Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”

Izdarīt likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1998, 6., 21.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

2. Papildināt ievaddaļu “Likumā lietotie termini” ar terminiem un to skaidrojumiem šādā redakcijā:

“Patiesā vērtība ir summa, par kādu iespējams apmainīt aktīvu vai izpildīt saistības darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām.

Bilances vērtība ir summa, kādā aktīvs vai saistības norādītas bilancē.

Tirdzniecības portfelis ir uzņēmuma vārdā un uzņēmuma labā turēto finanšu instrumentu (arī līgumu, kuru bāzes aktīvs ir prece) pozīciju kopums, ko uzņēmums tur tirdzniecībai vai iegādājas, lai tuvākajā laikā gūtu peļņu no faktiskās vai gaidāmās pirkšanas un pārdošanas cenu starpības vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām, kā arī pozīcijas, kuras uzņēmums iegādājas, lai ierobežotu tirdzniecības portfeļa posteņu riskus.

Finanšu aktīvs ir aktīvs, kas ir nauda vai no līguma izrietošas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no cita uzņēmuma vai apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu potenciāli izdevīgos apstākļos, vai cita uzņēmuma kapitāla instruments.

Finanšu saistības ir saistības, kas izriet no vienošanās nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citam uzņēmumam vai arī apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu potenciāli neizdevīgos apstākļos.

Tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai finanšu saistības ir finanšu aktīvi vai finanšu saistības, kas galvenokārt iegādātas vai radušās, lai gūtu peļņu no cenu īstermiņa svārstībām, kā arī finanšu aktīvi, kas neatkarīgi no iegādes iemesla ir daļa no tāda aktīvu kopuma, par kuru ir zināms, ka tas nesen faktiski izmantots īstermiņa peļņas gūšanai.

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi ir finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, kurus uzņēmums nolēmis un spēj turēt līdz termiņa beigām un kuri nav aizdevumi un prasījumi.

Aizdevumi un prasījumi ir finanšu aktīvi, kurus radījis uzņēmums, aizdodot naudu vai citus aktīvus vai pārdodot preces un sniedzot pakalpojumus ar samaksu citā, vēlākā termiņā (uz kredīta) tieši parādniekam, un kuri nav tādi finanšu aktīvi, kas radīti, lai tos pārdotu tūlīt vai īsā laikposmā.

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir finanšu aktīvi, kas nav ne aizdevumi, ne prasījumi, ne līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi, ne arī tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi.

Riska ierobežošanas uzskaites sistēma ir viena vai vairāku riska ierobežošanas instrumentu norādīšana riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tā, lai šo instrumentu patiesās vērtības maiņa pilnībā vai daļēji kompensētu pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu.

Pret risku nodrošināts postenis ir aktīvs, saistības, stingra apņemšanās vai prognozēts nākotnes darījums, kas pakļauj uzņēmuma patiesās vērtības maiņu vai nākotnes naudas plūsmas maiņu riskam un kas riska ierobežošanas uzskaites nolūkā ir norādīts kā pret risku nodrošināts postenis.

Riska ierobežošanas instruments ir riska ierobežošanas uzskaites sistēmā norādīts atvasinātais finanšu instruments vai cits finanšu aktīvs, vai finanšu saistības, ar kuru patieso vērtību vai naudas plūsmu paredzēts kompensēt noteikta pret risku nodrošināta posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu.

Likumā lietotie termini “finanšu instrumenti” un “atvasināti finanšu instrumenti” atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem.”

3. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants

(1) Šis likums attiecas uz Latvijā reģistrētiem komersantiem, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, arī bezpeļņas organizācijas formā nodibinātajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida (turpmāk — uzņēmums).

(2) Šis likums neattiecas uz individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu.

(3) Šis likums neattiecas uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrību formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

(4) Komercsabiedrība, kura veic pārapdrošināšanu, sagatavo gada pārskatu, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus, kas ir saistoši apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā.”

4.  3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pārskata gadam jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma statūti vai personālsabiedrības (līgumsabiedrības) līgums.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pārskata gads, kurā uzņēmumu reorganizē vai tas izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.”

5. Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Gada pārskatu sastāda atbilstoši likumam “Par grāmatvedību”, šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata sastādīšanas kārtību, kā arī par saņemtā valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības), ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošanu finanšu pārskatos.”

6. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants

Bilances shēma kontu veidā

Aktīvs

Ilgtermiņa ieguldījumi

I. Nemateriālie ieguldījumi:

1. Uzņēmuma attīstības izmaksas.

2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības.

3. Citi nemateriālie ieguldījumi.

4. Uzņēmuma nemateriālā vērtība.

5. Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem.

II. Pamatlīdzekļi:

1. Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi.

2. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos.

3. Iekārtas un mašīnas.

4. Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs.

5. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.

6. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem.

III. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi:

1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.

2. Aizdevumi radniecīgajiem uzņēmumiem.

3. Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā.

4. Aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem.

5. Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi.

6. Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori.

7. Pašu akcijas un daļas.

8. Aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.

Apgrozāmie līdzekļi

I. Krājumi:

1. Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli.

2. Nepabeigtie ražojumi.

3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai.

4. Nepabeigtie pasūtījumi.

5. Avansa maksājumi par precēm.

6. Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki.

II. Debitori:

1. Pircēju un pasūtītāju parādi.

2. Radniecīgo uzņēmumu parādi.

3. Asociēto uzņēmumu parādi.

4. Citi debitori.

5. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā.

6. Īstermiņa aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai.

7. Nākamo periodu izmaksas.

8. Uzkrātie ieņēmumi.

III. Īstermiņa finanšu ieguldījumi:

1. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā.

2. Pašu akcijas un daļas.

3. Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos.

4. Atvasinātie finanšu instrumenti.

IV. Nauda.

Pasīvs

Pašu kapitāls:

1. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls).

2. Akciju (daļu) emisijas uzcenojums.

3. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve.

4. Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve.

5. Rezerves:

a) likumā noteiktās rezerves;

b) rezerves pašu akcijām vai daļām;

c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves;

d) pārējās rezerves.

6. Nesadalītā peļņa:

a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa;

b) pārskata gada nesadalītā peļņa.

Uzkrājumi:

1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām.

2. Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem.

3. Citi uzkrājumi.

Ilgtermiņa kreditori:

1. Aizņēmumi pret obligācijām.

2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.

3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

4. Citi aizņēmumi.

5. No pircējiem saņemtie avansi.

6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

7. Maksājamie vekseļi.

8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.

9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.

10. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

11. Pārējie kreditori.

12. Nākamo periodu ieņēmumi.

13. Pārskata gada dividendes.

14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.

Īstermiņa kreditori:

1. Aizņēmumi pret obligācijām.

2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.

3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

4. Citi aizņēmumi.

5. No pircējiem saņemtie avansi.

6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

7. Maksājamie vekseļi.

8. Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem.

9. Parādi asociētajiem uzņēmumiem.

10. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

11. Pārējie kreditori.

12. Nākamo periodu ieņēmumi.

13. Pārskata gada dividendes.

14. Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes.

15. Uzkrātās saistības.

16. Atvasinātie finanšu instrumenti.”

7. Izteikt 11.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Personāla izmaksas:

a) atlīdzība par darbu;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas.”

8. Izteikt 13.panta daļas “Izmaksas” 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Personāla izmaksas:

a) atlīdzība par darbu;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas.”

9. 18.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pētniecības izmaksas nedrīkst kapitalizēt. Uzņēmuma attīstības izmaksas var ietvert bilancē nemateriālo ieguldījumu postenī “Uzņēmuma attīstības izmaksas” tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

1) uzņēmums ir paredzējis pabeigt aktīvu objektu, lai to izmantotu uzņēmuma pašu vajadzībām vai pārdotu;

2) uzņēmumam ir iespējams pabeigt šo aktīvu objektu, un tam ir pieejami atbilstoši tehniskie, finanšu un citi resursi, lai šo aktīvu objektu pabeigtu un izmantotu uzņēmuma pašu vajadzībām vai pārdotu;

3) uzņēmums spēj uzskatāmi parādīt (nodemonstrēt), kādi ekonomiskie labumi no šā aktīvu objekta izmantošanas vai pārdošanas tiks saņemti nākotnē;

4) uzņēmums spēj ticami novērtēt šā aktīvu objekta izmaksu apmēru.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

10. Izteikt 19.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas, un tos nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai.”

11. Izslēgt 26.panta otrās daļas trešo teikumu.

12. Izslēgt 33. un 34.pantu.

13. Aizstāt 37.panta trešajā daļā vārdu “paša” ar vārdu “pašu”.

14. Aizstāt 40.pantā skaitļus un vārdus “52. un 54.pantā” ar skaitļiem un vārdiem “52., 54. un 55.⁴ pantā”.

15. 46.pantā:

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja nav izmantota šā likuma 55.¹ pantā paredzētā izvēles iespēja finanšu instrumentiem piemērot novērtēšanu patiesajā vērtībā, pielikumā sniedz skaidrojumu par atvasināto finanšu instrumentu apmēru un būtību sadalījumā pa šo instrumentu grupām, norādot bilances vērtību un patieso vērtību, ja to var noteikt ar kādu no šā likuma 55.² panta pirmajā daļā minētajām metodēm.

(3) Ja nav izmantota šā likuma 28.panta otrajā daļā paredzētā izvēles iespēja piemērot vērtības samazināšanu šā likuma 55.¹ panta ceturtajā daļā minētajiem ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem, kuru patiesā vērtība ir mazāka par bilances vērtību, pielikumā sniedz informāciju par atsevišķu aktīvu vai aktīvu grupu bilances vērtību un patieso vērtību, paskaidrojot, kādēļ netiek piemērota vērtības samazināšana, un norādot faktus, kas liecina, ka vērtības pazemināšanās ir īslaicīga un radusies pārejošu apstākļu dēļ.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

16. Izteikt 50.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uzņēmuma vadībai par funkciju pildīšanu piešķirtās atlīdzības kopsummu parāda sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (piemēram, padomes, valdes, direkcijas vai administrācijas locekļi, rīkotājdirektori). Tas pats attiecas uz pensijām un līdzīgām saistībām pret bijušajiem pārvaldes institūciju locekļiem.”

17. 54.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus “46., 49.panta pirmajā un trešajā daļā” ar skaitli un vārdiem “49.panta trešajā daļā”;

izslēgt sesto daļu.

18. 55.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vadības ziņojumā, pamatojoties uz finanšu pārskata analīzi, ietver skaidru informāciju par uzņēmuma attīstību un tā pašreizējo finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem uzņēmums saskāries un kuri ietekmējuši tā finansiālo stāvokli un darbības finansiālos rezultātus pārskata gadā. Uzņēmumi, kuru rādītāji pārsniedz divus no šā likuma 54.panta otrās daļas kritērijiem, vadības ziņojumā papildus sniedz informāciju par vides aizsardzības prasību ietekmi, ja tas ir būtiski uzņēmuma aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai.”;

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) finanšu instrumentu izmantošanu un, ja tas ir būtiski uzņēmuma aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai, arī par finanšu riska vadības mērķiem un politiku, par pieņemto riska vadības politiku attiecībā uz katru nozīmīgu prognozēto nākotnes darījumu veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite, un par uzņēmuma pakļautību cenas riskam, kredītriskam, likviditātes riskam un naudas plūsmas riskam.”;

izslēgt sesto daļu.

19. Papildināt likumu ar 7.¹ nodaļu šādā redakcijā:

“7.¹ nodaļa
Novērtēšana patiesajā vērtībā

55.¹ pants

(1) Atkāpjoties no šā likuma 26., 28., 29., 30., 32. un 36.pantā paredzētajiem novērtēšanas noteikumiem, finanšu instrumentus (arī atvasinātus finanšu instrumentus) drīkst novērtēt patiesajā vērtībā, ja tiek ievēroti šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā ietvertie nosacījumi.

(2) Līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece un saskaņā ar kuriem abām pusēm ir tiesības norēķināties naudā vai ar kādu citu finanšu instrumentu, šā likuma izpratnē ir atvasināti finanšu instrumenti, izņemot gadījumu, kad ir spēkā visi šie nosacījumi:

1) līgums ir noslēgts saskaņā ar uzņēmuma plānotajām preču, izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iepirkuma, pārdošanas vai izlietojuma vajadzībām un joprojām tām atbilst;

2) līgums jau sākotnēji bijis paredzēts šīs daļas 1.punktā minētajām vajadzībām;

3) līgumsaistības ir paredzēts nokārtot ar preču piegādi.

(3) Novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kuras ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras ir radušās no atvasinātiem finanšu instrumentiem.

(4) Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj šādus finanšu aktīvus:

1) līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kas nav atvasināti finanšu instrumenti;

2) aizdevumus un prasījumus, kas netiek turēti tirdzniecībai;

3) līdzdalību koncerna meitas uzņēmumu, asociēto uzņēmumu un kopīgi pārvaldītu uzņēmumu kapitālā, uzņēmuma emitētos kapitāla vērtspapīrus, kā arī citus finanšu instrumentus, kuri nav tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai pārdošanai pieejami finanšu aktīvi vai kuriem nav aktīvā tirgū kotētas tirgus cenas un kuru patieso vērtību nav iespējams ticami noteikt.

(5) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam patiesajā vērtībā drīkst novērtēt ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteni, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts postenis, vai arī noteiktu šāda posteņa daļu, ja tas nepieciešams saskaņā ar uzņēmumā pieņemto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu.

55.² pants

(1) Finanšu instrumentu novērtējumam patiesajā vērtībā šā likuma 55.¹ pantā minētajos gadījumos jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm:

1) finanšu instrumentiem, kuriem ir publicēti cenas kotējumi aktīvā publiskā vērtspapīru tirgū, — pamatojoties uz tirgus cenu. Ja finanšu instrumentam nav minētās tirgus cenas, bet šāda cena ir atsevišķām tā komponentēm vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, šā instrumenta tirgus cenu var veidot, ņemot vērā tā komponenšu vai līdzīgo finanšu instrumentu tirgus cenu;

2) finanšu instrumentiem, kuriem nav iespējams noteikt tirgus cenu, — pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītus un piemērotus novērtēšanas modeļus un metodes, ja aprēķinātā vērtība pieņemami atspoguļo šo instrumentu iespējamo tirgus cenu.

(2) Finanšu instrumentus, kuru patieso vērtību nevar ticami noteikt ar šā panta pirmajā daļā minētajām metodēm, novērtē šā likuma 26., 28., 30., 32. un 36.pantā noteiktajā kārtībā.

55.³ pants

(1) Finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas, kas radušās, veicot novērtēšanu saskaņā ar šā likuma 55.² panta pirmajā daļā noteiktajām metodēm, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot šādus gadījumus:

1) finanšu instruments ir kvalificēts kā riska ierobežošanas instruments, un saskaņā ar uzņēmumā pieņemto riska ierobežošanas uzskaites sistēmu ir paredzēts dažas (vai visas) šā instrumenta vērtības izmaiņas neatspoguļot peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

2) finanšu instrumenta vērtības izmaiņas ir atkarīgas no valūtas kursa maiņas saistībā ar uzņēmuma naudas ilgtermiņa ieguldījumu ārvalsts jurisdikcijā esoša uzņēmuma pamatkapitālā. Abos minētajos gadījumos finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas parāda bilances postenī “Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve”.

(2) Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņas, ja šie aktīvi nav atvasināti finanšu instrumenti, uzņēmums pēc izvēles iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai parāda bilances postenī “Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve”.

(3) Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi, kas parādīta bilances postenī “Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve”, iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pašā periodā, kurā attiecīgais finanšu instruments tiek pārdots, dzēsts vai citā veidā atsavināts vai arī kurā samazinājusies finanšu aktīva vērtība.

55.⁴ pants

Ja finanšu instrumenti ir novērtēti patiesajā vērtībā, pielikumā iekļauj šādu informāciju:

1) nozīmīgākie pieņēmumi, uz kuriem pamatojas izmantoto novērtēšanas modeļu un metožu izvēle, ja šo instrumentu patiesā vērtība noteikta saskaņā ar šā likuma 55.² panta pirmās daļas 2.punktu;

2) finanšu instrumentu patiesā vērtība un šīs vērtības izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilances postenī “Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve”, sadalījumā pa šādām finanšu aktīvu kategorijām:

a) aizdevumi un prasījumi,

b) līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi,

c) pārdošanai pieejami finanšu aktīvi,

d) tirdzniecībai turēti finanšu aktīvi vai finanšu saistības;

3) sadalījumā pa atvasināto finanšu instrumentu grupām — skaidrojums par šiem instrumentiem, norādot kopsummu, kā arī informāciju par būtiskiem noteikumiem un nosacījumiem, kas varētu ietekmēt nākotnē gaidāmo naudas plūsmas apjomu, rašanās laiku un noteiktību;

4) tabula, kas parāda bilances posteņa “Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve” izmaiņas pārskata gadā.”

20. Izteikt 61.pantu šādā redakcijā:

“61.pants

(1) Uzņēmuma gada pārskatā norāda šādas ziņas:

1) uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un juridiskā adrese, kā arī reģistrācijas numurs komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā;

2) individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai — arī īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

3) individuālajam komersantam — arī komersanta vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

4) personālsabiedrībai (līgumsabiedrībai) — arī tās veids, personiski atbildīgo biedru (līgumsabiedrības komplementāro dalībnieku) un komandītu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

5) kapitālsabiedrībai (statūtsabiedrībai) — arī tās veids, izpildinstitūcijas locekļu, padomes locekļu (ja tai ir izveidota padome) un revidenta vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un amats. Šīs ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā no šiem amatiem aizgājušas.

(2) Finanšu pārskatu un vadības ziņojumu paraksta šādas personas:

1) individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības gada pārskatu — attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks vai cita amatpersona, kurai uzņēmumu reģistrā reģistrētas tiesības pārstāvēt attiecīgo individuālo uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību. Ģimenes uzņēmuma gada pārskatu paraksta ģimenes loceklis, kurš pārstāv ģimenes uzņēmuma īpašniekus, vai cita amatpersona, kurai uzņēmumu reģistrā reģistrētas tiesības pārstāvēt ģimenes uzņēmumu;

2) individuālā komersanta gada pārskatu — komersants vai cita persona, kurai ir notariāli apliecināts speciāls pilnvarojums parakstīt šo pārskatu;

3) personālsabiedrības (līgumsabiedrības) gada pārskatu — visi šīs sabiedrības biedri (dalībnieki) vai tie sabiedrības biedri (dalībnieki), kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt šo sabiedrību;

4) kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības) gada pārskatu — šīs sabiedrības izpildinstitūcijas locekļi un padomes locekļi (ja tai ir izveidota padome) vai rīkotājdirektors (ja sabiedrības izpildinstitūcijā ir viens loceklis).

(3) Ja kāda no šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajām personām uzskata, ka finanšu pārskats vai vadības ziņojums nav apstiprināms, vai arī tai ir kādi iebildumi, šī persona savu atšķirīgo viedokli var norādīt īpašā piezīmē.”

21. 62.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “uzņēmējsabiedrības” ar vārdiem “kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības)”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “uzņēmuma” ar vārdiem “kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības)”.

22. Aizstāt 63.panta otrajā un trešajā daļā vārdu “uzņēmuma” ar vārdiem “kapitālsabiedrības (statūtsabiedrības)”.

23. Izslēgt 66.panta trešajā daļā vārdu “trešās”.

24. Izteikt 67.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šajā gadījumā zvērināta revidenta ziņojumu nepublicē, bet publikācijā norāda, vai zvērinātam revidentam ir bijuši iebildumi vai piezīmes vai viņš ir sniedzis negatīvu atzinumu vai atteicies sniegt atzinumu.”

25. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3. Likuma 1.panta trešā daļa attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām piemērojama, sākot ar 2005.pārskata gadu”.

4. Līdz dienai, kad spēkā stāsies attiecīgi grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”, ar terminu “ieguldījumu pārvaldes sabiedrība” saprot terminu “ieguldījumu sabiedrība”.”

26. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 78/660/EEC, 83/349/EEC, 84/569/EEC, 89/666/EEC, 90/604/EEC, 90/605/EEC, 94/8/EC, 1999/60/EC, 2001/65/EC un 2003/51/EC.”

Pārejas noteikums

Ar šo likumu izdarītie grozījumi piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 2004.pārskata gadu.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 20.novembrī.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2003.gada 11.decembrī