Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! “Nav!”) Tā kā ir iebildumi, “par” vai “pret” runāt neviens nevēlas, lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 24, atturas — 1. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Ārlietu komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā un darba kārtības 23. un 24.jautājumus izskatīt tūlīt aiz sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai ir iebildes? Nav. Paldies!

Desmit deputāti... vispirms pieci deputāti lūdz mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 14.punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Vai ir iebildes? (Starpsauciens: “Nav!”). Nav. Likumprojekts izslēgts no darba kārtības.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Tā kā deputāti ceļ iebildumus, “par” vai “pret” runāt neviens nevēlas, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdas darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi”... uzreiz pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 29, atturas — 1. Lēmuma projekts iekļauts sēdes darba kārtībā.

Sākam izskatīt sadaļu “Prezidija ziņojumi. Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Republikas (Taivānas) valdības līguma par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsargāšanu denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 18. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otro papildu protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sokolovska, Plinera, Buzajeva, Kabanova, Tolmačova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvā jūsu uzmanībai likumprojektu, kura mērķis ir veicināt denacionalizēto namu īrnieku samilzušo problēmu risināšanu.

Šodien notiks vēl viens pikets, kur daudzi rīdzinieki ieradīsies, lai izteiktu savu protestu un sašutumu par to, ka valsts ilgstoši ignorē viņu intereses.

Es vēlētos atzīmēt, ka šodien mēs runāsim nevis par statistiku, nevis par cipariem, bet par konkrētiem dzīviem cilvēkiem, kuru problēmas risinājums ir jūsu rokās.

Iedomājieties sevi viņu vietā. Tie ir cilvēki, kas dzīvojuši šajos dzīvokļos desmitiem gadu, un pēc likuma “Par dzīvojamo māju denacionalizāciju” pieņemšanas viņiem tika liegta iespēja privatizēt šos dzīvokļus par sertifikātiem. Un tagad likums “Par dzīvojamo telpu īri” paredz, ka šajos dzīvokļos no 2005.gada tiks atcelti īres griesti. Tas nozīmē, ka no 2005.gada namīpašnieki varēs neierobežoti paaugstināt īres maksu, radot apstākļus praktiski jebkura īrnieka izlikšanai no dzīvokļa.

Uzdosim sev jautājumu: uz kurieni šie cilvēki ies? Pēdējo desmit gadu laikā ne Saeima, ne valdības institūcijas nav izrādījušas vēlēšanos risināt šo problēmu, mētājot to kā karstu kartupeli no vienām rokām uz citām. Tas līdzinās situācijai, kurā ārsts visu laiku atliek smagas slimības ārstēšanu, cerot, ka viņš drīzumā aizies pensijā un šī slimība būs jāārstē kādam citam ārstam. Taču šajā laikā slimība pāriet hroniskā stadijā.

Daudzi mani oponenti apgalvo, ka tirgus visu noliks savās vietās. Un es piekrītu, ka ar laiku tā arī notiks, taču diemžēl ir jākonstatē, ka pašreiz Rīgā ir lētu dzīvokļu deficīts. Uz viena dzīvokļa izīrēšanu pretendē vairāki cilvēki, līdz ar to pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu un tas novedīs pie tā, ka īres cenas brīvajā tirgū būs ļoti augstas.

Ko valsts un pašvaldības ir izdarījušas, lai labotu šo netaisnību un nodrošinātu šos cilvēkus ar dzīvokļiem, kurus tie varētu izīrēt vai nopirkt. Jā, pašvaldības ir uzsākušas sociālo māju celtniecību, taču uz dzīvokļiem šajās mājās varēs pretendēt tikai neliela daļa no iepriekš minētajiem cilvēkiem. Un šis process var ievilkties uz daudziem gadiem, neskatoties uz to, ka cilvēki var tikt izlikti jau 2005.gadā.

Vienīgais, ko pašreiz reāli piedāvā valsts, ir tas, ka tiek veidots valsts garantiju fonds, kas dod iespēju denacionalizēto namu īrniekiem ņemt kredītus uz atvieglotiem noteikumiem.

Tas viss, protams, ir labi. Taču problēmu kopumā šādā veidā atrisināt nevar. Jāpiekrīt, ka pozitīvās tendences ir, bet tas ir tikai šī ceļa sākums, un reāli rezultāti vēl nav sajūtami. Pat ja mēs visi kopā sāksim intensīvi risināt šo problēmu, bet es ceru, ka mēs to darīsim, rezultāts būs tikai pēc dažiem gadiem.

Tieši tāpēc mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumi par īres “griestu” saglabāšanu līdz 2008.gadam ir vērsti tieši uz to, lai dotu mums, valdībai un pašvaldībām laiku efektīvam un taisnīgam risinājumam. Tāpat mūsu frakcijas piedāvātie grozījumi paredz, ka kapitālais remonts vairs nevarēs tikt izmantots kā iemesls īrnieka izlikšanai no dzīvokļa bez līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Un pats galvenais. Mūsu priekšlikums nosaka, ka Ministru kabinetam līdz 2004.gada 1.septembrim ir jāizstrādā koncepcija denacionalizēto namu īrnieku problēmas kompleksam risinājumam.

Cienījamie kolēģi, gribu atgādināt, ka daudzi no šiem cilvēkiem ir balsojuši par jūsu partijām un varbūt par jūsu kandidatūrām un viņu nostāja gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās lielā mērā būs atkarīga no tā, kā mēs tagad atrisināsim šo konkrēto problēmu.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Pēteris Simsons. Lūdzu!

P.Simsons (LPP). Godājamie kolēģi! Tas, protams, ir ļoti skumji, ka 13. neatkarības gadā vēl nav atrisināts jautājums, kur dzīvot mazturīgiem īrniekiem, kuriem ir jāiet laukā no īpašniekiem atdotiem namiem. Šis jautājums tika cilāts šeit, šajā pašā zālē, arī pirms 13 gadiem, un šobrīd mums tiek piedāvāts atkārtot to pašu kļūdu, kāda tika izdarīta toreiz, — cerēt, ka problēmu varēs atrisināt, pārliekot to no pašvaldības pleciem, kurai ir pienākums rūpēties par savas pilsētas iedzīvotājiem, uz īpašumus atguvušo īpašnieku pleciem. Ja mēs pieņemsim šādu piedāvātu risinājumu, tad vēl nākošie desmit vai pat vairāk gadi neatrisinās problēmu un neveicinās pašvaldības būvēt municipālos dzīvokļus.

Protams, ir otrs cerīgs moments, kurš šo situāciju zīmē ne tik drūmās krāsās, kā mums piedāvā nupat iepriekšējais runātājs. Rīgā un citās pašvaldībās ir uzsākta dzīvokļu celtniecība, un tuvākajos gados notiks pārbīde no vecajām mājām uz jaunām mājām.

Un atcerieties, godājamie kolēģi, pirms neilga laika mēs šeit pat nolēmām dot zināmas garantijas šiem cilvēkiem, kuriem maksātnespējas dēļ vai mājas kapitālā remonta dēļ būtu jāatstāj iepriekšējie dzīvokļi.

Es aicinātu balsot pret šādu piedāvāto risinājumu, jo tas ir solis nevis uz priekšu, uz problēmas atrisināšanu korektā, taisnīgā veidā, bet atpakaļ uz padomisko variantu, kad nama īpašnieks ir ļaundaris un galvenais vaininieks, kuram ir jāuzliek pienākums rūpēties par visiem īrniekiem, ar kuriem īres līgumu ir slēgusi padomju laika namu pārvalde vai padomju laika struktūras. Un šis īpašnieks ne pie kā nav vainīgs, un šāda projekta atbalstīšana mums garantē tikai šo māju tālāku sabrukšanu.

Es aicinu balsot pret šādu projektu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens deputāts ir runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 42, atturas — 19. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Vēlētāju reģistra likums” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Manas uzstāšanās mērķis ir nevis kritizēt likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” pēc būtības, bet izteikt iebildumu pret Ministru kabineta likumdošanas stilu. Pašlaik Saeimas komisijās jau atrodas Alkohola aprites likums, kuram pirmajā lasījumā ir nobalsotas tikai dažas ne visai svarīgas izmaiņas. Ja valdības speciālisti sekotu līdzi šā likumprojekta virzīšanai Saeimā, viņiem nebūtu vajadzīgs atvērt likumu no jauna, lai atkal piedāvātu mums trīs nelielas izmaiņas.

Es esmu pārliecināts, ka atbildīgās komisijas deputāti vērsīsies pret to, lai iekļautu šodien no valdības saņemto grozījumu izskatīšanu jau atvērtā likumprojekta otrajā lasījumā.

Kolēģi! Lai samazinātu papīru kaudzes apriti Saeimā, lai nepieļautu bezgalīgu dokumentu paralēlu cirkulēšanu, lūdzu nobalsosim pret ierēdņu slikto likumdošanas stilu!

Sēdes vadītājs. Paldies! “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkohola aprites likumā” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 6, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensācijas izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Policijas biroja līgumu par sadarbību” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības ... Atvainojiet! Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka šī komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu... Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai!

Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 36. Likumprojekts komisijai nodots.

Izskatām lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par darbinieka aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” līdz 2003.gada 4.decembrim pulksten 11.00". Vai kāds vēlas debatēt? Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 31, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tās Saprašanās memoranda denonsēšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Jau iepriekšējā Saeimas sēdē es ziņoju Ārlietu komisijas vārdā par vairāku līgumu denonsēšanas nepieciešamību sakarā ar mūsu paredzamo iestāju Eiropas Savienībā.

Arī šis Saeimas priekšsēdētājas biedra nosauktais likumprojekts ir skatāms šādā pašā kontekstā, un ir nepieciešama attiecīgā līguma denonsēšana līdz mūsu iestājai Eiropas Savienībā.

Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu pirmajam lasījumam un nolēma lūgt Saeimu atbalstīt steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Vaidere. Paldies! Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

I.Vaidere. Godātie deputāti! Mēs būtu ļoti gandarīti, ja jūs varētu atbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šodien līdz pulksten 10.30 un noteiktu likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā 11.decembra Saeimas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts “Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Beļģijas Karalistes aizsardzības ministru, Ungārijas Republikas aizsardzības ministru un Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru par Nīderlandes medicīniskās operatīvās ārstniecības iestādes izveidošanu un uzturēšanu Starptautisko drošības atbalsta spēku III sastāvā Kabulas starptautiskajā lidostā Afganistānā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Jūs atceraties, ka šā gada 6.februārī Saeima lēma, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienība tiek nosūtīta dalībai operācijā Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes kontingenta sastāvā.

Lai gan ir notikusi rotācija, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienība turpina piedalīties misijā, un ir nepieciešams jauns Saeimas lēmums par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalību misijā Afganistānā.

Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu pirmajam lasījumam un nolēma to atbalstīt. Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 6, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

I.Vaidere. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10.decembri otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā”.

Ministru kabineta vārdā — aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Cienījamie deputāti! Saeimas plenārsēdes vadītāja kungs! Man ir šī iespēja šodien nākt jūsu priekšā, lai runātu par šo jautājumu. Gribu teikt, ka jūs ar savu klātbūtni ir pagodinājis arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Zeibota kungs, tepat arī sēž.

Taču pieminēšu... sākšu savu uzrunu ar to, ka es vēl labi atceros to situāciju un spraigo sēdi, kurā jūs visi piedalījāties šā gada 20.martā, tad, kad mēs lēmām par nepieciešamību atbalstīt ANO Drošības padomes rezolūciju nr.1441, kas deva iespēju Latvijai Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas vadītās koalīcijas sastāvā piedalīties misijā Irākā, piedalīties visu šo jautājumu risināšanā, ar kuru diskutēšanu, vērtēšanu aizvadītā gada laikā ir nodarbojušās daudzas dažādas starptautiskās organizācijas un, protams, arī Latvijas politiķi un masu mediji.

Man īsti nav skaidrs, vai man būtu garāk vai īsāk jums šeit jārunā, bet es aicinātu varbūt nedaudz ieklausīties tajā, ko es teikšu, lai jums tiešām būtu pārliecība par to, kāds ir jūsu personīgais lēmums un attieksme tajā brīdī, kad jūs lemsiet par jums priekšā liktā Ministru kabineta sagatavotā lēmuma projekta apstiprināšanu vai balsošanu.

Tātad runa ir par to, ka ir pamainījusies starptautiskā situācija. Ir bijušas daudz un dažādas debates, un, kā mēs redzam, tātad pašreiz jau ir runa, ka nākamajā gadā starptautiskie spēki, koalīcija, jau faktiski ir pilnā mērā ieguvusi Apvienoto Nāciju Organizācijas mandātu un šajā sakarā ir pieņemtas arī konkrētas Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas.

Gribētu teikt, ka tas nav bijis vienkāršs process, jo starptautiskajai sabiedrībai, arī atsevišķām valstīm, institūcijām, dažādām aliansēm ir bijuši dažādi viedokļi par to, vai bija nepieciešams risināt Irākas valsts un tās iepriekšējā režīma pastāvēšanas jautājumus ar tādiem vai citādiem, tajā skaitā militāriem, līdzekļiem.

Gribu teikt, ka mana personīgā pārliecība, un es domāju, ka daudzu personīgā pārliecība ir tā, ka tie viedokļi, kas bieži vien cenšas šo situāciju uzskatīt kā militāru intervenci pret irākiešu tautu, nav atbalstāmi, jo skaidrs ir tas, ka šīs cīņas nepieciešamība bija kā cīņa pret terorismu, cīņa pret tā cēloņiem, veicinātājiem un tātad nekādā mērā šie pasākumi, kuri prasa militāru rīcību, nav vērtējami kā cīņa pret Irākas tautu vai arī, pat jāsaka, pret tajā valdošajām reliģijām. Cīņa ir pret vecā režīma un Sadama piekritējiem.

Kas ir pamainījies šā gada laikā, tagad līdz šim brīdim, kad mēs sākam apspriest nepieciešamību pagarināt mandātu arī Latvijas karavīriem.

Gribu teikt, ka man ir bijusi iespēja pēdējo mēnešu laikā ne tikai apmeklēt Irāku, bet arī piedalīties Eiropas Savienības un NATO valstu ministru — aizsardzības ministru, arī ārlietu ministru — sanāksmēs, diskusijās, un gribu teikt, ka tās varbūt tādas pretišķības, kuras pastāvēja, piemēram, vācu, franču, beļģu nelielās koalīcijas vidē attieksmē pret Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas vadīto koalīciju, patiesībā ir nogludinātas. Gribu teikt, ka šādās tikšanās reizēs tiek nopietni diskutēts, kā atrisināt situāciju. Un, kā es jau minēju, arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcija 16.oktobrī liecina par to, ka netiek vairāk sevišķi diskutēts, kāpēc radās šī situācija, vai bija iespējams ar mazāk radikāliem līdzekļiem risināt problēmu, bet tiek runāts par to, kā tiešām pilnveidot Irākas pārvaldi un palīdzēt nodibināt šo pārvaldi un nodot to tieši pašu irākiešu rokās.

Gribu teikt, ka man pašam personīgi, pirms 9 mēnešiem jūsu priekšā nākot un arī domājot par to, kāda būs šī situācija Irākā, pašam bija lielākas bažas, kā šī situācija risināsies. Neatkarīgi no tā, ka mēs katru dienu varam saņemt kādus ziņojumus par incidentiem, par uzbrukumiem, par terorisma uzbrukumiem no dažādiem slēpņiem ar dažādām partizānu cīņas metodēm, kas vēršas pret stabilitātes izvēršanu šajā valstī.

Tā ka es domāju, ka, neskatoties uz to, ka šis iepriekšējais mēnesis ir bijis sarežģīts, tas varbūt ir bijis ramadana mēnesis, kas arī ir varbūt īpašs cīņas aicinājums vai izpratne tieši teroristiem, ka šis mēnesis varētu būt viņiem veiksmīgs, domāju, ka situācijai ir pozitīvs risinājums un pozitīvas iespējas.

Domāju, ka pašreiz starptautiskajai koalīcijai ļoti svarīgi ir panākt ne tikai ekonomikas, ne tikai drošības situācijas stabilizēšanu, bet tātad atrast tos mehānismus, lai tieši pati Irākas nācija, tautas, kas dzīvo šajā teritorijā, uzņemtos, spētu uzņemties atbildību par savas valsts tālāko attīstību, pārņemt ekonomiskos mehānismus, tajā skaitā drošības mehānismus, kas ir saistīti ar policijas darbu, robežu apsardzību un, protams, arī bruņotajiem spēkiem. Tāpēc arī Irākā rit pietiekami intensīvs darbs tieši Irākas valsts pašas pārvaldes spēju attīstīšanai.

Nedaudz par Latvijas karavīriem, kuri piedalījās aizvadītajā periodā. Domāju, ka Latvija izrādīja vīrišķīgu un arī atbildīgu pozīciju. Iepriekšējā pusgadā mums lielākais karavīru skaits bija 150. Karavīri piedalījās brīvprātīgi, un, arī tiekoties personīgi gan ar tiem, kas dien Irākā, gan ar tiem karavīriem, kuri ir atgriezušies no Irākas, saņemot iknedēļas ziņojumus no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gribu teikt, ka karavīru morāle ir tiešām augsta. Viņu personīgā apziņā ir gandarījums par to, ka viņi piedalās svarīgu starptautisku, sarežģītu, komplicētu uzdevumu risināšanā un ka ar savu profesionālo attieksmi, ar savu profesionālo varēšanu viņi var palīdzēt šādus sarežģītus jautājumus risināt. Protams, ka daudzi no jums zina, ka ir bijušas arī... mums jāsaskaras ar virkni problēmu, kas bija vairāk saistītas ar vienības sagatavošanu un varbūt arī ar nodrošināšanas problemātiku. Par to ir runāts, par to ir arī Saeimas deputāti uzdevuši jautājumus. Esam centušies sniegt arī konkrētas atbildes. Taču var teikt, ka tās problēmas ir risinātas, gan objektīvie, gan arī subjektīvie faktori ir atrisināti. Latvijas kontingentam bija vairākas dislokācijas vietas. Mūsu virsnieki, instruktori un karavīri piedalījās, sākot no koalīcijas štāba darba līdz konkrētām vietām, kur mūsu lielākās vienības, gan apgādes vienība, gan arī mūsu kājnieku rota, izpildīja savas funkcijas, uzņēmās atbildību par konkrētām Irākas teritorijām un par veicamajiem uzdevumiem.

Gribu teikt, ka, ja paskatāmies uz apgādes jautājumiem, tad otrai rotācijai ir kāda jauna nianse. Mūsu karavīri tiks sagatavoti, patiesībā jau šeit uz vietas nodrošināti, tātad, ja tā var teikt, no mūsu pašu Nacionālo bruņoto spēku noliktavām, atšķirībā no pirmās rotācijas, kad diezgan daudz ekipējuma, bruņojuma, varbūt tādas atsevišķas būtiskas pozīcijas mums bija jāsaņem no Amerikas Savienoto Valstu vai Polijas partneriem. Un, kā mums nācās pārliecināties, tad šajā laikā šiem partneriem bija virkne, gribētu teikt, objektīvas grūtības, jo atsevišķas ekipējuma un bruņojuma sastāvdaļas arī šīm valstīm nebija pieejamas tik lielā skaitā, lai starptautisko koalīciju nodrošinātu saskaņā ar līgumos paredzēto.

Gribu teikt, ka nākamais kontingents būs 110 karavīru sastāvā, tātad mēs samazinām nedaudz šo savu karavīru klātbūtni un cenšamies karavīrus koncentrēt vienuviet, tātad daudznacionālajā Polijas vadītās divīzijas sastāvā. Un arī esam pēdējā ceļojuma laikā gūtās atziņas pauduši Polijas militārajai vadībai, un Polijas militārā vadība arī mūsu ieteikumus ir ņēmusi vērā. Un līdz ar to, varētu teikt, ka sadzīves problēmas, sadzīves apstākļi, drošība nepārtraukti tiek uzlabota, un tā situācija, kura bija tiešām varbūt pirmajos mēnešos pēc militārās fāzes pabeigšanas, jau šodien diezgan jūtami ir mainījusies, lai varētu teikt, ka sadzīves rakstura nodrošinājuma problēmas pamatā nepastāv. Tās visas ir atrisinātas.

Vēl nedaudz varbūt gribētu raksturot šo situāciju un vērst uzmanību uz to, ka Latvijas līdzdalībai Irākas atjaunošanā, demokratizācijā nav tikai militāra nozīme vai militāra pieskaņa. Gribu teikt, ka arī Ārlietu ministrijas darbība, speciāli nozīmēti darbinieki ir piedalījušies iepriekšējā periodā sarunās par Irākas atjaunošanu tieši jautājumos, kas saistīti ar Irākas ekonomikas un tautsaimniecības stabilizāciju.

Mani vērtējumi pēc vizītes Irākā ir tādi, ka uzskatu, ka Latvijai būtu jāspēj atrast un nodefinēt savas intereses šajā reģionā, un līdz ar to, ja mūsu uzņēmēji, biznesmeņi vēlas iegūt kādas pozīcijas, kontraktus šajā zemē, tad mūsu valstij būtu jādomā par to, ka mēs nosūtām savus pārstāvjus tieši uz pagaidu administrācijas pārvaldi, kurā tad arī mūsu speciālisti dažādās nozarēs apgūst pieredzi, iepazīstas ar situāciju Irākā, iepazīstas ar vietējiem administratoriem un tādā veidā var tiešām dot nepieciešamo informāciju visiem tiem mūsu, es gribētu teikt, aktīvajiem cilvēkiem, uzņēmējiem, tautsaimniekiem, kuriem ir interese nākotnē attīstīt kādus stratēģiskus projektus tieši šajā reģionā.

No otras puses, es gribētu teikt, ka ir tas paradokss, ka, no vienas puses, mēs redzam, ka pasaule kļūst mazāka un Latvija iesaistās diezgan lielos globālos projektos no drošības aspektiem, no otras puses, protams, ģeogrāfiski šis reģions ir diezgan tālu un Latvijai nepazīstams.

Taču vēlreiz gribu uzsvērt to, ka acīmredzot dalība Irākas atjaunošanā nevar aprobežoties no Latvijas puses tikai ar tādu militāru līdzdalību.

Bet, protams, šodienas lēmums ir par militāro līdzdalību.

Un vēl par... nobeidzot par līdzšinējiem ieguvumiem. Gribētu teikt, ka mūsu līdzdalība Irākas miera nodrošināšanā ir pamanīta, tā tiek respektēta. Domāju, ka Latvija ir ieguvusi apņēmīga un stingra partnera reputāciju. Pret mūsu valsts pārstāvjiem dažādos formātos, sanāksmēs izturas ar cieņu, uzklausa mūs. Te es gribētu teikt, ka ne tikai mūsu prezidenti, bet arī tos pārstāvjus, kuri zemākos formātos runā par Latvijas atbildību, līdzdalību un arī pauž jūsu lēmumu pilnvarojumu caur mūsu darbību, caur mūsu konkrēto viedokli. Un tātad gribu teikt, ka tas ir ļoti būtiski mūsu valsts, mūsu politiķu, mūsu uzņēmēju pašapziņas celšanai un atpazīstamībai, un beigu beigās arī tā nepieciešamā starptautiskā stāvokļa iegūšanai, kādu mūsu valsts sagaida un kādu mūsu valsts beigu beigās ir arī pelnījusi.

Būtiski ir atzīmēt arī to, ka, protams, mūsu karavīri ir ieguvuši pieredzi gan Latvijā, veidojot mūsu karavīru atbalsta sistēmas, gan arī, no otras puses, protams, pašu karavīru, kuri atrodas šādā, es gribētu teikt, ļoti sarežģītā, komplicētā, arī, jāsaka, riskantā operācijā, pieredze ir ļoti vērtīga, un es domāju, ka veselīga ir arī pašapziņa.

Un vēl varbūt nobeigšu savu runu ar tādu vērojumu. Dažkārt, apskatot Irākas situāciju, to cilvēku viedokļus, kuri ir diezgan radikāli varbūt pret vai mēģina atrast šajā starptautiskās koalīcijas rīcībā negatīvās nianses, vienmēr tiek teikts, ka šī ir okupācija, ka tā ir uzspiesta lieta un ka tas neatbilst Irākas tautu un nācijas interesēm. Gribu teikt, pavisam nesen, dažas dienas atpakaļ, Anglijas televīzijā bija tāda diezgan plaša diskusija, kurā bija uzaicināti gan militārie, gan politiskie darbinieki, bijušie aizsardzības ministri, un nebūt jautājumu uzdevēji nebija tādi draudzīgi, varētu teikt, valsts administratīvajiem pārstāvjiem, taču tur bija kādas tieši Irākā veiktas aptaujas secinājumi. Un ko tad saka pati Irākas tauta, ko mēs varam spriest? Uz jautājumu, vai Irākas cilvēki tic tam, ka pēc šo operāciju pabeigšanas Irākā ir iespējams situāciju vērst uz Irākas sakārtošanu, ka Irākas pārvalde būs jauna, atbilstoša mūsdienīgām prasībām, demokrātiska, vai arī Irāka nespēs sasniegt šos uzdevumus un kritīs atpakaļ līdzīgā režīmā, kāds bija Sadama Huseina laikā, tad jāsaka, ka šī Irākas aptauja pēc būtības bija ļoti pārsteidzoša, jo 67% no Irākas iedzīvotājiem bija parādījuši ticību tam, ka Irāka spēs sasniegt jaunu valsts administrāciju, godīgāku, un tādu administrāciju, kura ievērojami atšķirsies no iepriekšējās diktatūras, no iepriekšējā totalitārā režīma. Un es domāju, ka tas ir ļoti būtiski, ja ņemam vērā to, ka tikai 2 procenti Irākas tautas bija pesimistiski noskaņoti, kas uzskatīja, ka panākumu nebūs un ka irākieši nonāks atpakaļ līdzīgā situācijā, kāda tie bija pirms starptautiskie spēki uzņēmās šo operāciju, lai mainītu režīmu, mainītu valsts pārvaldi, vērstu lietas uz pozitīvo pusi cīņā pret starptautisko terorismu, mazinātu draudus starptautiskajai sabiedrībai un demokrātiskajai pasaulei.

Paldies par man veltīto uzmanību! Ceru, ka jūsu debates būs ražīgas un protams, ka arī atbalsts jums priekšā liktajam Ministru kabineta lēmumam tiks no jums sniegts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti, dārgie Latvijas cilvēki! (Smiekli zālē.)

Vakar jūs visi redzējāt raidījumu “Kas notiek Latvijā”, un tur ar pārliecinošu uzvaru uzvarēja kara pretinieki, bet mūsu valstsvīri izskatās kā zuši pannā tāpēc, ka nebija pārliecinoši, Kristovska kungs. Nebija pārliecinoši!

Un arī bija viens cilvēks, kas bija Irākā, — Māris Berholds. Vienkāršais latviešu students. Bet šodien mēs nerunāsim, vai ir velti braukt studentiem uz Irāku vai ne. Šodien runāsim par to, vai mums ir vērts saglabāt Latvijas kontingentu Irākas teritorijā vai vajag to izvest. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nelasi! Runā!”)

Vakar aizsardzības ministrs Kristovskis daudzko pateica Ārlietu komisijas deputātiem: tomēr Latvijas dalībai amerikāņu militārajā okupācijā trūkst tiesiskā pamata. Likumprojektā minētā ANO rezolūcija nevar apšaubīt to faktu, ka Irākas valsts tika vardarbīgi iznīcināta, neskatoties uz to, ka reāli neapdraudēja savus kaimiņus. Varbūt Huseina režīms tieši nebija demokrātijas paraugs, tomēr tas bija pietiekami vājš, (Starpsauciens: “Nelasi!”) lai nekļūtu par agresijas cēloni vai terorisma cēloni. Pilnīgi pretēji tam, piesedzoties ar melīgu informāciju par masu iznīcināšanas ieroču esamību Irākā, ASV un Lielbritānija uzsāka operāciju, kurai līdz šim brīdim nav pievienojies vairākums no Eiropas Savienības valstīm.

