Lai zināšanas stiprinātu pasaules mieru un labklājību

Vakar Valsts prezidente vadīja ANO Pasaules sammita par informācijas sabiedrību plenārsēdi

Vakar, 10.decembrī, Ženēvā pirms Pasaules sammita par informācijas sabiedrību oficiālās atklāšanas: kopā ar sammita dalībniekiem — valstu un pasaules organizāciju vadītājiem — arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: EPA/A.F.I.

Vakar, 10. decembrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Ženēvā vadīja ANO Pasaules sammita par informācijas sabiedrību plenārsēdi, kā arī teica runu. Šī ir pirmā reize, kad Latvijas prezidents vada kādu no ANO rīkoto pasaules sammitu plenārsēdēm.

Šodien, 11.decembrī, Valsts prezidente Ženēvā vadīs apaļā galda diskusiju “Dažādība kibertelpā” (Diversity in Cyberspace).

Vakar, 10.decembrī, Sakot runu Ženēvā ANO rīkotajā Pasaules sammitā par informācijas sabiedrību, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga akcentēja cilvēktiesību nodrošināšanas nepieciešamību informācijas un zināšanu sabiedrībā.

Runā V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka informācijas sabiedrībai ir nozīmīga loma demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšanā pasaulē. Latvija, kas piedzīvojusi totalitāru režīmu un informācijas ierobežošanu, kā arī vārda nebrīvi, var apliecināt, ka šodien informācijas apmaiņā iespējams palīdzēt valstīm, kas cieš no totalitāriem režīmiem, jo “katras sekmīgas informācijas sabiedrības pamatā ir jābūt universālām cilvēktiesībām, piemēram, domas un izteiksmes brīvībai, kas izpaužas caur brīvu informācijas apmaiņu, demokrātiju un toleranci, vienlīdzību un nediskrimināciju, likuma varu un labu pārvaldi”.

Prezidente uzsvēra, ka šodienas sabiedrība par ietekmīgiem cilvēkiem arvien vairāk uzskata nevis tos, kuriem ir lieli nekustamie īpašumi, bet gan tos, kuriem ir pieeja informācijai, un, lai informācija netiktu izmantota šauras grupas vai atsevišķu cilvēku interesēs, ir jāiedzīvina informācijas un zināšanu sabiedrības principi, valdībām jāturpina aktīvs darbs pie e-pārvaldes, e-tirdzniecības, e-veselības, e-kultūras u.c.

V.Vīķe-Freiberga pauda atbalstu ANO iniciatīvām zināšanu sabiedrības nostiprināšanai un izplatībai pasaulē. Viņa arī augstu novērtēja pasaules ekonomikas forumā 2002.gadā pausto informācijas sistēmu iniciatīvu, kas veiksmīgi iemieso sadarbību starp sabiedrisko un privāto sektoru. Prezidente brīdināja, ka jāuzmanās no informācijas plaisas starp dažādām valstīm un sabiedrību daļām kādu tehnisku apstākļu vai valstu dažādas attīstības dēļ.

“Informācijas sabiedrība ir ceļš uz zināšanu sabiedrību,” sacīja prezidente, akcentējot zināšanu sabiedrības nepieciešamību valsts labklājības un izaugsmes nodrošināšanai.

V.Vīķe-Freiberga vērsa klausītāju uzmanību uz nepieciešamību izmantot globālā tīmekļa un informācijas sabiedrības iespējas, lai panāktu pasaules valodu un kultūras dažādību, to aizsargāšanu un veicināšanu.

Valsts prezidenta preses dienests

oValsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

Vakar, 10.decembrī, Ženēvā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Latvijas vēstnieks ANO Jānis Kārkliņš pirms došanās uz ANO sammitu

Uzruna UNESCO augsta līmeņa simpozijā “Informācijas sabiedrību veidošana” Ženēvā 2003. gada 9. decembrī

Priekšsēdētāja kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Ne tik senā pagātnē daudzās valstīs, kas šodien ir pārstāvētas šeit, varas pamatā galvenokārt bija zemes īpašumtiesības, pēc tam kapitāla uzkrāšana. Tagad pašreizējā informācijas laikmetā gan vara, gan bagātība arvien vairāk kļūst atkarīga no informācijas pieejamības un zināšanu uzkrāšanas.

