Biodīzeļdegviela Latvijā tagad un turpmāk

Dr. habil. chem., prof. Emīlija Gudriniece, LZA akadēmiķe, – “Latvijas Vēstnesim”

Sabiedrībā arvien biežāk runājam par biodīzeļdegvielu, tās nozīmi autotransportā un draudzīgām attiecībām ar vidi.

Par biodīzeļdegvielas izmantošanas iespējām Latvijā Rīgas Tehniskajā universitātē eļļas pētījumu grupa sāka darbu jau 1995. gadā. Pēc pētījumiem radās doma arī par tās rūpniecisku ražošanu. Un tā 2001. gadā SIA “Delta Rīga” Naukšēnos sāka biodīzeļdegvielas ražošanu no rapšu eļļas un metanola sārma klātbūtnē. Šī rūpnīca gan pagaidām ražo tikai 2500 t biodīzeļdegvielas gadā. Saprotams, tas ir niecīgs daudzums, lai apmierinātu Latvijas vajadzības, nerunājot par eksporta iespējām. Un tomēr – tas ir pamatots sākums.

Daudzās valstīs, sevišķi tur, kur naftas nav, biodīzeļdegvielas meklējumi sākās jau ap 1985. gadu. Izrādījās, ka biodīzeļdegvielas ražošanai noder biomasa, kas satur dažādas taukvielas. Šim nolūkam galvenokārt izmanto augu eļļas kā viegli pieejamu un atjaunojamu izejvielu. Vidusjūras valstīs (Itālijā, Grieķijā, Dienvidfrancijā) biodīzeļdegvielu ražo no sojas un saulespuķu eļļas, Vācijā, Austrijā, Čehijā, Somijā – no rapšu eļļas. Latvijā biodīzeļdegvielas tehnoloģija izstrādāta no rapšu eļļas. Kāpēc? Tāpēc ka rapsis pie mums labi aug. J.Vašaks un U.Pērsis savā grāmatā “Ziemas rapša audzēšanas darba burtnīca” (Daugavpils, 2003) lasītājus sīki iepazīstina ar rapša audzēšanu Latvijas apstākļos. 2000. gadā pasaulē saražoja 25 miljonus t sojas eļļas (22%), 22 miljonus t palmu eļļas (19%) un 14 miljonus t rapšu eļļas (12 %). Pēc ķīmiskā sastāva mūsdienās ražotā rapšu eļļa ir tuva olīveļļai. Tā ir vienlīdz laba pārtikas vajadzībām un biodīzeļdegvielas ražošanai. Ņemot vērā, ka rapsis ir labs eļļas augs (sēklas satur 40–45% eļļas), tā audzēšana paver iespējas gan eksportam, gan vietējam patēriņam.

Rapšu eļļas izmantošana pārtikā, liekas, Latvijā ir atrisināta. Vairākas ražotnes (SIA “Iecavnieks”, SIA “Naukšēni”, dažas zemnieku saimniecības u.c.) iegūst labu rapšu eļļu pārtikai. Tomēr rapšu eļļas izmantošana biodegvielas ražošanai mūsu valstī saskaras ar daudzām nesaprotamām grūtībām. Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) izstrādāta un aprobēta SIA “Delta Rīga” Naukšēnos biodīzeļdegvielas (rapšu eļļas metilesteru – RME –un rapšu eļļas etilesteru – REE) ražošanas tehnoloģija, izstrādāti tehniskie noteikumi saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem. Šķiet, paveikts galvenais, lai biodīzeļdegvielai pavērtos zaļais ceļš. Arī Ministru kabineta Komiteja atzīst biodīzeļdegvielas ražošanu Latvijā kā prioritāru, bet Standartizācijas tehniskā komiteja ar neuzticību raugās uz izstrādātajiem standartiem.

