Vakar, 9. decembrī, Ministru kabineta sēdē

Pieņemts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Narkoloģijas centrs” reorganizāciju un Narkoloģijas valsts aģentūras izveidošanu”.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu uzdots ar 2003.gada 15.decembri uzsākt Veselības ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Narkoloģijas centrs” reorganizāciju un līdz 2004.gada 1.februārim izveidot Narkoloģijas valsts aģentūru. Noteikts, ka aģentūra ir uzņēmuma funkciju, saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.

Narkotiku informācijas un narkoloģijas valsts aģentūra ir Veselības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir sniegt: valsts pārvaldes institūcijām informatīvu atbalstu atkarības vielu izplatības un lietošanas mazināšanas politikas veidošanā un īstenošanā; Veselības ministrijai metodisku un organizatorisku atbalstu atkarības vielu lietošanas mazināšanas politikas veidošanā un īstenošanā; atkarības slimniekiem ārstniecisku palīdzību.

Aģentūra veic šādas galvenās funkcijas: veido un attīsta narkotiku, alkohola un tabakas nacionālo starpnozaru informācijas un monitoringa sistēmu un koordinē tās darbību; vada narkotiku, alkohola un citu atkarību samazināšanas valsts programmu īstenošanu; veic narkotisko un psihotropo vielu un alkohola ietekmes ekspertīzi; izstrādā metodiskus ieteikumus atkarības slimnieku ārstēšanai un diagnostikai; sniedz ambulatoro un stacionāro narkoloģisko palīdzību.

Veselības ministrijai uzdots līdz 2004.gada 1.martam iesniegt Valsts kancelejā saskaņošanai aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijas projektu.

Pieņemti noteikumi “Upju baseinu apgabala konsultatīvās padomes nolikums”.

Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikts, ka ūdeņu aizsardzības pasākumi jāplāno un jāīsteno nevis administratīvajās, bet upju sateces baseinu teritorijās. Lai atvieglotu šo platību apsaimniekošanu un pārvaldi, likumā ir noteikti četri upju baseinu apgabali – Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas. Par galveno likumā izvirzīto uzdevumu uzskatāma prasība līdz 2015. gada beigām nodrošināt visu virszemes un pazemes ūdeņu labu kvalitāti. Šo mērķu sasniegšanai līdz 2009. gada beigām katram apgabalam jāizstrādā apsaimniekošanas plāns un pasākumu programma šī plāna izpildei, kas būs jāņem vērā, izstrādājot attiecīgā reģiona, rajona vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai to grozījumus. Likums nosaka, ka apsaimniekošanas plānu izstrādē plaši jāiesaista sabiedrība; arī to īstenošanā būs jāpiedalās lielākajai daļai upju baseinu apgabala iedzīvotāju.

Lai vadītu un koordinētu šo darbu un lai nodrošinātu aktīvu sabiedrības līdzdalību jau darba sākumposmā, Ūdens apsaimniekošanas likums paredz katrā no četriem minētajiem apgabaliem izveidot pārvaldes sistēmu, ko veidos divi elementi — upju baseinu pārvaldes un konsultatīvās padomes. Konsultatīvajā padomē darbosies attiecīgā apgabala teritorijā strādājošo pašvaldību, nevalstisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju pārstāvji. Tās uzdevums būs koordinēt apgabala apsaimniekošanu, nodrošināt, lai ceļā uz labas ūdens kvalitātes sasniegšanu tiek ievērotas dažādu grupu intereses, palīdzēt upju baseinu pārvaldēm, kā arī ūdens resursu apsaimniekotājiem un lietotājiem novērtēt ūdeņu stāvokli un plānot darbību tuvākā un tālākā laika posmā.

Upju baseinu apgabala konsultatīvā padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, kā arī uzņēmēju (komersantu) un citu interešu grupu intereses jautājumos, kas saistīti ar vides kvalitātes mērķu sasniegšanu attiecīgajā apgabalā. Padomei ir šādas funkcijas: upju baseinu apsaimniekošanas plāna un pasākumu programmas izstrādes gaitā izvērtēt minētos dokumentus un to atbilstību sabiedrības interesēm, kā arī sniegt Valsts ģeoloģijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai (upju baseinu pārvaldei) attiecīgu atzinumu un ieteikumus plāna un programmas turpmākai virzībai;

Padomei ir vēl šādas funkcijas:izvērtēt upju baseinu pārvaldes sagatavotos priekšlikumus par programmas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un sniegt pārvaldei attiecīgu atzinumu; sniegt atzinumu par programmā iekļauto pasākumu īstenošanas prioritātēm finanšu un citu resursu piesaistīšanā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.