Mūsu mērķis šajā augsta līmeņa simpozijā, uz kuru UNESCO ir uzaicinājusi dažus no pasaules visievērojamākajiem politiķiem un inteliģences pārstāvjiem, ir apspriest, kā iespējams izmantot informāciju un zināšanas, lai sekmētu ekonomikas attīstību, samazinātu nabadzību visā pasaulē un izveidotu miermīlīgas un taisnīgas sabiedrības. Mēs vēlamies panākt, lai priekšrocības, ko dod informācija un zināšanas, netiktu izmantotas tikai dažu priviliģēto labā, bet gan lai sekmētu sociālās, ekonomiskās un politiskās izmaiņas, ko tik daudzas mūsu valstis šodien tiecas panākt.

Mēs vēlamies sekmēt nepārtrauktu lauksaimniecības, rūpniecības un informācijas sabiedrību evolūciju, lai tās pārveidotos par zināšanu sabiedrībām, kā tās ir nosaukusi UNESCO, kur zināšanas un informācija veido pamatu ilgtspējīgai ekonomiskajai attīstībai un sabiedrības labklājībai. Daudzās valstīs — tai skaitā manā valstī Latvijā — pāreja uz zināšanu sabiedrību ir nepieciešama, lai līdzsvarotu to ierobežotos dabas, cilvēku un enerģijas resursus un attīstītu ekonomiku, kas ir patiesi konkurētspējīga pasaules mērogā.

Viens no priekšnoteikumiem zināšanu sabiedrību izveidošanai ir vispārēja informācijas pieejamība. Tam savukārt ir nepieciešama tehnoloģiju infrastruktūra, kurā ietilpst informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ieskaitot datorus un internetu. Infrastruktūra ir jāpapildina ar informācijas “saturu”, tas ir, ar noderīgiem elektroniskajiem pakalpojumiem, tādiem kā e-pārvalde, e-veselības aizsardzība vai e-demokrātija, kas ir tikai daži piemēri.

Turklāt vispārēju informācijas pieejamību var nodrošināt tikai tad, ja ir pietiekami daudz izglītotu cilvēku, kas prot lietot datoru vai informācijas tehnoloģijas un spēj izmantot pieejamos informācijas pakalpojumus. Tas nozīmē, ka ir jāizveido vairāk sabiedrībai pieejamu informācijas iegūšanas vietu skolās, bibliotēkās un citur, lai būtu nodrošināta informācijas tīkla pieejamība visur un visiem. Ja nav nodrošināta zināšanu pieejamība, izveidosies marginālas iedzīvotāju grupas un vēl vairāk palielināsies atšķirības digitalizācijā, kādas jau šodien pastāv ne tikai attīstības un attīstīto valstu starpā, bet arī atsevišķās valstīs, reģionos un municipalitātēs.

Dāmas un kungi!

Lai izveidotu zināšanu sabiedrības, ir jāievēro arī divi citi principi, kas ir cieši saistīti ar jau minēto vispārējo informācijas pieejamību. Tie ir vienlīdzība izglītības pieejamībā un vārda brīvība.

Manā valstī strādā pie tā, lai izveidotu izglītības sistēmu, kas dod zināšanas un prasmes, kuras nepieciešamas augstražīgam darbam privātajā sektorā. Ne tikai Latvijā, bet arī citur īpaša uzmanība ir jāpievērš mūža izglītības programmām un tālmācībai, “zināšanu tehnologu” izglītošanai un pārkvalificēšanai. Īpašas rūpes jāvelta invalīdiem, lai viņi labāk varētu integrēties sabiedrībā un pārvarētu savu izolētību.

Ir jārespektē vārda brīvība, kas ir ierakstīta Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā, tādā mērā, lai netiktu veicināta terorisma izplatīšanās, bērnu pornogrāfija, nelegāla tirdzniecība un naida kurināšana. Vārda brīvības pamatā ir demokrātija un tolerance, vienlīdzība un nediskriminēšana, tiesiskums un laba valsts pārvalde.

Nevar nenovērtēt to, cik svarīgi ir ļaut brīvi izpausties kultūru un valodu dažādībai, jo šī daudzveidība ir viena no mūsu planētas lielākajām vērtībām. Zināšanu sabiedrības pamatā ir gadsimtu gaitā uzkrātās zināšanas. Katras valsts kultūras un lingvistiskā mantojuma saglabāšanu varētu daļēji veicināt, izmantojot digitalizāciju un elektroniskās publikācijas. Tādējādi tas kļūs pieejams daudz lielākam cilvēku skaitam. Mums Latvijā elektroniskā veidā ir pieejami vairāk nekā 300 000 latviešu folkloras un literatūras tekstu, kā arī senas zīmes, ko gadsimtiem ilgi lietoja mūsu zemnieki un kas satur vairāk nekā vienu miljonu informācijas bitu.

Atbalstot lokālas informācijas satura producēšanu internetā tik daudzās valodās, cik vien iespējams, varētu lielā mērā sekmēt mūsu planētas kultūru dažādības saglabāšanu. Tas veicinātu arī to iedzīvotāju sociālo un ekonomisko attīstību, kas dzīvo lauku, attālos un marginālos rajonos.

Kultūra un valoda pieder pie indivīda un tautas vissvarīgākajām izpausmes formām. Mēs Latvijā pievēršam uzmanību tam, lai notiktu latviešu valodas tehnoloģisko terminu un datorlingvistikas attīstība, kas novērsīs šķēršļus tās izmantošanai informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, kā arī ļaus izmantot priekšrocības, ko dod augstas tehnoloģijas, tālākai latviešu valodas attīstībai.

Dāmas un kungi!

Šodienas globalizētajā pasaulē neviena valsts pati par sevi nespēj pilnībā izmantot zināšanu sabiedrības sniegtās priekšrocības. Straujā tehnoloģiskā attīstība informācijas tehnoloģijā un citās zinātnes nozarēs ir saistīta ar ļoti augstām izmaksām.

Tikai izmantojot specializāciju un resursu apvienošanu, zināšanu apmaiņu, izveidojot reģionālas un globāla mēroga partnerattiecības, mēs varam gūt vislielāko labumu vislielākam cilvēku skaitam. Ir nepieciešama saskaņota darbība vairākās frontēs, sadarbība gan atsevišķu valstu starpā, gan katrā atsevišķā valstī.

Ir jānostiprina zinātniski pētnieciskā sadarbība starp zinātņu akadēmijām un uzņēmumiem. Atsevišķām valstīm ir jānosaka savi galvenie attīstības virzieni atbilstoši to iespējām un konkurētspējai. Lai to paveiktu, ir nepieciešama laba sadarbība starp valdību, pašvaldību, nevalstiskajām organizācijām un privāto sektoru. Valstīm, kas vēlas radīt zināšanu sabiedrības, vajadzēs arī radīt labvēlīgu vidi inovācijai, investīciju ieplūšanai un tehnoloģisko parku attīstībai.

Katras atsevišķas valsts izmantotos risinājumus nav iespējams pa vienam importēt citur, tāpat kā nevar pārstādīt palmu ziemeļu klimatiskajos apstākļos vai bērzu dienvidu klimatā. Lai šie koki tiešām uzplauktu, tiem ir jāpielāgojas vietējiem apstākļiem.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt trīs vārdus — plurālisms, iekļaušana un piedalīšanās, kas ir ļoti svarīgi jaunu zināšanu iegūšanai un to pārvēršanai bagātībā. Tie ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu mērķus, kas ir izvirzīti Tūkstošgades deklarācijā, un tie ir galējas nabadzības samazināšana, cilvēku dzīves līmeņa paaugstināšana, slimību izplatīšanās ierobežošana un apkārtējās vides tālākas degradācijas novēršana.

Zināšanas var izmantot gan labiem, gan ļauniem nolūkiem. Pieliksim pūles, lai izveidotu vispārēju zināšanu sabiedrību, kur zināšanas kalpo mieram un labklājībai un kur katram ir iespējams iegūt zināšanas, lai izmantotu tās savai personiskajai izaugsmei.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas