Valsts prezidente:

— intervijā Latvijas radio 19. jūnijā

Intervija ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu radioraidījumā "Pusdiena" pl.12.30. Raidījumu vada žurnāliste Ingvilda Strautmane

— Radio studijā ir Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Labdien!

V.Vīķe–Freiberga: — Sveicināti!

— Vispirms es gribu jūs apsveikt, paejot gadam, kopš jūs ievēlēja par prezidenti, un gads ir pagājis ļoti intensīvā darbā. Vai šobrīd jūs jau redzat tās jomas, kurām turpmāk būs jāpievērš lielāka uzmanība?

V.Vīķe–Freiberga: — Nu, ir tādas jomas, kas būs svarīgas valstiskā līmenī, mums virzoties uz Eiropas Savienību. Un tātad neizbēgami tie būs tie akcenti, kas arī man būs varbūt jāizvirza. Patlaban būtu jautājums par mūsu administratīvo kapacitāti, jau esmu tikusies ar visiem valsts sekretāriem un jau pagājušā gada laikā esmu par to interesējusies. Tas būs aktuāls jautājums. Par mūsu ierēdniecības un par visu administratīvo struktūru uzlabošanu. Tad trešā pīlāra jautājumi, arī par tiem jau šā gada garumā ir bijis nepieciešams interesēties, un tie turpināsies — par visām mūsu tiesībsargājošajām instancēm visos līmeņos, par prokuratūru un tiesu sistēmu, lai tās tiktu novestas Eiropas standartiem atbilstošā līmenī, lai atrisinātu dažu labu samilzušu problēmu, kas tur ir. Un es domāju, ka ļoti svarīgs akcents būs par drošību, drošību vārda visplašākajā nozīmē — kriminalitātes apkarošana, korupcijas apkarošana, kontrabandas apkarošana. Tie ir tādi aspekti, kas patlaban valstī ir ļoti aktuāli, kas vēl prasa ļoti smagu darbu, tie mūsu pašu interesēs ir jārisina un jāvirza uz priekšu. Varbūt nevaram visu atrisināt vienā dienā, bet noteikti ir nopietni jāķeras pie darba, lai soli pa solim tomēr notiktu uzlabojumi, un tie būs arī mums būtiski, cenšoties iekļauties Eiropas Savienībā, jo Eiropas Savienība nebūs gatava uzņemt tādā ziņā nesakārtotu valsti savā vidū, tas ir skaidrs.

— Jā, nupat sestdien zemnieki no Vidzemes un Zemgales savā konferencē ir vienojušies neatbalstīt iestāšanos Eiropas Savienībā līdz laikam, kamēr lauku iedzīvotājiem nebūs nodrošināti cilvēka cieņai atbilstoši iztikas apstākļi, viņi sola šo lēmumu nosūtīt arī jums un Saeimai. Šodien gan Saeima ārkārtas sēdē skata jautājumu par lauku saimniecībām, bet zemnieki ir ļoti kareivīgi noskaņoti. Sakiet, ko jūs varētu darīt šajā procesā?

V.Vīķe–Freiberga: — Šobrīd konkrēti man ir divas iespējas kā prezidentei, nē, vairākas. Viena ir — parakstīt vai neparakstīt likumus, ko Saeima sagatavojusi, otra būtu sagatavot un nākt pašai ar likumdošanas iniciatīvām, un tas, protams, nav izdarāms vienā dienā. Trešais ir — par to runāt un pievērst sabiedrības uzmanību. Tā privilēģija, protams, man ir vienmēr, un ir vairāk nekā skaidrs, ka ar mūsu zemniecību ir nopietnas problēmas, no manām sarunām ar zemniekiem dažādos Latvijas novados viņu visnopietnākais pārmetums ir tāds, ka viņi nav spējīgi plānot ilgtermiņa perspektīvā, ja viņi nejūt no valsts drošu atbalstu attiecībā uz valstī paredzēto politiku, uz valstī paredzētām intervencēm, un viņi sūdzas par pārāk biežām ministru maiņām un arī pārāk biežām politikas maiņām attiecībā uz valsts lauksaimniecības politiku. Tas ir tāds aspekts, ko iespējams mainīt, tas atkarīgs tikai no valdības. Un, tā kā tā ir viena no viņu lielām sāpēm, es domāju, ka es kā prezidente varētu lūgt valdībai tiešām šim jautājumam pievērst uzmanību un sākt rūpēties par to, lai jebkāda valdības pieņemta pozīcija tik tiešām varētu tikt arī īstenota pietiekami ilgi, lai zemnieki varētu ar to rēķināties un savu dzīvi ieplānot sakarā ar to, lai nenotiktu vienmēr pārsteigums ar pavasari un rudeni.

