklām, kas nav ietvertas šī pielikuma 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4. un 2.2.5.apakšpunktā, — 1000 m.

3. Minimālais attālums starp lopbarības biešu sēklaudzēšanas laukiem ir šāds:

3.1. ja sēj bāzes sēklas (B), — 1000 m;

3.2. ja sēj sertificētas sēklas (C):

3.2.1. diploīdiem, kā arī tetraploīdiem lopbarības biešu putekšņu avotiem — 600 m;

3.2.2. diploīdiem, kā arī diploīdiem lopbarības biešu putekšņu avotiem — 300 m;

3.2.3. tetraploīdiem, kā arī tetraploīdiem lopbarības biešu putekšņu avotiem — 300 m;

3.2.4. tetraploīdiem, kā arī diploīdiem lopbarības biešu putekšņu avotiem — 600 m;

3.2.5. lopbarības bietēm, ja neizmanto vīriešu kārtas augu sterilizāciju, — 300 m;

3.2.6. pārējām sēklām, kas nav ietvertas šī pielikuma 3.2.1., 3.2.2., 3.2.3., 3.2.4. un 3.2.5.apakšpunktā, — 1000 m.

4. Minimālais attālums starp biešu sēklaudzēšanas laukiem ar nezināmu diploiditāti ir 600 m. Diploiditāti par nezināmu uzskata arī tad, ja Latvijas augu šķirņu katalogā diploiditāte nav norādīta.

5. Šī pielikuma 1., 2. un 3.punktā noteiktos minimālos attālumus var neievērot, ja ir pietiekama aizsardzība pret nevēlamu svešapputi.

6. Šī pielikuma 1., 2. un 3.punktā noteiktie minimālie attālumi attiecas arī uz izolāciju no laukiem, kur tiek audzētas bietes sakņu ieguvei un balandu (Chenopodiaceae) dzimtas augi, kas zied tajā pašā laikā, kad zied sēklaudzēšanas lauki.

7. Izolācija nav nepieciešama, ja biešu sēklu laukos lieto vienu un to pašu apputeksnētāju.

Zemkopības ministrs M.Roze

2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.novembra noteikumiem Nr.646

Biešu sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais slimo augu skaits

Nr. p.k.	Slimība	Slimo augu skaits (%) .
		bāzes sēklām ne vairāk kā	sertificētām sēklām ne vairāk kā
1.	Neīstā miltrasa (Peronospora scachtii)	5	15
2.	Biešu sausā puve (Phoma betae)	5	10
3.	Sakņu bakteriālie augoņi (Xanthomonas beticola)	5	10

Zemkopības ministrs M.Roze

3.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.novembra noteikumiem Nr.646

Šķirnes tīrības prasības

Nr. p.k.	Bietes	Minimālā šķirnes tīrība (%) .
		bāzes sēklām	sertificētām sēklām
1.	Cukurbietes	99	98
2.	Lopbarības bietes	98	97

Zemkopības ministrs M.Roze

4.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.novembra noteikumiem Nr.646

Biešu sēklu kvalitātes prasības

I. Cukurbietes

1. Viendīgsta sēklas:

1.1. minimālā dīgtspēja tīrai sēklai — 80 %;

1.2. minimālā tīrība — 97 %;

1.3. citu augu sugu sēklu maksimālais piejaukums — 0,3 %;

1.4. mitruma saturs — ne vairāk kā 15,0 %;

1.5. vismaz 90 % no uzdīgušajiem kamoliņiem ir jādod viens dīgsts;

1.6. kamoliņu daudzums, kas dod trīs un vairāk dīgstu, nedrīkst pārsniegt 5 % no uzdīgušajiem kamoliņiem.

2. Kalibrētās sēklas:

2.1. minimālā dīgtspēja tīrai sēklai — 75 %;

2.2. minimālā tīrība — 97 %;

2.3. citu augu sugu sēklu maksimālais piejaukums — 0,3 %;

2.4. mitruma saturs — ne vairāk kā 15,0 %;

2.5. vismaz 70 % no uzdīgušajiem kamoliņiem ir jādod viens dīgsts;

2.6. kamoliņu daudzums, kas dod trīs un vairāk dīgstu, nedrīkst pārsniegt 5 % no uzdīgušajiem kamoliņiem.

3. Daudzdīgstu sēklas, kurām diploiditāte pārsniedz 85 %:

3.1. minimālā dīgtspēja tīrai sēklai — 73 %;

3.2. minimālā tīrība — 97 %;

3.3. citu augu sugu sēklu maksimālais piejaukums — 0,3 %;

3.4. mitruma saturs — ne vairāk kā 15,0 %.

4. Pārējās sēklas:

4.1. minimālā dīgtspēja tīrai sēklai — 68 %;

4.2. minimālā tīrība — 97 %;

4.3. citu augu sugu sēklu maksimālais piejaukums — 0,3 %;

4.4. mitruma saturs — ne vairāk kā 15,0 %.

