Pēc 2003.gada 4.decembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija): Šodien daudz izskatāmo likumprojektu vidū tika skatīts arī likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, kas šodien Saeimā tika skatīts otrajā lasījumā, jo būtībā tas skar vai arī nākotnē varētu skart ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Ar šo likumu tiek piedāvāta esošās daudzpartiju finansēšanas sistēmas sagraušana, bet nekas jauns vietā piedāvāts netiek. Tikai tiek piedāvāta aizliegšana, samazināšana, novēršana, iznīcināšana un dažādu citu ierobežojošu vai represīvu vārdu un terminu lietošana, ar ko ir raksturīgi un slaveni jaunie laiki. Daudzi jaunie aizliegumi, kas ir stipri mākslīgi un nedabīgi radīti, protams, var radīt nākotnē vēlmi dažādos veidos tos apiet. Šie grozījumi politisko partiju organizāciju finansēšanas likumā iezīmē ceļu uz tā saucamo melno kasu sistēmu, kad politiskās organizācijas, lai izdzīvotu, būs spiestas vākt neoficiālus ziedojumus. Es domāju, ka nākotnē mēs redzēsim vēl ne vienu vien diezgan bēdīgu notikumu — ne tikai tādu, kāds pavisam nesen bija saistīts ar ziedojumiem Zaļo un Zemnieku savienībai.

Tautas partija uzskata, ka no valsts un sabiedrības interešu viedokļa vissvarīgākā ir atklātība, caurspīdīgums, godīgums un likumība. Tā vietā, lai politiskajām partijām aizliegtu vispār ziedot no uzņēmumiem, firmām, proti, no juridiskām personām, vai uzliktu stingrus ierobežojumus fiziskām personām, kas vēlas ziedot politiskām partijām, ir nepieciešama stingra gan finanšu, gan dokumentāla kontrole, kuru var un vajag nodrošināt ar pavisam savādākiem mērķiem. Un šis likums ir un varētu būt izdevīgs diviem spēkiem, arī tiem, kuri ir pie varas un visādā veidā var izmantot varas resursus un savu augsto amatu piedāvāto publicitāti, proti, Ministru prezidentam un ministriem. Otrkārt, šis likums ir izdevīgs tādām partijām, kas skaitliski ir nelielas.

Tautas partija ir ar plaši sazarotu nodaļu tīklu — 26 nodaļas visā Latvijā — un samērā lieliem legāliem izdevumiem sakarā ar to, ka šīs nodaļas jāuztur. Tautas partiju šis politiskais piedāvājums neapmierina.

Vēl gribētu pieminēt, ka tas varētu ietekmēt nākotnē ikvienu Latvijas iedzīvotāju — Ministru prezidenta piedāvājums pāriet uz politisko partiju finansēšanas sistēmu, kuru finansē no valsts budžeta. Tātad — no katra cilvēka nodokļiem.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”): Šodien Saeima pieņēma ļoti svarīgu lēmumu par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā līdz nākamā gada oktobrim. Tas bija ļoti svarīgs un nopietns lēmums, jo saistās ar mūsu valsts drošības interesēm, kā arī ar mūsu karavīru dzīvību jautājumiem.

Es gribētu uzsvērt, ka šis lēmums tika pieņemts Latvijas, mūsu valsts, un mūsu pašu interesēs — tas netika pieņemts citu interesēs.

Kādēļ? Pirmkārt, es gribētu uzsvērt, ka ar šo lēmumu mēs dodam un turpinām dot savu ieguldījumu kolektīvajai drošībai. Mēs esam nolēmuši iesaistīties NATO organizācijā, kas ir kolektīvās drošības organizācija. Mēs nevaram lūgt palīdzību tikai no citiem, mums jādod arī sava artava kopējām operācijām. Ir svarīgi paturēt mūsu sabiedroto, īpaši Amerikas Savienoto Valstu, atbalstu. To varētu raksturot kā apdrošināšanu pret to, ka mēs nekad vairs nenonāksim tādā situācijā, kādā Latvija bija 1939. vai 1940.gadā, kad mēs stāvējām vieni un nebija neviens, kas toreiz Latvijai palīdz.

