Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Meliorācijas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) zemes meliorācija — zemes uzlabošana, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

2) meliorācijas sistēma — specializētu būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai;

3) valsts meliorācijas sistēma — valstij piederoša meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno valsts;

4) pašvaldības meliorācijas sistēma — pašvaldībai piederoša meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno pašvaldība;

5) koplietošanas meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kura regulē ūdens režīmu divos vai vairākos zemes īpašumos vai tiesiskajos valdījumos esošajās zemēs;

6) viena īpašuma meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kura regulē ūdens režīmu vienā zemes īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā zemē;

7) meliorācijas sistēmu ekspluatācija — meliorācijas sistēmu izmantošana projektētajiem mērķiem;

8) meliorācijas sistēmu uzturēšana — meliorācijas sistēmu uzraudzības un kopšanas darbu komplekss, kas nodrošina to normālu darbību un saglabāšanu;

9) melioratīvā hidrometrija — ūdensteču, ūdenstilpju un meliorācijas sistēmu ūdens režīma sistemātiski novērojumi un mērījumi hidrometriskajos posteņos, kā arī iegūto datu apstrāde.

2.pants. Šā likuma mērķis ir veicināt dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, nodrošinot meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldi lauku apvidu un pilsētu zemēs.

3.pants. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības veikt zemes meliorāciju, ievērojot normatīvajos aktos par meliorācijas sistēmu būvniecību noteiktās prasības, un pienākums ekspluatēt un uzturēt meliorācijas sistēmas atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

4.pants. Meliorētajās zemēs būvju un komunikāciju būvniecībai, ieskaitot rekonstrukciju, renovāciju un restaurāciju, nepieciešams Lauku atbalsta dienesta (turpmāk — Dienests) un zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveidā noformēts saskaņojums.

5.pants. Būvju un komunikāciju būvniecība, ieskaitot rekonstrukciju vai renovāciju, meliorētajās zemēs vai ārpus tām nedrīkst pasliktināt zemes ūdens režīmu un meliorācijas sistēmu darbību.

6.pants. Zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji kopīgi nodrošina koplietošanas meliorācijas sistēmu projektēšanu un būvdarbus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

7.pants. Meliorācijas sistēmas atkarībā no to iedarbības uz zemes ūdens režīmu iedala šādi:

1) nosusināšanas sistēma — specializētu būvju kopums zemes nosusināšanai;

2) apūdeņošanas sistēma — specializētu būvju un ierīču kopums zemes apūdeņošanai;

3) divpusējās darbības meliorācijas sistēma — nosusināšanas sistēma, kas izmantojama arī zemes apūdeņošanai.

8.pants. Meliorācijas sistēmas atbilstoši meliorācijas kadastra datiem, kā arī atkarībā no to ekspluatācijas un uzturēšanas iedala šādi:

1) valsts meliorācijas sistēma;

2) pašvaldības meliorācijas sistēma;

3) koplietošanas meliorācijas sistēma;

4) viena īpašuma meliorācijas sistēma.

9.pants. Kārtību, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai to izmantošanas tiesību ierobežošanu, nosaka Ministru kabinets.

II nodaļa

Meliorācijas sistēmu valsts pārvalde

10.pants. Meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas kontroli un valsts uzraudzību veic Dienests.

11.pants. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs Dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri veic meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi, nodrošina iespēju piekļūt meliorācijas būvēm un ierīcēm, kas atrodas viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā zemē.

12.pants. Kārtību, kādā Dienests veic melioratīvās hidrometrijas darbus, nosaka zemkopības ministrs.

III nodaļa

Meliorācijas kadastrs

13.pants. (1) Meliorācijas kadastrā tiek ietverta informācija par jebkuru valsts, pašvaldības, fiziskās vai juridiskās personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošu meliorācijas sistēmu. Meliorācijas kadastra saturu un izveides kārtību nosaka Ministru kabinets, paredzot valsts nozīmes meliorācijas sistēmas un koplietošanas meliorācijas sistēmas, kā arī viena īpašuma meliorācijas sistēmas statusa noteikšanu.

(2) Piederību pie valsts nozīmes meliorācijas sistēmas nosaka, ņemot vērā ūdensnotekas garumu, sateces baseina lielumu un hidrotehniskās būves iespējamo avāriju sekas.

14.pants. (1) Dienests meliorācijas sistēmas reģistrē meliorācijas kadastrā. Tajā apkopo datus par meliorētās zemes izvietojumu, meliorācijas sistēmu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli, kā arī norāda šīs zemes īpašniekus vai tiesiskos valdītājus.

(2) Meliorācijas kadastra izveidošanai un uzturēšanai izmanto nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datus par zemes vienību robežām, zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kā arī kadastra apzīmējumiem.

15.pants. Lai aktualizētu meliorācijas kadastru, Dienests vismaz reizi desmit gados inventarizē meliorācijas sistēmas.

16.pants. Dienests izsniedz zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam meliorētās zemes un meliorācijas sistēmu uzskaites dokumentu — zemes īpašuma meliorācijas pasi.

17.pants. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs mēneša laikā rakstveidā informē Dienestu par pārmaiņām meliorācijas sistēmās sava īpašuma vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes robežās.

18.pants. Kārtību, kādā Dienests un valsts un pašvaldību iestādes apmainās ar meliorācijas kadastra informāciju, nosaka Ministru kabinets.

IV nodaļa

Meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana

19.pants. Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu šim nolūkam paredzēto budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina Dienests.

20.pants. Pašvaldības meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgā pašvaldība.

21.pants. Koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.

22.pants. Viena īpašuma meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

23.pants. Ministru kabinets izdod meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumus, reglamentējot prasības, kuras zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāievēro meliorācijas sistēmu izmantošanā, kopšanā un saglabāšanā.

V nodaļa

Meliorācijas finansēšana

24.pants. Valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecību, ieskaitot rekonstrukciju un renovāciju, ekspluatāciju un uzturēšanu, finansē no šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

25.pants. Pašvaldības meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu finansē pašvaldība.

26.pants. (1) Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu finansē attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji atbilstoši noteiktai maksai.

(2) Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas aprēķina, to sadales un norēķinu kārtību nosaka Ministru kabinets.

27.pants. Viena īpašuma meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu finansē attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

28.pants. Melioratīvo hidrometriju, meliorācijas praktiskās zinātnes pētījumus un izstrādes, nozares normatīvu (standartu) izstrādāšanu, meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi un meliorācijas kadastra kārtošanu finansē no šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par meliorāciju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.maijam izdod šajā likumā minētos noteikumus.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 20.novembrī.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2003.gada 11.decembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2003.gada 25.decembri.