— Jūs pagājušā nedēļā bijāt pie Rūjienas puses zemniekiem, vai gatavojaties aizbraukt arī pie citu Latvijas novadu zemniekiem?

V.Vīķe–Freiberga: — Pilnīgi droši, mēs to darīsim pavisam regulāri. Un te es vēl vēlētos atkārtot, ko jau teicu rūjieniešiem pašiem. Šie zemnieki man visi uzvēra, ka viņi jau nesūdzas par dzīvi kā tādu, viņi saprot, ka dzīve ir grūta visiem, ka ir ļoti daudz un smagi jāstrādā, viņi ir gatavi strādāt, mani arī iepriecināja tas, ka tie visi ir ļoti enerģiski, apņēmīgi ļaudis ar tiešām labām idejām, kas nav tādi, ka stāvētu uz vietas, tie nav stagnāti, viņi ir ļaudis, kas raugās nākotnē un ir gatavi pielāgoties un meklēt jaunas izdevības, bet viņiem ir vajadzīgs kaut kāds ietvars, kaut kāda valsts mēroga drošība, lai viņi zinātu, kas ir tie rāmji, kas ir tie ietvari, ar kuriem viņiem jārēķinās un kuros viņiem darboties.

— Pagājušajā nedēļā Latvijā bija vairākas atceres dienas — gan 14.jūnijs, gan 17. Savukārt Baltijas valstu premjeri tikšanās laikā Pērnavā runāja par Lietuvas lēmumu ierosināt sākt sarunas ar Krieviju par okupācijas laikā radīto zaudējumu kompensāciju Baltijas valstīm. Nu jau mēs dzirdam arī Krievijas dažādas reakcijas, bet patiesībā Latvija nav prasījusi nekādas materiālas kompensācijas, tikai prasa atzīt okupācijas faktu. Sakiet, kā jūs vērtējat šo priekšlikumu un kā tas varētu ietekmēt attiecības ar Krieviju?

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, visnopietnākais ir Krievijas līdz šim ļoti negatīvā nostāja, kas attiecas uz savas pagātnes izvērtēšanu. Ir mazliet skumji raudzīties un vērot, ka ne jau no visiem, te mēs esam dzirdējuši dažādus viedokļus, bet ka arvien vēl ir ievērojams iedzīvotāju skaits Krievijā, kas savā ziņā nostalģiski vēlas palikt tajās noskaņās, kādas valdīja Padomju savienības laikā. Man šķiet, te pašai krievu tautai būs tomēr jānāk pie savas vēstures tādas izvērtēšanas un pārvērtēšanas, kāda patlaban notiek pie mums jau desmit gadu garumā. Arī pie mums neteiksim, ka Latvija būtu pilnam jau pilnveidota un ka visi esam tiešām pārvērtējuši un izvērtējuši mūsu pagātnes notikumus, arī mums te daudz kas ir ko darīt un būtu jauki, ja varētu šajā ziņā būt dialogs, ja varētu mūsu vēsturnieki un viņu vēsturnieki sadarboties, ka būtu publisks dialogs tajā jautājumā, ļaudis varētu dalīties savās atmiņās un savās interpretācijās par to, kas savā laikā notika, un man patiktos, ka veidotos dialogs šajā jautājumā. Jo ļaudis jau bija propagandas iespaidoti katrs savā veidā un bieži, es domāju, sevišķi krievu tautu, tā tik ilgi tika barota ar propagandu, ka neapjēdza pat tās ciešanas, ko viņu valdība ir izdarījusi tādām tautām kā latviešiem. Viņiem tas ir tātad savā ziņā informācijas trūkums, un te arī mums pašiem jāizglīto gan savi iedzīvotāji, gan sava jaunatne, gan savi bērni par to, kas toreiz notika. Vēstures apzināšana mums ir būtiska ar tādu pagātni, kāda mums ir, tas ir svarīgi. Bet es domāju, ka tikpat būtiski tas ir arī pašai krievu tautai.