5. Inertie piemaisījumi* nedrīkst pārsniegt:

5.1. bāzes sēklām (B) — 1,0 %;

5.2. sertificētām sēklām (C) — 0,5 %.



II. Lopbarības bietes

6. Daudzdīgstu sēklas, kurām diploiditāte pārsniedz 85 %, viendīgsta sēklas un kalibrētās sēklas:

6.1. minimālā dīgtspēja tīrai sēklai — 73 %;

6.2. minimālā tīrība — 97 %;

6.3. citu augu sugu sēklu maksimālais piejaukums — 0,3 %;

6.4. mitruma saturs — ne vairāk kā 15,0 %;

6.5. viendīgsta sēklām vismaz 90 % no uzdīgušajiem kamoliņiem ir jādod viens dīgsts;

6.6. kalibrētām sēklām:

6.6.1. kuru diploiditāte pārsniedz 85 %, vismaz 58 % no uzdīgušajiem kamoliņiem jādod viens dīgsts;

6.6.2. pārējām sēklām vismaz 63 % no uzdīgušajiem kamoliņiem jādod viens dīgsts;

6.7. viendīgsta un kalibrētām sēklām kamoliņu daudzums, kas dod trīs un vairāk dīgstu, nedrīkst pārsniegt 5 % no uzdīgušajiem kamoliņiem.

7. Pārējās sēklas:

7.1. minimālā dīgtspēja tīrai sēklai — 68 %;

7.2. minimālā tīrība — 97 %;

7.3. citu augu sugu sēklu maksimālais piejaukums — 0,3 %;

7.4. mitruma saturs — ne vairāk kā 15,0 %.

8. Inertie piemaisījumi* nedrīkst pārsniegt:

8.1. bāzes sēklām (B) — 1,0 %;

8.2. sertificētām sēklām (C) — 0,5 %.



Piezīme. *Granulētām bāzes sēklām (B) un sertificētām sēklām (C) paraugu ņem, kad tās vēl nav granulētas.

Zemkopības ministrs M.Roze

5.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.novembra noteikumiem Nr.646

Etiķetes krāsa un izmērs

1. Etiķetei ir šāda krāsa:

Nr. p.k.	Sēklu kategorija vai sēklām noteiktās prasības	Etiķetes krāsa
1.1.	izlases sēklas (IS)	violeta
1.2.	pirmsbāzes sēklas (PB)	balta ar diagonālu violetu svītru
1.3.	bāzes sēklas (B)	balta
1.4.	sertificētas sēklas (C)	zila
1.5.	sēklas ar pazeminātām prasībām vai kvalitātes rādītājiem	brūna
1.6.	sēklas, kas nav līdz galam sertificētas	pelēka

2. Etiķetes minimālie izmēri ir 110 x 67 mm.

Zemkopības ministrs M.Roze

6.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.novembra noteikumiem Nr.646

Pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu (C) sēklu (izņemot nelielus iesaiņojumus) iesaiņojuma etiķetes vai zīmogojuma un dokumenta saturs

A. Etiķetes vai zīmogojuma saturs

1. Eiropas Savienības noteikumi un standarti.

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

3. Ražotājvalsts nosaukums.

4. Ražotāja reģistrācijas numurs.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu vai kamoliņu skaits.

7. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem).

8. Šķirne (norāda latīņu burtiem) un norāde “cukurbietes” vai “lopbarības bietes”.

9. Kategorija.

10. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga noņemšanas mēnesis un gads.

11. Ja ir norādīta masa un lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu vai kamoliņu masu un kopējo masu.

12. Ja sēklas dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kura to veikusi, kā arī atzīmi “Atkārtoti novērtēts (mēnesis un gads)”. Šo informāciju var norādīt uzlīmē, kuru pielīmē oficiālajai etiķetei.

13. Norāde:

13.1. viendīgsta sēklai — “viendīgsta”;

13.2. kalibrētai sēklai — “kalibrēta”.



B. Dokumenta saturs

1. Sēklu partijas numurs.

2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem) un norāde “cukurbietes” vai “lopbarības bietes”.

4. Norāde:

4.1. viendīgsta sēklai — “viendīgsta”;

4.2. kalibrētai sēklai — “kalibrēta”.

Zemkopības ministrs M.Roze

7.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.novembra noteikumiem Nr.646

Saiņotāja etiķetes vai zīmogojuma saturs nelieliem sēklu iesaiņojumiem

1. Norāde “Neliels Eiropas Savienības iesaiņojums”.

2. Saiņotāja (fiziskas vai juridiskas personas) vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese.

3. Oficiāli piešķirtais sērijas numurs.

4. Institūcija, kas piešķīrusi sērijas numuru, un valsts nosaukums vai tās abreviatūra.

5. Atsauces numurs, ja oficiālais sērijas numurs nedod iespēju identificēt partiju.

6. Suga (norāda latīņu burtiem) un norāde “cukurbietes” vai “lopbarības bietes”.

7. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

8. Kategorija.

9. Neto vai bruto sēklu masa vai tīro sēklu vai kamoliņu skaits.

10. Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu vai kamoliņu masu un kopējo masu.

11. Norāde:

11.1. viendīgsta sēklai — “viendīgsta”;

11.2. kalibrētai sēklai — “kalibrēta”.

Zemkopības ministrs M.Roze

8.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.novembra noteikumiem Nr.646

Etiķetes un pavaddokumenta saturs sēklai, kas nav līdz galam sertificēta

A. Etiķetes saturs

1. Par lauku apskati atbildīgā iestāde un valsts.

2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem) un norāde “cukurbietes” vai “lopbarības bietes”.

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

4. Kategorija.

5. Lauka vai sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa.

7. Norāde “Sēkla nav līdz galam sertificēta”.



B. Pavaddokumenta saturs

1. Iestāde, kas izdevusi pavaddokumentu.

2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem) un norāde “cukurbietes” vai “lopbarības bietes”.

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

4. Kategorija.

5. Izsētās sēklas partijas numurs un valsts vai valstis, kas sertificēja sēklu.

6. Lauka vai sēklu partijas numurs.

7. Platība sēklu partijas saražošanai.

8. Novāktais sēklas daudzums un iesaiņojumu skaits.

9. Tā dokumenta numurs un nosaukums, kas apstiprina sēklaudzēšanas prasību izpildi.

10. Citas ziņas (piemēram, sēklas pagaidu analīžu rezultāti).

Zemkopības ministrs M.Roze

9.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.novembra noteikumiem Nr.646

Iesnieguma saturs personas iekļaušanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā

1. Personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs, reģistrācijas numurs komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā.

2. Darbības veids, ar kuru paredzēts nodarboties.

3. Ražotņu, noliktavu, veikalu un citu tirdzniecības vietu adrese (atrašanās vieta).

Zemkopības ministrs M.Roze

10.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.novembra noteikumiem Nr.646

Reģistrācijas apliecības saturs

1. Institūcija, kas izsniegusi reģistrācijas apliecību.

2. Reģistrācijas apliecības numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai sēklu tirgotāja nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā.

4. Reģistrētais darbības veids.

5. Reģistrācijas kods.

6. Apliecības izsniegšanas datums, izsniedzēja paraksts un zīmogs.

Zemkopības ministrs M.Roze

11.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.novembra noteikumiem Nr.646

Sēklu sertifikāta saturs

A. Aizpilda sertificētājinstitūcija

1. Sertificētājinstitūcija.

2. Sēklu sertifikāta numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un kods.

4. Suga, šķirne, kategorija.

5. Partijas numurs, masa (kg), saiņojuma vienību skaits.

6. Lauka apskates protokola numurs un datums.

7. Sēklu parauga noņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kura veica pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%), mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu sugu augu sēklas.

13. Vējauzu, Ludovika auzu un karantīnas nezāļu klātbūtne.

14. Kaitēkļu invāzija.

15. Sklerociji, melnplaukas (%).

16. 1000 sēklu masa (g).

17. Atzinums par sēklas kvalitatīvo rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

18. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš.

19. Sertifikāta izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, zīmogs.



B. Aizpilda pārdevējs

1. Sēklas pircēja saimniecības nosaukums un adrese.

2. Pārdotās sēklas masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.

3. Pārdevēja vārds, uzvārds, datums, zīmogs.

Zemkopības ministrs M.Roze

12.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.novembra noteikumiem Nr.646

Pārskata par sēklu novērtēšanas rezultātiem saturs

1. Institūcija, kas izsniegusi pārskatu.

2. Pārskata numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un kods.

4. Suga, šķirne, kategorija.

5. Sēklas partijas numurs, masa (kg), saiņojuma vienību skaits.

6. Lauka apskates protokola numurs un datums.

7. Sēklu parauga ņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kura veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%), mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu sugu augu sēklas.

13. Vējauzu, Ludovika auzu un karantīnas nezāļu klātbūtne.

14. Kaitēkļu invāzija.

15. Sklerociji, melnplaukas (%).

16. 1000 sēklu masa (g).

17. Norāde par neatbilstību šo noteikumu prasībām un priekšlikumi sēklu kvalitātes uzlabošanai.

18. Sēklu novērtēšanas rezultātu izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, zīmogs.

Zemkopības ministrs M.Roze

13.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 11.novembra noteikumiem Nr.646

Sēklu sertifikāta pielikuma saturs

1. Sertificētājinstitūcija.

2. Pielikuma numurs.

3. Sēklu sertifikāta numurs un datums.

4. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un kods.

5. Suga, šķirne un kategorija.

6. Partijas numurs, masa (kg), saiņojuma vienību skaits.

7. Lauka apskates protokola numurs un datums.

8. Sēklu parauga ņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

9. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

10. Dīgtspēja (%).

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Kaitēkļu invāzija.

13. Atzinums par sēklu kvalitatīvo rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

14. Sertifikāta derīguma termiņš.

15. Pielikuma izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, zīmogs.

Zemkopības ministrs M.Roze