Kas šodien notiek Irākā? Nepaiet ne diena, kad sabiedroto karavīri neupurētu savas dzīvības mītiskas Irākas demokrātijas labā. Tajā pat laikā Vašingtonā jau notiek apspriede par to, lai sadalītu Irāku trijās valstīs: sunītu, šītu un kurdu zemēs. ASV Starptautisko attiecību padomes prezidents Leslijs Gelbs klaji raksta avīzē “The New Yourk Times”, citēju: “Nedz Baltais nams, nedz Kongress nav labvēlīgi noskaņots lielāka skaita karavīru sūtīšanai uz Irāku, tāpēc vajag internacionalizēt Irākas okupāciju.” Citāta beigas.

Es atkārtoju: okupāciju! Tā raksta “New Yourk Times”. Vēsturē jau bijuši gadījumi, kad skaitliski nelieli militāri kontingenti piedalījās pavisam svešu kara plānu realizācijā. Kāda jēga, piemēram, bija sūtīt slovāku divīzijas karot tālaika Krievijā Otrā pasaules karā? Protams, nekāda.

Ko pazaudēja Turcijas karavīri Ziemeļkorejā, karojot kopā ar amerikāņiem? Neko. Vai mēs varam tagad mierīgi skatīties uz to, ka atbildīgie valstsvīri bezkaunīgi tirgojas ar Latvijas atbalstu mums pilnīgi pretīgajā militārajā avantūrā?

Protams, daži var man iebilst par to, ka mēs taču esam NATO dalībvalsts un mums ir jārūpējas par Ziemeļatlantiskās alianses solidaritāti. Taču Irākas karš līdz šim brīdim nav NATO akcija, un, kā teica ievērojamais politiķis, Latvijas iekšlietu ministrs Māris Gulbis intervijā krievu informācijas aģentūrai “Regnum”, “Latvijā NATO kara bāzes nebūs, par to, manuprāt, Bušs ar Putinu jau lēma”. Citāta beigas.

Lūdzu nebalsot par šo lēmuma projektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Kabanova kundze... Atvainojos, kungs... Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Jums tikko tika atskaņota ļoti emocionāla ar dažādām frāzēm un dažādiem citātiem safabricēta uzstāšanās, kas varētu radīt maldīgu priekšstatu par to, kāds tad īsti ir Latvijas uzdevums un kāpēc mēs tur esam un kāpēc mums tur ir jābūt vai nav jābūt.

Tātad, protams, ģeogrāfiskajā ziņā Irāka atrodas tālu no Latvijas. Ļoti tālu! Mums liekas, ka uz mums tas neattiecas un tas vispār ir kaut kur nezin kur un kāpēc mums vispār ir tur jābūt un kas mums tur ir jādara.

Tomēr, iestājoties NATO un Eiropas Savienībā, Latvija saņem ne tikai priekšrocības, papildu drošību un ekonomiskos stimulus, papildu ietekmi starptautiskajās attiecībās. Tas ir tas, ko mēs saņemam, bet nekas pat pēc elementāras fizikas likumiem, nekas šajā pasaulē nenotiek tāpat vien. Tāpēc vienlaikus pieaug arī mūsu politiskā atbildība un ieguldījums starptautiskajā politikā.

Kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts Latvija nevar nepievērst uzmanību un neiesaistīties tajās problēmās un tajos reģionos, kurus par svarīgu interešu zonu uzskata un kuros ir iesaistīti gan NATO, gan Eiropas Savienība.

Tuvējie Austrumi un Vidējie Austrumi, arī Irāka, ir viens no tādiem reģioniem. Un tā ir mūsu starptautiskā atbildība, ka mēs nevaram izlikties, ka tas uz mums neattiecas. Šā gada 15.oktobrī ANO Drošības padome apstiprināja rezolūciju nr.1511, kas sniedz juridisko pamatu, juridisko pamatu, — es atkārtoju — Irākas stabilizācijas spēkos iesaistīto valstu loka paplašināšanai. Pieņemot šo rezolūciju, pat lielākie Irākas kara oponenti ir atzinuši, ka ir nepieciešama starptautiskās sabiedrības vienotība, lai panāktu ASV uzsākto Irākas atjaunošanas procesu. Līdz ar rezolūcijas apstiprināšanu arvien vairāk valstu iesaistīsies Irākas atjaunošanā. Tas pierāda, ka jau no paša sākuma, pieņemot lēmumu par līdzdalību koalīcijas spēku operācijā Irākā, Latvija ir izdarījusi pareizo izvēli.

Pašreizējā situācija Irākā liecina, ka uzbrukumus un teroristiskos aktus, par kuriem mēs dzirdam un redzam katru dienu, tiešām šausmīgi, es domāju, ka ne viens vien no mums, sēdot pie televizora un skatoties ziņas katru dienu un redzot, kas tur notiek, tiešām ar šausmām domā, vai tas nevarētu notikt arī ar Latvijas puišiem, šos šausmīgos teroristiskos aktus organizē ne tikai Sadama Huseina režīmam lojālie. Tos organizē arī starptautiskie teroristi, kuriem ir izdevīgi, lai mēs arī, kas atbalstām šos demokrātiskos procesus šajā valstī, domātu, ka uz turieni nedrīkst sūtīt, jo tas rezultāts var būt tāds, kā mēs katru dienu redzam, kāds ir diemžēl citās mums draudzīgajās valstīs. Šo uzbrukumu mērķis ir nepieļaut situācijas stabilizāciju un Irākas atjaunošanu. Un ir būtiski saprast, ka starptautiskajai sabiedrībai ir būtiski nepieļaut šo spēku uzvaru, jo destabilizēta Irāka un tas, kas notiek, ja tas notiek un Irākā turpināsies, tad tas ir drauds ne tikai Irākai. Tas ir drauds visai starptautiskajai drošībai, tas ir drauds arī Latvijas drošībai. Tāpēc ir ļoti svarīgi panākt situācijas stabilizāciju Irākā un Irākas atjaunošanu. Stabila un attīstīta Irāka būtiski mainīs situāciju reģionā un pozitīvi ietekmēs Tuvo Austrumu miera procesu. Domāju, ka katrs no mums zina, ka situācija Irākā ir sarežģīta. Tomēr koalīcijas valstu mērķis ir nepārprotami skaidri iezīmēts. Varas nodošanai pašu Irākas pilsoņu rokās ir jānotiek, cik vien ātri iespējams, jo tikai tad, ja šī vara būs pašu irākiešu rokās, tad nebūs, tad tiks noņemti visi šie te iebildumi, kas skanēja kaut vai tikko Kabanova kunga runā. Bet līdz tam ir jānodrošina šī situācija Irākā, lai tā būtu tiktāl stabila, ka tur šāda stabila pašu irākiešu valdība var izveidoties. Šodien, domājot par Irāku, mums ir jāatceras arī mūsu pašu nesenā pagātne. Šī pagātne tiešām ir nesena, katram vēl absolūti dzīva un atmiņā, kad desmitgadēm ilgi latvieši cīnījās pret totalitāro komunistisko režīmu, kas nežēlīgi apspieda citādi domājošos pilsoņus, nepieļāva vārda brīvību un normālu ekonomisko attīstību, izolēja no sadarbības ar citām valstīm un tautām. Paralēles ir viegli saskatāmas. Mūsu pašu piedzīvotais Latvijā neļauj mums stāvēt malā šobrīd, kad Irākas tauta veido sev labāku nākotni. Tas ir mūsu morāls pienākums — palīdzēt viņiem šo nākotni uzcelt. Un ir jādomā, ka līdz ar to nākotnē Latvija kļūs par nopietnu sadarbības partneri arī Irākai. Pateicoties mūsu karavīriem, Latvija ir mainījusi savu lomu ne tikai Irākā, bet arī starptautiskajā plāksnē kopumā. Nevar noliegt, ka ir mainījies ārvalstu priekšstats par Latviju un tās uztvere ārvalstīs. Mēs nevaram gaidīt, ka par Latviju spriedīs tikai pēc mūsu sasniegumiem futbolā vai kādā citā sporta veidā, ka par mūsu sasniegumiem Latviju atzīs un atpazīs tikai no tā, ka mēs esam rīkojuši Eirovīzijas festivālu. Tā ir tikai mākslas un kultūras, un sporta visaptverošā vara, ka Latviju atpazīst. Latvija ir valsts! Latvija ir valsts, un tai kā valstij ir jāapliecinās valstiski. Un valstiski valsts var apliecināties tikai tad, ja tā arī izpauž sevi kā starptautiskais sadarbības partneris. Un tādā veidā Latvija no valsts, kas tiecas pēc drošības un stabilitātes, ir kļuvusi par valsti, kas pati var sniegt nozīmīgu ieguldījumu starptautiskajā drošībā. Mēs vairs neesam tikai drošības patērētāji, bet kļūstam arī par tās veicinātājiem. Mēs esam nostiprinājuši saites ar saviem sabiedrotajiem, jo apliecinājām, ka esam gatavi dalīt atbildību un dot savu spēku robežās ieguldījumu starptautiskā miera stiprināšanā. Tieši šī apstākļa dēļ mēs droši varam sagaidīt mūsu sabiedroto atbalstu brīdī, kad mūsu drošība būs apdraudēta. Mēs nevienu brīdi nedrīkstam aizmirst to un justies, ka mūsu drošība nav apdraudēta. Arī mēs varam nonākt tādā situācijā.

Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis ir tāds, ka mēs vienkārši nevaram atļauties būt vieni un nemeklēt sabiedrotos, kas gatavi sniegt atbalstu arī mums grūtos brīžos. Mums pašiem jāatbild uz jautājumu: vai mēs vēlamies veidot Latvijas drošības politiku, kas balstīta uz ciešu sadarbību ar sabiedrotajiem, vai arī mēs vēlamies atkārtot tās kļūdas ārpolitikā, ko Latvijas politiķi pieļāva jau 30. un 40. gados?

Es esmu pārliecināta, ka mums ir jāmeklē šie sabiedrotie un jābūt ar viņiem kopā. Mēs varam būt lepni par mūsu karavīriem, kuri veiksmīgi pilda savus pienākumus ne tikai Irākā, bet arī Afganistānā, Bosnijā un Kosovā. Savā ziņā tas ir apliecinājums tam, ka ne tikai ir mainījusies Latvijas loma starptautiskajā drošībā, un arī tam, cik atšķirīga ir kļuvusi izpratne par mūsu drošību un draudiem.

Par galvenajiem draudiem mūsdienu drošībai ir kļuvis starptautiskais terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās un reģionālie konflikti. Diemžēl šos draudus vairs nevar novērst ar tradicionālajiem līdzekļiem, kā tas bija aukstā kara laikā. Mūsu drošība ir atkarīga no tā, cik lielā mērā mēs varam rast sabiedrotos un dot mūsu praktisko ieguldījumu kopīgo mērķu sasniegšanā. Mūsdienu starptautiskā drošība lielā mērā ir atkarīga no starptautiskās sabiedrības spējas aktīvi rīkoties un neļaut terorismam attīstīties jau pašos pirmsākumos.

Mums nevienam nav jāslēpj fakts, ka latviešu karavīri Irākā godprātīgi veic savu grūto darbu. Latviešu karavīru profesionalitāte guvusi pelnītu atzinību starp viņu ieroču brāļiem — citu koalīcijas valstu karavīriem, kā arī sabiedroto valstu politiskajās aprindās. Tas ir novērtēts, un tas ir pamanīts.

Šajā sakarā es gribētu atzīmēt, ka ASV valsts sekretārs Kolins Pauels šā gada 2.decembrī ir nosūtījis atzinības vēstuli Latvijas ārlietu ministrei. Šajā vēstulē ir uzteikts Latvijas ieguldījums, izteikta cerība, ka Latvija turpinās palīdzēt Irākas pilsoņiem viņu valsts atjaunošanā un demokrātiskas sistēmas izveidošanā. ASV valsts sekretārs norāda: “Amerika ir pateicīga par latviešu karavīru padarīto un cer, ka Latvija turpinās savu militāro klātbūtni Irākā šajā izšķirošajā brīdī.” Tādējādi Latvijas karavīru dalība Irākas operācijā saistās ar mūsu sabiedrotajiem un drošību pasaulē kopumā, tā stiprinās arī mūsu pašu — Latvijas drošību. Mēs nevienu brīdi nedrīkstam aizmirst to, ka šis lēmums, ko mēs šodien pieņemam, nav tikai lēmums par Latvijas līdzdalību Irākā. Tas ir arī lēmums par mūsu Latvijas drošību nākotnē, tas ir lēmums par to, kā pasaule skatīsies uz mums, — kā uz sabiedrotajiem, jo ir valstis, kur mums ir sabiedrotie, un blakus mums ir valstis, kuriem būtu ļoti izdevīgi, lai mēs šodien šādu lēmumu nepieņemtu.

Es aicinu atbalstīt šo lēmumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem martā mēs, parlaments, Saeima, devām pilnvaru piedalīties misijā Irākā. ZZS toreiz un “zaļie” atbalstīja šo misiju, jo mums bija doma, un tā tas arī bija, ka mēs dodamies nevis karot, bet glābt cilvēkus. Glābt cilvēkus, kuri tur nonākuši grūtībās. Mēs piekritām, jo mums toreiz teica, ka Irākā esot kodolieroči, ķīmiskie ieroči. Un mēs sapratām, ka tas ir nopietni, ka tāda valsts var būt drauds visai pasaulei. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Kas tad notika Irākā? Huseina režīms tika gāzts, bet kodolieročus neatrada. Neatrada arī nopietnus militāros resursus. Ko atrada? Atrada naftu. Tagad mums piedāvā vēlreiz pagarināt šo misiju un ar armijas palīdzību pilnveidot valsts pārvaldi. Es gribu teikt, kolēģi, tā nav “zaļa doma”. Ar armiju valsts pārvaldi nevar pilnveidot.

Parunāsim par Apvienotajām Nācijām. 1992.gadā man kā Latvijas pilnvarotam sūtnim bija iespēja, pēdiņās sūtnim, piedalīties šajā pasaules konferencē Riodežaneiro “Vide un attīstība”, kur vairāk nekā 120 valstis sanāca kopā un sprieda par to, kā varētu glābt pasauli, jo pasaule ir apdraudēta. Pasaule ir ekoloģiskās krīzes priekšvakarā, un ekoloģiskās krīzes galvenais iemesls ir pārmēra patēriņš un pārmēra energoresursu izmantošana. Šo energoresursu, naftas izmantošanas rezultātā vide tiek sagrauta un saujiņa attīstīto valstu cilvēku pakļauj riskam visu zemeslodi. Un tāpēc ir nepieciešams veikt steidzamus pasākumus globālo klimata izmaiņu pārtraukšanai.

1998.gadā es piedalījos Kioto protokola pieņemšanā jau izpildījumā Japānā, kur vairāk nekā 130 valstis vienojās par pasākumiem, kā samazināt globālo klimata izmaiņu, globālo sasilšanu. Un ko jūs domājat? Amerikas Savienotās Valstis tielējās un neparakstīja šo protokolu vairāku dienu garumā, kamēr 130 pārējās valstis gaidīja uz tās lēmumu. Šo lēmumu varēja pieņemt tikai tad, kad konferences organizētājs Japānas premjerministrs izdarīja tiešo telefona zvanu uz Vašingtonu un pazvanīja prezidentam, un prezidents labvēlīgi deva atļauju parakstīt Kioto protokolu. Ko mēs redzam šodien? Kas boikotē Kioto protokolu? ASV ir pateikusi skaidru “nē”, jo viņai interesē šie naftas resursi un interesē to naftu vairāk dedzināt un uz šīs naftas taisīt pasaules varenību. Un dažas dienas atpakaļ Krievija arī pasaka “nē”. Krievija pasaka “nē”! Tā bija vienīgā cerība vēl ratificēt Kioto protokolu un beidzot šo pasaules bojāeju mēģināt pavērst par labu. Un kas tad ir kopīgs šim divām valstīm? Viena karo Irākā, otra karo Čečenijā. Čečenijā ir naftas lietas, un Irākā ir naftas lietas. Un tad nu man iznāk teikt to, ko es gribu teikt, ka zaļie ir pret militāra spēka lietošanu naftas karos un ticības karos.

Es gribu pateikt vēl vienu vārdu — draudi pasaulē pieaug šo karu dēļ, nevis mazinās. (Starpsauciens: “Pareizi!”). Pieaug draudi. Draudi Latvijā pieaug, jo mēs, lūk, iesaistoties, — ne mūsu interešu aizstāvībā, kur Latvijai īstenībā nav nekādu globālo stratēģisko interešu šajā jomā, mēs vienkārši skrienam pakaļ kādam, kas mums norāda, kur mums vajadzētu skriet. Un tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu vairāk domāt par tiem draudiem, kas apdraud Latviju, un Latviju apdraud, piemēram, Salaspils kodolreaktors. Ja nu mēs esam tik drosmīgi, ja nu mēs esam tik drosmīgi un iesaistāmies šajā globālajā krīzē un militārajā konfliktā, tad mums kā minimums vajadzētu pirmo dabūt šo kodolreaktoru ārā no Latvijas un šo kodoldegvielu izvest, jo tā lieta ir ļoti svarīga, un tas ir drauds Latvijai, un draudu analīzi vajag iztaisīt, un mūsu draudu analīze parādītu, kas ir lielāks drauds šobrīd Latvijā, un, ja mēs iesaistāmies tajā konfliktā, tad mums tie militāristi varētu dot padomu, kā šos draudus mazināt.

Es gribu vēl vienu vēsturi atgādināt, kolēģi, kā izgāja mūsu kaimiņiem lietuviešiem, kuri gribēja ļoti cīnīties par neatkarību energoapgādē no Krievijas. Un tad viņi mums teica, ka viņiem ir jāceļ Būtiņģes termināls, kas gādās par visas Baltijas energoapgādes drošību un neatkarību no Krievijas.

Un tad viņi šās neatkarības vārdā ieguldīja milzīgus valsts resursus, jo amerikāņi teicās nodrošināt šo neatkarību no Krievijas, un tāpēc Lietuvas valsts pumpēja iekšā savas valsts budžeta līdzekļus Būtiņģes celtniecībā un teica... kad zaļie Latvijā, kas protestēja pret Būtiņģes terminālu, uzkāpa uz tā, pieķēdējās pie tā un radīja pasaulei iespēju paskatīties, kas īstenībā notiek, tad lietuvieši teica, ka zaļie aizstāv prokrievisko naftas vadu Latvijā.

Un ka viņi ir, lūk, amerikāniski noskaņoti un pārdod šo te objektu Viljamsam. Un kas tad, draugi, no tā iznāca? Kas tad no tā iznāca? Pēc tam amerikāņi pārdeva visu šo infrastruktūras elementu Krievijai. Krievijas uzņēmumam. Ar to beidzās Lietuvas neatkarības demonstrējums. Un izčibēja budžeta nauda, izčibēja šī alternatīvā naftas piegādes iespēja. Drauds Baltijas jūrā palika, un tagad mūsu kaimiņi lietuvieši raud un aicina Latviju palīgā aizstāvēt viņus pret Krievijas interesēm uzcelt naftas platformu D—6, kur mēs Baltijas asamblejā palīdzējām Lietuvai uzrakstīt rezolūciju, lai tiešām pievērstu pasaules uzmanību, ka šādu naftas platformu Baltijā nevajag.

Un tāpēc es jums saku, draugi... Par neatkarību vajag cīnīties. Latvijai vajag būt neatkarīgai valstij, bet viņai vajag būt tik drosmīgai pateikt, kas ir par neatkarību un kas ir vienkārši pakaļskriešana kādam lielam militāram spēkam vai varenai pasaules valstij, kas realizē pasaulē savas ģeopolitiskas intereses. Un tās ir divas dažādas lietas.

Tādēļ es šodien kā zaļais balsošu “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Varbūt vairāk runāsim par notikušo, runāsim par faktiem.

Konceptuālu lēmumu par mūsu iesaistīšanos operācijās Irākā Saeima ir pieņēmusi šā gada 20.martā. Un tālākais bija izpildītāju rokās. Tātad Ministru kabinets un it īpaši Aizsardzības ministrija. Bet ne tikai.

Un tagad izpildītājs, paveicis iecerēto, griežas pie mums, Saeimas, ar aicinājumu turpināt iesākto darbu.

Tātad jautājums: vai mēs uzticamies izpildītājam — Ministru kabinetam un tā nosūtītajiem pārstāvjiem, vai mēs neuzticamies? Šeit ir tas jautājums. Balsojums “pret” nozīmē neuzticēšanos sagatavotajam lēmumam.

Gribētu atgādināt, ka joprojām tiek ievērots militārpersonu brīvprātības princips. Un, kā jūs labi zināt, pieteikušos uz vietām ir krietni vairāk nekā pašu vietu.

Tālāk es gribētu pateikt arī to, ka starptautiskajā līmenī Latvija nevis kādam skrien pakaļ, bet ir uzņēmusies zināmas saistības, jo tur nav viena vai divas valstis Irākā. Tur viņu ir krietni daudz. Un Latvija savas saistības pilda sekmīgi, par ko liecina vairāki vērtējumi. Un, protams, pēdējais, tas ir ASV valsts sekretāra Kolina Pauela vērtējums — pateicība Latvijai kā valstij par ieguldījumu. Bet, ja jūs analizētu šo pateicību, jūs redzētu, ka tur runa nav tikai par militāro jomu. Tur ir runa par civilo jomu. Tur ir uzskaitītas civilās jomas nodaļas — banku jautājums, civilā administrācija, kultūras mantojuma saglabāšana. Tā kā mūsu līdzdalība Irākā nav tikai karavīri. Karavīri ir viena no misijas sastāvdaļām. Un līdz ar to šīs saistības ir krietni plašākas.

Vēl vajadzētu uzsvērt, ka starptautiskās koalīcijas pārstāvji taču ir skaidri pateikuši, ka Irākas valsts vadības izveidošanas process beigsies nākamajā gadā, sākot ar pagaidu valdības izveidošanu līdz vispārējām vēlēšanām tālāk. Tātad process attīstās, un varas nodošana pašu irākiešu rokās ir tikai netālās nākotnes jautājums. Tas arī būtu jāsaprot.

Jā, es saprotu arī to, ka Latvijas piedalīšanās plašās starptautiskās operācijās Afganistānā, Irākā un citur nepatīk mūsu austrumu kaimiņam — Krievijai. Jo tieši pēdējā laikā Krievija ir intensīvi sākusi rīkoties, lai radītu jucekli teritorijās, kuras viņa joprojām klusībā uzskata par savām vai vismaz par tādām, kur viņai ir lielas tiesības iejaukties. Es minēšu četras šajā brīdī. Es minēšu Gruziju. Kā zināms, ne tikai Abhāzijā nu ir pamatīga Krievijas ietekme, bet arī Adžārijā. Es minēšu Lietuvu, kur ir izdevies radīt tādu jucekli, kas var beigties ar prezidenta nomaiņu. Moldovu, kur Krievija pagaidām vēl nesekmīgi, bet nav zināms, kā būs nākotnē, cenšas uzspiest šo līgumu par sava karaspēka uzturēšanos Moldovā. Minēsim arī Tadžikiju, kur Krievijas robežsargi “sekmīgi” (pēdiņās) sākuši pārtvert narkotikas, pirmkārt heroīnu, un cenšas pierādīt tadžikiem, ka viņi paši nav spējīgi nosargāt savu robežu, ka bez Krievijas karaspēka Tadžikija nespēs attīstīties.

Neapšaubāmi, ka šie dienesti, kas ir pārpildījuši Latviju un kuriem ļoti imponē dažas kundzes vai kungi, reizēm mums te ir daži deputāti, kuriem dzimumjautājumos ir vājas zināšanas... Šīm kundzēm daudz kas nepatīk. Neapšaubāmi!

Cienītie kolēģi, runa ir arī par mūsu atbildību. Vai mēs, Saeima, esam spējīgi uzņemties atbildību? To atbildību, ko mums ir arī uzticējuši mūsu vēlētāji. Un neviens nesaka, ka Irākā ir salda dzīve, un mēs visi cenšamies sekot līdzi tam, kas tur notiek. Un, arī varu teikt, uztraucamies par to, kā klājas mūsu pārstāvjiem.

Nesen izskanēja tāda interesanta doma un vārdi: “Vēl nāks piektais gads!” Es gribētu atgādināt par piekto gadu, kas drusku ir saistīts ar šodien izskatāmo jautājumu. No vēstures nedaudz. 1905.gada revolūcijas organizatori un aģitatori, kas skaisti runāja piektajā gadā, jūtot briesmas, visi aizlaidās prom. Lielākā daļa aizmuka uz ASV, daļa — uz Rietumeiropu. Un revolūcijā iesaistītie latviešu zemnieki un lauku skolotāji tika noslepkavoti — ap 2000 cilvēku tika noslepkavoti, ko paveica bēdīgi slavenās grāfa Orlova un citas melnās sotņas. Tāda bija to cilvēku atbildība, kas uz kaut ko aicināja, bet briesmu brīdī pameta Latviju.

Es ceru, ka Latvijas Republikas Saeimas vairākums ir ar savu atbildības sajūtu. Mēs esam spējīgi pateikt, ko mēs domājam, kāpēc mēs tā balsojam. Bez varbūt kaut kādiem jūsmīgiem vārdiem, bet skaidri jāsaprot viens: ja mēs esam izvēlējušies savu konceptuālo atbalstu, ja mēs esam izvēlējušies atbalstīt pienākumu pildīšanu, tad arī iesim līdz galam ar savu atbildības sajūtu un ļausim mūsu pārstāvjiem Irākā pildīt savu pienākumu līdz pilnīgai izpildei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Kastēns.

O.Kastēns (LPP). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Droši vien jums deputātu darbā nākas sastapt arī visdažādākos cilvēkus visdažādākajās valstīs. Un arī man ir bijusi iespēja pagājušā gada decembrī tikties ar tā laika Irākas opozīcijas vadītājiem. Un daudzi no viņiem man stāstīja, ka tad, kad tiks gāzts Sadama režīms, Irāka kļūs par ziedošu, plaukstošu valsti, ka Irāka kļūs par sava veida paraugu, demokrātijas paraugu, citām arābu valstīm, bet nu, tā nu ir sanācis, ka demokrātijas parauga vietā Irāka ir kļuvusi par haosa un sabrukuma simbolu. Simtiem tūkstoši karavīru un miljoniem, miljardiem Amerikas Savienoto Valstu dolāru nespēj nodrošināt šajā valstī nedz kārtību, nedz likuma varu.

ASV karavīri vēl līdz šim brīdim nesekmīgi meklē neesošos masu iznīcināšanas ieročus, kas kļuva par iemeslu šim karam. Tikmēr Irāka ir kļuvusi par sava veida magnētu starptautiskajiem teroristiem un ekstrēmistiem, kas ir sākuši džihadu pret Rietumiem, kurus viņu izpratnē iemieso Savienotās Valstis.

Un tagad pēc šī ievada mazliet par mūsu karavīriem. Jā, .mēs ļoti labi apzināmies, ka Latvija kā nākamā NATO dalībvalsts ir uzņēmusies saistības. Saistības arī miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijās. Taču neapšaubāmi, ka savu uzdevumu veikšanai mūsu karavīriem, vienalga, kurā pasaules malā vai valstī viņi atrastos, ir nepieciešami normāli un piemēroti apstākļi. Taču tas nav normāli, ka karavīri uz Irāku tika nosūtīti bez pienācīga ekipējuma, kas būtu piemērots šīs valsts klimatiskajiem apstākļiem un ieročiem, kas apdraud viņu dzīvības. Jā, Irāka nav Disnejlenda, Irāka nav Legolande vai Serēnas ūdens parks. Taču Alhašimī, kur atrodas mūsu karavīri, nav nedz Aušvice, nedz Guantanamo karabāze. Fakts, ka poļu karavīri uz mūsu miera uzturētāju karabāzi atveda pārvietojamās tualetes tikai dažas dienas pirms mūsu aizsardzības ministra un citu augstu viesu vizītes īsu brīdi tikai pirms šīs vizītes, liecina tikai par to, ka mūsu puiši starptautisko spēku kontingentā netiek pienācīgi nodrošināti ar pašiem pieticīgākajiem sadzīves apstākļiem.

Un es ieteiktu mūsu vadībai nevis pateikties poļu militāristiem par to, ka mēs varam strādāt viņu pakļautībā šajā miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijā, bet gan drīzāk pieprasīt, lai mūsu karavīri dzīvotu cilvēcīgos un civilizētos apstākļos.