— Jā, jūnija beigās jums ir paredzēta vizīte Vācijā, tur būs vairāki svarīgi uzdevumi, kas būs galvenais šajā vizītē?

V.Vīķe–Freiberga: — Tur būs vispirms tikšanās augstāko amatpersonu līmenī ar Vācijas prezidentu Johannesu Rau, Berlīnē ar Berlīnes birģermeistaru un vēsturiski nozīmīgs brīdis — tiek atvērta mūsu vēstniecība Berlīnē. Mums tāda tur bija pirmās Latvijas brīvvalsts posma laikā, tā tika karā nobumbota, pēc tam, neatkarībai atjaunojoties, bija vēstniecība Bonnā, bet Berlīnē kopš 1939.gada nav bijis vēstniecības tur. Tā kā Vācija kā nekā ir pati lielākā Eiropas valsts, mūsu nozīmīgākā tirdzniecības partnere, tas, ka tagad būs Berlīnē, jaunajā galvaspilsētā, arī mums sava vēstniecība, ir nozīmīgs notikums. Pēc tam dodamies uz Hannoveri, kur pirmo reizi Latvija kā neatkarīga valsts piedalās ar savu paviljonu pasaules izstādē, tas notiek Vācijā, kur plūdīs cauri vairāki desmiti miljoni vietējo iedzīvotāju un tāpat arī ļaudis no citām Eiropas zemēm, tas būs ļoti svarīgs paviljons, lai iezīmētu Latviju Eiropas caurmēra iedzīvotāju apziņā, to, ka tā ir atgriezusies Eiropā.

— Tātad Latvijas dienā Hannoverē EXPO izstādē jūs būsit klāt?

V.Vīķe–Freiberga: — Jā.

— Vēl šajās dienās jūs daudz esat tikusies ar jauniešiem — gan skolu beidzējiem, gan augstskolu beidzējiem. Kāds jums ir iespaids par viņiem?

V.Vīķe–Freiberga: — Tie varbūt pieder pie tiem priecīgākiem brīžiem manā prezidentes mūžā, jo tie ir tiešām ļoti gaiši un jauki brīži, kad jaunieši ir nostaigājuši zināmu savu dzīves posmu, nonākuši pie rezultātiem, ir kaut ko sasnieguši, viņiem par to prieks, viņu vecākiem par to prieks un, protams, man kā prezidentei ir liels prieks par šo ļoti apdāvināto, gaišo un strādīgo jauno audzi, kas aug mūsu tautai.

— Jā, nu cerēsim, ka atradīsies arī nauda skolotāju algām, lai arī turpmāk mums būtu perspektīvi jaunieši skolās. Bet nu jau pavisam tuvu ir Jāņi. Vai jums jau ir skaidrs, kur un kā jūs svinēsit Jāņus?

V.Vīķe–Freiberga: — Jā, tagad esam izlēmuši, ka dosimies uz Vidzemi, uz tādu vietu, kur uzstāsies folkloras grupas, uz Zosēniem konkrēti. Es ceru, ka tie būs tādi tautiskas gaisotnes Jāņi ar visiem vaiņagiem un jāņu zālēm, tautasdziesmām un jāņugunīm.

— Vai jūs varētu formulēt, kādas ir būtiskākās atšķirības starp Jāņiem šeit un Jāņiem Kanādā?