Zemesgrāmatu likuma 107.panta ceturtajā daļā noteikts, ka par šā likuma 45.pantā minēto atzīmju nostiprināšanu, kā arī par informācijas saņemšanu no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas no kancelejas nodevas ir atbrīvojama Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar Prokuratūras likumu prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabala prokuratūras, rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras un specializētās prokuratūras. Ņemot vērā to, ka Latvijas Kriminālprocesa 175.pantā noteiktā prasības nodrošinājuma procesuālā līdzekļa “aresta uzlikšana mantai” piemērošana krimināllietās ir jāveic ne tikai Ģenerālprokuratūrai, bet arī jebkurai citai prokuratūras iestādei, Zemesgrāmatu likuma 107.panta ceturtajā daļā vārds “Ģenerālprokuratūra” jāaizstāj ar vārdu “prokuratūra”.

Šobrīd, saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu, valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs ir Tieslietu ministrija, kā arī tā nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas organizatorisko un tehnisko uzturēšanu.

2003.gada 28.augustā tika apstiprināta Tiesu administrācijas koncepcija, kas paredz, ka ar 2004.gada 1.janvāri darbu sāks jauna Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde – Tiesu administrācija. Grozījums likumā nosaka, ka ar 2004.gada 1.aprīli Tiesu administrācija pārņems valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcijas un saistības no Tieslietu ministrijas.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumos Nr.265 “Pasta noteikumi””.

Grozījumi noteikumos satur prasības pasta pakalpojumu sniegšanas jomā, tas ir sekundārais dokuments Pasta likumam un Eiropas Savienības Direktīvām 97/67/EC un 2002/39/EC. Ar šiem Pasta noteikumu grozījumiem tiks precizēti pasta sūtījumu izmēru, iepakojuma, apmaksas un apzīmēšanas nosacījumi, aizliegta “re—mailing” izmantošana, ieviesta bezskaidras naudas norēķinu iespēja, precizēti abonentu kastīšu lietošanas nosacījumi, likvidēta pieraksta nepieciešamība pasē, lai identificētu ierakstīta pasta sūtījuma saņēmēja ģimenes locekli, kā arī tiks ieviestas vispārējo pasta pakalpojumu kvalitātes prasības. Vispārējo pasta pakalpojumu kvalitātes prasību noteikšana ir nepieciešama abu iepriekšminēto ES direktīvu ieviešanai, kā arī radīs atklātus, kontrolējamus un viegli uztveramus vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanas nosacījumus.

Pieņemti “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai”, kuri nosaka garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.

Garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 18 latu mēnesī. Pašvaldība, kurā persona reģistrējusi savu dzīvesvietu, ir tiesīga noteikt citu garantēto minimālo ienākumu līmeni, bet ne zemāku par šajos noteikumos noteikto ienākumu līmeni.

Ģimenei izmaksājamā pabalsta maksimālais apmērs garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir trīskāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas noteikts uz 2004.gada 1.janvāri.

Ģimenēm ar bērniem, kurās visi darbspējīgie ģimenes locekļi pilda līdzdarbības pienākumus, pašvaldība ir tiesīga izmaksāt pabalstu, kura apmērs pārsniedz šajos noteikumos minēto ierobežojumu.

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumos Nr.260 “Liftu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi””.

Grozījumi noteikumos ir nepieciešami, lai precizētu liftu veidus, uz kuriem noteikumi attiecas, precizētu prasības lifta tehnisko pārbaužu un apkopes veikšanai, pasažieru evakuācijai no bojāta lifta kabīnes, kā arī noteiktu pārejas periodu prasībām, kas attiecas uz lietošanā esošiem liftiem un to sastāvdaļām, kurām nepieciešams remonts vai rekonstrukcija.

Pieņemti “Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām”, kuri nosaka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju nacionālo plānojumu.

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorija ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, kas neatkarīgi no īpašumu robežām veido nedalītu zemes nogabalu (nogabalā ieskaitāmi pašvaldību, uzņēmumu un māju ceļi un ūdenstilpes ar platību līdz 1 ha), kuru norobežo lauksaimniecībā neizmantojamās zemes, tai skaitā meža zemes, ūdensteces, valsts autoceļi un dzelzceļš, un kas atbilst abiem šiem nosacījumiem: nogabala zemes kvalitātes novērtējums nav zemāks par 60 ballēm šajos noteikumos noteikto pašvaldību teritorijās vai par 50 ballēm – pārējo pagastu un novadu teritorijās, kā arī pilsētu lauku teritorijās; nogabala platība nav mazāka par 50 ha.