Es gribētu uzsvērt, ka mūsu karavīri Irākā savu darbu ir veikuši ļoti profesionāli un par to no mūsu sabiedroto puses attiecīgi ir arī novērtēti.

Varbūt otrs iemesls, kādēļ šis lēmums ir tik svarīgs, bija pārbaudīt koalīcijas noturīgumu. Mēs netiktu uztverti kā nopietni sabiedrotie, ja šajā brīdī, kad Irākā ir zināmas grūtības, mēs pagrieztu muguru šai situācijai un aizietu no tās projām. Ir svarīgi atbalstīt draugus ne tikai vieglos brīžos, bet arī tad, kad iet grūtāk.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka tas bija ļoti svarīgs lēmums un tas tika pieņemts mūsu valsts, mūsu cilvēku un karavīru labad. Tas bija mūsu interesēs pieņemt šādu lēmumu, un koalīcija un frakcija “Jaunais laiks” par to balsoja.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Es gribētu komentēt četrus likumprojektus no mūsu šīsdienas darba kārtības.

Mūsu frakcijas deputāti noraidīja un nenodeva komisijām kreiso deputātu piedāvātos grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Mūsuprāt, tas bija mēģinājums pašvaldības atbrīvot no atbildības par trūcīgajiem īrniekiem, pārliekot rūpes uz namu īpašniekiem. Iepriekšējo desmit gadu pieredze mums ir parādījusi, ka bez municipālajiem dzīvokļiem šī problēma nav atrisināma un bez pašvaldību līdzdalības šie jautājumi paliks tādā pašā stadijā vai ieies vēl dziļāk purvā.

Otrais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par kompensācijas izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu””. Mūsuprāt, tas ir Ministru kabineta piedāvājums vienkāršākā un korektākā veidā kompensēt naudā padomju varas atņemtos īpašumus izsūtītajiem Latvijas pilsoņiem.

Trešais likumprojekts — “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Šis likumprojekts ir nopietns solis problēmas risināšanai, ar kuru esam saskārušies un kura ir diezgan izgaismota arī presē. Šeit mēs negribam piekrist Tautas partijas traktējumam. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā, un vēl ir laiks līdz 9.decembrim iesniegt priekšlikumus arī trešajam lasījumam.

Šodien 2.lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Valsts apbalvojumu likums”. Diemžēl problēma ir dziļāka, nekā varētu likties. Šeit ir pretruna starp deklarāciju par Latvijas okupāciju un līdzšinējo praksi piešķirt augstāko valsts apbalvojumu komjaunatnes, kompartijas un bijušajiem padomju varas funkcionāriem. Lielākā mērā nekā pretošanās kustības dalībniekiem, nekā tiem, kas ir piedalījušies neatkarības atjaunošanā. Mūsu deputātu grupas, Augstākās padomes bijušo deputātu grupas, priekšlikums bija Atzinības krustu piešķirt tikai tiem cilvēkiem, kas nav kalpojuši okupācijas varas struktūrās, nav sadarbojušies ar okupācijas režīmu. Šis ir ļoti sāpīgs un ļoti smags jautājums. Bet šeit mums vēl ir laiks līdz gada beigām meklēt risinājumu un likumprojekta trešajam lasījumam varbūt piedāvāt citu variantu.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Saeima šodien līdz nākamā gada oktobrim pagarināja Latvijas karavīru mandātu Irākā to līdzdalībai miera nodrošināšanas spēkos, kur galvenā nozīme nav tik daudz mūsu militāro spēku nozīmei, cik politiskajai gribai piedalīties kā nākošai NATO dalībvalstij, darboties pietiekami profesionāli, kā arī uzturēt pietiekami korektas attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem, kas nav mazsvarīgi.

Mūsu frakcijas deputāte Anna Seile arī aktīvi piedalīsies, lai iniciētu valdības likumprojektu par kompensācijas izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām, kas atvieglos šī jautājuma risināšanu. Cerams, ka Saeima to tuvākā mēneša laikā arī pieņems.