V.Vīķe–Freiberga: — Starp Monreālu un Otavu atrodas vasaras nometne, kur bija gan bērnu nometne, gan arī vasarnīcas pašiem latviešiem, un tur gadiem ilgi notika tādi ļoti latviski Jāņi, sabrauca ļaudis no tiešām tuviem un tāliem novadiem, no Toronto, Otavas, Bostonas, visādām vietām, un labākie dziedātāji vadīja dziedātāju pulku, jāņu bērnu pulku, kas kā senos laikos apstaigāja kaimiņu mājas, vasarnīcas, pa ceļam gāja dziedādami, pie katras vasarnīcas notika apdziedāšanās, pēc tam saimnieks un saimniece pacienāja ar alu un sieru un uzņēma. Pat vietējie francūži nāca pie mums, bija sajūsmā, viņiem, starp citu, Kvebekā tie ir nacionālie svētki, tas ir svētais Jānis Kristītājs, Kvebekas patrons, un viņiem arī ir jāņugunis. Savā ziņā tādas tradīcijas, un visi, kas tur viesojas, arī cittautieši, bija svētā sajūsmā, šie Jāņi tika svinēti ļoti skaistā veidā.

— Jā, lai jums šogad priecīgi Jāņi Zosēnos, un droši vien tiksimies atkal citā pirmdienā. Paldies.

V.Vīķe–Freiberga: — Līdz nākamai reizei.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— apmeklējot Valkas un Valmieras novadu 16. jūnijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ar Jeru pagasta zemnieku dāvāto maizes klaipu; apskatot Jeru pagasta saimniecību "Klimpas" Rūjienas domes priekšsēdētāja Marika Grūsle, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un māju saimnieki Valdis un Ilze Leskas kopā ar savu jauno atvasīti

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pagājušajā nedēļā, 16. jūnijā, viesojās bērnu nometnē "Pasaka" Valkas rajona Launkalnē. Prezidente apskatīja nometni un bērnu zīmējumu konkursu, tikās ar bērniem un kopīgi dziedāja nometnes dziesmu.

Nometne darbojas, pateicoties Kanādas latviešu ziedojumiem, un tajā ir iespējams daļu vasaras pavadīt aptuveni 40 bērniem no visas Latvijas bērnunamiem. Šī bija nometnes noslēguma diena, un prezidente bija nometnes goda viešņa.

Valsts prezidente Rūjienas muzejā tikās ar Rūjienas novada pagastu vecākajiem un Rūjienas pilsētas inteliģenci. Tikšanās laikā V.Vīķe–Freiberga tika iepazīstināta ar Rūjienas pilsētas un novada aktualitātēm. Inteliģences pārstāvji stāstīja par to, kā viņu vadītās iestādes cenšas nodrošināt jauniešiem iespējami labākas izglītības un atpūtas iespējas, izmantojot mūsdienīgas metodes, cik to atļauj pilsētas un pagastu līdzekļi.

Tika stāstīts arī par to, ka Rūjiena katru gadu izvēlas savus goda pilsoņus, tādējādi izrādot cieņu pret tiem cilvēkiem, kas ir īpaši daudz darījuši savas pilsētas un novada labā. Prezidente tika iepazīstināta ar to, kā darbojas pašvaldību sadarbības apvienība, kas apvieno septiņus pagastus un Rūjienas pilsētu. Šāda apvienība ļauj Rūjienas pilsētai un pagastiem efektīvāk izlietot iekšējos resursus, kā arī veidot savu nākotni, efektīvāk piesaistot investīcijas, izmantojot dažādas projektu iespējas.