Kas tad ir biodīzeļdegviela? To iegūst no taukvielām tā sauktajā pāresterificēšanas procesā ar spirtiem, galvenokārt metilspirtu vai etilspirtu sārmu klātbūtnē. Iegūšanas procesā rodas augstāko taukskābju metilesteri (FAME – fatty acid methylesters) vai augstāko taukskābju etilesteri (FAEE – fatty acid ethylesters), kas nosaukti par biodīzeļdegvielu (saīsināti biodīzelis), un tos izlieto kā alternatīvu fosilajai motordegvielai dīzeļdzinējos. Ražošanas procesā rodas arī glicerīns, tam ir liela praktiska nozīme dažādās tautsaimniecības nozarēs.

Biodīzeļdegvielu, ja tā iegūta no rapšu eļļas, saīsināti apzīmē RME (no rapšu eļļas iegūts metilesteris) vai REE (no rapšu eļļas iegūts etilesteris). Pasaulē, arī Latvijā, pašlaik ražo RME kā lētāko un vieglāk realizējamo tehnoloģisko procesu. Ja Latvijā sāktu ražot lētu bioetanolu, to varētu izmantot REE ražošanai. Biodīzeļdegvielu lieto gan pašu par sevi (100% BioDD), gan maisījumos ar parasto dīzeļdegvielu. Tā jaucas ar fosīlo dīzeļdegvielu jebkurās attiecībās. Biodīzeļdegvielas (RME) daudzumu maisījumā ar fosilo nosaka attiecīgās valsts valdības direktīvas, piemēram, Vācijā lieto 100BioDD, Francijā – 20BioDD, Čehijā – 31-36BioDD. Latvijā pagaidām maisījuma koncentrācija nav noteikta. Mēs iesakām Latvijā lietot 35 % maisījumu. Šādam maisījumam ir tā priekšrocība, ka pie 30% maisījuma (30% RME + 70% fosilā dīzeļdegviela) ir robeža, kad strauji sāk palielināties degvielas bioloģiskās sadalīšanās process. Jāpiezīmē, ka 100BioDD augsnē, ūdeņos u.c. bioloģiski pilnīgi sadalās 21 dienā, 35% maisījums – 25 līdz 35 dienās. RME un tā maisījums ar fosīlo dīzeļdegvielu ir dabai draudzīga dīzeļdegviela, turklāt iegūstama no atjaunojamiem resursiem (augu eļļām, dažādām citām taukvielām, arī atstrādātām). Pagaidām biodīzeļdegvielas ražošanu valstis subsidē. Un tomēr tajās valstīs (Vācijā, Austrijā, Čehijā, Francijā), kur naftas produkti jāimportē, biodīzeļdegvielas cenas ir zemākas. Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvas 2003/30/EK (2003. gada 8. maijs) 22. punktā teikts: “Biodegvielu ražošanas un izmantošanas veicināšana varētu dot zināmu ieguldījumu, lai samazinātu atkarību no enerģijas importa un siltumnīcas efektu radošo gāzu emisijas. Turklāt biodegvielas var lietot gan tīrā veidā, gan maisījumos esošajos transporta līdzekļos, izmantojot esošo transporta līdzekļu degvielas sadales sistēmu. Biodegvielas jaukšana ar fosilajām degvielām var veicināt cenu pazemināšanos Kopienas izplatīšanas sistēmā.” Turpat, 24. punktā, atzīmēts: “Jāveicina zinātniskie pētījumi un tehnoloģiju izstrāde biodegvielu noturības jomā (vai nozarē)”.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai būs jārisina biodegvielas, tajā skaitā arī biodīzeļdegvielas, problēmas. Jau līdz 2005. gada 31. decembrim dalībvalstīm tirgū jānodrošina 2% biodegvielu un citu atjaunojamo degvielu daudzums no visa benzīna un dīzeļdegvielas, bet līdz 2010. gada 31. decembrim – jau 5,75%. Termiņi nav gari, laiks steidzas ātri, bet darba ir daudz, lai direktīvas izpildītu.