Pirmās partijas frakcija balsos par mandātu pagarināšanu uz vēl vienu gadu. Ja mēs esam sākuši atbalstīt mūsu ārpolitiskās prioritātes, mēs nemainīsim savas domas, taču, ja pēc gada mūsu puišu sadzīves apstākļi nebūs uzlabojušies un ja Aizsardzības ministrija vairāk rūpēsies par ķeksīšu ievilkšanu rīcības plānos, tad mēs mainīsim savas domas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (TSP). Godātie kolēģi! Vispirms par frāzēm, kādas es saklausīju šodien no šīs tribīnes. Un vispirms no ministra kunga — “pēc militārās fāzes pabeigšanas”. Piedodiet, kas šodien notiek Irākā? Kur ir šīs militārās fāzes pabeigšanas moments? Katru mēnesi ...novembrī Irākā gāja bojā 79 karavīri. 79! Vienā mēnesī. Pēc šīs militārās fāzes pabeigšanas bojā gāja vairāk cilvēku nekā tad, kad bija šī militārā fāze, ministra kungs. Tāpēc nelietosim frāzes. Runāsim par lietas būtību. Tāda pati frāze ir “Irākas demokratizācija”. Es gaidīju, ka kāds nāks no Ārlietu ministrijas un analizēs situāciju, kas vispār šodien ir Irāka, no cik daļām tā sastāv un ko šīs daļas grib, un cik lielā mērā šīs daļas var savienot.

Bija frāze par to, ka vara drīz... Dobeļa kungs paredzēja, ka kaut kur pēc, neatceros, pusgada, gada, vara pāries pašu irākiešu rokās. Bet, ja mēs par to runājam un runājam par Irākas demokratizāciju, mums varbūt bija jāsaka, ka Irākā jau šodien šī pašpārvaldes padome, kas šodien ir amerikāņu iecelta, runā par to, ka mēs esam gatavi šodien pārņemt kontroli pār savu valsti. Kāpēc šodien no šīs tribīnes neskan nopietna politiska situācijas analīze? Kāpēc jārunā frāzēs šeit? Kāpēc mums vienam otram jāiestāsta it kā kaut kādas muļķības? Mēs saprotam, ka mums ir... ka mums būtībā nav izejas it kā — Ārlietu ministrijai un valdībai, kā turpināt iesākto ceļu, bet tad vismaz nāciet šeit tribīnē un profesionāli runājiet. Runājiet par to, kā tad mēs no turienes iziesim. Vai Irākā iespējams kā kādreiz Vjetnamā? Vai tur ir kāds labāks risinājums? Nekā tāda mēs šeit nedzirdam! Un iekams no šīs tribīnes, iekams komisijās nebūs profesionāļu situācijas analīze, mēs joprojām taustīsimies. Un es aicinu valdību vispirms par visām lietām mēģināt sākt runāt profesionāli, nevis mēģināt piesegt savas kaut kādas neizdarības un bārstīties šeit ar tukšām frāzēm. Sāksim runāt par lietu, par lietas būtību, un tad, es domāju, tas panākums ne tikai mums šeit valstī, bet arī visās mūsu starptautiskās aktivitātēs būs daudz nopietnāks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Vai aizsardzības ministrs izmantos piecas minūtes? Lūdzu! Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Cienījamie Saeimas deputāti! Es jutu, ka parādījās zālē beidzot klusums. Acīmredzot visi grib dzirdēt, kā es atbildēšu uz tiem jautājumiem, par ko tika runāts. Ja man jāsaka, šeit tika runāts par tukšām frāzēm. Domāju, ka droši vien arī vienam otram, kas uz tām norāda vai piesauc, būtu vērts ieklausīties tajā, ko tiešām valdība, ministri saka, un nemēģināt bāzt galvu smiltīs un nemēģināt jaukt militārus jēdzienus, terminoloģiju ar terorismu, kas ir 21.gadsimta viens no arī karadarbības apzīmējumiem un labi zināmām lietām.

Jurkāna kungs minēja, ka 79 cilvēki, viņš ir saskaitījis, iet bojā katru mēnesi Irākā... Tad gribētu teikt tā, ka terorisma rezultātā 11.septembrī vienā dienā vien aizgāja tūkstošiem cilvēku bojā. Un tad arī jūs nācāt šeit un runājāt, ka vajadzētu kaut ko pārkārtot, bet es, godīgi sakot, neesmu īsti dzirdējis, kur tad ir jūsu plāni vai priekšlikumi.

Gribētu teikt, ka gan Aizsardzības ministrija, gan valdība ļoti atbildīgi, atbilstoši vēsturiskajai situācijai, arī pilnā mērā izprotot pasaules vēsturiskos procesus, savas reālās iespējas... savas reālās iespējas ir izvērtējusi, ir saskaņojusi un ir piedalījusies atbildīgu savu lēmumu, priekšlikumu sagatavošanā, izlemšanā, pieņemšanā un ar Saeimas atbalstu arī savus karavīrus deleģējusi profesionāli veikt savus uzdevumus.

Katrs, kurš kaut nedaudz zina par to, kas ir karadarbība, kas ir saskāries savā dzīvē, nevis lasījis literatūru, bet arī literatūrā diezgan daudz ir rakstīts par militāras darbības sarežģītību, nodrošinājumu, komandstruktūrām un visām šīm lietām, tad tie cilvēki zina, ka simtprocentīgi ideāli šīs lietas nekad nevar notikt, pat lai arī kā mēs vēlētos.

Līdz ar to runāt par to, ka mēs savus karavīrus nosūtījām nesagatavotus, es domāju, nav nekāda pamata.

Tās nav frāzes, es jums saku pietiekami īsi, jo man ir atvēlēts ļoti īss laiks. Ļoti īss laiks... Vakar, kad es biju stundu runājis Ārlietu komisijā, jūs klausījāties, klausījāties un, ziniet, aizgājāt projām, iespējams, to galveno jūs nedzirdējāt. Veselu stundu es ziņoju, jūs varējāt... Ziniet, tas ir jūsu personīgais viedoklis... Stundas laikā es pateicu ļoti daudz, un atšķirībā no jums 90% no komisijas dalībniekiem man izteica atzinību un saprata lietas situāciju un būtību.

Nu, runājot par atbildību, mēs jau redzam... Man jāsaka, ka žēl, ka koalīcijas partneris Kastēns šeit uznāca, kaut ko runāja, un tagad viņš pat nemaz neklausās, ko ministrs saka, viņš ir ieslēdzis telefonu un ziņo laikam acīmredzot par savu varonīgo uzstāšanos.

Aizsardzības ministrija nepievelk ķekšus, Kastēna kungs... Tad, kad jūs varbūt būsiet nostrādājis vienu dienu valsts pārvaldē, tad jūs varbūt sapratīsiet, cik smags un atbildīgs darbs tiek veikts, nevis pievilkti ķekši.

Runājot par karavīriem... Karavīri... jūs varat pieteikties un aizbraukt un pārliecināties, karavīri ir nodrošināti, karavīri ir paēduši, un, kā jau es arī savas runas sākumā teicu, principā patiesībā grūtības, kuras bija operācijas izvēršanas stadijā, ir novērstas. Par to nav problēmu. Risks pastāv pat visdrošākajos apstākļos.

Un runājot par to, vai karavīri tika nosūtīti nodrošināti vai nenodrošināti... es jau arī par to minēju savā runā. Ja jūs, Kastēna kungs, būtu ieklausījies, tad jūs būtu redzējis, kāda milzīga starpība ir starp to situāciju... kad beidzās, Jurkāna kungs, militārā fāze, un tas ir termins, ko lieto militārie speciālisti gan starptautiskajā politikā, gan arī paši amerikāņi. Jūs atceraties, ka ir liela starpība starp to, kad bija militārās operācijas, piedalījās ASV jūras desants, piedalījās tanki, visu laiku gaisa telpā atradās lidmašīnas, AVAK lidmašīnas, iznīcinātāji, helikopteri, un Amerikas Savienotās Valstis principā nodrošināja karadarbību un savu pārsvaru militāro cīņu laukā. Ir milzīga starpība starp to, kas notiek pašreiz Irākā, ka tur darbojas pretī terorisms.

Bet es domāju, ka tiešām varbūt uz šādām frāzēm vai varbūt arī nekompetenci vai arī apzinātu pretdarbību es negribētu īpaši, teiksim, atbildēt. Mani vairāk varbūt satrauc tas, ko mans labs kolēģis, es gribētu teikt, Emša kungs minēja šeit. Emša kungs, jūs minējāt, teiksim, ka mēs ar karavīriem vēlamies tagad panākt kādu kārtību. Diemžēl, ja arī jūs būtu rūpīgi ieklausījies, tad es tieši savā uzrunā minēju kādu būtisku faktu, ka karavīri ir savu paveikuši un vēl kādu laiku darīs. Un es domāju, ka gan amerikāņi, gan starptautiskā koalīcija, gan ANO, par kuras rezolūciju izpildi jūs paudāt savas bažas, aicina iesaistīties valsts administrācijas sakārtošanā. Par to ir runa!

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, ministra kungs, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Ģ.V.Kristovskis. Bet, ja es varētu lūgt divas minūtes, es pabeigšu. (Starpsaucieni: — “Nē! Nē!”)

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi, atvainojiet!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vairāki paziņojumi.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie

kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es aicinu jūs tūlīt, sākoties pārtraukumam, šeit pat blakus Dzeltenajā zālē uz īsu apspriedi. Tūlīt pat.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte. Nav.

Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskās komisijas sēde pulksten 10.35. Latvijas un Šveices parlamentārās sadarbības grupu lūdzu pulcēties Dzeltenajā zālē tūlīt!

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, lūdzu pulcēties uz Ārlietu komisijas sēdi tūlīt Ārlietu komisijas sēžu zālē pulksten 10.30! Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs... Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte (TP). Paldies! Godātie kolēģi, Latvijas un Francijas parlamentārās sadarbības grupas deputāti! Es jūs lūdzu pulcēties uz sēdi Viesu zālē otrajā stāvā, tur, kur mēs tiekamies ar delegācijām! Viesu zālē otrajā stāvā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Aldis Kušķis, Silva Golde, Aleksandrs Golubovs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Arnolds Laksa, Liene Liepiņa, Rihards Pīks, Jānis Reirs, Anta Rugāte, Jānis Strazdiņš, Dainis Turlais, Ingrīda Ūdre un Arvīds Ulme. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Vai klātneesošais Jānis Lagzdiņš vēlas piedalīties debatēs? Nevēlas. Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Šodien tiek izteiktas daudzas ļoti būtiskas un pareizas domas, jo strīdos dzimst patiesība. Un tāpēc es atļāvos piedalīties šajā prāta vingrināšanā tribīnē.

Apziņas demokratizācijas process nav viegls, bet cerīgs. Ja jau okupētājvalsts ideoloģijas mantinieks nosoda okupāciju, mēs drīzumā varam cerēt varbūt, ka sekos arī Latvijas okupācijas atzīšana no tā paša mūsu kolēģa puses, jo okupācijas izpratne katram mums var būt sava un atkarīga no katra personīgās pieredzes. Un mēs nevaram šo faktu uzskatīt tikai par melnu vai baltu, jo viena pārliecība un viena taisnība ir okupācijas upuriem un otra ir okupētājiem.

Mēs nevaram noliegt, ka no okupācijas lielai pilsoņu daļai ir bijis ieguvums, jo viņi ir realizējuši šo okupācijas varu. Ar to es domāju Latvijas pilsoņus, kuri ir diezgan labi pārstāvēti arī šeit, Saeimā.

Mēs varam atcerēties Eiropas situāciju pēc Otrā pasaules kara, kad uz Rietumu sabiedroto okupācijas zonu bāzes tika izveidota demokrātiska un attīstīta Vācijas valsts.

Es gribētu izteikt dažas replikas par “zaļo” domāšanu un “zaļo” politiku saistībā ar karu vai pēckara situāciju Irākā. Tā ir visnotaļ bīstama tēma — atsaukties uz “zaļām” lietām politikā. Jo zem zaļā karoga šobrīd teroristi spridzina un šauj gan karavīrus, gan civiliedzīvotājus. Mēs varam tikai piekrist un balsot par rapšu eļļas izmantošanu naftas vietā. Tas noteikti nāktu tikai par labu “zaļo” politikai un “zaļajām” problēmām.

Bet tajā pašā laikā mēs saistībā ar kara darbību nedrīkstam aizmirst, ka savā laikā zaļais mežs ir devis patvērumu cīnītājiem pret Latvijas okupētājiem. Un Irākas smiltīs citu zaļumu gan ir grūti pamanīt.

Pārējos argumentus “par” es jau esmu izteicis iepriekšējā diskusijā par šo tēmu, un varbūt drusku savādākā skatījumā es tomēr piedāvāju. Un esmu pārliecināts, ka mums jāpiekrīt valdības viedoklim, jo nevaram darbu atstāt pusratā. Šis iesākums ir bijis grūts, bet vēl grūtāks var būt šis problēmas nobeigums, taču mums ir jābūt tur klāt un jāpiedalās šajā procesā.

Paldies, kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Elferts — Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jūs esat lielas izvēles priekšā, bet atšķirībā no situācijas, kas bija šā gada martā, ir arī panākta liela daļa pasaules vienprātības šajā jautājumā. Atbilstīgi ANO Drošības padomes rezolūcijai nr.1511 ANO dalībvalstis ir aicinātas piedalīties Irākas atjaunošanā. Tajā skaitā arī ar militāriem spēkiem. Kopš šīs rezolūcijas pieņemšanas arī daudzas citas valstis ir lēmušas savos parlamentos, savās valdībās par misiju turpināšanu vai papildināšanu. Tajā skaitā arī valstis, kuras atrodas ļoti tālu no Irākas. Japānas premjerministrs apstiprināja, ka šajā mēnesī nosūtīs vēl 1000 karavīru uz Dienvidkoreju. Pirms dažām dienām Dānijas parlaments balsoja 103 — par, 9 — pret par misijas turpināšanu Irākā. 102 — par, 9 — pret, par Afganistānas misiju.

Bet par Latvijas interesēm. Jūs, cienījamie deputāti, apstiprinājāt Valsts aizsardzības koncepciju pirms dažām nedēļām, un tur ir noteikta valsts aizsardzība kā mūsu pamatprioritāte. Prioritāte nr.1. Otrs pīlārs — līdzdalība NATO un Eiropas Savienības programmās. Trešais. Dalība starptautiskajās operācijās.

Ir daudz runāts par mūsu bruņoto spēku profesionalitāti, spējām un saņemto atzinību. Bet mūsu bruņotie spēki var iegūt šādu pieredzi, tikai un vienīgi piedaloties starptautiskajās operācijās. To nav iespējams izdarīt Ādažos vai atmīnējot Zvārdes pagastu. Šī pieredze ir neatsverama. Pieredze arī tiek nodota citiem. Gūtā pieredze Bosnijā Hercegovinā, tie cilvēki, kuri atgriezās no šīs darbības, jau ir kļuvuši par mūsu instruktoriem. Mēs gatavojam profesionālus karavīrus, kuri būtu gatavi arī aizstāvēt mūsu valsti. Marta debatēs Ministru prezidents nenorādīja uz masu iznīcināšanas līdzekļu esamību, bet uz ANO Drošības padomes rezolūcijas nepildīšanu. Tiesa gan, ka nav atrasti masu iznīcināšanas līdzekļi, bet ir atrasta informācija, ka vēl 2002.gada beigās Sadams Huseins ir vienojies ar Ziemeļkoreju ne tikai par tālvadības raķetēm, bet par tālvadības raķešu ražošanas līniju. Tātad atkal šīs ANO Drošības padomes rezolūcijas pārkāpšana.

Cienījamie deputāti! Man ir bijusi tā iespēja divas reizes būt Irākā, un, tiekoties ar Irākas pagaidu pārvaldes pārstāvjiem, ar Irākas ministriem un citiem, viņi ir ārkārtīgi pateicīgi jums. Viņi ir pateicīgi par to, ka viņi var veidot savu valsti tālāk, ka viņi ir atbrīvoti no šī totalitārisma režīma. Pateicīgi Latvijas Saeimai, valdībai un tautai.

Ko atrada pēc Sadama režīma gāšanas? Atrada masu kapus, atrada ekoloģisko katastrofu. Šīs valsts atjaunošana, tāpat arī šīs vides sakārtošana, tajā skaitā senās kultūras, tās cilvēki, kuri dzīvoja tūkstošiem gadu šajā purvā vai mitrājā, īpašā vidē. Šīs vietas un šo ekoloģisko vidi, rekonstrukcijas darbus, kur nav postīts karadarbības rezultātā, bet Sadama Huseina režīma laikā, šo visu darbu var veikt tikai drošības apstākļos.

Jurkāna kungs minēja par politisko procesu. Gribētu jums iedot īsu ieskatu, kādā veidā lietas attīstās uz šo brīdi, jo ANO Drošības padomes rezolūcija nosaka, ka nevis koalīcijas pārvaldei, bet Irākas pārvaldes padomei ir jāiesniedz savus tā saucamos politiskos procesus — ceļa karti vai arī konstitūcijas apstiprināšanas plānu līdz šā gada 15.decembrim.

1.punkts. Pieņemt pamatlikumu. Tas būtu saucamais fundamentālais likums, kur arī noteikt pamattiesības — tiesības uz vārda brīvību, uz likumdošanu, reliģiju, līdztiesība visiem irākiešiem neatkarīgi no dzimuma vai etniskās, vai reliģiskās piederības. Arī kādā veidā veidot šo neatkarīgo juridisko sistēmu. Arī civilo un politisko kontroli. Un šim likumam... šo fundamentālo likumu ir jāpieņem līdz 2004.gada 28.februārim. Pēc tam, pamatojoties uz šo likumu, tiek veidota pārejas asambleja, tātad viņu de facto parlaments, kurš tiktu ievēlēts no 18 Irākas reģioniem. Un tam ir jānotiek līdz 31.maijam. Un pēc šā plāna šī pārejas asambleja tad ievēlētu savus ministrus, un tad līdz jūnija beigām, tas ir, līdz 2004.gada jūnija beigām, šo suverēno varu varētu nodot irākiešiem, un tādējādi beigtos koalīcijas pārvaldes darbība. Un vēl tālāk būtu... ir noteikts, kādā veidā tiks rakstīta un akceptēta konstitūcija.

Es esmu daudz runājis par mūsu karavīru profesionālajām spējām, drosmi un viņu darbību tur kā mūsu valsts aizsardzības sastāvdaļu. Šis ir izaicinājums gan mums, gan daudzām citām valstīm. Mana pārliecība ir tāda, ka mums ir jāstāv līdzās arī tām ANO valstīm, kuras ir atradušas šo vienprātību un ir noteikušas un lūgušas arī mūsu valsts līdzdalību Irākas atjaunošanas procesos. Un to var darīt tikai tādā gadījumā, ja ir šī drošība.

Aicinu nepagriezt muguru Irākas tautai, es aicinu nepagriezt muguru ANO dalībvalstīm, atbalstīsim mūsu karavīru centienus palīdzēt Irākas tautai atjaunot savu valsti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Krišjānis Kariņš.

K.A.Kariņš (JL). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Draugi! Vai Latvija zina, kas ir nebrīvība? Kas ir totalitārisms? Protams! Latvija to uz savas ādas izjuta 50 gadus. Deportētie cilvēki it īpaši zina šo vārdu nozīmi.

Taču kas notika? Pirms 12 gadiem notika pilnīgs brīnums šajā valstī. Mēs atguvām savu brīvību un ieviesām demokrātiju bez masīva kara, bez simtiem un tūkstošiem cilvēku upuru.

Šoreiz Latvijai ir laimējies. Mums ir laimējies arī ar to, ka mēs neesam vieni, bet ka mums ir ļoti stipri sabiedrotie. Mēs šobrīd iestāsimies ne tikai Eiropas Savienībā, kas ir viena no pasaules stiprākajām ekonomiskajām aliansēm, bet mēs vienlaikus iestājamies NATO, kas ir pasaules pati spēcīgākā militārā alianse.

Par ko tad šodien šeit ir runa? Vai mēs esam sanākuši kopā, kā varbūt Kabanova un Jurkāna kungs gribētu, lai mēs apspriestu ASV un Lielbritānijas izlūkdienestu darbu? Vai mēs esam sanākuši kopā, lai apspriestu, cik veiksmīga vai neveiksmīga bijusi ASV politiķu diplomātiskā rīcība? Draugi, tā atbilde ir viennozīmīga. Nē, par to mēs neesam sanākuši runāt.

Mēs esam sanākuši kopā, lai spriestu par mūsu valsts, Latvijas, turpmāko drošību un stabilitāti. Jūs varbūt vaicāsiet: “Kā tad tā? Mēs taču tagad runājam par Irāku.” Draugi, mēs nerunājam šeit par Irāku, mēs runājam par mūsu pašu Latviju. Es paskaidrošu.

Padomājiet mirkli bez ilūzijām. Latvija nav spējīga viena pati nodrošināt savu neatkarību, nodrošināt savu brīvību. Mēs neesam spējīgi paši to darīt. Tikai un vienīgi ar sabiedroto atbalstu mēs varam garantēt Latvijas drošību. Un kas tad ir šie sabiedrotie? Militārajā jomā tās ir visas NATO valstis kopā, bet kas ir NATO valstu centrā un priekšgalā? ASV! Sadarbība ar šīm valstīm ir tas īstais garants mūsu drošībai, kas ir īstais garants Latvijas neatkarībai.

Tie laiki, draugi, ir pagājuši, kad Latvija varēja prasīt Rietumeiropas un Ziemeļamerikas lielvalstīm: “Palīdziet mums! Nāciet ar saviem padomiem! Nāciet ar savu naudu! Nāciet ar saviem bruņotajiem spēkiem, ja tas tā būtu bijis.” Tie laiki ir pagājuši! Mēs esam šajā laikā, kaut vēl ne viņu līmenī, mēs esam strauji attīstījušies. Laiks ir arī tāds pienācis, ka mums ir jāsāk dot pretī.

Kas tagad notiek Irākā? Ļoti elementāra lieta: mūsu sabiedrotie prasa: “Latvija, nāciet mums palīgā!” Ja mēs analizējam, kas ir noticis Irākā arī pirms šī te kara, ANO rezolūcijas, ja es nemaldos, bija veselas septiņpadsmit 11 gadu laikā vai 12 gadu laikā, kas nosodīja visu to, ko Sadams Huseins tur darīja vai nedarīja. Par to neiet runa. Pamats ir vienkāršs: sabiedrotie prasa mūsu palīdzību. Mums ir jāiet viņiem palīgā. Ja mēs gribam, ka nākotnē kāds stāvēs par mums, tad šodien mums ir jāstāv arī par viņiem.

Draugi, tas ir tas, kas ir solidaritāte! Tas ir mūsu stiprums.

Es aicinu atbalstīt līdz ar to šo lēmuma projektu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Es tomēr gribu pateikt dažus vārdus Jurkāna kunga sacītā sakarā. Jurkāna kungs (žēl, ka viņš ir izgājis no zāles), viņš savu demagoģiju ir pateicis un tagad var klīst apkārt. Tāda ir viņa metode. Jurkāna kungs, netēlojiet pravieti, jo jūs vienkārši esat demagogs un, kā ir pierādījies laika gaitā, visu šo gadu gaitā, arī Latvijas nedraugs.

Patiešām, Kariņa kungs jau te iezīmēja to, ko pavisam īsi es arī gribu pateikt. Jurkāna kungs apelē pie profesionālas sarunas, pie profesionālām diskusijām. Kāda te profesionalitāte īpaši vajadzīga, ja patiesība ir skaidrāka par skaidru! Patiesībā ir pavisam vienkārši: NATO, drošība, par ko iestājusies tauta dažādās aptaujās, tie nav tikai politiķi, tie nav tikai Saeimas deputāti un valdība. Bet saņemt drošību, gaidīt drošību var tikai, kaut ko dodot arī pretī, nevis rīkojoties pēc principa, uz kādu visu laiku kūda savus atbalstītājus Jurkāna kungs ar savu visu kompāniju. Viņu princips ir ļoti vienkāršs: ņemt visu, ko var, no šīs valsts, ņemt visu, pēc iespējas vairāk — pensijas, pabalstus, medicīnisko apkalpošanu, vārdu sakot, pilnu galdu, neko nedodot pretī. Pat lojalitāti, nemaz nerunājot par kaut kādu draudzīgu attieksmi pret šo valsti, uz ko viņi arī kūda, Jurkāna kungs viens no tiem. Viņš gan bieži vien mēģina ģērbties dažādās... tā sakot, citās “spalvās krāsoties”, zem sociāldemokrātiem un vēl tur kaut kādiem pēc gada izdomās. Bet patiesība ir viena. Lūk, tāpēc mēs nedrīkstam klusēt, un jāpasaka tādiem kā Jurkāna kungs, ka galu galā ir jācīnās un jāaizstāv Latvijas intereses, protams, ka dodot kaut ko pretī. Un mūsu karavīri brauc tur, Un mēs esam dzirdējuši viņu intervijas. Viņi labprāt palīdz pasaulē nodibināt kārtību. Kā gan savādāk? Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Šodien jautājums ir ļoti nopietns. Es gribētu teikt vienu lietu. Pašreiz mums izdodas dažiem uz šā jautājuma mēģināt vākt punktus iekšpolitikā. Šis nav iekšpolitikas jautājums! Tas ir jautājums par Latvijas ārpolitiku un par Latvijas drošības nodrošināšanu. Šo jautājumu mēs pozitīvi lēmām atbildīgi ļoti grūtā situācijā ar to informāciju, kāda mums bija martā. Mēs uzņēmāmies politiskus riskus, arī zināmus drošības riskus. Un es neuzskatu, ka mēs lēmām nepareizi, jo mēs lēmām, domājot par Latvijas drošību tālāk. Deklarējot, ka mēs vēlamies būt NATO, mums ir ļoti labi arī jāsaprot, ka mums par to ir jāmaksā sava daļa.

Šinī gadījumā pašreiz jautājums par ko mums ir jālemj, ir tas, vai mēs turpinām savu nostāju, un jau šobrīd arī ar atbildību irākiešu priekšā, jo viņu dzīve ir mainījusies ļoti krasi. Situācija valstī ir pavisam citāda nekā tā bija tad, kad valdīja Sadama Huseina režīms. Un šeit ir jāpiebilst — ne tikai, kā šeit runāja, ar militārām lietām šo jautājumu nevar atrisināt. Bet ar militārām lietām var atrisināt jautājumu, lai šeit neizceltos pilsoņu karš pilnā apjomā. Lai varētu nodot viņiem pašiem civilo pārvaldi, palīdzot to sakārtot. Un tāpēc ne tikai militāri speciālisti, bet arī civilspeciālisti šeit ir vajadzīgi.

Es gribētu teikt, ka mums šinī gadījumā ir vēlreiz jāuzņemas atbildība, jābalso “par”, lai mēs būtu konsekventi savos lēmumos.

Un trešā lieta, ko es gribu piebilst. Sūtot mūsu kontingentu uz ārzemēm, uz misijām, uz karstajiem punktiem pasaulē, tas ir mūsu pienākums jau kā NATO alianses nākamajai dalībvalstij, mums ir ļoti jārūpējas par mūsu karavīru ekipējumu un drošību. Mēs nevaram pieļaut to, kas tika izdarīts iepriekšējā reizē, mums ir rūgta pieredze. Es ceru, ka turpmāk šādas lietas nedrīkst tikt pieļautas arī no parlamenta. Tātad parlamentam ir jāpārliecinās, pirms tas notiek, vai visas lietas ir kārtībā. Un arī pilnu atbildību par to nes kā komandieri, tā Aizsardzības ministrija.

Aicinu balsot “par” un nedzīt iekšpolitisku velnu šeit!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Atceramies, kā veidojās šīs debates pirmo reizi, kad tika pieņemts lēmums. Un uz ko tas bāzējās? Tas bāzējās uz diezgan nopietnu ziņojumu, kas bija vairāk nekā 10 lappušu garš, ko bija parakstījis Ministru prezidents, kur tika minēti daži šaušalīgi fakti.

Kā izrādījās, šie visi fakti, lielākā daļa par milzīgo bioloģisko, ķīmisko ieroču daudzumu, kur viens kilograms iznīcina miljonu iedzīvotāju, pašreiz nav apstiprinājušies. Līdz ar to nesen tika uzdots jautājums, lai virzītos tālāk un spriestu tālāk, noskaidrot, kas tad ir īstie iemesli, kas šī bija par informāciju, kāpēc, vai viss tanī bija pareizi vai nebija, vai kopumā netika izmantots, teiksim, motīvs, ka lieta ir taisna un līdzekļus varam izvēlēties, kādus gribam?

Tanīs valstīs, kas iesāka šo okupāciju, Amerikas Savienotās Valstīs, Lielbritānijā, nopietni tiek izvērtēts šo informācijas avotu autentiskums un tas, vai tika maldināts vai netika maldināts parlaments, sabiedrība un citi, pieņemot šos lēmumus. Latvijā nez kāpēc mēs par to atsakāmies runāt, jo, protams, drosmes valdībai trūkst, un atzīt, kā tas varbūt būtu, ka mums sabiedrotie prasīja, mums bija jāpiedalās, tā būtu godīga pozīcija, un mans balsojums no tā nemainītos. Bet nevar uz meliem būvēt taisnas lietas! Ja kāds uzskata, ka taisnību var ienest un melot, un pēc tam to, kā saka, nepaskaidrot, tad tas nav pareizi. Nav iespējams, ka mērķis attaisno līdzekļu lietošanu. Tas ir ceļš uz diktatūru, tas ir ceļš pret demokrātiskām sabiedrībām un citādi. Un tas bija viens no galvenajiem jautājumiem, ko es šodien gribēju šeit dzirdēt, godīgu izklāstu, kā radās šī situācija.

Otrs. Jaunajā lēmuma projektā jūs neatradīsiet vienu lietu, ko Saeima lēma. Uzdot Ministru kabinetam nodrošināt mūsu karavīru līdzdalību šinīs operācijās, un tehniski. Kāpēc šinī lēmuma projektā, Kariņa kungs, tas vairs nav minēts? Tāpēc, ka valdība to neizdarīja. Valdība to neizdarīja, jo karavīriem vairākus mēnešus nebija pat bruņu vestes. Bruņu vestes bija pielāgotas tikai mīnmetēju mīnu, teiksim, aizsardzībai, nevis pret lodēm. Mēnešiem cilvēki netika nodrošināti tam, lai viņi varētu veikt šo operāciju. Un tā ir tieša aizsardzības ministra atbildība, un par to šodien, redz, mēs atsakāmies runāt, un jaunajā lēmuma projektā, lai nebūtu problēmu, vienkārši tas vairs netiek minēts. Un tas bija aizsardzības ministra uzdevums un Ministru kabineta uzdevums. Un ja, teiksim, ministrs aizbrauca uz šo te Irāku un tur, teiksim, poļi uzlika šīs mazmājiņas, aizmirsa uzlikt roku mazgāšanas iekārtas, tas beidzās ar dažām slimībām. Un vienīgais, par ko mēs varam priecāties, ka šādā ceļā nevar iegūt venēriskas slimības.

Un vēl par to kādā veidā šobrīd Irākā notiek naudas aprite, kādā veidā šīs operācijas tiek apmaksātas. Operāciju finansēšana notiek skaidras naudas formā, amerikāņi atved naudu ar lidmašīnām, pēc tam tad ar mašīnām sadala, pēc tam maisos tālāk tiek sadalīts vienībām. Mēs esam poļu vienībā, kura saņem šo naudu. Latvieši nesaņem tieši nekādu ne finansiālu, ne materiālu nodrošinājumu. Viss ir atkarīgs no šīs te vienības. Un tas, ka ministrs aizbrauc un saka paldies, ka jūs mums te mazmājiņas uzlikāt, vai kāds prieks, bet nepaskatījās, ka mūsu karavīriem daudzas lietas ir iedotas dažas dienas pirms viņa atbraukšanas, un klanījās un visādi teica paldies, paldies. Tas nav nopietni! Tas nav suverēnas valsts aizsardzības ministra cienīgi, jo šīs lietas bija jāprasa un jānodrošina.

Daži runātāji runāja par atbildību. Un es domāju, ka, ja mēs runājam nopietni par atbildību, tad ir jāatzīst, ka šeit ir notikusi intervence, okupācija, un atbildība nav tikai karavīru sūtīšana kādā vietā operāciju nodrošināšanai. Atbildība, Dobeļa kungs, ir arī tas, kas būs ar Irāku, ar šo okupēto valsti nākotnē. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tu par mazmājiņām runā!”) Un tas nav tik vienkārši, un, kā mēs šodien dzirdam, piedāvājumu šeit nav. Arī Latvijas valstij kā valstij, kas tieši piedalījās šajās operācijās, būs lielākā vai mazākā mērā jāuzņemas atbildība par Irākas nākotni, tās politisko uzbūvi un citām lietām.

Tāpēc, protams, šobrīd operācijas un lēmuma projekta atbalstīšana, es uzskatu, ir nepieciešama, un mūsu karavīru tālāka atrašanās šeit noteikti ir nepieciešama, jo, protams, situācija, kāda ir veidojusies Irākā, atšķiras no tā, ko zīmēja arī šeit mums premjers, runājot par to skaisto nākotni, ziediem, dziesmām, ar kādām tika sagaidīti šie okupācijas spēki. Ziedu vietā lido granātas un raķetes, dziesmu vietā ir varbūt protesta akcijas un citas lietas, un šis process nebūs vienkāršs.

Bet es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, apzinoties arī to lielo atbildību, kas izriet no šī lēmuma projekta. Un aizsardzības ministram es gribu pateikt tā, ka Latvijas amatpersonām jāiet augstu paceltu galvu. Bet tad, kad šī galva ir iebāzta smiltīs vai kaut kur atejās, ir grūti iet ar augstu paceltu galvu.

Sēdes vadītājs. Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (JL). Cienītais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Tas lēmums, par ko mums šodien jābalso, ir ļoti svarīgs. Ir ļoti nopietns. Tas saistās ar mūsu valsts drošības interesēm. To es gribētu uzsvērt. Tas saistās ar mūsu drošību, ar mūsu cilvēku drošību, ar mūsu bērnu drošību, ar mūsu karavīru drošību.

Šis lēmums, mēs to pieņemam mūsu valsts, Latvijas, interesēs. Mēs pieņemam lēmumu, ka mūsu karavīri turpina darbību šajā miera nodrošināšanas operācijā Irākā. Un mēs to darām sevis dēļ, nevis kādu citu interešu dēļ. Es domāju, šo faktu vajag atkārtot, tas ir ļoti, ļoti svarīgs, un to vajag, es domāju, mums visiem atcerēties.

Mēs to darām vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, mēs to darām, jo mēs gribam no savas puses arī dot ieguldījumu kolektīvajai drošībai. Mēs esam nolēmuši iesaistīties NATO, kas ir kolektīvas drošības organizācija, un mēs nevaram sagaidīt palīdzību tikai no citiem, bet mums arī ir jādod sava artava. Mums ir jāpiedalās šajās kopīgajās operācijās.

Ir svarīgi palīdzēt sabiedrotajiem, un īpaši palīdzēt šajā gadījumā galvenajiem sabiedrotajiem, kas NATO ir Amerikas Savienotās Valstis. Tas ir tā kā apdrošinājums. Mēs sevi apdrošinām pret to situāciju, ka varbūt kādreiz mums būs grūtības un mums vajadzēs palīdzību.

Atcerēsimies tikai, ka kādreiz vēsturē bija situācija, kad šī valsts stāvēja viena — 1939. un 1940.gadā, un toreiz neviena cita valsts — ne liela valsts, ne maza valsts — nespēja nākt mums palīgā. Un tādēļ vienīgais risinājums, vienīgais vēsturiskais risinājums, kas ir iespējams, ir, ka mēs sastāvam šajā kolektīvajā drošības sistēmā, šajā organizācijā, un arī sagaidām palīdzību no citiem, bet tajā pašā laikā arī dodam... dodam savu artavu.

Es domāju, otrais iemesls, kas mums jāatceras, ir, ka šeit nav lēmuma par ieiešanu Irākā, šeit ir lēmums par operācijas turpināšanu, un padomājiet, ko nozīmē, ja mēs nolemtu tagad neturpināt. Tas būtu ļoti negatīvs signāls. Negatīvs signāls mūsu sabiedrotajiem.

Pašlaik Irākā notiek pārbaudījums. Tiek pārbaudīts koalīcijas noturīgums. Un ja mēs šajā izšķirošajā brīdī teiktu — nē, paldies, mēs tomēr neturpināsim, to citi uztvertu kā vājuma signālu gan koalīcijā, gan no pretiniekiem Irākā, un tas tiktu uztverts kā negatīvs signāls no mūsu sabiedrotajiem.

Ir svarīgi draugus atbalstīt. Svarīgi viņus atbalstīt labos brīžos, bet ir vēl svarīgāk draugus atbalstīt tajos brīžos, kad ir grūtības, un tādēļ es domāju, ka ir ļoti svarīgi, ka mēs turpinām piedalīties šajā operācijā.

Tādēļ es varbūt noslēgumā vēlreiz tikai gribētu atkārtot: atcerēsimies, šī mūsu līdzdalība ir mūsu interesēs. Mēs pieņēmām to lēmumu, mēs pieņemsim lēmumu turpināt, un to mēs darām sevis dēļ un nevis kādu citu interešu dēļ.

Tādēļ es no “Jaunā laika” puses aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo lēmumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Cienījamais sēdes vadītāj, kolēģi! Tie procesi, kas Latviju savā ziņā iepriecina, — Eiropa paplašinās, mēs virzāmies uz Eiropu, NATO paplašinās, arī tur mēs būsim, šī paplašināšanās rada arī problēmas, lēmuma pieņemšanas problēmas.

Problēmas ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijai, un lēmumu pieņemšana starptautiskā līmenī “klibo”. Un mēs patiešām ar lielu pārsvaru izšķīrāmies par to, ka atbalstīt to rīcību, to lēmumu uz to argumentu pamata, kādi bija tajā mirklī, ka Latvijas valsts iesaistīsies šajās operācijās. Un ticamākais, ka mēs darījām pareizi, jo citas nopietnas alternatīvas kārtības uzturēšanai pasaulē nebija un nav arī šajā mirklī. Un tādā kontekstā, protams, Tautas partija atbalstīs arī to, kas ir iesākts pirms kāda laika. Es tikai vienu gribu teikt Saeimas kolēģiem, ka tas ir ļoti nepatīkams lēmums. Tas bija nepatīkams tad, kad mēs lēmām iepriekšējo reizi. Šodien mēs varam pajokot, jo laimīgā kārtā Latvijas pusē kritušo nav, un, ja būtu, tad mūsu debates, ticamākais, būtu bijušas ievērojami savādākas.

Un es novēlu, lai tādi lēmumi mums būtu jāpieņem pēc iespējas retāk!

Sēdes vadītājs. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs). Cienījamie kolēģi! Teikšu tā, jo, jāsaka, esmu bijis arī parlamenta biedrs, tāpēc arī deputāts, pašreiz nolicis mandātu. Tāpēc labi zinu varbūt par to, cik informēti vai neinformēti ir bieži vien deputāti, un tad, kad viņi nāk tribīnē, tad dažkārt daudz kas nāk no sirds, daudz kas varbūt nāk arī no pieredzes, kas ir gūta savās iepriekšējās darbībās un daudz kas izteiktajā varbūt ir šī pieredzes trūkuma vaina vai arī vienkārši nezināšana, kas ir objektīva lieta.

Un tomēr, pirms es laikam tādu noslēgumu, varbūt kopsavilkumu izdarīšu, es gribēju pateikt, ka arī daudz kas varbūt no tā, kas tika teikts un skanēja pretrunīgi, patiesībā jau nenoliedz vienu vai otru problēmu, kas pastāv pasaulē. Līdz ar to man ir jāpaturpina tas, ko es nepaspēju pabeigt, kad biju pieteicies runāt. Jo, manuprāt, Emša kungs, jums ir pilnīgi taisnība par to, ka pasaulē šis te “siltumnīcas efekts” ir ļoti būtiska problēma. Nav šaubu par to, ka Kioto rezolūcijas ir jāpilda. Žēl, ka atsevišķi mūsu partneri, kuriem atsevišķos jautājumos mēs varam uzticēties un piekrist un bez kuru atbalsta un sadarbības mēs nevaram realizēt sev būtiskus, Latvijas valstij, mūsu tautai būtiskus uzdevumus, atsevišķos jautājumos mums domas nesakrīt, un mēs jūs, konkrēti “zaļos”, aicinām turpināt cīnīties par Kioto rezolūciju izpildi, jo, neapšaubāmi, mēs esam daudzu dažādu problēmu priekšā. Un es kā aizsardzības ministrs, karavīru... Aizsardzības ministrija, valdība šinī gadījumā runā par vienu no problēmām, kas saistīta ar terorismu. Taču tas, ko jūs runājāt par Kioto rezolūciju, tā ir ne mazāk svarīga problēma, jo, iespējams, ja pasaule atrisinās, un mums nav citas izvēles, pasaulei ir jāatrisina, mums tajā skaitā ir jāatrisina terorisma problēma, nākamajā dienā — mēs nedrīkstam gaidīt nākamo dienu — paralēli ir jārisina visas Kioto problēmas un visas pārējās lietas. Bet žēl ir tad, ja, risinot vienu jautājumu, mēs noliekam otru kā pretargumentu, un tāpēc, ka, lūk, kaut kādā jomā kaut ko nav izdevies sasniegt, tāpēc līdz ar to mēs noraidām arī citu cilvēcei, mūsu sabiedrībai, mūsu valstij svarīgu jautājumu risināšanu.

Nedaudz tālāk par to, ko mans bijušais kolēģis, ministrs, es gribētu teikt, acīmredzot pieredzējis cilvēks, teica par mani. Es tā saprotu, ka, Bērziņa kungs, jūs nākamajā vizītē gribat braukt uz Irāku vai nu karavīru rindās, vai arī... nu, tajā nākamajā delegācijā, kura brauks. (No zāles deputāts Gundars Bērziņš: “Tad, kad jūs nebūsiet ministrs, es nākamajā dienā pieteikšos.”) Ziniet, karavīri, tas, man liekas, jau ir tuvāk... Iespējams, ka varētu jūs arī pieteikties, parādīt savu drosmi, apgūt zināšanas (Starpsauciens.) un tad pārliecināties par to, vai tur ir tualetes vai nav tualetes, un kas ierodas Irākā, kāda ir viņu stāja, kam viņi klanās vai neklanās.

Jo daudz kas no tā, ko jūs teicāt, diemžēl ir sagrābstīts pa kaut kādiem kaktiem, neatbilst ne mazākajai patiesībai, jo jūs pat neesat kā finansists noskaidrojis to, kādā veidā tiek finansēti bruņotie spēki starptautiskā kontingenta ietvaros un kādā veidā tie tiek finansēti tieši Latvijai. Un kādas ir problēmas. Un kādas ir problēmas no tā juridiskā aktu kopuma, kas varbūt apmierināja Latvijas valsti tajā laikā, kad jūs bijāt finanšu ministrs, bet šajā situācijā diemžēl sasien rokas, un tiešām atsevišķas kabatas naudas ir mūsu karavīriem jānogādā skaidrā naudā, lai viņi varētu atrisināt daudzas Irākas tādos atsevišķos gadījumos politiskas problēmas.

Un es gribu teikt paldies Saeimas deputātiem, tiem, kuri ziedoja, saziedoja skaidru naudu. Es pats personīgi aizvedu dolārus, iedevu mūsu rotas komandierim, lai viņš varētu nopirkt zīmuļus, burtnīcas, kaut ko tad, kad viņi dodas savā atbildības rajonā, pie Irākas skolniekiem un bērniem. Un tas ir izdarīts. Tā ka, Bērziņa kungs, ar to viss it kā būtu kārtībā.

Mani gan skumdina kas cits. Mani skumdina jūsu izteikumi. Es saprotu, ka, Bērziņa kungs, jūs gribat būt ļoti oriģināls, un jūs redzat, ka mana galva atrodas atejās, kā jūs teicāt, ne tikai atrodas, bet pat iebāzta atejā. Es gribētu teikt, ka man liekas, jūsu izteikumi liecina gluži pretējo — jūsu galva atrodas atejā. Un vēl es gribētu pateikt to, ka, atverot savu muti, tā dažkārt smird. Un pat ļoti smird! Un to jūs varējāt ņemt vērā, bet, neskatoties uz šiem nesaudzīgajiem izteicieniem, kurus jūs veltījāt man, es ceru, ka jums būs dūša un jūs nobalsosiet!

Un visbeidzot. Acīmredzot par to, ko runāja Jurkāna kungs, par to, vai ir stratēģija izejai no situācijas. Gribētu teikt, ka ir šī stratēģija. Par to tiešām runā nopietni cilvēki daudz un dažādos formātos. Runa ir par to, ka Irāka ir jāpārvalda irākiešiem pašiem, Irākas tautai. Un Irākai jābūt stabilai, prognozējamai valstij. Un ir nepieciešams atbalsts šo mērķu sasniegšanai. Un tas ir tas, par ko mēs šodien runājam. Tā ir runa par nākamo gadu. Un jātic mums ir tam, ka izdosies sasniegt šos mērķus. Jo, ja mēs sāksim šos mērķus apšaubīt, tad tie, protams, arī nepiepildīsies. Mūsu pusē jābūt spēkam un pārliecībai.

Un es gribētu teikt, ka karavīru nosūtīšana tiešām nav kaprīze. Tā nav kaprīze ne valdībai, tā nav kaprīze ne aizsardzības ministram. Es gribētu teikt, ka es nealkstu šeit nākt jūsu priekšā runāt par šādām lietām. Man tas nav ne viegli, ne man tas ir patīkami, bet es nāku jūsu priekšā tāpēc, ka acīmredzot redzu šīs lietas plašāk nekā aizsardzības ministra atbildību, šajā gadījumā es arī pārstāvu valdību, bet acīmredzot arī kaut kāda vēsturiskā kompetence un pieredze, runājot un domājot par mūsu valsts aizsardzības un drošības lietām, liek rīkoties šādā veidā. Un pat vēl vairāk. Pieredze ir tāda, kas liek saprast, kas notiek starptautiskajā jomā un kādi pretsitieni var nākt atpakaļ pret Latvijas valsti. Un mums ir jābūt šai pieredzei, mums ir jābūt šai tālredzībai. Tas ir tas, par ko mēs šodien šeit runājam.

Un mūsu uzdevums ir novērst terorismu kā tādu, piedalīties šajā cīņā, jo patiesībā mūsu vājība, vājība citos parlamentos, citās valstīs, citās valdībās, domstarpības politiķu starpā ir tas, uz ko cer tas terorisms, kurš ... kurš jā, nav atnācis līdz Latvijai, bet terorisms neko nešķiro. Terorisms ir faktiski tā kā gripa, kā bacilis, kurš var tiešām, godīgi sakot, pielipt arī cilvēkiem, kuri varbūt šodien nepārstāv ne “Al-Quaeda, ne kaut ko. Tātad mums ir jācīnās kopīgiem mērķiem mūsu kopējās Latvijas drošībai un starptautiskajai drošībai. Izvēles iespēju mums diemžēl nav. Atkāpšanās ceļa mums nav.

Un līdz ar to es gribētu teikt, ka šis lēmums, kas šeit ir jāpieņem, es ticu, ka tas tiks pieņemts. Ka šis atbalsts tiks pieņemts nevis tāpēc, atkal jāsaka, ka tā ir kāda kaprīze, bet tāpēc, ka tas ir pamatots, tāpēc, ka tas ir apzināts, tāpēc, ka tas ir izsvērts. Un ka tas lēmums ir vienlīdz grūts gan man, gan jums. Es gribu to ticēt, gan valdībai, gan visiem tiem, kas mēs atbildīgi domājam, runājam par savu valsti. Un tas ir grūti. Tikpat lielā mērā kā Amerikas Savienotajās Valstīs Kongresā, Senātā, Vācijā Bundestāgā, kādā citā no mums zināmu valstu parlamentiem, tas ir tikpat grūti arī šeit.

Es aicinu jūs atbalstīt šo lēmumu! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātais deputāt Gundar Bērziņ un godātais ministra kungs! Turpmāk, izsakoties par to, kuram kur atrodas galva, es aicinātu izvēlēties cienījamākas izteiksmes formas. (Aplausi.)

Debates ir slēgtas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 21, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”, trešais lasījums, izskatāmā dokumenta numurs 1660. Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti četri priekšlikumi, kas izskatīti komisijas 26.novembra sēdē.

1.priekšlikums — deputāta Agešina. Komisija priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Ir pagājis vairāk nekā desmit gadu kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Šajā laikā Latvija ir guvusi vērā ņemamus panākumus valstiskuma nostiprināšanā, taču daudzu Latvijas iedzīvotāju cerības vēl joprojām nav piepildītas. Tieši šajā sakarā Tautas saskaņas partija iestājās par vienādām sociālām un ekonomiskajām tiesībām Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Bet man tomēr liekas, ka dažas partijas, bet ne Latvijas tauta, joprojām atrodas stereotipu gūstā.

Saskaņā ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteikto redakciju turpmāk par apsardzes uzņēmumu vadītājiem būs ne tikai Latvijas pilsoņi, bet arī Eiropas Savienības pilsoņi. Bet kāpēc tādas tiesības joprojām nav Latvijas nepilsoņiem? Nepilsoņa statuss taču piešķirts samērā lielai valsts iedzīvotāju daļai, un vairāk nekā puse no nepilsoņiem ir dzimuši Latvijā. Pārējie sen dzīvo mūsu valstī.

Līdz ar to es uzskatu, ka ir nepieciešams atbalstīt 1.priekšlikumu. Tas būtu integrāciju veicinošs solis. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. —deputāta Valērija Agešina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 58, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

L.Mūrniece. 2. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šodien mēs, ja es nemaldos, jau ceturto reizi izskatām PCTVL frakcijas priekšlikumus Apsardzes darba likumā. 6.panta 1.daļa. Mēs ierosinām atļaut nepilsoņiem vadīt apsardzes firmas. Tā saucamajā Nepilsoņu likumā 2.pantā ir skaidri teikts, ka visas Satversmes garantētās tiesības, kas tieši neattiecas vienīgi uz Latvijas pilsoņiem, ir garantētas gan nepilsoņiem, gan ārvalstniekiem, kas apmetās uz dzīvi Latvijā pirms 1992.gada. (Starpsauciens: “Ko tu muldi!”)

Satversmē ir 106.pants, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Protams, ka ar Satversmes 116.pantu šīs tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisku valsts iekārtu un sabiedrības drošību. Bet ierobežot šīs tiesības ar likumu ir nepieciešams, ņemot vērā arī Satversmes 94.pantu, kurā ir teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā.

Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Šodienas apstākļos Latvijā nepilsoņiem acīmredzamā veidā tiek diskriminētas tiesības nodarboties ar vienu no privātuzņēmēju darba veidiem. Aizliegumā vadīt apsardzes uzņēmumu visi nepilsoņi ir pielīdzināti personām, es citēju: kuras ir sodītas par noziedzīgu nodarījumu vai kurām ir konstatētas psihiskas slimības, alkohola vai narkotiskā atkarība. Derētu atzīmēt, ka šodienas likumprojekta izskatīšana Saeimā ir saistīta ar nepieciešamību izpildīt Eiropas Savienības direktīvu, kas pieprasa, lai jebkuram Eiropas Savienības pilsonim jebkādā dalībvalstī tiktu garantētas tiesības nodarboties ar jebkuru uzņēmējdarbības veidu.

Šajā kontekstā aizliegums kādai personai pilnvērtīgi nodarboties ar apsardzes darbību, pamatojoties tikai uz to, ka šai personai nav Latvijas pilsonības, ir pretrunā ar vispāratzītajām cilvēktiesību normām un Eiropas Savienības principiem.

Ja mēs nepielīdzināsim... neizlīdzināsim Eiropas Savienības pilsoņu tiesības ar Latvijas nepilsoņu tiesībām, tas izveidos paradoksālu situāciju. Ārzemniekam, kas pirmo reizi ir atradis Latviju globusā, pieder Latvijā vairāk tiesību nekā nepilsoņiem, kas šeit dzīvo mūžīgi. (No zāles deputāts Juris Dobelis: “Beidz! Beidz!”) Pēc Naturalizācijas pārvaldes datiem tikai piektā daļa nepilsoņu nav Latvijā dzimuši un ir dzīvojuši tajā mazāk par 30 gadiem.

Es aicinu kolēģus atbalstīt piedāvātos grozījumus... (No zāles deputāts Juris Dobelis: “Vari salasīt to, ko tu teici?”) Lūdzu aizveries!

Sēdes vadītājs. Es izsaku jums piezīmi, Tolmačova kungs! Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 62, atturas — 1. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

L.Mūrniece. 3. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Mūrniece. 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Mūrniece. Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Apsardzes darbības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 7, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu: iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pēc 25.darba kārtības jautājuma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir! Ir!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pēc 25.darba kārtības jautājuma. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 9, atturas — 24. Likumprojekts iekļauts darba kārtībā.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pirms trešā lasījuma. Par minēto likumprojektu ir saņemti 17 priekšlikumi uz trešo lasījumu.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 3. — Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 4. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jakovs Pliners. (No zāles deputāts Juris Dobelis: “Jakov, Rīga dimd! Kā klājas?”)

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Piedāvājot grozījumus likumam “Par tiesu varu”, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina uzsākt tā saucamās lustrācijas problēmas risināšanu. Gatavojot apspriežamos grozījumus, mēs esam dzirdējuši iebildumus par to, ka lustrācijas problēmu jāsāk risināt, grozot tā saucamo “jumta” likumu, kas nosaka “čekas maisu” likteni. Varētu piekrist arī tādam viedoklim, tomēr no likumdošanas prakses viedokļa mēs nesaskatām neko neiespējamu arī mūsu piedāvātajā risinājumā — uzsākt paralēli grozīt vairākus likumus, kuros kādreiz tika iestrādāta lustrācija. Problēma ir svarīga. Un, lai deputāti varētu piedalīties diskusijā, es atgādināšu par lustrācijas jēdzienu. Ar šo terminu apzīmē praksi, ka uz noteiktu laiku zināmām iedzīvotāju kategorijām tiek liegtas tiesības ieņemt amatus vēlētās institūcijās un valsts pārvaldē.

Kādas ir šīs kategorijas Latvijā? Vienkāršojot klasifikāciju, minēsim divas lielas kategorijas. Te ir bijušie PSRS VDK štata un ārštata darbinieki un tie cilvēki, kuri darbojās komunistiskajā opozīcijā laikā no 1991.gada janvāra līdz septembrim. Daudzos pašlaik spēkā esošajos likumos šiem cilvēkiem ir aizliegts kļūt par Saeimas un vietējo pašvaldību deputātiem, kā arī pretendēt uz amatiem tādās valsts institūcijās, kuras ir saistītas ar valsts drošību, aizsardzību un tiesu sistēmu.

Kas ir lustrācijas mērķis? Pārejas posmā no totalitāras valsts iekārtas uz stabilu demokrātiju lustrācija tika piemērota, lai izslēgtu pat teorētisku iespēju bijušā režīma aktīviem atbalstītājiem sabotēt vai traucēt demokrātijas attīstību. Līdzīgi ierobežojumi bija spēkā vairākās Austrumeiropas valstīs. Lustrācijas principu nosaka un reglamentē Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcija numur 1096 “Par pasākumiem bijušo komunistisko totalitāro sistēmu mantojumu likvidēšanai”, kura satur arī ieteikumu ierobežot lustrācijas darbību ar 5 gadu termiņu. Saskaņā ar šo rekomendāciju visās valstīs, kur šie ierobežojumi bija spēkā, pašlaik gandrīz visi tie ir atcelti. Latvija ir pēdējā valsts Eiropā, kura ne tikai saglabāja šos ierobežojumus, bet pēdējo gadu laikā pat dažus no tiem pastiprināja. Viennozīmīgi varam apgalvot, ka nekur Eiropā, izņemot Latviju, nepastāv politiski ierobežojumi kandidātiem parlamentā un vietējās vēlēšanās.