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas ir: šajos noteikumos minētie lauksaimniecības polderi saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem; šajos noteikumos minētās lauksaimniecības zinātniskās pētniecības, izmēģinājumu uzņēmumu un lauksaimniecības izglītības centru teritorijas saskaņā ar zemesgrāmatas datiem.

Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas nenosaka: pilsētās; aizsargjoslās gar galvenajiem valsts autoceļiem, 1. un 2.šķiras valsts autoceļiem un dzelzceļiem.

Prasības lauksaimniecības zemju izmantošanai nosaka likums “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”. Prasības nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju transformācijai nosaka Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumi Nr.385 “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas nosacījumi un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtība”.

Noteikts, ka rajona pašvaldība kopīgi ar vietējām pašvaldībām, izstrādājot rajona teritorijas plānojumu, nosaka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju zemes nogabalus atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.423 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem” noteiktajam teritorijas plānojuma mērogam un šajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar Valsts zemes dienesta augsnes kartēšanas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvās vērtēšanas materiāliem.

Ja nav spēkā esoša rajona teritorijas plānojuma, nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju zemes nogabalus atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.423 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem” noteiktajam teritorijas plānojuma mērogam un noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar Valsts zemes dienesta augsnes kartēšanas un lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvās vērtēšanas materiāliem pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka vietējā pašvaldība kopīgi ar rajona padomi un blakus esošajām pašvaldībām.

Izstrādājot plānošanas reģiona, rajona vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai detālplānojumu, tajā atbilstoši plānojuma līmenim attēlo nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju zemes nogabalus. Nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas attēlo saskaņā ar Zemkopības ministrijas rīcībā esošo informāciju.

Plānošanas reģiona attīstības padomes, rajona padomes un vietējo pašvaldību domes (padomes) 18 mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās veic nepieciešamos grozījumus attiecīgajos teritoriju plānojumos.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.492 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos””.

Noteikumi tiek papildināti ar nosacījumu, ka izglītības iestādes vadītāja funkcijas izglītojamo drošības jautājumos ir: iesniegt pieteikumus un paziņojumus pašvaldības policijai vai Valsts policijai, ja ir saņemta informācija vai rodas pamatotas aizdomas par alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, lietošanu, glabāšanu, realizēšanu, kā arī pamudināšanu tās lietot izglītības iestādē vai tās teritorijā.

Noteikumi papildināti, nosakot, ka iekšējās kārtības noteikumi nosaka: alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu iegādāšanās, lietošanas, glabāšanas un realizēšanas aizliegumu izglītības iestādē un tās teritorijā.

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.februāri.

Pieņemti “Noteikumi par iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijām un tiesībām”, kuri nosaka iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijas un tiesības, kā arī tiem izvirzāmās prasības. Noteikumi neattiecas uz Aizsardzības ministrijas padotībā esošajām iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Dienestam ir šādas funkcijas: veikt ugunsgrēku profilakses pasākumus; kontrolēt, kā tiek ievēroti iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības lēmumi, rīkojumi un instrukcijas ugunsdrošības jautājumos; sekot, lai iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības objektos tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības, kā arī izpildītas valsts ugunsdrošības uzraudzības pārbaužu aktos noteiktās prasības; informēt iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības vadītāju par ugunsdrošības stāvokli attiecīgās iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības objektos un teritorijā un sniegt priekšlikumus ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanai; uzturēt gatavībā iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības objektos un teritorijā dienesta ugunsdzēsības un glābšanas tehniku, speciālo aprīkojumu un inventāru, kā arī pārbaudīt ugunsgrēku novēršanas, atklāšanas un dzēšanas ierīces; organizēt iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības objektos teorētiskās un praktiskās nodarbības un mācības ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos; ja iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības objektos vai teritorijā draud izcelties ugunsgrēks (avārija) vai ir apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, par to nekavējoties ziņot attiecīgās iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības vadītājam un organizēt ugunsgrēka (avārijas) cēloņu novēršanu; ja iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības objektos vai teritorijā ir izcēlies ugunsgrēks vai notikusi avārija, par to nekavējoties ziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības vadītājam, kā arī organizēt ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbus; pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma atbilstoši iespējām sniegt minētajam dienestam palīdzību ugunsgrēka dzēšanā, glābšanas darbos un avārijas seku likvidēšanā arī ārpus attiecīgās iestādes, organizācijas, komercsabiedrības vai pašvaldības teritorijas.