No enerģētiskā viedokļa biodīzeļdegvielas (RME vai REE) ražošana ir attaisnojama un lietderīga, jo izmanto ne tikai sēklas, bet arī blakusproduktus (spraukumus, glicerīnu). Ziedošais rapšu lauks bitēm noder par ienesīgu avotu medus vākšanai. Visu ņemot vērā, biodīzeļdegvielas (RME) enerģētiskās efektivitātes koeficients rapšu sēklām ir 3,47, kamēr kviešu graudiem – 1,10. RME ražošanas izmaksas varētu būt Ls/l 0,25 un tā vairumtirdzniecības cena – Ls/l 0,33.

Biodīzeļdegvielas iegūšana Latvijā ļaus samazināt fosilās dīzeļdegvielas importu, kas savukārt palielinās saimniecisko rosību valstī. Biodegvielas ražošanas procesā rodas vērtīgi blakusprodukti, kas var aizvietot samērā dārgo un ne katrreiz vērtīgo lopbarības proteīna importu.

Biodīzeļdegvielas iegūšanas blakusprodukti palielinās lauksaimniecības un rūpniecības produkcijas ražošanas apjomu, samazinās fosilās dīzeļdegvielas un citu tautsaimniecībā svarīgu produktu (lopbarības proteīnu, glicerīna, taukskābju, emulgatoru u.c.) importu.

Biodīzeļdegvielas lietošana transportā, bet perspektīvā arī par kurināmo, uzlabos vides kvalitāti, netiks piesārņoti ūdeņi, zeme, gaiss, kas savukārt stiprinās cilvēku veselību. Tiks samazināts “siltumnīcas efekts”, dzinēju izmešos samazināsies sēra un slāpekļa oksīdu daudzums.

Latvijas Nacionālās biodegvielas ražošanas un izmantošanas programmas ietvaros jārisina augstvērtīgas izejvielas (rapšu sēklu) iegūšana pietiekamā daudzumā, jaunu modernu kalšu būve, audzēšanas tehnoloģijas (arī labāko šķirņu) izvēle, subsīdiju piešķiršana rapšu audzētājiem un biodīzeļdegvielas ražotājiem. Pasaulē pašlaik gadā ražo ~ 0,8 miljonus tonnu biodegvielas. 2006. gadā paredzēts ražot 5 miljonus tonnu. To ražošanu ES paredz finansēt, piešķirot 1,25 miljardus eiro. 83% no ražotās biodegvielas ir rapšu eļļas taukskābju metilesteri (RME).

Latvijas Nacionālajā programmā par biodegvielu ražošanu un izmantošanu tiek prognozēts apsēt ar rapšiem 87000 ha, no tiem plāno iegūt 174 000 t rapšu sēklu un 60000 t biodīzeļdegvielas (RME), varbūt arī REE (rapšu eļļas etilesterus).

Biodīzeļdegvielas ražošanā un izmantošanā svarīga loma ir zinīgiem speciālistiem. Žēl, ka ne vidējās, ne augstākajās mācību iestādēs nav priekšlikumu šā interesantā, tautsaimniecībā svarīgā un perspektīvā darba jomā.

Jau atzīmēju, ka citur biodīzeļdegvielas ražošanu subsidē valsts. Tas būtu jādara arī pie mums. Latvijā jāveicina eļļas augu audzēšana, pārstrāde un eļļas izmantošana biodegvielas ražošanai. Lai Latvijas eļļas augu un sēklu pārstrādātāji varētu sekmīgi konkurēt pasaules tirgū, jāturpina sniegt atbalstu un jāpalielina kompensācijas maksājumu kopējais finansiālais apjoms.

Biodīzeļdegvielas ražošana un izmantošana Latvijā veicinās tās konkurētspēju ekoloģiski tīras degvielas izmantošanā un nodrošinās ES obligāto (indikatīvo) prasību savlaicīgu izpildi.