V.Vīķe–Freiberga sacīja, ka ir gandarīta būt šajā apvidū ar ievērojamām kultūras tradīcijām. Viņa atzīmēja, ka tieši Rūjienā XIX gs. sākumā Rūjienas mācītājs Bergmanis izdevis pirmo dainu krājumu līdztekus ar tulkojumu vācu valodā. Tādējādi šis ievērojamais cilvēks ne tikai saglābis no iznīcības dainas, bet vienlaikus arī atvēris šo latvisko pasauli citu zemju iedzīvotājiem, un arī šodien Rūjienas rajons var lepoties ar jaunām idejām un projektiem, kas tiek šajā pusē veikti. V.Vīķe–Freiberga minēja arī zemnieku iniciatīvas, kas cenšas iet laikam līdzi, un atzīmēja, ka ir priecīga satikt tādus cilvēkus, kas raugās nākotnē, droši pamatojoties uz savām kultūras tradīcijām. Prezidente pauda prieku, ka šie cilvēki ir gatavi strādāt un veidot savu pilsētu un apkārtni tieši tādu, kādu viņi to vēlētos atstāt saviem bērniem un nākamām paaudzēm. V.Vīķe–Freiberga novēlēja sirdsdegsmi un izdošanos tiem, kas pie tā strādā.

Valsts prezidente tikās arī ar Rūjienas pilsētas un novada uzņēmējiem. Kā informēja paši uzņēmēji, Rūjienā ir 37 uzņēmumi, un tie nodarbina Rūjienas iedzīvotājus visdažādākajās jomās — kokapstrādē, pārtikas produktu izstrādāšanā, tāpat arī trikotāžas uzņēmumos, sabiedriskās apkalpošanas uzņēmumos, būvapstrādē, kā arī citās nozarēs. Tika uzsvērtas Rūjienas reģiona priekšrocības, ko sniedz pārrobežas sadarbība ar Igauniju, kā arī tas, ka apkārtējie pagasti savā starpā sadarbojas.

Prezidente interesējās par to, kā uzņēmēji redz reģiona nākotni. Viņa tika informēta, ka Rūjienas apvidū, tā ziemeļu pusē, apkārtējos pagastus un blakus rajonus vienos ziemeļu stīga, kuras "īstenošanai rūjienieši ir spējuši piesaistīt lauku attīstības programmas līdzekļus ceļu kvalitātes uzlabošanai, infrastruktūras attīstībai". Valsts prezidente vēlējās uzzināt par iedzīvotāju nodarbinātību Rūjienas pusē. Pēc uzņēmēju sacītā, ir izteikta nepieciešamība pēc kvalitatīva darbaspēka, tāpēc uzņēmēji ir gandarīti, ka rūjienieši gan ar pašvaldības, gan ar pašu uzņēmēju atbalstu rūpējas, lai nodrošinātu labu izglītību, kas būtu konkurētspējīga ne tikai Latvijas mērogā, bet arī starptautiski. To apliecina arī Rūjienas skolēnu sasniegumi dažādās Latvijas un starptautiskās sacensībās. Tika uzsvērts arī tas, ka rūjieniešiem ir stipra pašapziņa, viņiem rūp savas pilsētas un novada attīstība un viņi saredz savu nākotni tieši šeit un vēlas ar savu darbu panākt, lai viņu novads būtu tāds, kādu viņi to vēlētos.

V.Vīķe–Freiberga bija gandarīta, ka Rūjienas uzņēmēji spēj ar darbu un izdomu panākt to, ka viņu produkcijai ir noiets dažādās Latvijas pilsētās un arī ārpus valsts robežas, piemēram, trikotāžas uzņēmums pilnībā pārdod savu produkciju Zviedrijai, viņu produkcija ir pieprasīta arī Japānā un Eiropas ziemeļvalstīs. Paši uzņēmēji ar lepnumu uzsvēra, ka šajā pusē biznesa cilvēki domā par attīstību un meklē arvien jaunas nozares. Daudzi uzņēmēji darbojas vienlaikus dažādās nozarēs, lai līdzsvarotu kādas nozares ieguvumus vai zaudējumus, ražotāji ir patriotiski un sava novada robežās aktīvi sadarbojas ar pārstrādātājiem un tirgotājiem.

