Par “dzimtenes nodevēju ģimenes locekļiem” pēc Lielā terora

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Emma Ābele — dzimusi 1884.gadā Valmieras apriņķa Bauņu pagastā, strādāja par bērnu sanatorijas saimniecības māsu, dzīvoja Maskavas apgabala Barvikas stacijā. Arestēta 1937.gada 27.novembrī. Apsūdzēta par spiegošanu un kontrrevolucionāru propagandu. PSRS IeTK un PSRS prokurora komisija — t.s. divnieks — 1938.gada 5.janvārī piesprieda nāvessodu. Nošauta 1938.gada 7.februārī.

Antoņina Bērziņa — dzimusi 1886.gadā Rīgā, strādāja PSRS Zinātņu akadēmijas bibliotēkā, dzīvoja Maskavā. Arestēta 1937.gada 12.decembrī. Apsūdzēta par piedalīšanos kontrrevolucionārā teroristiskā organizācijā. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda nāvessodu. Nošauta 1938.gada 26.aprīlī.

Jevgeņija Jegorova-Liepiņa — dzimusi 1892.gadā Valmieras apriņķī, Rūjienā. Strādāja par Vissavienības arodbiedrību Centrālās padomes sekretāri, dzīvoja Maskavā. Arestēta 1937.gada 10.decembrī. Apsūdzēta par piedalīšanos pretpadomju diversantu-teroristu organizācijā. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1938.gada 8.aprīlī piesprieda nāvessodu. Nošauta 1938. gada 8.aprīlī.

Maija Karlsone — dzimusi 1892.gadā Ventspils apriņķa Dundagas pagastā, strādāja “Intūrista” sūdzību un reklamāciju daļā, dzīvoja Maskavā. Apsūdzēta par piedalīšanos kontrrevolucionārā teroristu organizācijā. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1938.gada 10.janvārī piesprieda nāvessodu. Nošauta 1938.gada 10.janvārī.

Milda Prāmnieka — dzimusi 1904.gadā Rīgā, konditorejas fabrikas direktore, dzīvoja Doņeckas apgabala Staļino ciematā. Arestēta 1938.gada 15.aprīlī. Apsūdzēta par piedalīšanos kontrrevolucionārā teroristu organizācijā. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1938.gada 26.augustā piesprieda nāvessodu. Nošauta 1938.gada 26.augustā. 1938.gada 3.februārī nošautas Elizabete Andersone, Velta Asfalte, Irma Balode, Elza Bebre, Lidija Bērziņa, Zelma Boksberga, Vera Brēmane, Lilija Brikmane, Lidija Daugule, Ida Eglīte...

Apsūdzētas dažādos noziegumos, latviešu sievietes nošāva arī citos datumos. Lielā terora inkvizitori nekādu žēlastību nepazina ne pret nepatiesi apsūdzētajiem vīriem, ne pret viņu sievām un bērniem. Viņi tika pasludināti par “dzimtenes nodevēju ģimenes locekļiem” un dažādos veidos represēti. Sievietes parasti ar PSRS IeTK Sevišķās apspriedes lēmumiem nosūtīja uz labošanas darbu nometnēm, bet bērnus — uz bērnu namiem. Gados vecākos t.s. sociāli bīstamos bērnus arī nosūtīja uz speciālajām nometnēm vai kolonijām. Daudzi represēto latviešu bērni bērnu namos, nometnēs un kolonijās bija spiesti zaudēt savu tautību, dzimto vārdu un uzvārdu, kā arī jebkādus sakarus ar saviem tuviniekiem.

“Dzimtenes nodevēju” sievām arī pēc 5 — 8 gadu soda izciešanas atgriezties brīvībā neizdevās. Atsaucoties uz dažādām PSRS IeTK slepenām pavēlēm un direktīvām, viņas ieslodzījuma nometnēs tika turētas arī pēc soda termiņa beigšanās. Arī šajā noziedzīgajā patvaļā IeTK iestādes stingri ievēroja nacionālās pazīmes — uz latviešu tautības “dzimtenes nodevēju” sievām netika attiecināti pastāvošie likumi par atbrīvošanu. Atbrīvošanas ierobežojumi viņām tika atcelti tikai 1946.gadā.

 

Izvilkums no PSRS iekšlietu tautas komisāra 1937.gada 15.augusta operatīvās pavēles Nr.00486

Iekšlietu tautas komisāra

operatīvā pavēle Nr.00486

1937.gada 15.augustā

 

(..) Arestu un kratīšanas veikšana

(..) 4) Ir jāarestē sievas, kuras ar notiesāto viņa aresta brīdī sastāv juridiskā vai faktiskā laulībā.

Jāarestē arī sievas, kaut arī notiesātā aresta brīdī viņas ir šķirtas, taču:

a) saistītas ar notiesātā kontrrevolucionāro darbību;

b) slēpa notiesāto;

c) zināja par notiesātā kontrrevolucionāro darbību, taču par to attiecīgajiem varas orgāniem nepaziņoja.

(..) 8) Pēc kratīšanas izdarīšanas notiesāto arestētās sievas tiek konvojētas uz cietumu. Vienlaikus zemāk norādītā kārtībā tiek izvesti arī bērni. (..)

 

Lietu izskatīšana un soda mēri

11) Sevišķā apspriede izskata lietas par notiesāto dzimtenes nodevēju sievām un tiem viņu bērniem, kuri ir vecāki par 15 gadiem, kuri ir sociāli bīstami un spējīgi veikt pretpadomju darbības.

12) Notiesāto dzimtenes nodevēju sievas ir jāiesloga nometnēs uz laiku, kas ir atkarīgs no sociālās bīstamības pakāpes, bet ne mazāk kā uz 5 — 8 gadiem.

13) Notiesāto sociāli bīstamie bērni, atkarībā no viņu vecuma, bīstamības pakāpes un labošanās iespējas, ir jāiesloga nometnēs vai IeTK labošanas darbu kolonijās vai jānosūta uz republiku Tautas izglītības komisariāta īpašā režīma bērnu namiem. (..)

 

Spriedumu izpildīšanas kārtība

16) Sevišķās apspriedes notiesātās dzimtenes nodevēju sievas soda izciešanai tiek nosūtītas uz Temņikovas labošanas darbu nometnes speciālo nodaļu (..)

 

Notiesāto bērnu izvietošana

19) Visus pēc notiesāšanas palikušos bērnus bāreņus izvietot:

a) bērnus vecumā no 1—1,5 gadiem un līdz trijiem pilniem gadiem — republiku Veselības aizsardzības tautas komisariāta bērnu namos un mazbērnu novietnēs pēc notiesātā dzīvesvietas;

b) bērnus vecumā no 3 pilniem gadiem un līdz 15 gadiem — citu republiku, novadu un apgabalu tautas izglītības komisariātu bērnu namos (saskaņā ar noteikto dislokāciju) un ārpus Maskavas, Ļeņingradas, Kijevas, Tbilisi, Minskas, piejūras un pierobežas pilsētām. (..)

 

Sagatavošanās bērnu pieņemšanai un sadalei

24) Katrā pilsētā, kurā tiek veikta operācija, tiek speciāli iekārtoti:

a) pieņemšanas — sadales punkti, uz kuriem tūdaļ tiek nogādāti bērni pēc viņu māšu aresta un no kurienes pēc tam bērnus nosūtīs uz bērnu namiem;

b) speciāli tiek organizētas un iekārtotas telpas, kurās līdz IeTK Sevišķās apspriedes lēmumiem tiks turēti sociāli bīstamie bērni.

Augstāk minētajiem bērniem tiek izmantoti, kur tādi atrodas, IeTK darba koloniju nodaļu bērnu pieņemšanas punkti. (..)

 

Notiesāto bērnu novērošana

33) Novērošana par notiesāto bērnu politisko noskaņojumu, viņu mācību un audzināšanas dzīvi tiek uzdota republiku iekšlietu tautas komisāriem, IeTK novadu un pārvalžu priekšniekiem.

 

Atskaitīšanās

34) Par operācijas gaitu man ziņot 3 dienu ziņojumos pa telefonu. Par visiem ekscesiem un ārkārtējiem notikumiem — nekavējoties.

35) Jau notiesāto dzimtenes nodevēju sievu represēšanas operāciju pabeigt līdz š.g. 25. oktobrim.

36) Turpmāk visas atmaskoto dzimtenes nodevēju, labējo trockistu spiegu sievas arestēt vienlaikus ar vīriem, vadoties pēc tās kārtības, kāda ir noteikta šajā pavēlē. (..)

Сборник законодательных и нормативных актов о репрессиях и реабилитации жертв политических репрессий. Москва, 1993.г., стр. 86, 87, 88, 89, 90, 91, 93.  Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no PSRS iekšlietu tautas komisāra

un PSRS prokurora 1941. gada 22. jūnija direktīvas

PSRS iekšlietu tautas komisāra un

PSRS prokurora direktīva Nr. 221

Visiem republiku iekšlietu tautas komisāriem,

IeTK novadu, apgabalu pārvalžu priekšniekiem,

IeTK labošanas darbu nometņu priekšniekiem,

IeTK nometņu operatīvo daļu priekšniekiem.

Republiku, novadu un apgabalu prokuroriem

un labošanas darbu nometņu prokuroriem 1941. gada 22. jūnijā

 

Pavēlam:

1. Pārtraukt kontrrevolucionāru, bandītu, recidīvistu un citu bīstamu noziedznieku atbrīvošanu no nometnēm, cietumiem un kolonijām.

2. Minētos ieslodzītos, kā arī poļu kontingentus, vāciešus un citu valstu pavalstniekus sakoncentrēt stingri apsargājamās zonās, pārtraukt viņu izmantošanu darbos bez konvoja. (..)

3. Ieslodzītos, par kuriem ir materiāli par viņu pretpadomju darbību, arestēt. (..)

6. Aizliegt jebkādu ieslodzīto saraksti (..).

Сборник законодательных и нормативных актов., стр. 158. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no PSRS iekšlietu tautas komisāra

un PSRS prokurora 1942. gada 29. aprīļa direktīvas

PSRS iekšlietu tautas komisāra un

PSRS prokurora direktīva Nr. 185

1942. gada 29. aprīlī

 

Izmainot PSRS IeTK un PSRS Prokuratūras 1941. gada 22. jūnija direktīvu Nr. 221, pavēlam:

1. Ieslodzītos, kuri ir izcietuši sodu un kuri ir aizturēti nometnēs, cietumos un kolonijās saskaņā ar 1941. gada 22. jūnija direktīvu Nr. 221, no ieslodzījuma atbrīvot, izņemot notiesātos par nodevību, teroru, spiegošanu, diversijām, trockistus, labējos un bandītus, viņiem paziņojot, ka viņi ieslodzījumā ir atstāti līdz kara beigām.

2. Visus sodu izcietušos ieslodzītos, kurus atbrīvos saskaņā ar šīs direktīvas 1. punktu, atstāt darbam IeTK nometnēs brīva līguma strādnieka stāvoklī, bez tiesībām izbraukt līdz kara beigām un piestiprinot nometnes — celtniecības darbu reģioniem. (..)

Сборник законодательных и нормативных актов., стр. 159. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no PSRS IeTK un Prokuratūras norādījuma

PSRS IeTK un Prokuratūras norādījums

Nr. 194/17/11692/s

1942. gada 7. maijā

Sakarā ar pieprasījumiem no vietām par PSRS IeTK un Prokuratūras 1942. gada 29. aprīļa direktīvu Nr. 185 tiek paskaidrots:

1. Uz tiem ieslodzītajiem, kuru atbrīvošana no ieslodzījuma vietām tika aizturēta ar PSRS IeTK un Prokuratūras 1941. gada 22. jūnija direktīvu Nr. 221 pēc tautības: vāciešiem, itāļiem, somiem, rumāņiem, ungāriem, bulgāriem, latviešiem, igauņiem, lietuviešiem (..), kuri notiesāti par kontrrevolucionāriem noziegumiem, direktīva Nr. 185 neattiecas.* (..)

Сборник законодательных и нормативных актов., стр. 160. Tulkojums no krievu valodas

*Tas nozīmēja, ka Lielā terora gados represētie latvieši, kuriem tika piespriests ieslodzījums gulaga nometnēs, arī pēc soda termiņa izbeigšanās tika paturēti ieslodzījuma vietās

 

 

PSRS prokurora paziņojums Noras Sukutes lietā

Latvijas PSR Augstākās Padomes Slepeni, Nr.2/0575

Prezidija priekšsēdētājam PSR Savienības prokurors

profesoram A.Kirhenšteinam 1944. g. 5. janvārī

Atbildot uz 1943.g. 14.X Nr.499

 

Pēc materiāliem, kuri ir saņemti no Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija, ir pārbaudīta notiesātās Noras Augusta meitas Sukutes lieta un pamats, lai pārskatītu tiesas lēmumu viņas lietā, nav atrasts. Sakarā ar to lēmums, ar kuru N.A.Sukute ir notiesāta, ir atstāts spēkā.

K.Goršeņins*

LVA, 290.f., 1.s.apr., 14.l., 31.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Gan 1940. – 1941. gadā, gan arī Otrā pasaules kara gados daudzi Lielā terora gados represētie latvieši rakstīja lūgumus LPSR Augstākajai Padomei pārskatīt viņu apsūdzības lietas. Šie lūgumi parasti tika pārsūtīti PSRS Prokuratūrai, PSRS Iekšlietu Tautas komisariātam vai kādai citai PSRS centrālajai iestādei. Atbildes no tām bija stipri vienveidīgas — “Notiesāts pareizi. Pamata lietas pārskatīšanai nav.”

 

 

Mildas Birkenfeldes lūgums

noskaidrot 1938. gadā arestētās māsas atrašanās vietu

LPSR Augstākās Padomes Prezidijam no Mildas Kriša meitas Birkenfeldes,

LPSR Augstākās padomes deputātes,

 

Iesniegums

Sakarā ar manu lūgumu par manas māsas Kristīnes Krišjāņa meitas Birkenfeldes atbrīvošanu lūdzu noskaidrot viņas atrašanās vietu.

Viņa ir dzimusi Latvijā, Valmieras apriņķī, 1901. gada 8. janvārī. Latviete. Arestēta 1938. gada sākumā. IeTK Sevišķā apspriede viņu notiesāja uz 5 gadiem. Līdz arestam viņa strādāja par agronomi Maskavas apgabala Istras rajona 1. Istras MTS.

Lai pārskatītu viņas lietu, 1941. gada sākumā viņa no nometnes Arhangeļskas apgabalā bija izsaukta uz Maskavu un līdz kara sākumam atradās Butirku cietumā. Pēc kara sākuma man par viņu vairs nekādu ziņu nav.

1944. gada 29. janvārī M.Birkenfelde

LVA, 290.f., 1.s.apr., 14.l., 63.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja A.Kirhenšteina lūgums noskaidrot

K.Birkenfeldes atrašanās vietu

Slepeni, Nr.61

PSR Savienības valsts drošības Maskava, 1944.g. “...” janvāris*

tautas komisāram biedram Sarkanais laukums Nr.3,

V.N.Merkulovam Galvenā universālveikala ēka, 80.

 

1938. gada sākumā IeTK orgāni arestēja un uz 5 gadiem notiesāja pilsoni Kristīni Krišjāņa meitu Birkenfeldi, dzimušu 1901. gadā, latvieti. Līdz aresta brīdim pilsone Birkenfelde strādāja par agronomi Maskavas apgabala Istras rajona 1. Istras MTS.

Lūdzu Jūsu rīkojumu tautas komisariāta attiecīgām daļām paziņot man pilsones Kristīnes Krišjāņa meitas Birkenfeldes tagadējo atrašanās vietu un kāda apsūdzība viņai tika uzrādīta.

PSR Savienības Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs

Profesors Dr. A.Kirhenšteins

LVA, 290.f., 1.s.apr., 14.l., 62.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

*Nosūtīts 1944.g. 1.02.

 

 

PSRS Valsts drošības tautas komisariāta atbilde K.Birkenfeldes lietā

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Pilnīgi slepeni,

priekšsēdētāja vietniekam (tā tekstā — J.R.) Nr.11/15 – 7012

Prof. Dr. Kirhenšteinam PSRS Valsts drošības

Sarkanais laukums Nr.3, tautas komisariāts

Galvenā universālveikala ēka “A” daļa Personīgi

1944. gada 1. februārī

 

Uz Jūsu 1944. gada 1. februāra vēstuli Nr.61 uz PSR Savienības Valsts drošības tautas komisāra biedra Merkulova vārda paziņoju, ka Kristīni Krišjāņa meitu Birkenfeldi PSRS IeTK Sevišķā apspriede 1938. gada 2.VI par kontrrevolucionāru darbību notiesāja ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē uz 5 gadiem.

K.K.Birkenfelde atrodas ieslodzījumā IeTK nometnēs.

PSRS VDTK “A” daļas priekšnieks Gercovskis*

LVA, 290.f., 1.s.apr., 14.l., 56.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Kā redzams no šī dokumenta, precīza K.Birkenfeldes ieslodzījuma vieta netika atklāta pat PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietniekam, kas tolaik bija A.Kirhenšteins

 

 

PSRS prokurora vietnieka izziņa

par Martas Krustiņsones notiesāšanu

Latvijas PSR Augstākās Padomes Slepeni, Nr.13/4296s

Prezidija priekšsēdētājam PSRS prokurora vietnieks

Prof. A.Kirhenšteinam 1944. gada 29. martā

 

Atbildot uz 1944. gada 9. februāra Nr.88 Martu Mārtiņa meitu Krustiņsoni PSRS IeTK Sevišķā apspriede par piedalīšanos kontrrevolucionārajā organizācijā notiesāja ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē.

Ar lietā savāktajiem pierādījumiem Krustiņsone atmaskota viņai izvirzītajā apsūdzībā.

Pamata lietas pārskatīšanai nav. Krustiņsones iesniegums ir atstāts bez apmierināšanas, par ko viņai ir paziņots.

PSR Savienības prokurora vietnieks,

justīcijas 1. klases valsts padomnieks Šahovskojs

LVA, 290.f., 1.s.apr., 20.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Turpmāk vēl