Kāpēc šie ierobežojumi tika atcelti Eiropā? Atbilde ir ļoti vienkārša: demokrātiskā iekārta valstīs ar Latvijai līdzīgu vēsturi pašlaik nekur nav apdraudēta.

Mēs bieži dzirdam apgalvojumu, ka mūsu valstī ir unikāla situācija. Tajā pašā laikā Eiropas Savienība ir atzinusi, ka Latvijas Republika atbilst Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem, tādējādi Eiropas līmenī ir atzīts, ka arī mūsu valstī demokrātijai, paldies Dievam, nekas nedraud! Tāpēc lustrācija ir zaudējusi jebkādu praktisku jēgu un politiski ierobežojumi valsts amatu ieņemšanai ir apkaunojošs anahronisms vai negodīgas konkurences paņēmiens.

Ko piedāvājam mēs — frakcija PCTVL? Mēs piedāvājam ar 2004.gada 1.maiju izbeigt lustrācijas darbību Latvijā. Šī diena būs ļoti simboliska un nozīmīga Latvijas vēsturē, jo mūsu valstij, iesaistoties Eiropas Savienībā, izbeigsies pārejas posms. Šajā posmā...

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.Pliners. ... ir jāatsakās no totalitārā režīma mantojuma. Un es lūdzu pieņemt mūsu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. Komisija, izvērtējot deputāta Buzajeva priekšlikumu, secināja, ka ļoti precīzi 55.panta piektajā daļā ir noteikti ierobežojumi personām, kuras nevar būt par tiesneša kandidātu, vispār viss šis pants to precīzi nosaka, bet, ja mēs ņemam šo tēmu, 5.pantā ir precīzi noteikti ierobežojumi, kas atbilst pārējiem Latvijas likumdošanā noteiktajiem ierobežojumiem. Un Buzajeva piedāvājums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret ... Par — 13, pret — 62, atturas — 2. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

S.Āboltiņa. 5. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 6. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 61, atturas — 11. Priekšlikums noraidīts.

S.Āboltiņa. 7. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 63, atturas — 9. Priekšlikums noraidīts.

S.Āboltiņa. 8. — Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 10. — Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 11. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles deputāts Juris Dobelis: “Nav blsojams!”)

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 12. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 13. — Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 14. — Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 15. — Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 16. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 17. — Tieslietu ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu iesniegti nebija. Komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Ebreju kopienai” (reģistrācijas nr. 275). Pirms trešā lasījuma par minēto likumprojektu saņemti pieci priekšlikumi.

1. — Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 1.pants ir redakcionāli precizēts.

2.priekšlikums — deputātes Labuckas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputātes Ingrīdas Labuckas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 54, atturas — 4. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

S.Āboltiņa. 3. — pēc satura analoģisks priekšlikums. Deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

S.Āboltiņa. 4. — deputātes Labuckas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputātes Ingrīdas Labuckas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 54, atturas — 5. Priekšlikums noraidīts.

S.Āboltiņa. 5. — analoģisks deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 9. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1537. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja grozījumus Pasta likumā. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības, un principā tās ir trīs galvenās prasības.

Pirmkārt, vispārējo pakalpojumu definīcijā ir jānodefinē ierakstītais un apdrošinātais pasūtījums, otrkārt, ir jāsamazina monopolpakalpojumu apjoms, iestājoties Eiropas Savienībā, un tas faktiski būs līdz 100 gramiem, tātad sūtījums līdz 100 gramiem būs pasta monopolpakalpojums no iestāšanās brīža, pārējie būs jau brīvā tirgū, un no 2006.gada tas būs līdz 50 gramiem. Šādu prasību mēs ieviestu ar šo likumu. Un, treškārt, mēs definētu to, ka licencētas tiek tikai tās uzņēmējsabiedrības, kas sniedz vispārējo pasta pakalpojumu. Tātad Tautsaimniecības komisija savā sēdē šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 22.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādājam ar dokumentu nr.1591 — likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”. Kā jau mēs zinām, tātad Darba likums tika pieņemts 2001.gada 12.jūnijā, un, likumam stājoties spēkā, ir atklājušās atsevišķas nepilnības, kas radušās atbilstoši jaunākiem saistītajiem normatīvajiem aktiem un arī dažiem likuma aktiem, kuri ir stājušies spēkā pēc Darba likuma pieņemšanas. Tātad šie grozījumi paredz ārzemnieku nodarbināšanu Latvijā atbilstoši Imigrācijas likuma prasībām. Šis likumprojekts paredz likuma normu precizēšanu atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam, šis likumprojekts arī paredz likuma normu precizēšanu atbilstoši Personu apliecinošo dokumentu likumam. Likumprojektā arī ir paredzēta jauna darba tiesisko attiecību izbeigšanās pamata paredzēšana, ja darbiniekam par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ir piespriesta brīvības atņemšana vai arests, noteikts, ka izdevumi, kas saistīti ar veselības pārbaudi, ir jāsedz darba devējam. Tiek ierobežotas iespējas darba devējam uzteikt darbu darbiniekam, kuram nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai, bet darba devējam ir jārod iespēja šo darbinieku nodarbināt citā darbā tajā pašā vai arī citā uzņēmumā.

Tāpat ir daži precizējumi arī par darba līguma laušanu ar invalīdiem. Precizēts darba devēja pienākums uzskaitīt darbiniekam darba laiku nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un arī svētku dienās.

Likumprojekts arī izslēdz šo ilgi jau pastāvošo nesaskaņu starp darba devējiem un darba ņēmējiem par pārtraukuma laika uzskaiti.

Šeit šis likumprojekts ir saskaņots ar Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, un komisija, izskatot šo likumprojektu, ir nolēmusi pieņemt to pirmajā lasījumā.

Arī Saeimu lūdzu nobalsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (JL). Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” ar reģistrācijas numuru 462.

Otrajam lasījumam saņemts viens priekšlikums no deputāta Buzajeva, ko komisija noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Pēc Latvijas oficiālā paziņojuma izskatīšanas trīs ANO komitejās pēc kārtas visai pasaulei zināms, ka Latvijā eksistē nopietna nepilsoņu problēma. Visai pasaulei, izņemot varbūt Latvijas Saeimu. Kaut gan likums par Zemessardzi ir ne īpaši labvēlīgs gadījums, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai asajai problēmai, tomēr pamēģināsim.

Ar šo nolūku salīdzināsim likuma par Zemessardzi un valdības integrācijas koncepcijas tekstu.

Kā zināms, Latvijas Republikas Zemessardze ir brīvprātīgs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Zemessardzes mērķis ir iesaistīt iedzīvotājus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā, piedalīties valsts tiesiskās kārtības nodrošināšanā, sniegt palīdzību personām un organizācijām to tiesību un pienākumu realizācijā.

Manuprāt, aizliegums daļai iedzīvotāju, pie tam vienīgi pēc viņu senču izcelsmes pazīmes, piedalīties visos šajos cēlajos pasākumos nebūt nesekmē sabiedrības integrāciju.

Saskaņā ar valdības koncepciju integrācijas uzdevums ir palīdzēt Latvijas valstij uzticīgiem un lojāliem iedzīvotājiem izprast savas perspektīvas Latvijā, panākt, ka visi Latvijas iedzīvotāji apzinās, ka mums ir vajadzīga kopīga valsts, ka tikai kopīgi spēsim celt labklājības un drošības līmeni, ka ikviens cilvēks ar savām zināšanām, uzņēmību un labu gribu ir vajadzīgs Latvijas sabiedrības attīstībai.

Integrācija notiek, visiem Latvijas iedzīvotājiem aktīvi iesaistoties Latvijas sabiedrības dzīvē. Tādēļ nepamatotā aizlieguma uz vienu no sabiedriskās darbības veidiem atcelšana, kas tiek piedāvāta, pilnīgi atbilst valdības oficiāli apstiprinātajai sabiedrības integrācijas koncepcijai, un to var uztvert kā vienu no soļiem ceļā, kas ved pie šīs koncepcijas īstenošanas.

Protams, gadījumā, ja šis PCTVL priekšlikums hipotētiski tiks pieņemts, vajadzēs mainīt arī dažus citus likumus. Šādus grozījumus mēs jau piedāvājām agrāk, un mēs esam gatavi nepieciešamības gadījumā iesniegt tos vēlreiz.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs šodien šajā Saeimas sastāvā nopietni nepārstrādāsim mūsu likumdošanu — gan izglītības, gan valodas un it īpaši pilsonības jomā, nekāda sabiedrības integrācija principiāli nav iespējama.

Pamēģināsim izdarīt soli pareizā virzienā un atbalstīsim kārtējo PCTVL frakcijas sabiedrību integrējošo priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šodien mēs vairākkārt jau dzirdam atkal nepilsoņu apskatīšanu no vienas puses. Nu tagad paskatīsimies uz nepilsoni no otras puses! Vispirms jau tā mūsu ārkārtīgi mīkstais Pilsonības likums, kuru par tādu ir atzinušas daudzas starptautiskās vērtētājas, tomēr, redziet, nepatīk. Par pilsoni kļūt mēs negribam! Tajā pašā laikā Cileviča kungs, kurš šodien kārtējo reizi atkal nepiedalās plenārsēdē, baida latviskās organizācijas: “Pagaidiet, pagaidiet! Tad, kad visi nepilsoņi kļūs par pilsoņiem, tad jūs pazudīsiet no politiskās skatuves!” Kā tad tā sanāk? Te šāda baidīšana ar straujo pilsoņu skaita pieaugumu, te šāda cīņa par nepilsoņu palikšanu un par nepilsoņu integrēšanu. Un tad paliek tāds jautājums. Ja jau kāds ir tik patriotiski noskaņots un grib būt zemessargs, un grib ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju, iedibināt iekšējo kārtību, demonstrēt Latvijas spēku ārpus Latvijas robežām un negrib būt pilsonis, kā tad tā? Liela daļa no viņiem neprot latviski pat runāt. Šodien arī man jāklausās, kā te viens otrs speciālists Eiropu sauc par “Jevropu” šeit pat no Saeimas tribīnes. (No zāles deputāts J.Pliners: “Juri, tas nav zolīdi! Cilvēks pārteicās!”) Tā nu tas ir.

Tātad, draugi mīļie, vai nu jūs gribat nopietni iesaistīties Latvijas sabiedrībā un tiešām vēlaties darboties Iekšlietu ministrijā, vēlaties darboties apsardzes sistēmā, Zemessardzē, lūdzu! Bet tad pildiet saistības un priekšnosacījumus, kādi ir paredzēti! Nesen jau bija ļoti interesanti paskatīties uz tiem nepilsoņiem tā saucamajiem. Sanāca tāds bariņš tantiņu un onkulīšu, atbrauca viens gudrais no austrumiem un sāka mācīt, par ko Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem būtu jābalso Domes vēlēšanās. Nu kā tad šitādus te var integrēt! Tanī pašā laikā godātie iesniedzēji kaut kā nepilda Ragozina piedāvātās saistības. Šis te kunģelis nesen izteicās, ka viņš darīs visu, lai ārpus Krievijas dzīvojošie krievi kļūtu par attiecīgo valstu pilsoņiem. Nu tad Buzajeva kunga un Ragozina kunga uzskati atšķiras šinī jautājumā. Nu skaisti! Buzajeva kungs kā īsts Latvijas patriots, protams, ir nostājies ar krūti pretī. Tātad ar to integrāciju, redziet, tā īsti nesanāk. Integrācija būs tad, kad būs cieņa pret latviešu valodu, kad jūs arī šeit, Saeimā, pietiekami skaidri pratīsiet izteikties, nevis kā šodien viena kundze lasīja no papīra, acis neatrāvusi, savu penteri, kas bija sarakstīts iepriekšējā vakarā, un šajā penterī bija neizpratne par to, kas ir cilvēka dzimums. Tā kā nav ko brīnīties! Jūs jau rādāt labu priekšzīmi tai saucamai integrācijai. (Deputāts N.Kabanovs no zāles iekliedzās: “Ha!”)

Līdz ar to, kā jūs dzirdat, vainīgie jau paši sāk atsaukties. Lūk, kā jūs esat sapratuši, šāda integrācija man, piemēram, nav pieņemama. Iemācieties latviešu valodu! Iemācieties cienīt Latvijas valsti! Godīgi izturēties pret Latvijas tagadni un nākotni, un tad runāsim! Bet šitik jocīgi priekšlikumi… šad un tad. Un tad es kolēģus arī aicinātu šos te nepilsoņu kustinātājus dažreiz apspriest šeit, jo šis nepilsoņu jautājums viņiem ir kā ēst vajadzīgs, jo tā viņiem ir maizīte, lai tos neizprotošos pilsoņus piedabūtu balsot par attiecīgajām organizācijām tad, kad pienāks kārtējās vēlēšanas. Protams, ka mēs noraidīsim šādus un līdzīgus priekšlikumus, bet cik ilgi jūs locīsiet šos nepilsoņus? Nāciet un pasakiet, līdz kuram datumam jūs turpināsiet cīnīties par to, lai Latvija būtu pilna ar kaut kādiem jocīgiem cilvēkiem, kurus varētu saukt arī par nepilsoņiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 61, atturas — 2. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lsījumam?

L.Mūrniece. 9.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (JL). Likumprojekts ar reģistrācijas nr.454. Likumprojekta otrajam lasījumam saņemts viens priekšlikums no deputāta Buzajeva, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (PCTVL). Godātie kolēģi! Pavisam nesen Saeimas vairākums atbalstīja valdības piedāvāto Valsts aizsardzības koncepcijas projektu, kurš kļūs par pamatu, plānojot mūsu Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” nav atbalstījusi šo koncepciju. Un galvenokārt tamdēļ, ka šī koncepcija nesniedz atbildi uz jautājumu, vai mūsu teritorijā tiks izvietotas ārvalstu karabāzes. Pieņemsim, ka ārvalstu kontingenta izvietošana Latvijā būs izdevīga mūsu ekonomikai, taču kā tas reāli izskatīsies dzīvē, ir visiem zināms no mūsu nesenās pagātnes. Šīs koncepcijas īstenošanai ir nepieciešama cieša un intensīva sadarbība ar NATO partnervalstīm, kā arī profesionāli, militāri sagatavoti bruņotie spēki. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nelasi! Runā!”)

Tādēļ mēs arī gaidījām no valdības un valdošās koalīcijas partijām grozījumus attiecīgajā likumā. Un, proti, Obligātā militārā dienesta likumā, kas paredzētu gan pakāpenisku obligātā militārā dienesta termiņa samazināšanu, gan to personu loka paplašināšanos, kas nav pakļauti iesaukumam. Ar saviem priekšlikumiem Nacionālo bruņoto spēku likumam mēs vēlamies vērst jūsu uzmanību — rūpīgāk padomāt par NBS personālsastāva komplektācijas principiem. Vai likumā esošā norma par NBS komplektāciju no Latvijas pilsoņiem atbilst augstāk minētās koncepcijas pamatnostādnēm? Un, proti, ciešas sadarbības ar NATO dalībvalstu principiem un profesionālas armijas principiem.

Varu minēt šādu piemēru. Pieņemsim, ka mūsu sabiedrotās valsts Lielbritānijas virsnieks spēs ne tikai vadīt Satversmes aizsardzības biroju, bet arī piedalīties militāro plānu izstrādē. Nav noslēpums, ka kāds to spējis veikt arī pirms Latvijas pilsonības saņemšanas. Iespējams, ka kāda vēl piemērota Ziemeļatlantijas valsts militāra amatpersona izteiks savu vēlmi komandēt, pieņemsim, Ādažu bataljonu. Kāpēc mums tad jāliedz viņam, ja viņš ir augstākas kvalifikācijas speciālists? Manuprāt, šajā sakarā būtu lietderīgi arī atcerēties par vēl vienu aspektu, un proti, par bruņoto spēku uzturēšanu. Armijas uzturēšana, no vienas puses, kā smags slogs gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem. Un, no otras puses, ļauj daļai no maksātājiem iekārtoties darbā kā palīgpersonālam dažādās NBS struktūrvienībās.

Mēs uzskatām, ka šis ierobežojums arī liedz nodokļu maksātājiem elementāri iekārtoties darbā. Tāpēc arī tapis šis priekšlikums — svītrot 5.panta pirmo daļu.

Nobeigumā gribētos arī atgādināt, ka nav likuma normas, kura aizliedz Latvijas nepilsoņiem dienēt kādas ārvalsts leģionā, un šo dienestu nevar uzskatīt par likumpārkāpumu, tātad nav krimināli sodāms, jo likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” 7.panta pirmās daļas 4.punktā ir melns uz balta noteikts, ka nepilsoņi, saņemot Ministru kabineta speciālo atļauju, var iestāties militārajā dienestā ārvalstu bruņotajos spēkos. Un, maigi sakot, tas ir dīvaini, jo savā valstī, kuru viņš pārstāvēs ārpus tās, šim cilvēkam šāda iespēja ir viennozīmīgi liegta. Mūsuprāt, tas nav loģiski. Kāpēc jāliedz profesionāļiem dienēt savā valstī un ļaut viņiem to darīt ārpus Latvijas? Man personīgi nav skaidrs. It sevišķi, ņemot vērā to, ka mūsu jaunieši, Latvijas Republikas pilsoņi, šodien gluži vienkārši izvairās no dienesta mūsu Latvijas armijā. Paldies! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Būs profesionāla armija.”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 62, atturas — 2. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Mūrniece. 9.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP). Lūdzu Eiropas lietu komisiju pulcēties tagad Sarkanajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (LPP). Latvijas un Grieķijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās 16.decembrī pulksten 14.00 Saeimas Viesu zālē.

Sēdes vadītājs. Kārlim Strēlim.

K.Strēlis (JL). Cienījamie kolēģi! Latvijas basketbols šogad svin savu 80 gadu jubileju. Tāpēc ir doma nākamceturtdien starp frakcijām rīkot sacensības trīs pret trīs Rīgas Valsts tehnikumā. Nolikums tiks izsūtīts. Lūdzu savlaicīgi jau gatavot komandas! Paldies

Sēdes vadītājs. Paldies! Albertam Krūmiņam.

A.Krūmiņš (JL). Saimnieciskās komisijas deputātiem atgādinu par sanāksmi, kura tūlīt notiks Jēkaba ielā 16 parastajā vietā — 116.telpā.

Sēdes vadītājs. Vārds Aleksandram Bartaševičam. Lūdzu!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Martijans Bekasovs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Silva Golde, Aleksandrs Golubovs, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Mārtiņš Klauss, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Arnolds Laksa, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Rihards Pīks, Jānis Reirs, Dainis Turlais, Ingrīda Ūdre, Arvīds Ulme. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskaram Kastēnam vārds.

O.Kastēns (LPP). Man ir precizējums. Eiropas lietu komisija tomēr tiekas Tautsaimniecības komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim darbu.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija no Ministru kabineta ir saņēmusi Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Šos te grozījumus ir ierosinājuši sociālie partneri — Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, jo pašreiz saskaņā ar Darba likuma 122.pantu darbinieks var celt tiesā prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no uzteikuma saņemšanas dienas.

Citos gadījumos, kad pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, viņš var celt tiesā prasību par atjaunošanu darbā viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.

Darbinieks, kurš atlaists no darba, pamatojoties uz darba devēja uzteikumu, kuru tiesa atzinusi par spēkā neesošu, ar tiesas spriedumu atjaunojams iepriekšējā darbā.

Savukārt Civilprocesa likums nenosaka termiņus, kādos ir jāizskata prasības pieteikumi lietās par darbinieka atjaunošanu darbā un par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Lietas izskatīšana tiesā parasti ir ilgstošs process, un, ja tiesa spriedumā konstatē, ka darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunojams iepriekšējā darbā, darba devējam jāizmaksā darbiniekam atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Arī gadījumā, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas.

Tātad šie piedāvātie minētie grozījumi paredz, ka pirmās instances tiesā, kā arī apelācijas instances tiesā lietās, kurās ir prasījums par atjaunošanu iepriekšējā darbā, un lietās par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas, vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.

Tātad vienkārši šie jautājumi, kas ir ļoti svarīgi darbiniekiem un kas bieži vien ievelkas, un tad parādās ļoti garš šis periods, kad ir jāmaksā kompensācija, tātad tiek noteikts šis te termiņš, kurš līdz šim civilprocesā nav noteikts — 15 darba dienas.

Juridiskā komisija, izskatot likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 25.janvāris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (JL). Likumprojektam “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā” otrajam lasījumam ar reģistrācijas numuru 452 priekšlikumi nav iesniegti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Mūrniece. 9.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Likumprojekta būtība ir atlikt likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” spēkā stāšanos līdz 2005.gada 1.janvārim. Un iemesli, kādēļ tas ir jādara, ir sekojošie.

Lai izvērtētu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa sabiedriskā darba — izpildes un uzraudzības mehānismu un tam nepieciešamā finansējuma apjomu, pēc Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas ierosinājuma Tieslietu ministrijas vadībā tika izveidota darba grupa, kurā strādāja gan Pašvaldību savienības, gan Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta, gan Tieslietu ministrijas, gan arī Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvji. Un darba grupa iesniegusi atzinumu, kurā ir secinājusi, ka ir nepieciešams pārcelt likuma spēkā stāšanās laiku uz 2005.gada 1.janvāri, jo, pirmkārt, nav panākta starpinstitucionāla vienošanās par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu, konkrēti — sabiedriskā darba un uzvedības ierobežojumu, ieviešanas, finansēšanas un uzraudzības kārtību. Un, otrkārt, pastāv arī nepilnības likumā, tajā skaitā attiecībā uz atsevišķu institūciju kompetenci un pilnvarām audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā, kas ievērojami apgrūtinātu likuma ieviešanu, jo šis ir starpnozaru jautājums, un tas ir daļēji Tieslietu ministrijas kompetencē, gan arī pašvaldību kompetencē, ir skarti bērnu tiesību aizsardzības jautājumi, kas ir Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta kompetencē, kā arī ir skarts jautājums par sabiedrības drošību un aizsardzību no likumpārkāpumiem, kas ir Iekšlietu ministrijas kompetencē.

Tāpat arī nedrīkst neņemt vērā to, ka Valsts probācijas dienesta likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī, un šajā izskatāmajā likumā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus nedrīkst nodalīt no šobrīd veidojamās probācijas sistēmas, kā arī citiem noziedzības profilakses pasākumiem.

Ņemot vērā visu augstākminēto, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma, ka Ministru kabinetam, izveidojot starpinstitucionālu darba grupu, ir jānovērš augstākminētās nepilnības un jāizstrādā skaidrs audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu uzraudzības mehānisms un arī finansēšanas apjoms un kārtība, kā arī jānosaka atbildīgo institūciju kompetence un pilnvaras likuma piemērošanā, Komisija arī vienojās, ka aicinās darba grupu regulāri informēt komisiju par darba grupas paveikto, nodrošinot likuma pilnīgu un efektīvu ieviešanu no 2005.gada 1.janvāra.

Ņemot vērā visu augstākminēto, es komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Ērika Zommere vēlas runāt pret steidzamību? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 16, atturas — 16. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Atklājam debates. Ērika Zommere.

Ē.Zommere (TP). Cienījamie kolēģi! Principā atbalstot un piekrītot, ka šis ir ļoti vajadzīgs dokuments par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērniem, es tomēr nevaru samierināties ar esošo situāciju un piekrist tam, ka tik ļoti vajadzīgai lietai ne 2003.gadā, ne 2004.gadā valsts budžetā šis finansējums netika paredzēts, pie kam mēs ļoti labi atceramies, kāda ir situācija ar šiem te pārkāpumiem, kurus ir izdarījuši bērni. Cik ļoti noslogoti ir cietumi, cik ļoti sarežģīti ir apstākļi šajās ieslodzījuma vietās. Mēs ļoti labi atceramies, kāds satraukums parādījās sabiedrībā pēc tam, kad Valsts prezidente bija iepazinusies ar situāciju valstī. Kā mēs visi gribējām aktīvi darboties, kā mēs tūlīt gribējām novērst, pārkārtot, izdarīt un sakārtot. Un, lūk, kas tagad notiek! Ir nodibināta īpaša ministrija, īpašs sekretariāts. Visi mēs cerējām, ka ātri lietas tiks sakārtotas. Pie kam Baštika kungs nepārtraukti uzsver un saka, ka ir profesionāli cilvēki, un arī Ministru prezidents apgalvo to pašu, ka visur patiešām ir zinoši, lieliski un augstas kvalifikācijas cilvēki.

Un ko mēs redzam patiesībā? Visi mēs atzīstam, arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā un principā Saeimā, jā, ka šī lieta ir vajadzīga. Mēs atkal apstājamies tur, ka nekas neiet uz priekšu.

Un šodien, lūk, kas mums tiek piedāvāts. Atkal pārcelt tā kā Izglītības inovācijas fondam, tāpat kā ļoti daudzām lietām mēs pārceļam atkal datumu uz priekšu. Un situācija diemžēl un problēma netiek risināta. Pie kam mani ļoti uztrauc — jā, piekrītu Šleseres kundzei, patiešām darba grupa tika nodibināta, tagad tiek rosināts veidot nākošo darba grupu un jau starpinstitucionālo, bet kur tad paliek tas atbildīgais cilvēks, kas galu galā atbild par to, ko katra darba grupa izdara? Un, ja tur ir rezultātā nekas vai, pareizāk sakot, slikts produkts, tad galu galā nu mums vajadzētu vienreiz beigt atkal grozīt likumu tikai tāpēc, ka ir absolūti neapmierinošs izpildes mehānisms gan Ministru kabinetā, gan uzticētajā atbildīgajā institūcijā.

Ja jau, paņemot rokā anotāciju, mēs redzam, ka ir būtiskas nepilnības, pie kam interesantākais jau tas, ka arī sadaļā “Sociālo seku izvērtējums”, arī tas, piedodiet, ir ļoti nekorekti, un teikt, ka, pārceļot likuma spēkā stāšanās laiku, tiks radīta iespēja paredzēt valsts budžetā finansējumu. Bet kas netiks izdarīts, kas notiks ar šiem bērniem, kur mēs varējām daudzko labu izdarīt, lai šo lietu nevilcinātu?

Un vēl interesanti. Probācijas dienests, lūk, man arī, komisijā skatot šo jautājumu, bija tiešām neizpratne, kāpēc jauna, ļoti laba lieta nefunkcionē, pie kam nefunkcionē ciešā sadarbībā ar šo te nākošo piedāvājumu. Nekas nav darīts visa šā iepriekšējā gada laikā! Kāds ir pamats cerēt, ka kaut kas mainīsies?

Arī runājot ar Pašvaldību savienības pārstāvjiem. Veikti aprēķini, aprēķini neprecīzi, cik tas maksās, un beigu beigās es jūtu, ka nav cilvēka, nav atbildīgās personas, kas koordinē.

Tāpēc lūdzu, cienījamie kolēģi, beigsim pārcelt no datuma uz datumu, bet beigu beigās šīs neskaitāmās darba grupas veidosim efektīvas, un galu galā es ierosinu tās institūcijas, kas ir atbildīgas, ir nodibināta pat ministrija, godprātīgāk izturēties, jo tas nav pirmais gadījums, kad uz Saeimu tiek novirzīti absolūti nesagatavoti un, piedodiet, ļoti, ļoti vāji likumprojekti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Es ļoti īsi. Tā ir šīs valdības visaptveroša prakse. Šis nav pirmais likums, kur tā iemesla dēļ, ka budžetā neparedz naudu, pēc tam meklē dažnedažādus ieganstus, iemeslus, dibina darba grupas. Darba grupas savu uzdevumu it kā padara. Pēc tam nākamā gada budžetā atkal neatrodas nauda. Atkal tiek meklēti iegansti, kā atvirzīt to tālāk un tālāk, un tālāk. Tā ir prakse! To mēs esam pārliecinājušies visa gada garumā, un tā ka nebrīnīsimies, ka nākamie likumprojekti būs līdzīgi. Nav naudas — nav problēmu. Problēma ir tikai tā — kā attaisnoties, kā pavirzīt šīs lietas tālāk.

Es aicinu vienkārši balsot pret! Valdībai ir jādara tas, kas likumos paredzēts. Un nevis Saeimai jāpielāgojas valdībai un jābalso par nepadarīto. Es aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Protams, ir ļoti skumji, ka mēs bērnu vajadzību apmierināšanu pārceļam atkal uz nenoteiktu laiku, jo, Dievs nedod, varbūt pēc gada izdomās atkal pārcelt vēl par gadu, kā jau tas bijis ar citiem likumiem. Bet es gribu atgādināt uz šī fona, ka ir noticis, manuprāt, pat, ka ir pieņemts traģisks lēmums, ko ir pieņēmusi Izglītības un zinātnes ministrija un kas ir cieši saistīts ar šo pašu likumprojektu. Proti, Latvijā savā laikā, lai vienkopus neatrastos dažāda vecuma bērni vai jaunieši, kuri jau ir izdarījuši noziegumus es atkārtoju, kuri jau ir izdarījuši noziegumus un kuri ir ievietoti pāraudzināšanas iestādēs Latvijā, lai nodalītu tos jauniešus, kam ir 16 un 18 gadi, un tiešām ir diezgan bēdīgi, bet ir jāsaka, ka tie jau bieži vien ir diezgan rūdīti noziedznieki. Es atvainojos, ka es tā saku, bet tas ir fakts. Jo viņi ir notiesāti par ļoti smagiem likumu pārkāpumiem. Latvijā tika izveidota speciāli Rēzeknes rajonā Piltenes mācību un pāraudzināšanas iestāde, kur šie 16, 17 gadīgie un 18 gadīgie jaunieši tika ievietoti, lai viņi neatrastos vienkopus ar mazajiem — 11 gadīgajiem, 12 gadīgajiem likumpārkāpējiem. Tika izveidota pirmklasīga mācību bāze, ieguldīti apmēram 600 tūkstoši latu, radītas iespējas viņiem apgūt šajā mācību bāzē profesiju. Jā, protams, no pirmā acu uzmetiena tas ir dārgi, bet vai nebūs daudz dārgāk, ja šie jaunie cilvēki atgriezīsies dzīvē un ja nevis pilnvērtīgi iekļausies dzīvē, bet atkal stāsies, nedod Dievs, uz nozieguma izdarīšanas ceļa. Diemžēl šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija, tātad “Jaunā laika” valdība ir pieņēmusi lēmumu — likvidēt Piltenes mācību un pāraudzināšanas iestādi, ievietot šos 16, 17, 18 gadīgos Alūksnes mācību pāraudzināšanas iestādē Strautiņos, un tas nozīmē, ka vienkopus būs atkal šie 11 gadīgie un 18 gadīgie ar visām no tā izrietošajām sekām. Tas vienkārši ir briesmīgi, ka mēs taupām uz sabiedrības visneaizsargātākās daļas rēķina! Tas ir briesmīgi! Un tas ir ārkārtīgi tuvredzīgi! Es arī aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere. Cienījamie kolēģi! Pilnīgi piekrītu Zommeres kundzei, ka šis likumprojekts un tajā noteiktie jaunie audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi kā sabiedriskais darbs un uzvedības ierobežojumi būtu ļoti nepieciešami.

No otras puses, ir visi argumenti, ko jau es minēju. Šis likums bija izstrādāts 2002.gadā. To izstrādāja vēl iepriekšējā Saeima, un arī iepriekšējā valdība šī likuma īstenošanai neparedzēja finanšu līdzekļus savā budžetā.

Šobrīd situācija ir mainījusies, jo 2004.gada 1.janvārī, kā jūs zināt, sāks darboties Valsts probācijas dienests, ir izveidots jauns sekretariāts bērnu un ģimenes lietās izveidota, kā jau es norādīju, darba grupa, kura sastāvēja gan no Pašvaldību savienības, gan no Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, gan no Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta pārstāvjiem, kā arī Valsts cilvēktiesību biroja pārstāvjiem, un visi vienbalsīgi nolēma, ka likuma nepilnības ir jānoprecizē, ir skaidri jānosaka katras institūcijas kompetence un finansējuma apjoms, un tikai tad mēs varēsim lemt par šā likuma efektīvu izpildi un tiešām nodrošināt to, lai tas, kas ir paredzēts atrisināt ar šo likumu, patiešām tā arī notiktu.

Otra lieta, ko es gribu minēt, ir par Ābiķa kunga norādīto, par mācību un pāraudzināšanas iestādes “Piltene” likvidēšanu... Jā, arī es piekrītu, un arī pagājušajā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē mēs izskatījām šo jautājumu, un visa apakškomisija vienbalsīgi nolēma, ka šāds lēmums ir pretrunā bērnu interesēm. Un tādēļ arī mēs nosūtīsim Ministru kabinetam vēstuli ar lūgumu vēlreiz ļoti rūpīgi izvērtēt “Piltenes” tālāko likteni, jo šajā ēkā ir ieguldīti milzu līdzekļi, gandrīz 500 000 latu tieši tādām vajadzībām, lai šajā ēkā uzturētos bērni vecumā no 15 līdz 18 gadiem un lai viņi nedzīvotu vienkopus “Strautiņos”, kur ir bērni no 11 līdz 15 gadu vecumam, un nav pieļaujama šāda iestādes likvidēšana.

Noteikti pie šī jautājuma mēs atgriezīsimies, bet es arī aicinātu deputātus nerīkoties destruktīvi un tikai tāpēc, lai iespītētu Ministru kabinetam vai atkal ieņemtu kādu pozu, bezatbildīgi nospiest podziņu “pret” tajā pašā laikā, kad nav skaidrs šīs kompetences sadalījums, finansējuma apjoms un konkrēts likuma realizācijas mehānisms.

Tādēļ es aicinātu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 26, atturas — 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 8.decembris, izskatīšana Saeimā — 11.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījums Alternatīvā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (JL). Likumprojekts “Grozījums Alternatīvā dienesta likumā” ar reģistrācijas numuru 453. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti, tādēļ aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Mūrniece. 9.decembris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Labdien, cienījamais Saeimas priekšsēdētājas biedrs, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.479 — Politisko organizāciju finansēšanas likuma grozījumi...

Tā, strādājam ar dokumentu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Reģistrācijas numurs 479. Tagad dzird, ja? Paldies jums!

Tā. 1. — Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet! Atklājam debates. Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (TP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Ar šo likumu esošā daudzpartiju sistēma un partiju finansēšanas sistēma — laba vai slikta, bet būs sagrauta. Un jauna vietā nav piedāvāta. Tā vietā mēs dzirdam runas par aizliegšanu, samazināšanu, novēršanu un iznīcināšanu. Jauni aizliegumi rada jaunu vajadzību tos apiet. Šis likums faktiski iezīmē ceļu uz tā saucamo “melno kasu” sistēmu, kad politiskās organizācijas, lai izdzīvotu, būs spiestas vākt neoficiālus ziedojumus. Turpretim no valsts un sabiedrības interešu viedokļa vissvarīgākā ir atklātība. Partiju finansēm ir jābūt iespējami atklātām, lai vēlētāji varētu pilnā mērā izvērtēt un zināt, no kurienes partijai nāk ziedojumi.

Atklātību veicina nevis ierobežojumi, bet gan stingra finanšu kontrole. Šis likums būs izdevīgs diviem spēkiem. Pirmkārt, tiem, kuri ir pie varas un tādējādi var izmantot augsto amatu piedāvāto publicitāti, tātad Ministru prezidents un ministri, un, otrkārt, šis likums ir izdevīgs tādām partijām, kuras nemaz nav īstas partijas, tādām partijām, kuras ir mazas un bez reālas organizācijas visā valstī. Tās ir elitāras, tā sauktās “Doma laukuma” partijas, tādas kā “Jaunais laiks”, kurām ir maz biedru, nav lielas organizācijas visā valstī un tātad nav arī partijas uzturēšanas izdevumu. Turpretī Tautas partijai ir 26 nodaļas visā Latvijā, kuras ir jāuztur. Telpu īre, biroju izdevumi, informatīvā saikne ar partijas biedriem un iedzīvotājiem — tas viss prasa izdevumus, kas elitārām partijām nav vajadzīgi. Tiek piedāvāts noteikt ierobežojumus kampaņu finansējumam. Godīgi būtu, ja ierobežojums attiektos uz reklāmas laiku vai laukumiem, nevis partijas kopējiem izdevumiem. Šis likums nostāda partijas negodīgas konkurences situācijā. Liela un demokrātiska partija būs spiesta ievērojamu daļu kampaņas izdevumu novirzīt organizācijas uzturēšanai, bet sīkpartijas visu naudu varēs tērēt reklāmai.

Šim likumam ir viens mērķis — nodrošināt “Jaunajam laikam” priekšrocības politiskajā konkurencē ar citām partijām, citiem vārdiem sakot, Repše par katru cenu vēlas noturēties pie varas. Un šis likums to kārtējo reizi apliecina. (Starpsauciens no zāles: “Sagrāvi visu!”) Paldies!

Sēdes vadītājs. Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (JL). Kolēģi! Sekas būs, bet sekas nemaz nebūs tādas, kā Kalvīša kungs norādīja. Sekas būs politiskajām partijām, tajā skaitā Tautas partijai būs jāpaļaujas vairs nevis uz naudas visvarenību, ieguldot 1,4 miljonus priekšvēlēšanu cīņā, kā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, bet būs jāmēģina iztikt ar 280 000, lai uzrunātu tautu. Vairs nevarēs slēpties aiz apmaksātām, labi apmaksātām politiskajām reklāmām, bet būs jāatbild uz tautas jautājumiem “pa tiešo”. Tātad sekas būs. Būs jāmaina veids, kā tiek uzrunāts vēlētājs. Tas būs grūti, bet tas ir iespējams.

Es gribētu nosaukt trīs mērķus pēc būtības, ko mūsu piedāvātās izmaiņas šajā likumā radīs.

Pirmkārt, mazināt priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu pieaugumu, kurš bija vērojams no kampaņas uz kampaņu, divkāršojās šie izdevumi. Latvijā ir ļoti mazs vēlētāju skaits, tēriņš uz vienu balsstiesīgo pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām bija gandrīz 4 lati. Tas ir desmit reizes vairāk nekā Lielbritānijā, kur uz vienu balsstiesīgo partijas kopumā tērēja tikai 40 santīmu. Ilgtermiņā tas nodrošinās arī neatkarīgu politisko partiju, neatkarīgu no sponsoriem.

Otrkārt, padarīs partijas vienlīdzīgākas savstarpējā konkurencē, kas balstīta uz programmatiskiem un politikas realizēšanas principiem, nevis uz priekšvēlēšanu aģitācijā ieguldīto līdzekļu apjomu kā līdz šim.

Treškārt. Padarīs priekšvēlēšanu cīņu informatīvāku, veidojot priekšnoteikumus informētai vēlētāju izvēlei, tādējādi uzlabojot demokrātijas kvalitāti Latvijā, nevis, kā tika minēts, grautu pastāvošo sistēmu.

Es gribu teikt, ka cerams, ka 18.decembrī mēs šeit arī lemsim par likumprojekta par priekšvēlēšanu aģitāciju nodošanu atbildīgajai komisijai, kur mēs esam iestrādājuši normu, kas paredz līdzekļu piešķiršanu vēlēšanu gados politisko diskusiju un analītisko raidījumu veidošanai gan sabiedriskajās, gan komerciālajās raidorganizācijās, kas varētu dot iespēju visām politiskajām partijām, ne tikai, kā minēja Kalvīša kungs, tām, kas ir pie varas, parādīt sevi un atbildēt uz grūtajiem, sarežģītajiem žurnālistu jautājumiem, nevis uzrunāt vēlētājus ar vienkāršu reklāmu palīdzību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es nerunāšu par tām lietām un neatspēkošu, manuprāt, nepamatotos kolēģa Ainara Latkovska iebildumus un motīvus, kādēļ šādi ļoti stingri ierobežojumi partiju finansēšanas sistēmā būtu jāpieņem. Par to būtu jārunā pie nākošajiem grozījumiem, ar kuriem tiek paredzēts ievērojami samazināt partiju finanšu kopapjomu. Bet runāšu par konkrēto šā priekšlikuma, tātad Zaļo savienības un Zemnieku frakcijas, kā arī deputātu grupas priekšlikuma būtību.

Tātad tiek ierosināts noteikt, ka turpmāk atšķirībā no iepriekšējiem astoņiem gadiem, kad darbojās Partiju finansēšanas likums, un faktiski jau kopš neatkarības atjaunošanas, kad politiskās partijas varēja finansēt ne tik vien fiziskas personas, bet arī juridiskas personas.

Tātad kolēģi ierosina noteikt, ka turpmāk politiskās partijas varēs finansēt tikai un vienīgi fiziskas personas. Faktiski līdzšinējās diskusijās ārpus parlamenta, jo šobrīd diskusijas tikai sākušās šeit, no Saeimas tribīnes, es neesmu dzirdējis nevienu sakarīgu argumentu, kādēļ šāds ierobežojums būtu jānosaka.

Sakiet, lūdzu, ar ko tie 1000 vai 10 000 latu, kurus ziedo politiskajai partijai fiziska persona, tātad iedzīvotājs, mūsu valsts pilsonis, ir tīrāki, godīgāki par to naudu, ko likumīgi ir nopelnījusi un ieguvusi juridiska persona, kāda firma? Jā, tiek minēts it kā tāds apstāklis, ka, lūk, viena persona mūsu valstī var brīvi dibināt vairākas firmas, vairākas sabiedriskas organizācijas un tādējādi faktiski ziedot lielāku summu, jo katra juridiska persona var ziedot 10 000 latu.

Bet, no otras puses, ir ļoti daudz tādu juridisku personu, nevalstisko organizāciju, uzņēmumu, kuru īpašnieki ir desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju. Un arī šādas juridiskas personas ir ziedojušas, vismaz Tautas partijai ir ziedojušas šādas juridiskas personas, šādi uzņēmumi, kuriem ir ļoti daudz īpašnieku. Un te mēs nonākam it kā tādā otrā pretrunā. Turklāt, manuprāt, pastāvot līdzšinējai juridisko personu, it īpaši uzņēmumu, komercsabiedrību finansiālās darbības kontrolei, ko veic Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts struktūras, pastāv daudz lielāka iespēja kontrolēt juridisko personu finansiālās darbības un reizē arī ar to juridisko personu izdarīto ziedojumu likumības pārbaudi. Attiecībā uz fiziskām personām tik komplicētu, sarežģītu pārbaudi nevar veikt, jo to neparedz likums. Vienīgi, ja mēs pieņemsim šos absurdos daudzos ierosinājumus, kas seko tālāk šajā likumprojektā. Turklāt naudas plūsmai, kas ir notikusi juridiskās personas iekšienē vai no vienas uz otru juridisko personu, daudz vieglāk var izsekot nekā tajos gadījumos, kad šī naudas plūsma ir starp fiziskām personām.

Un, manuprāt, ja pieņems šo priekšlikumu, kurš ir bez jebkādas motivācijas, racionāls, rezultāts būs tāds, ka faktiski tiks veicināta starpnieku sistēma. Naudu faktiski būs nopelnījis uzņēmums, un nauda tiks dota attiecīgiem uzņēmuma labi atalgotiem darbiniekiem, kuri varēs ievērot arī šos likuma tālākos noteikumus un ierobežojumus, kurus mēs pieņemsim, un faktiski šie darbinieki jau uzņēmuma naudu kā savu naudu ziedos attiecīgai politiskajai partijai, un tādējādi neparādīsies īstais ziedotājs, un faktiski, šādu nelikumīgu ķēdi ieviešot, un turpmāk būs arī daudz šādu gadījumu, par ko es runāšu pie nākošajiem priekšlikumiem. Faktiski radīsies situācija, ka vairosies likumu pārkāpēji. Un mēs nostādīsim zem sitiena, ja tā varētu teikt, paši savas politiskās partijas, jo pārkāpuši likumu būs kā ziedotāji, tā starpnieki, tā arī tātad politiskās partijas, kuras šādā veidā naudu būs saņēmušas.

Un vēl viens arguments, kādēļ, manuprāt, vajadzētu atstāt tiesības juridiskām personām ziedot, jo faktiski tad, kad internetā parādās informācija par to, ka kādai politiskai partijai, ietekmīgai politiskai partijai ir ziedojusi juridiska persona, kura darbojas noteiktā nozarē ar noteiktām interesēm, noteiktām ekonomiskām interesēm, un tālāk, izvērtējot attiecīgās politiskās partijas darbību, kas būs saņēmusi šo ziedojumu, parlamentā un valdībā, vismaz žurnālisti un sabiedrība var izvērtēt, vai tiešām ar šo ziedojumu politiskā partija nav nopirkta. Bet tagad mēs šo iespēju liegsim.

Tādēļ es aicinātu tomēr šos priekšlikumus noraidīt un saglabāt esošo sistēmu!

Sēdes vadītājs. Deputāts Latkovskis. Otro reizi.

A.Latkovskis (JL). Tie iemesli, kāpēc juridiskajām personām vajadzētu liegt ziedot, ir zināmi arī Lagzdiņa kungam, jo mūsu komisijā KNAB ir vairāk...KNAB ir argumentējis to. Pateikšu tikai. Savā ziņojumā par politisko partiju finanšu kontroli tika minēts, ka 165 tūkstoši ir ziedoti no firmām, kurām nevar sadzīt galus, tāpēc arī tie pārkāpumi, kas ir piestādīti partijām, ir tikai par fiziskajām personām. Tas ir pirmkārt. Tātad firmas, tāpat kā nodokļu nemaksāšanā, tiek izmantotas šai transakcijai.

Otrkārt, ir Rietumu demokrātijas piemērs, kāpēc atsakās no juridisko personu ziedojumiem, tas ir tāpēc, ka, iegūstot valsts vai pašvaldības pasūtījumu, firma, kura ir arī ziedojusi kādai partijai, automātiski tiek savilktas saistības šeit, vai tikai šķietami, vai tādas ir patiesībā. Lai šādas diskusijas nebūtu Rietumu demokrātijas atsakās no juridisko personu ziedojumiem vai samazina tos līdz minimumam.

Nu, treškārt, — jebkurš īpašnieks var dibināt vairākas firmas un tādā veidā caur šīm firmām ziedot viens pats īstenībā partijai, pārsniedzot šo limitu, cik ir iespējams ziedot tikai vienai fiziskai personai. Vēl pastāv arī iespēja, ka ārzemju nauda, kas ir aizliegta, kuru ir aizliegts ziedot vēlēšanām Latvijā arī caur uzņēmumiem, kā ofšoru nauda var nokļūt politisko partiju kasēs.

Un visbeidzot man tikai atliek atgādināt “Alūksnes piens” piemēru, kur juridiskā persona ziedoja, bet pēc tam darbinieki no firmas griezās KNAB, ja nemaldos, “Alūksnes piens” ziedoja tieši Tautas partijai, griezās ar informāciju, ka “Alūksnes piens” ir praktiski maksātnespējīgs. Šeit arī pats pēdējais iemesls, kāpēc vajadzētu aizliegt juridiskajām firmām ziedot.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Gribētu minēt, ka varbūt “Jaunais laiks” šobrīd mēģina realizēt ļoti aprobētas shēmas, kas jau ir strādājušas veiksmīgi, finansējot viņu kampaņu. Minēšu konkrētu piemēru. Šeit tiek minēts, ka juridiskās personas ziedojot, iegūstot valsts pasūtījumu, var nonākt interešu konfliktā. Paskatīsimies tos cilvēkus, kas ziedoja “Jaunajam laikam” un Repšem, kad viņš bija amatpersona. Ja jūs braucāt garām, kad būvējās Latvijas Bankas ēka, bija izliktas firmas, kas tur būvē. Un tur lieliem burtiem bija rakstīts “Velve” un trīs cilvēki, kas ziedoja, visiem trijiem viņiem, viņu kompānijām bija pusmiljona un lielāki pasūtījumi Latvijas Bankas būvniecībā. Tie bija Lokenbahs, Krupņikovs un vēl trešais, kas pārstāv... arī “Dati”... Kreislers... Visi trīs. Un tad izrādās, ka interešu konfliktu Latkovska kungs nesaskata, bet tas, ka “Piensaimnieks”, kura nav, kuru jūs nosaucāt nepareizi, tādas kompānijas nav, kas ir tikai akciju pārvaldītājs un iegūst reālu peļņu un ziedo, tad tur, redziet, ir. Es domāju, ka “Jaunais laiks” ir pārbaudījis šo shēmu, tā ir viņiem jau zināma, ka formāli it kā nebūtu konfliktā, kaut gan es uzskatu, ka te konflikts ir acīm redzams, un tikai iestāžu koncentrēšana zem savas pārvaldes neļauj šīs nelikumības izvest gaismā un pierādīt sabiedrībai, un arī, Latkovska kungs, sodīt vainīgos. Arī tos, kas ir “Jaunā laika” cilvēki, un, manuprāt, tas ir pilnīgi acīm redzams.

Otra lieta, ka juridiskās personas, redziet, nu tur nav atrodamas vai kaut kādā veidā... tad uzstādām kritērijus, kādiem ir jābūt ...kādiem jāatbilst juridiskajai personai, ka viņai ir jābūt reģistrētai, ir jābūt iesniegtam gada pārskatam, ka ziedot var, teiksim, no peļņas tikai vai kaut kādām citām lietām. Un tas viss varētu būt tādā veidā.

Kur vedīs šie formālie ierobežojumi? Mēs jau zinām Amerikas sausā likuma laikus un citas lietas. Tas novedīs pie dažām lietām, kas šobrīd ir vērojamas kaimiņvalstī Krievijā, un tur ir diezgan līdzīga šī sistēma, jo es domāju, ka “Jaunais laiks” dažas lietas varbūt veido jaunas, bet daudz ko aizgūst no mūsu kaimiņiem, pārbaudītām jau lietām, un tur šī sistēma, Latkovska kungs, ir ļoti līdzīga.

Un kas notiek? Notiek masu mediju iegāde. Jo principā, lai iegūtu politisko ietekmi, teiksim, pieņemsim, kāds finanšu cilvēks, kam ir liels finanšu rīcības kapitāls, grib iegūt kādu politisko ietekmi. Šobrīd viņam ceļš būs — iegādāties masu informācijas līdzekļus un slēptā veidā publicēt intervijas un citas lietas, popularizēt šos cilvēkus un īstenībā pāriet no legālā, no tā, ka viņš ir ziedotājs, ka var viņu pārbaudīt, uz pavisam citu lietu.

Otra lieta. Jūs pārejat no brīvprātīgas partiju finansēšanas sistēmas uz piespiedu finansēšanu, jo jūs minējāt... un arī jūsu mīļajā Krievijā... tieši tā, nodokļu maksātājiem ir jāapmaksā lielas summas par šīm publiskajām debatēm, un varu pateikt, ka kopumā, pēc tirgus cenām, atvēlot pietiekamu laiku šai te viedokļu paušanai, kā jūs minējāt, summa varētu tuvoties vienam miljonam latu. Un šeit nodokļu maksātājiem vairs nebūs izvēles. Vai viņš grib vai negrib. Jūs ielīdīsiet... iebāzīsiet savu kuslo rociņu viņa kabatās, neprasot viņam atļauju, ja šobrīd viņš izvēlējās ziedot vai neziedot kādai no partijām.

Un es domāju, ka tas īstais varbūt ... jūs minējāt Lielbritāniju... varējāt nosaukt Ķīnu. Tur pavisam nav jātērē — viena partija, viens līderis, viena kampaņa, nav jātērē pavisam. Ja jūs sadalīsiet uz miljardu, jūs pavisam santīmu daļas nedabūsiet. Kāpēc jūs piesaucāt Lielbritāniju?

Bet, protams, ir arī citas lietas. Es, piemēram, redzu, un ir acīm redzami, ka Repšes kunga ziedojumi, kas arī tika savākti, nešaubīgi pēc viņa vērienīgās nekustamo īpašumu iegādes šogad būs gada beigās, ļoti iespējams, izsīkuši.

Un lai palielinātu šo te plūsmu un iespēju uzturēt jūsu partijas līderi politikā, padarītu viņa rokas tīras un godīgas, atstāt nevainīgu, neskartu, protams, viņam ir jāatstāj kaut kādi avoti. Un tad šis avots tagad ir, noņemot partijām, visi varēs mesties ziedot jūsu vadonim.

Uz priekšu, Latkovska kungs!

Sēdes vadītājs. Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (TP). Cienījamo sēdes vadītāj! Kolēģi! Šobrīd, kad te diskusijas jau sāk kļūt diezgan karstas, neviens jau vairs neatceras, kādā veidā ir tapuši šie likuma grozījumi. Bet es domāju, ka Latkovska kungs ļoti labi atceras, ka pavisam īsu brīdi pēc tam, kad savu darbu bija uzsākusi pašreiz neleģitīmā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja, uz Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisiju ieradās KNAB pārstāvji ar šiem likuma grozījumiem, un tika izveidota darba grupa, kurā piedalījāties arī jūs, Latkovska kungs, un kurā piedalījās arī Grīnblata kungs, un kurā piedalījās vēl ļoti daudzi citi cienījami kolēģi, gāja cauri šiem KNAB piedāvātajiem priekšlikumiem šajā likumā... (No zāles daudzbalsīgs starpsauciens: “Meli! Meli!”) šiem grozījumiem un vienojās par vairākām lietām. Un es domāju, ka man ne Grīnblata kungs, ne Latkovska kungs neļaus samelot šobrīd šeit, no tribīnes, un, teiksim, būs tik godīgi un atzīs to, ka darba grupa, ejot cauri šiem grozījumiem, cieti vienojās par to, ka nebūtu aizliedzami juridisko personu ziedojumi. Un šeit es varētu pateikt arī būtībā, kāda bija tā argumentācija tad un tagad un kādēļ tad to būtībā nevajadzētu it kā arī aizliegt.

Lieta ir tāda, ka es domāju, ka brīdī, kad mēs runājam par to, atļaut vai aizliegt juridiskām personām ziedot, es domāju, ka ir jārunā par tādām lietām kā atklātība, caurspīdība un likumība. Un, es domāju, kur vēl labāk par to jebkuram ir iespēja pārliecināties, kur vēl labāk un skaidrāk ir iespējams pārliecināties par šo juridiskās personas esamību un legalitāti un viņas būtībā spēju ziedot, ja ne tieši par juridiskām personām.

Internetā ieejot, ir datu bāze — LURSOFT datu bāze. Tajā ieejot un uzsitot nosaukumu, ir iespējams pārliecināties gan par to, vai firma ir, vai viņa eksistē, kas ir tās dibinātāji, kāds ir tās statūtkapitāls, kādi ir tās darbības veidi, paskatīties gada pārskatu, peļņu, nomaksātos nodokļus un visu pārējo.

Kur vēl labāk par šādu personu var pārliecināties? Es domāju, ka nevienam nav pieejas fizisko personu datu bāzēm, turpretī būtībā visiem ir publiska pieeja juridisko personu datu bāzēm.

Tālāk par šo Rietumu demokrātiju, kas te nemitīgi tiek piesaukta un ekspluatēta būtībā, es pat teiktu, diezgan nelietīgi. Paskatīsimies te pavisam netālu. Arī zālē ir cilvēki, kuriem ir ļoti liela pieredze, es domāju, par klasisko Rietumu demokrātiju, kas tiek minēta. Tā ir ASV. Un mums visiem ir ļoti labi zināms, kāda ir Amerikas Savienotajās Valstīs gan prezidenta, gan senatoru, gan kongresmeņu, gan pat pilsētu mēru vēlēšanu pieredze un kādi ir šie līdzekļi, kas tiek tērēti. Nevienam nav noslēpums, ka visu laiku visdārgākā vēlēšanu kampaņa, ja mani atmiņa neviļ, ir pēdējā Ņujorkas mēra vēlēšanu kampaņa 56 miljonu ASV dolāru apmērā. Un šeit iesaistās juridiskas personas, šeit iesaistās firmas, šeit iesaistās korporācijas, tiek veidoti fondi. Viss ir atklāti, viss ir caurspīdīgi.

Nu, es nezinu, ja šeit ir vēlme, teiksim, to visu padarīt pēc iespējas neskaidrāku un sarežģīt šos spēles noteikumus un vispār radīt kaut kādu “purvu”, kas pašlaik būtībā tiek piedāvāts ar šiem grozījumiem Politisko organizāciju finansēšanas likumā, lūdzu, uz priekšu! Uz priekšu! Es domāju, ka mēs šā vai tā agri vai vēlu atgriezīsimies pie šī jautājuma un būsim spiesti to kārtot atpakaļ pavisam savādākā veidā.

Tad arī vēl es šeit dzirdēju tādu argumentu, ka tātad viena fiziska persona nodibina ļoti daudz firmu, caur tām pārkāpj tātad visus šos aizliegumus. Nu tad varbūt ierakstīsim ģenerāllikumā vienkārši, ka vienai fiziskai personai ir aizliegts vispār dibināt vairāk par vienu juridisko personu! Nu tad pavisam normāli, jo būtībā, nu kā, ejot... Nē, tāds bija jūsu piedāvājums! Tāds bija piedāvājums, ko teica Latkovska kungs. Nē, tāds piedāvājums bija, un Latkovska kungs to skaidri un gaiši no tribīnes šeit teica par... (Starpsauciens.) Tie nav meli! Varēsiet pēc tam paņemt un paskatīties visi... (Starpsauciens.)

Jā, un tātad noslēgumā es gribētu teikt tā. Būtībā es domāju, ka šo priekšlikumu vienkārši vajadzēja pārstrādāt par juridiskajām personām un izdarīt tādā veidā, ka jebkura legāli reģistrēta juridiskā persona, kura var uzrādīt savus ienākumus, tas ir, peļņu, kura var uzrādīt to, ka viņai nav nekādas saistības pret valsti vai nenomaksātiem nodokļiem, ir tiesīga ziedot vienalga kaut kādā apjomā — lielākā vai mazākā — politiskām partijām, kas ir visumā ļoti labi, normāli un atbilst jebkurai, arī Rietumu demokrātijas praksei.

Tā ka es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un neizslēgt no to personu loka, kuras ir spējīgas ziedot politiskām partijām, juridiskās personas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētāj! Kolēģi! Pirmajā mirklī, skatoties uz šiem priekšlikumiem, šķiet: varbūt patiešām kāds vēlas kaut ko sakārtot. Bet, jo cītīgāk skatos šos priekšlikumus, jo acīmredzamāks ir tas, ka “Jaunais laiks” iet pa ļoti vecu taku. Tikko partijai ir finansēšanas problēmas, publiskas, ka viņi ir pieķerti blēdībās par lobēšanu saviem ziedotājiem, ka viņiem ir nelikumīgi ziedojumi, tā uzreiz priekšlikums — uzlabosim likumu, ierosināsim, novērsīsim, aizmirsīsim. Galvenais, lai tas nesmukais fakts nebūtu pamanāms. Tā patiešām nav unikāla pieredze. Tā ir darījušas politiskās partijas iepriekšējā Saeimā, diemžēl arī mēs esam bijuši mazliet grēcīgi, bet tas viss ir novests līdz absurdam. Te nav nekāda sakara ar saprātu, ar vēlmi kaut ko sakārtot, vienkārši īslaicīgs problēmu risinājums, tāds tampons, nekā tur vairāk nav.

Aicinu šos muļķīgos priekšlikumus noraidīt, jo uz ko tad mēs ejam? Tiešām jūs cerat, ka visu mūžu līdz savai nāvei valdīs viens vadonis, kurš bez reklāmas varēs būt pie varas?

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Ja mēs atbalstām šos priekšlikumus, tad loģiski un automātiski viss akcents tiek likts uz fizisko personu ziedojumiem. Vai mēs esam iedziļinājušies jautājumā, cik valstī ir dubultpilsoņu, tas ir, pilsoņu ar divām pasēm? Es gribētu redzēt, kā KNAB un citas institūcijas izkontrolēs šos legālos ienākumus šīm fiziskām personām, kurām šī otra pase ir, un ziedot tātad politiskajām partijām viņš var, bet, sadzīt, piedodiet, viņu rokā, ja viņš dzīvo aiz okeāna, diemžēl nevar.

Un es aicinu noteikti neatbalstīt šos divus priekšlikumus, bet runāt par finanšu kontroli, lai par šiem ziedojumiem, ko ziedo sabiedriskās organizācijas vai juridiskās personas, būtu pārskatāms un saprotams.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs. Krišjānis Kariņš.

K.Kariņš (JL). Godātie kolēģi! Interesanti, vai ne? Un tagad mēs sākam skatīt cauri likumu, kura mērķis ir sakārtot un ierobežot partiju finansēšanas jautājumu, kas mūsu valstī ir zināms kā problemātisks. Es tā sēžu, es tā domāju, nu, šis faktiski nemaz nav tik konceptuāli grūts likums, mums visiem ir skaidrs, ka šīs problēmas mums visiem ir labā griba sakārtot. Un es tā ar izbrīnu manu. Vai jums pašiem neuzkrīt, ka Tautas partija viens pēc otra, pēc trešā tik ļoti uztraucas par šo. Draugi mīļie, pamodīsimies! Ir taču skaidrs, kur jāiet.

Slaktera kungs, mums ir jāsakārto šī sistēma, tā nav muļķīga. Naudai ir jābeidz spēlēt tāda loma vēlēšanās, kā līdz šim tā ir spēlējusi. Dievs dod, ka mums būtu vienas vēlēšanas pēc otrām, kur bez lielām reklāmām tiešām varētu tikt ievēlēti jēdzīgi cilvēki! Tātad tas taču ir pilnīgi skaidrs, kas te notiek! Ar prieku es to vienkārši komentēju. Sekosim šeit veselajam saprātam, nevis tādai dīvainai demagoģijai! Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — otro reizi.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Kariņa kungs kā jauns politiķis varbūt nemāk liekuļot. Un tāpēc es citēšu to, ko viņš teica un kas būs redzams arī stenogrammā. Ka likuma mērķis ir ierobežot partiju finansēšanu. Jā, Kariņa kungs, jūs liekuļot nemākat, jūs teicāt taisnību. Jūs nerunājāt par to, ka negodīgu līdzekļu ieplūšana vai kādas citas lietas. Likuma mērķis, ko jūs precīzi pateicāt, ir ierobežot partiju finansēšanu Latvijā. Un partijas, vai patīk vai nepatīk, ir tomēr demokrātijas pamats, politiskās uzbūves noteikta sastāvdaļa. Un man ļoti žēl, ka jūs vēlaties sasniegt šo mērķi, praktiski likvidējot partiju sistēmu.

Un vēlreiz atkārtoju: jūs vēlaties pāriet no brīvprātības partiju finansēšanā uz piespiedu nodokļu maksātāju finansēšanu, ko jūs neslēpjat tagad, ne arī jūsu premjers. Un pirmais tas būs — apmaksāt publiskos raidījumus, otrais — pēc nākošām vēlēšanām finansēt partijas no budžeta. To jūs esat pateikuši. Esmu pret to, ka tiek ierobežota partiju finansēšana un ka partiju sistēma Latvijā tiek grauta.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst Šķestera kungs?

S.Šķesters. Jā, Paldies! Lūgtu atbalstīt 1.priekšlikumu komisijas vārdā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — ZZS frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 17, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

S.Šķesters. 2. — deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata, Ūdres priekšlikums. Jā, faktiski tas ir identisks priekšlikums, bet tehniski tas ir identiski atbalstīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

S.Šķesters. 3.priekšlikums — deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Kāda ir mana priekšlikuma būtība? Tātad pirmajā lasījumā mēs pieņēmām šādu grozījumu, kas šī grozījuma spēkā stāšanās gadījumā būs jāpilda. Un proti, turpmāk, ja mēs pieņemsim šo grozījumu, jebkuram ziedotājam pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma ir pienākums iesniegt informāciju par saviem ienākumiem un naudas uzkrājumiem, un īpašumiem. Neatkarīgi no tā, vai attiecīgā persona ir pārkāpusi likumu, vai viņai nav legālie ienākumi, visiem, ja to vien vēlēsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, būs jāsniedz informācija. Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka šādas tiesības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir jādod tikai tad un var pieprasīt šādu informāciju, ja ziedotājs, veicot dāvinājumu vai ziedojumu, ir pārkāpis likumu vai arī dāvinājuma vai ziedojuma summa pārsniedz ziedotāja ienākumus attiecīgajā kalendāra gadā. Tikai tad, kad ir motīvs, kad ir iemesls un nepieciešamība sākt vajāt, ja tā varētu teikt, ziedotājus.

Šobrīd prakse ir ļoti interesanta, godātie kolēģi, tie, kas varbūt nezina un nav runājuši ar saviem ziedotājiem. Pat tie ziedotāji, kuru ienākumi ir ļoti lieli un kuri ir īpašnieki firmām, kuru apgrozījums, gada apgrozījums, ir vairākos miljonos latu, pat desmitos miljonu latu, šie ziedotāji tādēļ vien, ka viņi ir ziedojuši pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām nepareizajām partijām un nav ziedojuši “Jaunajam laikam”, tiek saukti vienreiz, otrreiz, trešoreiz bez jebkāda motīva. Šī priekšlikuma būtība, ko mēs pirmajā lasījumā pieņēmām un kas tagad ir jālabo, ir tāda, ka nedrīkst vajāt bez motivācijas ziedotājus. Nedrīkst radīt policejisku valsti. Tāda valsts kā tur, austrumos, pastāv.

Es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

S.Šķesters. 3.priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 39, atturas — 15. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Šķesters. 4. — deputāta Latkovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Ko tad piedāvā mūsu Saeimas korupcijas tēvs Latkovska kungs? Es atvainojos, Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas vadītājs. Tiek piedāvāts fiziskajām personām ierobežot ziedojumu apjomu ar pēdējo trīs gadu deklarētajiem ienākumiem. Kas, no vienas puses, varētu būt loģiski it kā, lai spētu kontrolēt, kā tagad arī KNABs ir minējis, ka no uzkrājumiem daudz kas tiek ziedots, bet kas šeit ir īstenībā pilnīgas muļķības, kādā ziņā?

Bija iepriekšējās valdības izstrādāta sistēmiska pieeja šī jautājumu risināšanai. Vai mazāk ētiski un neētiski ir ziedot partijai no iepriekšējā gada uzkrājumiem, vai ziedot, piemēram, vadonim Repšem, vai iegādāties māju vai piecas vai desmit mašīnas par nedeklarētiem ienākumiem. Un piedāvājums bija ļoti vienkāršs — ieviest nulles deklarāciju. Vienā brīdī to, kas ir amatpersonu deklarācijās, jo apmēram ir 43 000 valsts amatpersonu, jau šobrīd amatpersonu deklarācijas principā var uzskatīt par nulles deklarācijām tāpēc, ka tanīs ir uzrādīti visi uzkrājumi un sākuma brīdis, un pēc tam var skatīties ienākumus, izdevumus un konstatēt, vai tas atbilst, teiksim, vai neatbilst cilvēka ienākumiem.

“Jaunais laiks”, lai arī šis likums jau bija pieņemts un principā vajadzēja virzīt tālāk, no šīs sistēmiskās pieejas, ka tiek ieviesta nulles deklarācija, kas, protams, nav viegls darbs, tas izraisīja varbūt arī sabiedrības ne visai tādu, nu, labu attieksmi, jo, protams, tas skar daudz cilvēku, bet tā shēma bija tāda, ka visiem, kam uzkrājumi uz to brīdi, uz kuru tiek noteikta deklarēšanās, noteikts kāds gada sākums, 2004., 2005. gada, kuriem pārsniedz, teiksim, noteiktu summu — 500 vai 1000 latu, ir obligāti jādeklarē. Ja viņi nav deklarējuši, tad īstenībā šī summa tiek uzskatīta, ja tālāk parādās, kā nelegāli iegūta un viņi tiek sodīti.

Šobrīd nez kāpēc no tā, ka tika piedāvāts sistēmisks risinājums šai problēmai, no kura “Jaunais laiks” ir kategoriski atteicies, es nezinu, kādu iemeslu dēļ no nulles deklarācijas ieviešanas visaptveroši, šī te lieta tiek attiecināta uz partiju ziedošanu, jo tas ir visneētiskākais. Citur to naudu var tērēt droši, bet, ja partijām ziedo, tad tas ir ļoti slikti. Pie kam neskatoties — vai varbūt cilvēks var pierādīt, ka viņš ir pārdevis kaut kādus noteiktus īpašumus un tie ienākumi ir gūti legāli. Tātad viņš nedrīkstēs ziedot no ienākumiem, kas ir gūti iepriekš kā pēdējos trijos gados.

Un es tomēr... es saprotu, ka “Jaunais laiks” ir atraktīvi politikā un varbūt viņiem ir dažādas simpātijas, viņiem patīk pieņemt gadījumu lēmumus, kas ir raksturīgi tai situācijai. Es esmu pretinieks gadījuma sakariem, gadījuma lēmumiem, man patīk sistēmiska pieeja. Un, ja šo problēmu grib risināt, tad ir jāievieš nulles deklarācija, vienādi attiecinot visas šīs prasības uz visām finanšu sfērām saistībā ar iedzīvotājiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Īsumā par Tautas partijas pozīciju attiecībā pret šo kolēģa Latkovska priekšlikumu.

Tautas partija atbalsta to, ka būtu jānosaka tomēr to ienākumu apjoms vai, tā teikt, loks, no kuriem tātad varētu veikt ziedojumus politiskajām partijām, bet konkrēto priekšlikumu mēs neatbalstām tādēļ, ka šeit nav fiksēti visi tie iespējamie ienākumi — legālie ienākumi, un tādēļ arī mēs šobrīd nevaram atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Artis Kampars.

A.Kampars (JL). Kolēģi, man ļoti, ļoti patīk deputāta Gundara Bērziņa uzstāšanās, kurā viņš runāja par sistēmisko pieeju.

Tad kāda ir sistēmiskā pieeja Tautas partijas izpratnē līdz šim? 80.gados audzinām tulpes, rozes un visu pārējo, iepērkam zelta stieņus, liekam vecaimammai zem gultas, pēc tam iegūstam vekseļus 29 miljonu apmērā divu gadu laikā un tad no šīs naudiņas veidojam partiju. Tiešām sistēmiska pieeja! Cepuri nost, Bērziņa kungs!

Diemžēl “Jaunajam laikam” un jaunajai politiskajai sapratnei nav pieņemama šāda sistēmiskā pieeja, un tāpēc trīs gadu laiks, no kura var ziedot politiskajām partijām, ir ļoti normāls un ļoti nopietni risinās jūsu izpratnē sistemātisko pieeju.

Paldies par jūsu atklātību!

Sēdes vadītājs. Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (TP). Tas nekas, Kampara kungs, ka nerunā šobrīd par jautājumu un par apspriežamo tēmu. Tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas.

Jautājums ir pavisam vienkāršs. Jautājums ir par nulles deklarācijām šajā sakarā. Par nulles deklarācijām, sākoties šī sasaukuma Saeimai, valdošā pozīcija pati, apspriežot jautājumu, nonāca pie viedokļa, ka nulles deklarācijas Latvijā visiem pilsoņiem neieviesīsim. Nulles deklarācijas neieviesīsim. Tai pat laikā arī pilnīgi izslēgsim iespēju, to, ka cilvēkam kaut kādi uzkrājumi vai jebkādi uzkrājumi vispār ir vai eksistē. Aizvērsim acis, norobežosimies no tā un uzskatīsim, ka nevienam nekā nav. Ir tikai pēdējo trīs kalendāro gadu laikā iegūtā darba alga, kuras, protams, apmērs visiem varētu būt zināms, cik liels varētu būt.

Tā kā — jā, droši pievērsim acis, aizmirsīsim par to visu, nedomāsim par to, ka cilvēki ir dzīvojuši un strādājuši Latvijā 10, 20, 30, 50 gadus, un viņiem nav nekādu absolūti uzkrājumu.

Un, runājot par Kampara kunga salīdzinājumu par sistēmisko pieeju un gadījuma sakariem. Protams, jā, ja Kampara kungam patiktu, ka tāda ir Tautas partijas sistēmiskā pieeja, lai tā paliek! Toties “Jaunā laika” gadījuma sakari ir tādi: gadījuma pēc, gadījuma... gadījumā, kaut kādā sakarā nonāk kaut kur, gadījuma pēc paprasīt kādu miljonu, gadījuma pēc saņemt kādu pusmiljonu, gadījuma pēc ienākt politikā un gadījuma pēc šeit kaut ko izdarīt. Un gadījuma pēc vēl “papurgāt” kādu lieku likumu.

Es domāju, ka vispār šeit būtībā šī ir viena no tādām diskusijām, kur jau nu vajadzētu piedalīties vismaz profesionāliem juristiem un ekonomistiem, un finansistiem. Un šeit nevajadzētu gadījuma rakstura cilvēkiem līst tribīnē un vienkārši kaut ko tukšu muldēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš — otro reizi.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi! Es jau Tautas partijas pozīciju varbūt šeit izskaidroju. Šajā priekšlikumā ir runa par to, kādā apjomā un kādā kārtībā drīkst izdarīt ziedojumus fiziska persona. “Jaunais laiks” Kampara personā meta šeit akmeni Tautas partijas virzienā pilnīgi ne saistībā ar šo likumu. Es gribētu informēt godāto Kampara kungu un Kariņa kungu, kurš tagad runā pa mobilo telefonu, ka rūpīgāk izskatīt savu ziedotāju sarakstu, tieši fizisko personu sarakstu, un pārbaudīt un noskaidrot Tieslietu ministrijā un Iekšlietu ministrijā, kādēļ šo ziedotāju sarakstā ir divas personas, pret kurām ir ierosināta krimināllieta par liela mēroga izlaupīšanu, no kādiem avotiem šos lielos ziedojumus šīs personas ir ieguvušas, kādēļ pusotru gadu nav izbeigta krimināllieta... ir izbeigta krimināllieta un kādēļ nav nodotas tiesāšanai šīs personas, kādēļ tiek aizkavēta krimināllietas nodošana tiesai un kādēļ netiek pienācīgi izmeklētas šīs krimināllietas. Es aicinātu to noskaidrot!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters. Lūgtu atbalstīt komisijas vārdā 4.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Ainara Latkovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 17, neviens neatturas. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

S.Šķesters. 5. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Lūgtu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 6. — deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums. Ir atbalstīts un papildināts likumprojektā ar jaunu 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Šķesters. 7. — deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu.

Jānis Lagzdiņš… (Starpsauciens: “Jābalso!”) Balsojam! Lūdzu zvanu! Balsojam par 7. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 17, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.

S.Šķesters. 8. — Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Šie divi priekšlikumi ir pilnīgi absurdi, un es aicinātu kā vienu, tā otru noraidīt. Tātad Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ierosina noteikt to, ka ikvienam ziedotājam, pat tam pensionāram, kurš ir ziedojis politiskajai partijai latu, ir jāiesniedz tātad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam deklarācija par to, ka tātad ziedojums vai dāvinājums ir izdarīts tātad no paša iegūtajiem līdzekļiem.

Deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums ir mazliet sakarīgāks, ja tā varētu teikt, un kolēģi ierosina noteikt to, ka šāda deklarācija jāiesniedz tikai tām personām, tām fiziskajām personām, kuras ir ziedojušas ziedojumu vērtīgāku par 100 latiem vai nu naudā, vai mantā.

Kolēģi, ko tas nozīmē? Faktiski tas nozīmē to, ka mēs birokratizējam kontroles sistēmu, tā vietā, lai loģisku to veidotu, loģisku, pašsaprotamu. Un, proti, Valsts ieņēmumu dienesta informācijas bāzēs ir informācija par to, cik lielus ienākumus katra fiziskā persona, ja vien tā ir guvusi legālus ienākumus, ir guvusi attiecīgajā taksācijas gadā. Un pietiek tikai un vienīgi attiecīgajiem kontrolētājiem ielūkoties šajā informācijas bāzē, lai noskaidrotu, cik lieli ienākumi iepriekšējā gadā ir bijuši Jānim Lagzdiņam, Ainaram Latkovskim, Andrim Šķēlem un citiem, lai varētu pārliecināties, vai šie ziedotāji ir bijuši spējīgi likumīgi un godīgi ziedot attiecīgo naudas summu. Tā vietā tiek radīta lieka birokrātiska sistēma, ka tiks noslogots KNAB ar neskaitāmām deklarācijām. Būs atkal jāalgo cilvēki… Tā vietā, lai tie nodarbotos ar reālu korupcijas apkarošanu, reālu partiju finanšu kontroli, notiks papīru uzkrāšana, un atkal būs dažādi skandāli, noplūdīs informācija un tā tālāk.

Es aicinu šos priekšlikumus, kā 8., tā 9, noraidīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

S.Šķesters. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt! (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms balsosim par 8. — Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 50, atturas — 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 50, atturas — 18. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Šķesters. 10. — deputāta Lagzdiņa priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! 10. priekšlikumam, ko es esmu iesniedzis, ir divas nozīmes. Pirmkārt, tiek ierosināts ar šo priekšlikumu, ka ziedotājam tajā gadījumā, ja viņa ziedotā summa attiecīgajā kalendāra gadā pārsniedz ziedotāja oficiālos ienākumus, tad viņam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jāiesniedz deklarācija, kas apliecina šo finanšu līdzekļu vai mantas izcelsmes likumību. Tā ir pirmā, ja tā varētu teikt, nozīme šim priekšlikumam. Bet otrā ir daudz svarīgāka.

Godātie kolēģi! Es ierosinu ar šo priekšlikumu atcelt galveno, ja tā varētu teikt, normu, kas ir radījusi situāciju, ka veidojas starpniecības sistēma. Un kādēļ? Šobrīd likumā ir noteikts, ka viena persona var ziedot gada laikā tikai 10 000 latu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir konstatējis daudzus starpniecības gadījumus. Tas nozīmē, ka ir personas, kuras politiskām partijām ziedo faktiski lielākas summas par 10 000 latiem. Un, lai varētu šo lielāko summu ziedot, tiek izmantoti starpnieki. To ir konstatējis KNAB.

Lai, kolēģi, mēs šo apburto loku likvidētu un neradītu veselu likumpārkāpumu ķēdi, starpnieku ķēdi, es aicinātu noteikt to, ka tās personas, kas ir ieinteresētas valsts politikas veidošanā un kurām ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu, var ziedot tik lielu naudas summu, cik viņas katrā konkrētā gadījumā vēlas.

Kāpēc gan, teiksim, partiju līderi, piemēram es minēšu divus ļoti labi mums zināmus, viens ir bijušais līderis, un otrs ir, manuprāt tagadējais līderis, cienījamie tātad Latvijā pazīstamie politiķi Ainars Šlesers un Andris Šķēle, kuru ienākumi, legālie ienākumi, ir ļoti lieli, kuri ar savu uzņēmējdarbību šos ienākumus ir guvuši, kādēļ gan šie cilvēki nevarētu, ja reiz viņi ir partiju līderi, partiju biedri, kādēļ gan viņi nevarētu ziedot politiskajām partijām godīgi lielāku naudas summu par 10 tūkstošiem latu. Kādēļ? Kādēļ mēs viņiem aizliedzam? Kādēļ mēs radām ar šādu mākslīgu ierobežojumu situāciju, ka ir jāpārkāpj likums? Iespējams, jāpārkāpj likums. Kādēļ mēs to esam radījuši? Tajā pašā laikā ir iespēja mūsu valstī citiem uzņēmējiem savādākā veidā un nepārkāpjot likumu ietekmēt valsts politikas veidošanu. Nu, piemēram, šie paši turīgie uzņēmēji jebkurā laikā var legāli nopirkt kādu radio, televīzijas studiju. Starp citu, ļoti interesanta sakritība. Pirms neilga brīža, pirms dažām dienām, pie manis griezās kāda pazīstama masu medija pārstāvji, kuriem ir radušās problēmas. Griezās ne tādēļ, ka es būtu iespējamais pircējs šim masu medijam, bet tādēļ, ka vienkārši šos cilvēkus pazīstu kopš Atmodas laikiem. Un pavisam vienkārši uzdeva tādu jautājumu: “Mums ir problēmas. Vai tu nezini, kas gribētu nopirkt mūsu masu informācijas līdzekli?” Un šādu masu informācijas līdzekli var iegādāties mūsu valstī jebkurš turīgs cilvēks, kurš grib ar tā starpniecību ietekmēt valsts politiku, turklāt ļoti efektīvi ietekmēt valsts politiku. Un šādi piemēri mūsu valstī ir. Mēs zinām, ka ir masu informācijas līdzekļi, kuri ir privātpersonu īpašumā, kuri ļoti aktīvi vēlēšanu kampaņās iestājas par vienu vai otru politisko partiju un aktīvi veido mūsu parlamenta sastāvu.

Es aicinātu, godātie kolēģi, šo priekšlikumu apsvērt un to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — deputāta Lagzdiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 38, atturas — 17. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Šķesters. 11. — deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums.

12. — ZZS priekšlikums. Faktiski identiski. Tie komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 17, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk — 13. priekšlikums.

S.Šķesters. 13. — ZZS frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 14. — deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata, Ūdres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

S.Šķesters. 15. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 16. — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

S.Šķesters. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Šķesters. 18. — deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

S.Šķesters. 19. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

S.Šķesters. 20. — ZZS frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Šķesters. 21. — deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

S.Šķesters. 22. — deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 24. — ZZS frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Šķesters. 25. — deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

S.Šķesters. 26. — deputāta Grīnblata priekšlikums. Ir atbalstīts... Ui, aļo, pardon, atvainojos. 26. — deputāta Grīnblata priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā! (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. — deputāta Grīnblata priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šķesters. 27. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 28. — deputāta Grīnblata priekšlikums. Daļēji atbalstīts 29.priekšlikumā. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 30. — deputāta Grīnblata priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. — deputāta Grīnblata priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 10. Priekšlikums guvis atbalstu.

S.Šķesters. 31. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 32. — ZZS frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 33. — deputātu Labuckas, Latkovska, Grīnblata, Ūdres priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti uztur balsojumu par 32.priekšlikumu? Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 32. priekšlikumu un 33.priekšlikumu?

Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Deputātu grupas piedāvātais priekšlikums ierobežot priekšvēlēšanu izdevumus ir, manuprāt, ļoti, ļoti bīstams dažādu aspektu dēļ.

Pirmkārt, mūsu valstī pastāv daudz likumīgu veidu, es gribētu teikt, pat taisnīgu veidu, kā šo ierobežojumu apiet. Es, pirms brīža debatējot par iepriekšējo priekšlikumu, par kuru es uzstājos, es minēju vairākus šādus veidus. Jebkura valsts politikā ieinteresēta persona var dibināt masu informācijas līdzekli. Tiesa, lai veidotu elektronisko, radio un televīzijas masu informācijas līdzekļi, ir jāievēro sarežģītāki noteikumi, un tas ir daudz komplicētāk.

Kolēģi! Es baidos, ka tajā gadījumā, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, tiks stimulēta tāda tendence mūsu valstī, kāda veidojas Krievijā, un ir jau līdz galam, tā teikt... tātad šis process paveikts Itālijā, ka tā saucamie oligarhi sagrābj masu informācijas līdzekļus.

Arī mūsu valstī šāda tendence ir, un lai ietekmētu parlamenta darbu, ietekmētu vēlēšanu rezultātus, mēs nevis ļausim politiskajām partijām ar savu finansētāju palīdzību, ar oficiālu un legālu finansējumu, veidojot priekšvēlēšanu kampaņu, par kuru tiks likumā noteiktajā kārtībā sniegts finansiālais pārskats, ļoti detalizēts pārskats, tā vietā mēs novirzīsim naudu, kura laužas iekšā politikā, novirzīsim tādā gultnē un tādā veidā, kas ir ļoti bīstami mūsu valstij. Manuprāt, viens no galvenajiem instrumentiem cīņai ar korupciju un par tiesisku valsti ir tas, ka kādā valstī pastāv maksimāli daudz un dažādi domājošas un dažādas politiskas orientācijas neatkarīgi, īpaši finansiāli neatkarīgi, masu informācijas līdzekļi.

Šis priekšlikums, es vēlreiz... tā pieņemšanas gadījumā spiedīs to naudu un tos uzņēmējus, kuri grib ietekmēt politiku, šo naudu ieguldīt masu informācijas līdzekļu legālā pirkšanā. Es nemaz nerunāju par to, ka palielināsies to gadījumu skaits un naudas apjoms, kas tiek izlietots, lai kaut kādā veidā finansētu arī žurnālistus, atsevišķus žurnālistus, pirktu tā saucamos netiešās reklāmas dažādus rakstus. Es atceros vēl 90.gadu vidu, jau aizgājušo partiju, vēsturē aizgājušu partiju taktiku, ka bija pat zināmas, politiķiem bija zināmas tās takses, cik jāmaksā par vienu vai otru raidījumu sabiedriskajā televīzijā vai interviju lielā centrālā preses izdevumā, kuras organizēja Latvijā pazīstamie un iemīļotie rakstnieki x un y, cik liela nauda ir jāmaksā. Es baidos, ka šīs tendences pastiprināsies, un jāsaka, ka iepriekšējo vēlēšanu kampaņā šāda netiešās reklāmas pirkšana bija daudz, daudz mazāka nekā 6. un tātad 7.Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā.

Es aicinātu godātos kolēģus apdomāt, vai šāda krasa naudas ierobežošana vēlēšanu kampaņai, un pēc būtības arī faktiski tas nozīmē, ka tiek ierobežota arī nauda, kas tiek izlietota partijas ikdienas darbam, partijas darba organizēšanai, ka šī nauda tiek samazināta tā, lai būtu spiesti tie cilvēki, kas organizē partiju darbu un vēlēšanu kampaņu, iet nelikumīgus ceļus.

Kolēģi, mērķis būs tieši pretējs, pārkāps likumu gan finansētāji, gan partijas, gan starpnieki, un tā rezultātā būs likumpārkāpēju ķēde, un atkarība partijām no finansētājiem būs daudz lielāka, nekā tas ir šobrīd.

Es aicinātu tomēr šo priekšlikumu nepieņemt!

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pirms turpinām debates, ir jāizskata deputātu grupas ierosinājums turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Nav! Iebildumu nav.”)

Nākamajam vārds debatēs Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS). Godājamie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šim jautājumam pieiet ar lielu uzmanību un vērību, jo, protams, visas šīs ziedojumu lietas, kas ir faktiski diezgan smagi mūs skārušas, mums liek iesniegt ļoti radikālus priekšlikumus. Un principā mūsu doma ir par šo vēlēšanu kampaņas “griestu” krasu samazināšanu. Mūsu frakcijas viedoklis ir, ka šie “griesti” varētu būt 100 000 latu, un katrā gadījumā tātad otra šī mūsu nostādne ir, ka vismaz puse no šīs summas ir jāsastāda partiju biedru naudām. Šeit Lagzdiņa kungs pirms tam runāja, un, protams, var daļēji viņam arī piekrist par šīm bažām par šiem masu medijiem. Bet es domāju, ka mums ir tiesībsargājošie orgāni, kam ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi par to, kā šie masu mediji strādā, par šiem žurnālistiem, kas varbūt varētu izmantot dažādos negodīgos nolūkos varbūt šīs iespējas, kas viņiem paveras. Es domāju, ka mums, galvenais, jādomā arī par mūsu sabiedrību, jo viņa, protams, ir nogurusi no visām šīm milzīgajām, plakātiskajām reklāmām, no šiem milzīgiem varbūt portretiskiem tēliem, kas pārslogo mūsu presi un masu medijus, un perspektīvā mums, runājot par mūsu vēlēšanu kampaņu, visiem kopumā, protams, jādomā par šo saturisko tēlu, kas varbūt būtu tieši veidojams vēlēšanu kampaņas laikā katram politiskajam spēkam. Un tās ir dažāda veida diskusijas, dažāda veida “apaļie galdi”, varbūt tas ir, kādas jau bija šīs sarunas televīzijā, radio. Un mūsu frakcijas viedoklis, ka pilnīgi pietiktu, lai mēs šos plakātiskos tēlus varētu prezentēt sabiedrībai ar šiem 100 000 latiem.

Sēdes vadītājs. Aldis Kušķis.

A.Kušķis (JL). Sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Atkarība mēdz būt dažāda. Ar to var cīnīties ar medicīniskām metodēm, ar to var cīnīties arī likumdošanā, jo ir pamatotas aizdomas, ka kolēģi labajā pusē ir nonākuši ļoti stiprā naudas atkarībā. Un šī naudas atkarība kā tāds medicīnisks formulējums, manuprāt, ir diezgan agresīvā formā, jo cienījamie kolēģi pat nevēlas ārstēties. Jo, ja ir atkarība... (Starpsauciens.) Jā, es katrā ziņā biju domājis par Tautas partiju, ne par mūsu kolēģiem no... es biju domājis par mūsu kolēģiem Tautas partiju, nevis par “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nekādā gadījumā. Tātad naudas atkarība agresīvā formā, jo pacients nevēlas ārstēties. Slaktera kungs gan teica, ka viņi arī, protams, ir bijuši nedaudz grēcīgi, bet tāds mazs atzinums nav līdz galam apzināšanās par šo atkarību. Sabiedriskās organizācijas pilnībā ir atbalstījušas šo likumu, un interesanti, ar kādām sabiedriskajām organizācijām ir konsultējusies Tautas partija, ka viņai ir visi šie argumenti, kāpēc šo likumu nevajag ne ar šādiem labojumiem, ne kā savādāk. Lagzdiņa kungs saka, ka nevajag ierobežot lielos ziedotājus.

Ja cilvēks ir godam nopelnījis miljonu vai 28 šajā gadā, tad viņam ir tiesības ziedot Tautas partijai. Mēs neuzskatām, ka politiskajām partijām vajadzētu nonākt tādā atkarībā no lielajiem finansistiem, no lielajiem sponsoriem. Tā ir visā pasaulē apspriesta tēma, un visa pasaule cīnās par to, lai zustu atkarība no politiskajiem lielmagnātiem un politiskajiem lielsponsoriem, kuri ir spējīgi finansēt partijas ar miljonu latu katru gadu un, loģiski, prasīt no viņām attiecīgi paklausību pretī. Un šādi ierobežojumi kā griesti, kā tēriņu griesti, ierobežotu arī to profesionālo, ļoti profesionālo skalošanas metožu daudzumu, kādu izmantoja iepriekšējā Saeimā… iepriekšējās Saeimas vēlēšanās mūsu Tautas partijas kolēģi. Un Tautas partija labi zina, kā būs, un Lagzdiņa kungs visu laiku saka: “Jūs pieņemsiet tagad likumu, un būs tā!” Vienkārši, manuprāt, šīs zināšanas, kā būs, balstās uz iepriekšējos četros, piecos, sešos gados piekopto praksi un attiecīgi arī reaģējot.

Šeit mēs redzam, paldies Brigmaņa kungam, kurš iesaistījās arī šajā diskusijā, ka praktiski iebildumi ir tikai vienīgajiem — Tautas partijai, jo, es uzsvēršu vēlreiz: šī atkarība no naudas, manuprāt, ir agresīvā formā, ar nevēlēšanos ārstēties. Palīdzēsim kolēģiem! Atbalstīsim šo likumu un arī šo pantu!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Tiem, kam jāārstējas, ir jāārstējas. Es zinu, ka jūsu vadonis tagad it kā slēpojot, pēc citām informācijām — klīnikā ārstējas. No kādām slimībām, varat paši padomāt. Varbūt ka jums arī tur ir vieta blakus.

Sēdes vadītājs. Par tematu.

G.Bērziņš. Jā, es par ārstēšanos un ierobežojumiem.

Otra lieta — par šiem noteiktajiem ierobežojumiem vēlēšanu kampaņai. Pirmā lieta ir tiešām tā, kas varbūt daudziem arī jaunajā laikā mazāk ir saprotams, par partiju struktūrām, kas tomēr ir ļoti sazarotas un ļoti funkcionēt spējīgas un kas tomēr — kuru uzturēšana arī maksā. Piemēram, Tautas partijā 26 nodaļās, budžets viņām… visas šīs 26 nodaļas ir juridiskas personas, kuras pašas vāc ziedojumus savu biroju uzturēšanai, un gadā šī bilance tiek konsolidēta. Ja iedomājamies situāciju, tad īstenībā ir ļoti grūti no centra noregulēt, jo katrā no viņām ir konts un tiesības vākt ziedojumus, ir apstiprināta iekšējā kārtība. Un jāsaka, ka šī struktūra ar regulārām tikšanām… jūs sakāt, tikšanās ar vēlētājiem, arī zāle ir jāapmaksā. Un arī tas maksā tomēr simtos latu, nav tās izmaksas ļoti lētas.

Un paskatīsimies otru pusi! Labi, tiek ierobežoti it kā vēlēšanu izdevumi, ir jautājums: vai tie ir efektīvi vai nav efektīvi? Bet, no otras puses, vienmēr, un arī līdz šim tas ir bijis, pirmkārt, jautājums par to, cik ilgs ir priekšvēlēšanu aktīvās aģitācijas periods, vai tas ir viens vai trīs mēneši, vai tās ir 270 dienas, kas ir diezgan absurdi.

Un otrs, šajā pašā laikā personām, kas ir kaut kādos amatos un kas startē vēlēšanās, ir ierobežojumi, teiksim, saistībā ar publicitāti, jo katra šī publicitāte tiek izmantota nešaubīgi arī sava tēla — partijas tēla — veidošanai un startēšanai vēlēšanās. Līdz ar to es saprotu, ka “Jaunais laiks” domā, ka viņi visu laiku būs valdībā, ka šī priekšrocība tiks izmantota. Un īstenībā, ja jūs paskatāties šo likumu, kas ir pieņemts, šis likums nebūtu ļāvis rasties jums, “Jaunajam laikam”. Un vienmēr dzīvē ir viena tāda lieta — latviešu tāda patiesība: “Nedariet citiem, ko negribat, lai dara pašiem!” Izlasiet rūpīgi šo likumu, paskatieties, kā jūs sakāt un visādi citādi, visas tomēr arī izmaksas — gan karogi, gan baznīcas, gan viss kaut kas cits, tas tomēr maksā ievērojami lielāku naudu, nekā jūs ierosināt šobrīd. Jūsu kā tādu nebūtu.

Un īstenībā tas mērķis, ko jūs vēlaties sasniegt, man liekas, ir ļoti savtīgs. Uzskatot to, ka jums šobrīd ir šis te handikaps ar publicitāti sakarā ar to, ka ir vesela virkne amatpersonu, kam tiešām ir lielākas iespējas iegūt publicitāti, ka esat pie varas, ka ar atsevišķiem tādiem lozungiem, asins nolaišanu un tā tālāk, varēs to ilgstoši, teiksim, saglabāt, es domāju, ka tas ir nepareizi.

Zemnieku savienība piedāvā 100 tūkstošus, nu varētu jau, teiksim, tos plakātus nelikt, varētu, teiksim, par velti rīkot sadziedāšanos, teiksim, ar “Prāta vētru”, kā to Zemnieku savienība rīkoja, jo deklarācijās tas, izrādās, nemaksāja neko. Varētu rīkot, teiksim, sadziedāšanos ar “Prāta vētru” bez maksas. Bet, redziet, ar zemniekiem viņi dzied, ar citiem viņi nedzied. Ar “Jauno laiku” arī diez vai dziedās. Tā ka vajag būt saprātīgiem. Nedariet citiem to, ko negribat paši, un nevajag mānīt ar lietām, kuru īstie mērķi ir… un īstie mērķi, kādi ir “Jaunajam laikam” ir…, ticiet man, jūs nesasniegsiet šos mērķus — iegūt dominanti Latvijas politikā ar netīrām metodēm, kādas jūs lietojat.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim vispirms par 32. — Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 51, atturas — 7. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 17, atturas — 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

S.Šķesters. 34. — deputāta Latkovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Uzreiz teikšu, ka es atbalstu kolēģa Ainara Latkovska priekšlikumus — gan 34., gan 35. un 36., kaut gan vienlaikus es vēlētos norādīt uz to, ka saskaņā ar likumu, kuru mēs pieņemsim, šķiet, galīgajā lasījumā vēl šajā gadā, proti, par kārtību, kādā stājas spēkā biedrību un nodibinājumu likums, ar šo jauno likumu, ko mēs pieņemsim, valdībai tiks uzdots līdz nākošā gada 1.aprīlim izstrādāt likumu “Par politiskajām partijām”. Un, izstrādājot šo likumu, būs jāņem vērā tā saucamā “jumta likuma” — Biedrību un dibinājumu likumā — tās normas, kas ļoti detalizēti un ļoti perfekti jau ļoti moderni, eiropeiski un atklāti reglamentē biedrību un nodibinājumu finansiālo un saimniecisko darbību. Un tās normas, kuras ierosina Partiju finansēšanas likumā iekļaut deputāts Ainars Latkovskis, daudz detalizētāk un precīzāk tiek reglamentētas jaunajā Biedrību un nodibinājumu likumā, tiesa, kurš nereglamentēs politiskās partijas. Tā kā man ir šaubas, ka valdība varēs izstrādāt un iesniegt Saeimai un Saeima varēs pieņemt pietiekami ātrā laikā Politisko partiju likumu, jo iepriekšējais parlaments to nespēja izdarīt, tika nodibināta īpaša apakškomisija Dzintara Rasnača vadībā, kura nespēja panākt politisku konsensu un faktiski šo likumu izstrādāt. Tādēļ, ka ir šaubas, ka varētu būt jauns, modernas un pieņemams visiem politiskajiem spēkiem Politisko partiju likums pieņemts tātad nākošā gadā, es aicinātu tomēr šos priekšlikumus pieņemt, jo tie ir lietderīgi, lai varētu tātad kontrolēt politisko partiju finansiālo darbību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. 34. priekšlikums — tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

S.Šķesters. 35. — deputāta Latkovska priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Šķesters. 36. — deputāta Latkovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Šķesters. 37. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

S.Šķesters. 38. — deputātu Latkovska, Labuckas, Grīnblata un Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Šķesters. 39. — ZZS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Šķesters. 40. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 17, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Šķesteram. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Šķesters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.decembris. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 526.

Tātad pašreiz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību par šaujamieroču un munīcijas iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, nēsāšanas, lietošanas, ievešanas, izvešanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījušas fiziskas personas, kurām ir attiecīgas atļaujas. Un par šaujamieroču un speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, nēsāšanas, ievešanas un izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šaujamieroču un speciālo līdzekļu izmantošanu neparedzētiem mērķiem, ko izdarījuši to uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu, organizāciju darbinieki, kurām ir attiecīgas atļaujas.

Savukārt Ieroču aprites likums nosaka, ka lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei un glabāšanai nepieciešama valsts policijas atļauja, bet gāzes pistoļu iegādei un nēsāšanai atļauja vairs nav nepieciešama, bet ir paredzēta savukārt to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtība.

Ieroču aprites likums reglamentē arī pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtību, par tā pārkāpšanu ir nepieciešams paredzēt atbildību.

Nepieciešams paredzēt arī administratīvo atbildību par lielas enerģijas pneimatiskā ieroča aprites noteikumu pārkāpšanu, kā arī par administratīvo atbildību par gāzes pistoles glabāšanas un nēsāšanas kārtības pārkāpšanu.

Šobrīd nav paredzēta administratīvā atbildība arī par auksto ieroču, mazas enerģijas pneimatisko ieroču, kā arī pirotehnikas aprites noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šaujamieroču un gāzes pistoles lietošanas nosacījumu kārtības pārkāpšanu, ja to lietošanas vai izmantošanas gadījumā neiestājas sekas, par ko paredzēta kriminālā atbildība.

Tātad piedāvātais likumprojekts paredz šo atbildību par auksto ieroču nēsāšanu un izmantošanu, par lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprites noteikumu pārkāpšanu, par mazas enerģijas pneimatisko ieroču izmantošanas kārtības pārkāpšanu, par pirotehnikas iegādāšanās, izmantošanas pārkāpšanu, kā arī par šaujamieroču, gāzes pistoļu lietošanas nosacījumu kārtības pārkāpšanu, kā arī par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības pārkāpšanu komercdarbībā.

Tātad Juridiskā komisija, izskatot minēto likumprojektu, atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 10.janvāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 300.

Likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” ir iesniegti 23 priekšlikumi uz otro lasījumu.

1. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Buzajevs. Lūdzu!

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Kāda jēga ir PCTVL frakcijas priekšlikumam apspriežamā likumprojekta 13.pantam, kas nosaka tiesvedības valodu? Mēs nekādā gadījumā necenšamies, Dobela kungs, aizskart valsts valodu kā tiesvedības valodu. Mēs tikai vēlamies, lai dokumentam, kas izsniegts Latvijas teritorijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tulkojums valsts valodā nebūtu nepieciešams.

Runa, protams, ir par dokumentiem, kas ir izsniegti krievu valodā padomju laikā. Un kaut gan šie laiki jau ir atdalīti no mums ar 13 gadu ilgu periodu, dažādās tiesu lietās vēl nākas operēt ar šāda veida dokumentiem.. Lielākā daļa no šiem dokumentiem ir personu apliecinoši dokumenti — darba grāmatiņas un citi — tika izsniegti toreiz abās valodās, un to iesniegšana tiesai nav saistīta ar dārgi maksājošu tulkojumu, kas kļūst par problēmu daudziem prasītājiem. Bet veselā virknē tieši Maskavas pakļautības uzņēmumos izziņas tika izsniegtas pārsvarā krievu valodā. Īpaši šī problēma ir aktuāla tiesas lietās, kas attiecas uz pensiju aprēķināšanu. Šādam prasītājam ir dārgs katrs santīms, un jebkurš tiesvedības procesa atvieglojums tiks sagaidīts no viņu puses ar sapratni un pateicību.

Pats saprātīgākais būtu pārlikt viņu problēmas uz valsts pleciem, it īpaši, ja ņem vērā, ka šīs problēmas nav lielas, jo pagaidām lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju krievu valodas prasmes līmenis ļauj un acīmredzot arī turpmāk ļaus brīvi lasīt dokumentus šajā valodā.

Es lūdzu kolēģus deputātus pirms balsošanas pievērst īpašu uzmanību tam faktam, ka PCTVL frakcija nav pati izgudrojusi šo grozījumu. Piedāvājamā norma bez jebkādām izmaiņām ir ņemta no Valsts valodas likuma. Valsts valodas likums tika pieņemts gadu vēlāk pēc apspriežamā Civilprocesa likuma, un tā sagatavošanas gaitā daudz rūpīgāk tika izvērtētas vienīgās valsts valodas ieviešanas divvalodīgā valstī sekas. Tādēļ arī Valsts valodas likums paredz, ka visām valsts iestādēm ir pienākums pieņemt dokumentus, kas izsniegti Latvijas teritorijā līdz Valsts valodas likuma spēkā stāšanās dienai, oriģināla valodā. Un, kaut gan tiesas vara ir neatkarīga no izpildvaras, tomēr tā ir valsts pārvaldes sistēmas sastāvdaļa. Vismaz lietvedības jomā ir pilnīgi pieļaujama unifikācija. Ja arī lietvedībai tiesā būtu jāatšķiras no lietvedības citās valsts iestādēs, tad tikai par labu iedzīvotāju ērtībai, kuri griežas tiesā tikai tajā gadījumā, kad viņiem rodas papildu problēmas.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, kas ļaus kaut vai nedaudz atvieglot iedzīvotājiem saskarsmi ar birokrātisko sistēmu, vismaz likvidēt papildu grūtības, kas nav raksturīgas visai sistēmai kopumā, bet tikai vienam šīs sistēmas posmam, kas tika patvaļīgi izdalīts ar Civilprocesa likuma 13.pantu.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 59, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

I.Labucka. 2. — deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu…

Atklājam debates. Deputāts Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Mēs uzskatām, ka valstij jārūpējas par kvalitatīvas juridiskās palīdzības sniegšanu Latvijas iedzīvotājiem, lai viņi spētu pilnvērtīgi aizstāvēt ar likumu piešķirtās tiesības valsts un pašvaldību institūcijās un tiesās. Mēs arī uzskatām, ka zvērināti advokāti vairs nevar darboties izolēti no sabiedrības, jo formālisms darbā ar maznodrošinātajiem cilvēkiem un nespēja efektīvi aizstāvēt maznodrošināto iedzīvotāju tiesības neveicina uzticēšanos zvērinātajiem advokātiem. Un sabiedrība ir tiesīga prasīt šo trūkumu izskaušanu.

No kā mēs baidāmies, cienījamie kolēģi? Varbūt no atklātas un godīgas konkurences? Līdz ar to mēs piedāvājam skaidri noteikt, ka pārstāvis civilprocesā var būt ne tikai zvērināts advokāts, bet arī persona ar augstāko juridisko izglītību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 57, atturas — 2. Priekšlikums noraidīts.

I.Labucka. 3. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Labucka. 4. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I.Labucka. 5. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.— deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 57, atturas — 2. Priekšlikums noraidīts.

I.Labucka. 6. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Neviens nav tomēr pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 60, atturas — 3. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

I.Labucka. 7. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Labucka. 8. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Labucka. 9. — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Labucka. 10. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Labucka. 11. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Labucka. 12. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Labucka. 13. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Labucka. 14. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Labucka. 15. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Labucka. 16. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Labucka. 17. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalstīta.

I.Labucka. 18. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Labucka. 19. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Labucka. 20. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. — deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 62, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

I.Labucka. 21. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 21. un 22.priekšlikumu.

I.Labucka. 23. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 2, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Labucka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5. janvāris.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Valsts apbalvojumu likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Valsts apbalvojumu likums” (reģistrācijas nr.314) pirms otrā lasījuma. Par minēto likumprojektu saņemti 53 priekšlikumi.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 2. — deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts 3. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 4. — deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 5. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 6. — deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 8. un 9. — Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 10. — deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 11. — deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 14. — deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 16. — deputāta Strēļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Āboltiņa. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

S.Āboltiņa. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 19. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 20. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 21. — deputātu Simsona, Ulmes, Emša, Seiles, Ābiķa, Lagzdiņa, Dobeļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 26. — deputātu Simsona, Ulmes, Emša, Seiles, Ābiķa, Lagzdiņa, Dobeļa priekškikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 26. priekšlikumu. Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi deputāti! Man ir liels gandarījums, ka šis likumprojekts ir nonācis līdz otrajam lasījumam. Līdz ar to dažādu sabiedrisko organizāciju septiņu gadu pūliņi ir materializējušies šajā dokumentā. Taču, lai likumam būtu jēga un tas spētu veikt savu mērķi, sabiedrībai ir jāpieņem piedāvātā apbalvojumu sistēma un jāatzīst par pareiziem un taisnīgiem apbalvošanas kritēriji. Lai tā tiešām būtu, likumdevējam ir jābūt konsekventam savos lēmumos. Un ja pateikts ir “A”, tad ir jāsaka arī “B” un “C” un “D”.

“A” šinī gadījumā ir 1996.gadā pieņemtā deklarācija par Latvijas okupāciju. Atļaušos citēt mazu fragmentiņu. “Okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus, vairākkārt veica iedzīvotāju masveida deportācijas un citas represijas, nežēlīgi sodīja tos, kuri bruņotā vai citādā veidā iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Desmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijā turpinājās bruņota pretestība PSRS okupācijai. Pretošanās kustībā piedalījās vairāk nekā 30 tūkstoši nacionālo partizānu un viņu atbalstītāju. Pēc tās apspiešanas, neraugoties uz padomju režīma represijām, pretestība turpinājās citās formās. Jau pirms PSRS sabrukšanas Latvijā sākās plaša tautas kustība par valsts neatkarības atjaunošanu mierīgā un demokrātiskā ceļā.”

Sakarā ar to un saskaņā ar citēto 1999.gadā Augstākās padomes deputātu klubs griezās pie visām tā laika Saeimas valdošajām frakcijām, no šī aicinājuma es atļaušos atkal mazus citātiņus: “Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par neatkarības atjaunošanu, aicina Saeimu atjaunot neatkarīgās Latvijas Republikas apbalvojumus.” Atgādināšu, tas bija 1999.gadā. Un attiecībā uz konkrēto apbalvojumu. Atzinības krusts būtu piešķirams par izcilu tēvijas mīlestību un nopelniem valsts sabiedriskajā un kultūras darbā pilsoņiem, kuri savu mūžu veltījuši tautas un valsts labā, palikdami uzticīgi neatkarīgai Latvijai un nepakļaudamies svešām varām, kad par tēvzemes mīlestību bargi sodīja. Šī ordeņa devīze godaprāta ļaudīm neļautu to piešķirt cilvēkiem, kuri aktīvi kalpojuši okupācijas varas struktūrās. Visu Latvijas Republikas ordeņu atjaunošana blakus Triju Zvaigžņu ordenim ļautu diferencēt valsts apbalvojumu piešķiršanu un apstādināt arvien vairāk iezīmējušos Triju Zvaigžņu ordeņa devalvācijas procesu. (Starpsauciens: “Pareizi!”).

2001.gadā Latvijas Politiski represēto apvienība griezās pie Saeimas ar aicinājumu, citēju: Latvijas Politiski represēto apvienība jau divkārt, 8.konferencē 1996.gada 30.novembrī un 12.konferencē 2000.gada 9.decembrī, ir griezusies ar ierosinājumu atjaunot pirmskara Latvijas Republikas apbalvojumus. Tā kā šis jautājums ar Valsts prezidentes svētību ir nonācis Saeimas pārziņā, atkārtoti aicinām respektēt Atzinības krusta devīzi: godaprāta ļaudīm un nepieļaut tā piešķiršanu cilvēkiem, kuri sadarbojušies ar okupācijas varu, aktīvi darbojušies PSKP un VĻKJS vadības struktūrās, kalpojuši okupācijas režīma varas, drošības un represīvajās iestādēs. Tādējādi tiktu novērsts politiski represēto Latvijas pilsoņu un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pazemojums, redzot vienādus apbalvojumus pie agrāko pretinieku krūtīm, kā tas ir noticis ar valsts augstāko apbalvojumu — Triju Zvaigžņu ordeni.

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Simsons. Tāpēc deputātu grupa ir griezusies ar piedāvājumu papildināt un sevišķi pievērst uzmanību frāzei par izcilu Tēvijas mīlestību un atstāt šo viszemāko apbalvojumu tiem, kuri nav nodevuši Tēvijas mīlestību ne aiz bailēm, nedz karjeras vai personīgās labklājības dēļ. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 20, atturas — 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Āboltiņa. 27. — deputāta Strēļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 28., 29. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīts, un daļēji arī 30. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 31. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. — deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 60, atturas — 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Āboltiņa. 32. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valērijs Agešins.

A.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka, lai veicinātu integrācijas procesu mūsu valstī, tad valstij ir jābūt ne tikai sabiedrības integrācijas programmai un visādām koncepcijām, bet arī labvēlīgai gaisotnei sabiedrībā un valdošajās politiskajās aprindās. Un ja tā padomā, ja teorētiski mēs varēsim apbalvot nepilsoņus, tad kāpēc nepilsonis nevar būt Ordeņu kapitula loceklis? Un es uzskatu, ka mums vajadzētu demokrātiski paplašināt Ordeņu kapitula locekļu loku.

Un vēl pagaidām mutiski gribu ierosināt tādu priekšlikumu: pēc tā, ko mēs šodien šeit dzirdējām no tribīnes, pēc deputātu lamāšanās no vietas, pēc ministru lamāšanās no tribīnes, ierosinātu vispār neapbalvot un nepiešķirt nekādus apbalvojumus 8.Saeimas deputātiem un ministriem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. — deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 57, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa.34. — deputāta Agešina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Daļēji atbalstīts 36. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 37. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 59, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 38. un 39. — Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

S.Āboltiņa. 40. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 41. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 41, atturas — 18. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

S.Āboltiņa. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 43. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 44. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 45. — deputāta Agešina priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa. 46. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 47. — deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 48. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 49. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. 50. — deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Āboltiņa. 51. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 61, atturas — 2. Priekšlikums noraidīts.

S.Āboltiņa. 52. — deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts daļēji 53. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts apbalvojumu likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 30.decembris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs šodien ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu deputātam Arnoldam Laksam no 8. līdz 15.decembrim. (Starpsauciens.)

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Vārds paziņojumam. Šķestera kungs, lūdzu!

S.Šķesters (ZZS). Cienījamie deputāti! Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz nelielu sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Silva Golde, Aleksandrs Golubovs, Krišjānis Kariņš, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Arnolds Laksa, Liene Liepiņa, Vitālijs Orlovs, Rihards Pīks, Jānis Reirs, Anna Seile, Atis Slakteris, Jevgenija Stalidzāne, Māris Kučinskis, Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais, Ingrīda Ūdre un Arvīds Ulme. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.