Saistībā ar preču noietu citās valstīs tika runāts arī par to, kā Eiropas Savienības tirgus, jaunais eiro un finansu politika jau tagad ietekmē arī Latvijas zemniekus un uzņēmējus, piemēram, kokapstrādes uzņēmējus Rūjienā, kas pārdod savu produkciju uz Lielbritāniju. Tika atzīmēts un īpaši uzsvērts, ka Rūjienas pusē ļoti populāra ir netradicionālā lauksaimniecība, un cilvēki tā iekaro jaunas tirgus nišas un ražo tādu produkciju, kas bieži vien ir unikāla pat Latvijas mērogā un tiek labi pārdota arī ārpus tās. Tika runāts arī par zemnieku savstarpējo sadarbošanos novadā. Valsts prezidente pateicās par interesanto sarunu un novēlēja uzņēmējiem arī turpmāk tikpat aktīvi darboties un tikpat patriotiski un ar tādu pašu pašapziņu veidot savu pilsētu un savu novadu.

Valsts prezidente Jeru pagasta "Klimpās" tikās ar vietējiem zemniekiem, galvenokārt graudkopjiem un lopkopjiem. Zemnieki stāstīja prezidentei par situāciju saimniecībās, kā arī par to, kā viņi vēlētos savas saimniecības attīstīt un kas viņiem traucē šajā attīstībā. Par vienu no traucēkļiem viņi atzina to, ka nav prognozējamas graudu iepirkuma cenas un subsīdijas, kādas nosaka katru gadu konkrētā nozarē. Tas apgrūtina zemnieku izvēlēties, kādu produkciju viņam ražot. Pēc zemnieku sacītā, valstī ir jāizstrādā ilgstošas lauku attīstības programma.

Tika runāts arī par Eiropas Savienības "Sapard" līdzekļu iespējamo iesaistīšanu zemnieku saimniecību attīstībā, kā arī par Baltijas valstu vienoto tirgu, kura sakārtošana un pilnveidošana dotu gan iespējas zemniekiem sadarboties plašākā mērogā, lai piedāvātu konkurētspējīgu produkciju Eiropā, gan arī lai robežu sakārtošana mazinātu kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā. Runāts arī par to, ka zemniekiem pašiem būtu vairāk jāsadarbojas savā starpā un vienas jomas zemniekiem, piemēram, graudkopībā vai lopkopībā, jākooperējas. Tas ļauj ietaupīt līdzekļus un efektīvāk izmantot iespējas.

Zemnieki pauda satraukumu arī par mazo lauku skolu likvidācijas tendenci. Viņi uzsvēra, ka viņu pusē mazās lauku skolas būtībā ir arī kultūras centri un nodrošina to, lai jauni cilvēki neaizplūstu no laukiem, kas, kā sacīja zemnieki, pašlaik laukos ir diezgan izplatīta tendence. Prezidente izrādīja lielu interesi par zemnieku problēmām un par tiem jautājumiem, kas, viņuprāt, traucē saimniecībām pilnvērtīgi attīstīties. Tika runāts arī par detalizētākām lietām, piemēram, par lopu vakcinācijas problēmām, infekcijas slimībām u.c. Zemnieki tomēr par spīti problēmām pauda cerību, ka viņi spēj attīstīties, prot ražot konkurētspējīgu produkciju un ir gatavi cīnīties ar konkurenci un attīstīt savas saimniecības.

Pēc tam V.Vīķe–Freiberga apmeklēja Rūjienas bērnudārzu "Vārpiņa", kas savā darbībā izmanto mūsdienīgas metodes un ir iesaistījies arī starptautiskajos projektos. Bērni, kas muzicēja prezidentei, jūlija sākumā dosies uz 8. bērnu dziesmu festivālu Palermo, Itālijā. Prezidente arī apskatīja bērnudārza telpas un ar bērnudārza audzinātājiem runāja par to, kādas metodes tiek izmantotas bērnudārza darbībā.