Ja objekts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību un ugunsdzēsību ir atzīts par sprādzienbīstamu, ugunsbīstamu vai īpaši svarīgu, dienestam ir šāds minimālais ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas daudzums: ugunsdzēsības automobilis (ja objektā vienlaikus var uzglabāt ugunsbīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kuru kopējais daudzums ir līdz 100 tūkstošiem tonnu, sprādzienbīstamas gāzes – vairāk par 100 tūkstošiem kubikmetru (normālos apstākļos normālā spiedienā), kā arī īpaši svarīgā objektā); divi ugunsdzēsības automobiļi (ja objektā vienlaikus uzglabā ugunsbīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kuru kopējais daudzums ir no 100 tūkstošiem līdz 500 tūkstošiem tonnu); trīs ugunsdzēsības automobiļi (ja objektā vienlaikus uzglabā ugunsbīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kuru kopējais daudzums ir vairāk par 500 tūkstošiem tonnu); ugunsdzēsības vilciens (dzelzceļa stacijā vai dzelzceļa infrastruktūras objektā). Dienesta darbinieku skaitu aprēķina, pamatojoties uz tā rīcībā esošās ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas vienību skaitu vienā dežūras maiņā, ņemot vērā, ka ir nepieciešami pieci darbinieki uz vienu ugunsdzēsības automobili un pieci darbinieki uz vienu ugunsdzēsības vilcienu.

Noteikts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, veicot valsts ugunsdrošības uzraudzību, pārbauda dienesta atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””.

Grozījumi likumā paredz noteikt, ka Valsts policija ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša iestāde. Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde.

Noteikts, ka Pašvaldības policija ir pašvaldības izveidota pastarpinātas pārvaldes iestāde. Pašvaldības policijas funkcionālo pārraudzību īsteno Valsts policija.

Noteikts, ka policijas darbiniekiem ir aizliegts apvienoties arodbiedrībās.

Grozījumi likumā nosaka, ka policijas darbinieka izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību persona var apstrīdēt administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”.

Grozījumi paredz papildināt likumu, nosakot, ka: obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, ir pilsoņa pase vai personas apliecība un šī norma stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī; obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas nepilsonim, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, ir nepilsoņa pase vai personas apliecība un šī norma stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. Pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas Latvijas pilsoņa pienākums ir saņemt pilsoņa pasi vai personas apliecību, kā arī Latvijas nepilsoņa pienākums ir saņemt nepilsoņa pasi vai personas apliecību.

Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Republikas pievienošanās dienas Eiropas Savienībai un Eiropas nedēļas pasākumu organizēšanas uzraudzības komiteju”.

Lai nodrošinātu sekmīgu pievienošanās dienas Eiropas Savienībai atzīmēšanu, kā arī visas Eiropas nedēļas norisi Latvijā 2004.gada maijā, tiek izveidota pasākumu organizēšanas uzraudzības komiteja. Par uzraudzības komitejas priekšsēdētāju iecelta ārlietu ministre Sandra Kalniete.

Uzraudzības komitejai uzdots izstrādāt un komitejas priekšsēdētājam līdz 2004. gada 1. februārim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā svētku pasākumu plānu un finansējuma tāmi.

Noteikts, ka Uzraudzības komitejas priekšsēdētājam ir tiesības pasākumu sagatavošanā un organizēšanā pieaicināt ekspertus, speciālistus no nevalstiskām organizācijām, kā arī izveidot uzraudzības komitejas apakškomitejas.

Pieņem rīkojumu “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”.

Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, privatizācijai nodoti šādi valsts īpašuma objekti: ēku komplekss “Valsts augu aizsardzības stacija” Rīgas rajona Carnikavas pagastā; trīs ēkas Balvos, Stacijas ielā 4; nekustamais īpašums – zemesgabals 1205 m2 platībā un trīs ēkas – Valkā, Smilšu ielā 35a; Jaungulbenes arodvidusskolas ēku komplekss “Cūku kūts” Gulbenes rajona Jaungulbenes pagastā; kaltes ēka, artēziskā aka un tām piekrītošais zemesgabals Valkas rajona Smiltenes pagastā, Jaunbilskā; fermas ēka Valkas rajona Smiltenes pagastā, Jaunbilskā; nekustamais īpašums – zemesgabals 918 m2 platībā un administratīvā ēka – Ludzā, Pētera Miglinīka ielā 40; ēka Ludzā, Pētera Miglinīka ielā 40.