Šodien otrajā lasījumā izskatījām likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Nevaru piekrist Tautas partijas pārstāvju iepriekš sacītajam, jo skaidrs ir tas, ka partiju vēlēšanu izdevumi, kas ir kļuvuši nesamērīgi, jāierobežo. Bet nevar liegt partijām uzturēt savus birojus, maksāt par komunālajiem pakalpojumiem, maksāt algas un sociālo nodokli, kas, protams, būtu jādara. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tiek ierobežota tikai juridisko personu iespēja ziedot, galvenokārt tāpēc, ka viena fiziska persona var stāvēt aiz daudzām juridiskajām personām. Bet fiziskajām personām izmainās tas, ka stingrāk tiks kontrolēta to ienākumu legalitāte un lielākas pilnvaras tiks dotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pārbaudīt iepriekšējo gadu izdevumus. Likums prasīs no biroja ātrāk publicēt pilnu atzinumu par deklarāciju pārbaudi, kas šogad, kā mēs redzam, ir ievilkusies pārmērīgi ilgi; arī šobrīd vēl nav pilnīgas skaidrības. Un publicēt informāciju par visām politiskajām partijām, kas iesniegušas deklarācijas, reizē, lai būtu iespēja salīdzināt, kas, kādā veidā ievērojis likumu un kas ne.

Juridiskā komisija atbalstīja manu un mūsu frakcijas priekšlikumu pagarināt iespēju tiesai izskatīt vēl 10 gadus sadarbību ar Valsts drošības komiteju, kas vajadzīga gan valsts iestādēm, lai šo lietu pierādītu, gan arī vienai otrai personai, kas grib attaisnoties no tā, ka tiek nepatiesi apsūdzēta šādā sadarbībā.

Mūsu frakcija iesniedza arī vairākus priekšlikumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam, tai skaitā līdzīgus ierobežojumus, kas liedz kandidēt tām pašām personām uz Eiropas Parlamentu, kurām šādas tiesības arī nav uz Saeimas vēlēšanām, tātad valsts drošības iestāžu, okupācijas laika iestāžu štata darbiniekiem, kā arī personām, kas aktīvi darbojušās organizācijās, kuras aizliegtas par pretvalstisku darbību pēc 1991.gada janvāra notikumiem.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Gribējām pievērst citu frakciju deputātu uzmanību tai dramatiskajai situācijai, kurā tagad atrodas denacionalizēto namu īrnieki. Esošā likuma par denacionalizēto namu telpu īri redakcijā ir paredzēts, ka no 2005.gada 1.janvāra namu īpašnieki varēs pacelt īres maksu šajos namos un dzīvokļos neierobežoti. Tas nozīmē, ka jebkuru īrnieku ar šo paaugstinātās īres maksas palīdzību varēs izlikt no dzīvokļa.

Diemžēl pēdējos desmit gados ne valsts, ne pašvaldība nav pievērsusi uzmanību šai mūsu iedzīvotāju kategorijai. Es uzskatu, ka ar denacionalizēto namu īrniekiem valsts rīkojās ļoti negodīgi, jo šie cilvēki nebija iestājušies privatizēt savus dzīvokļus par sertifikātiem, neskatoties uz to, ka viņi desmitiem gadu ilgi dzīvoja, remontēja, uzturēja šos dzīvokļus. Likuma spēkā esošā redakcija paredz, ka pēc gada viņiem visiem, ja, piemēram, nama īpašnieks pacels īres maksu, jāpamet savi dzīvokļi.

Bet ko mēs tagad redzam? Mēs redzam, ka tagad, it īpaši Rīgā, ir lēto dzīvokļu deficīts. Un šā deficīta dēļ daudzi cilvēki būs spiesti īrēt savus dzīvokļus brīvajā tirgū, bet brīvajā tirgū ir ļoti augstas īres cenas. Protams, ka tagad pašvaldība sāk būvēt municipālās mājas, bet diemžēl šo jauno municipālo dzīvokļu skaits ir nepietiekams.

Kāda ir mūsu likumprojekta būtība? Mēs piedāvājam atlikt īres griestu atbrīvošanu līdz 2008.gadam.

Otrs mūsu priekšlikums — panākt, lai namu īpašnieki nevarētu izmantot kapitālo remontu kā iemeslu, lai atbrīvotos no saviem īrniekiem. Mēs gribējām panākt to, lai likumprojektā būtu ierakstīts, ka kapitālremonta gadījumā namīpašnieks ierāda īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo platību.

Man liekas, ka pats galvenais bija ar šo likumprojektu uzlikt pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt koncepciju, kā valsts un pašvaldība risinās šo sasāpējušo jautājumu. Diemžēl mūsu likumprojekts tika noraidīts. Es domāju, ka cīņa turpināsies. Gribu vērst denacionalizēto namu īrnieku uzmanību — esiet aktīvi, vēršaties pie šīm partijām, cilvēkiem, un ceru, ka mēs panāksim to, lai jūsu tiesības tiktu ievērotas.

S.Fjodorovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija): Šodien Saeimas plenārsēde kļuva ievērojama ar to, ka valdošais deputātu vairākums nobalsoja par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijās Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā”. Tautas pārstāvji vēlreiz uz vienu gadu akceptēja kāda no latviešu tautas dēliem iespēju atgriezties dzimtenē cinka zārkā.

Protams, ka Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti balsoja pret. Par citu pieeju nevarēja būt pat runas. Var tikai apbrīnot, ar kādu cinismu pie varas esošie politiķi atļaujas uzskatīt tautu un savu uzskatu pretiniekus par aprobežotiem plānprātiņiem. Viņi laikam arī paši sev iestāsta, ka Latvijas karavīru misija šajā tālajā, pēc ģeogrāfijas, ticības un dzīvesveida absolūti svešajā zemē ir īstenojamā miera misija.

Tagad mēs likumprojekta virsrakstā neaizmirstam uzsvērt vārdus “Apvienoto Nāciju Organizācija”, bet kur bija atsaukšanās par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi toreiz, kad pret tās gribu Amerika ar rupju spēku ielauzās svešas, patstāvīgas valsts teritorijā un nogalināja, slepkavoja savas kārtības ievešanas vārdā. Mūsu valdības vadītājs un Saeima gandrīz paši pirmie metās šo agresiju atbalstīt, pakļaut Latviju un tās cilvēkus musulmaņu lāstiem un reāliem terorisma draudiem.

Kam īsti mūsu kungi grib iestāstīt, ka Irākā būs cīņa par demokrātiju, nevis par naftas avotu sagrābšanu? Par to šodien bija arī īsti pateikts, ka meklēja ķīmiskos ieročus, bet atrada naftu. Tagad pat ir neērti klausīties, kā tie paši varas vīri, kas no televizora ekrāna toreiz deklarēja, ka Latvija vienkārši nedrīkstot neatbalstīt šajā vēsturiskajā brīdī Ameriku, sāk jau taisnoties, lietojot tādus terminus kā “Amerika ievārīja putru”, “karo Amerika, latvieši nodrošina kārtību”, “ASV intervence Irākā” un tā tālāk. Vai jārunā par Ameriku? Bet par jums, kungi, par Latviju? Tagad, kad Latvijā uz katra stūra skan ironisks jautājums — “Kas ir latviešu karavīri Irākā — atbrīvotāji vai okupanti?” — Latvijas likumdevēji un valdības pārstāvji joprojām tēlo spītīgu sievu no latviešu folkloras, kura, dīķa āliņģī iegrūsta līdz ausīm, joprojām burbuļo savu sakāmo, un apklusināt viņu varēs vien nāve.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija): Pirmais un vienīgais jautājums, kuru man gribētos šodien komentēt, ir karš Irākā.

Tautas saskaņas partija uzskata, ka Latvijas ārpolitikas pamatmērķis ir Latvijas valsts drošība. Un līdz ar to mēs esam kategoriski pret Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību Irākas okupācijā. Tieši otrādi — mēs atbalstām stabilas attiecības ar visām mūsu kaimiņvalstīm un Eiropas Savienību. Tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai Latvija spētu iekļauties Austrumu — Rietumu un Ziemeļu — Dienvidu transporta koridoros.

Tautas saskaņas partija uzskata, ka Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir tās galvenā dabas bagātība, kas ir labs pamats izdevīgai sadarbībai tirdzniecības un kultūras jomā ar citām valstīm, attīstot reģionālo sadarbību, izmantojot Eiropas Savienības piedāvātās iespējas. Latvijas drošību un labklājību nosaka nevis šaubīgas militāras operācijas, bet gan attīstīta ekonomika, cilvēku dzīves kvalitāte un cilvēktiesību ievērošana.

I.Emsis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Šodien bija spraiga un saspringta darba diena. Es gribu pievērsties diviem likumprojektiem.

Pirmkārt, aplūkot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izmaiņas. Otrajā lasījumā tika pieņemti būtiski labojumi, kuriem vajadzētu turpmāk samazināt, ja ne novērst partiju atkarību no lielajiem finansētājiem. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo šogad pārliecinājāmies, arī ZZS uz savas ādas, ka šī politisko partiju ietekmēšanas liksta Latvijā vēl aizvien ir aktuāla. Un tas nozīmē, ka likums šajā jomā bija nepilnīgs, ir nepilnīgs un tam nepieciešami steidzami labojumi.

Es domāju, ka arī ZZS priekšlikumi, kuri gan ne visā pilnībā tika šodien atbalstīti, paredzēja samazināt šo vēlēšanu kampaņā tērējamo summu apmēru. Lai partijas varētu vairāk ieguldīt savus resursus cilvēku tiešā pārliecināšanā un censtos palielināt partijā esošo dalībnieku skaitu un tamlīdzīgi, nevis vērsties tikai pie lielajiem finansētājiem un ar viņu palīdzību panākt caur aktīvām un dārgām reklāmas kampaņām uzvaru. Protams, mums, ZZS, ir ļoti svarīgi, lai šis slieksnis tiktu samazināts un naudas apjomi, kuri jāsavāc kampaņā, būtu mazāki.

Otra lieta, kam es gribētu pievērsties, ir jautājums par to, ka šodien tika pagarinātas pilnvaras Latvijas karavīriem uzturēties Irākā un piedalīties šajā misijā. Šeit Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu viedokļi dalījās, jo mums bija brīvais balsojums — daži deputāti atbalstīja šo pagarinājumu, citi — ne. Arī es balsoju pret šo pagarinājumu, jo uzskatu, ka mēs tikām maldināti. Mēs nosūtījām martā savus karavīrus, lai tie glābtu cilvēku dzīvības, lai palīdzētu cilvēkiem. Sabiedrotie ātri uzvarēja karā un ar ļoti maziem zaudējumiem. Neatklāja kodolieročus, neatklāja nekādus ķīmiskos ieročus, bet atklāja naftu, un nafta ir daudzu nelaimju cēlonis — daudzu karu un daudzu tautu paverdzināšanas cēlonis.

Ja paskatāmies, kas notiek Čečenijā, un atceramies, kā notika Irākas konflikts, tad liekas, ka šodien armijas pretestība Irākā ir likvidēta, uzsācies partizānu karš, un Latvijas karavīriem tur vairs nebūtu, ko darīt.

Mēs uzskatām, ka karošana citā valstī nav veids, kā uzturēt demokrātiju vai atjaunot valsti. Tāpēc šajā balsojumā es balsoju pret karavīru nosūtīšanu uz Irāku un viņu pilnvaru laika pagarināšanu, jo risks ar katru dienu pieaug. Manā uztverē, pieaug risks arī Latvijai, jo mēs nonākam it kā starp lielvalstu cīņas dzirnakmeņiem, nav izslēgts, ka kļūstam arī par kādu terora draudu objektu.

Saeimas preses dienests