Vakarpusē Valsts prezidente tikās ar Rūjienas iedzīvotājiem. Uzrunājot Rūjienas iedzīvotājus, viņa pauda gandarījumu par to lepnumu, ko viņi izrāda savai pilsētai un pagastam, un par to darbu, ko viņi iegulda sava novada attīstībā. Prezidente atzīmēja arī senās kultūras tradīcijas, kuras viņa pieminēja, arī stājoties amatā. Pēc V.Vīķes–Freibergas stāstītā, savas vizītes laikā Rūjienā viņa ir pārliecinājusies, ka šeit cilvēki prot strādāt un gūt rezultātus, augstā līmenī darbojas mākslas skola un citas, kas, piemēram, sadarbojas ar meiteņu pāraudzināšanas skolu un tādējādi integrē sabiedrībā tos, ar kuriem nav pārāk viegli strādāt.

Prezidente runāja arī par zemniecības nākotni Latvijā saistībā ar Latvijas mērķiem iekļauties Eiropas Savienībā. Viņa atzīmēja, ka ir jāmeklē arī alternatīvi iztikas avoti bez zemes apstrādāšanas un ka sev par prieku ir jau Rūjienā redzējusi, ka cilvēki prot likt lietā izdomu un atrast dažādus veidus, kā laukos gūt iztiku. Kā vienu no jomām viņa minēja tūrismu, kas nākotnē varētu dot Rūjienai labas izaugsmes iespējas visu Baltijas valstu kontekstā. Prezidente pārrunāja ar iedzīvotājiem arī to, kas ir skarts sarunās ar uzņēmējiem un zemniekiem, un materiālos apstākļus šajā pusē, runājot gan par sasniegumiem, gan arī par problēmām, un izteica gandarījumu par to, ka šeit dažādos līmeņos tiek domāts par sadarbību savas pilsētas un novada attīstības vārdā.

Viņa atzīmēja, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai būs sava balss un tā varēs piedalīties gan mūsu tautas, gan arī citu Eiropas tautu likteņos visas pasaules mērogā. Prezidente aicināja domāt par to, ko Latvijai nozīmēs iestāšanās Eiropas Savienībā un kā jau laikus sagatavoties tai. Cilvēkiem ir tiesības pieprasīt no saviem politiķiem, lai viņi aizstāv viņu intereses arī parlamenta un valdības līmenī. Tika runāts arī par demogrāfisko situāciju, kas ir tieši saistīta ar labklājības līmeni šajā pusē. Prezidente uzsvēra arī lauku skolas kā tās vietas, kuras būtu īpaši nepieciešams paturēt un censties, lai tās netiktu slēgtas, paliktu kā kultūras centri un veicinātu bērnu izglītību un attīstību. Viņa novēlēja rūjieniešiem, arī turpmāk lepoties, cik skaista un plaukstoša vieta ir Rūjiena, un atzīmēja, ka Rūjiena un rūjienieši pieder pie Latvijas bagātības.

Iedzīvotāji interesējās arī par lauku skolu nākotni, privatizācijas procesiem, kā arī par "Latvenergo" turpmāko likteni, par Latvijas Nacionālo bibliotēku un kontrabandas pazemināšanas nepieciešamību, jo Rūjiena atrodas pie robežas un, pēc iedzīvotāju teiktā, dziļi izjūt to, kāds ir kontrabandas līmenis valstī.

Valsts prezidenta preses dienests

Rūjienas domes priekšsēdētāja Marika Grūsle un Valsts prezidente

Apmeklējot Valkas rajona Launkalnes bērnu nometni "Pasaka"

Jeru pagasta "Klimpās" kopā ar māju saimniekiem, Rūjienas domes priekšsēdētāju un zemniekiem

"Klimpu" mājās sarunā par Jeru pagasta zemnieku problēmām, sasniegumiem un perspektīvām

Rūjienas bērnudārzā "Vārpiņā"

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"

— neformāli tiekoties ar Saeimas deputātiem 18. jūnijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savos dārza svētkos Jūrmalas rezidencē 2000.gada 18.jūnijā kopā ar Saeimas deputātiem, viņu dzīvesbiedriem un citiem viesiem.

8.jūnijā savā Jūrmalas rezidencē Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs ar viesiem

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"