Noteikts, ka minētās ēkas pārdot par naudu, bet minētos zemesgabalus privatizēt par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.587 “Noteikumi par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību, privatizējot vai atsavinot valsts un pašvaldību zemi pilsētās un lauku apvidos” noteiktajai attiecībai.

Valsts institūcijām, kuru pārziņā atrodas šajā rīkojumā minētie valsts nekustamā īpašuma objekti, uzdots likumā noteiktajā kārtībā nodot un Privatizācijas aģentūrai pārņemt tos savā valdījumā, sastādīt attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus un pievienot tiem valsts institūciju rīcībā esošās attiecīgo valsts īpašuma objektu denacionalizācijas lietas.

Izskatīts jautājums par valsts atbalstu Žanim Lipkem un ebreju glābējiem veltītam piemineklim.

Nolemts no Finanšu ministrijas 2004. gada valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt Finanšu ministrijai 10 000 latu pārskaitīšanai Latvijas ebreju glābēju piemiņas iemūžināšanas fondam (pēc tā nodibināšanas) ar Žanim Lipkem un ebreju glābējiem veltītā pieminekļa uzstādīšanu saistītiem izdevumiem.

2003.gada maijā ir izveidota sabiedriska komisija, kuras mērķis ir Žaņa Lipkes pieminekļa uzstādīšana un visu citu Latvijas iedzīvotāju, kuri Otrā pasaules kara laikā glāba ebreju dzīvības, piemiņas iemūžināšana. Latvijas Valsts prezidente ir šīs komisijas patronese. Komisijā ir iekļauti Latvijas ebreju kopienas pārstāvji, kā arī Rīgas domes deputāts D.Īvāns, “Aldara” prezidents V.Gavrilovs, mākslinieks A.Kronbergs, ASV dzīvojošie Latvijas ebreji, kā arī citas personas.

Komisijas dalībnieki plāno izveidot Latvijas ebreju glābēju piemiņas iemūžināšanas fondu un reģistrēt sabiedrisku organizāciju projekta īstenošanai. Plānots izsludināt starptautisku konkursu arhitektiem un tēlniekiem, izdot latviešu un angļu valodā grāmatu par Žani Lipki un citiem glābējiem. Kopējie projekta izdevumi paredzami 150 000 latu, un tos komisija plāno iegūt no Rīgas domes, ārzemju ziedotājiem un privātiem ziedotājiem Latvijā. Rīgas ebreju kopiena ir izteikusi gatavību piešķirt tās īpašumā esošo zemes gabalu Rīgā, Gogoļa ielā, vēsturiskās sinagogas atrašanās vietā, kur 2005.gada sākumā paredzēts atklāt pieminekli.

Latvijas valsts ieguldījumu 10 000 latu vērtībā paredzēts izlietot starptautiska konkursa rīkošanai, prēmiju pasniegšanai uzvarētājiem un pieminekļa izgatavošanas izdevumiem.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas dalību Starptautiskajā holokausta darba grupā”.

Lai nodrošinātu un veicinātu Latvijas valsts un nevalstisko organizāciju sadarbību ar starptautiskajiem partneriem holokausta izglītības, pētniecības un piemiņas jomā, akceptēta Latvijas dalība Starptautiskajā holokausta darba grupā.

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Teikmanis ir pilnvarots par Latvijas valdības pārstāvi darba grupā. Latvijas valdības pārstāvis: koordinē valsts institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbību ar darba grupu; koordinē Latvijas rīcības plāna “Holokausts: piemiņa, pētniecība un izglītība Latvijā” izstrādi reizi divos gados; divas reizes gadā sasauc Latvijas rīcības plānā iekļautajos projektos iesaistīto valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvju sanāksmi, lai koordinētu Latvijas rīcības plāna izpildi; reizi gadā iesniedz Ministru kabinetā informāciju par Latvijas rīcības plāna izpildi un sadarbību ar darba grupu.

Ārlietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots veikt nepieciešamos nacionālās koordinācijas pasākumus sadarbībai ar darba grupu.

Latvijas dalības iemaksu Starptautiskajā holokausta darba grupā 2004. gadam Ārlietu ministrija sedz no ministrijas budžeta līdzekļiem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments