Par iekšzemes kopprodukta pieaugumu

Latvijas ekonomika joprojām attīstās strauji, un to kārtējo reizi apliecina iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma pieaugums. Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar to pašu laika posmu pagājušajā gadā, tas palielinājies par 7,4 procentiem, tai skaitā šā gada trešajā ceturksnī — par 7,3 procentiem.

Vakar, 10.decembrī, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus iepazīstinot ar atsevišķu tautsaimniecības nozaru sasniegumiem, Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure pastāstīja, ka apstrādes rūpniecībā šā gada trešajā ceturksnī reģistrēts pieaugums 7,9 procentu apmērā, tai skaitā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas apjoms pieaudzis par 7,9 procentiem (80,9 procenti šīs produkcijas tika realizēti vietējā tirgū, bet 19,1 procents — eksportēts, tai skaitā 23,7 procenti — uz Eiropas Savienības (ES) valstīm). Gaļas un gaļas produktu ražošanas apjoms pieaudzis par 11,3 procentiem, maizes, cukura, makaronu, kafijas un konditorejas izstrādājumu ražošanas apjoms — par 8 procentiem, piena produktu ražošanas apjoms — par 7 procentiem. Turpretī zivju un zivju produktu pārstrādes apjoms ievērojami krities — gandrīz par 18 procentiem.

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeļu ražošanu, paplašinājusies par 18,3 procentiem. Ievērojami — par 20,9 procentiem — pieaudzis zāģmateriālu ražošanas apjoms, savukārt finiera, saplākšņa, dažādu plātņu ražošanas apjoms — par 11,6 procentiem, koka, celtniecības un galdniecības izstrādājumu ražošanas apjoms — par 49, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apjoms — par 15, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas apjoms — par 14 procentiem. Vienlaikus par 15 procentiem sarukusi fiksēta ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošana.

Lai arī lauksaimniecībai ir neliels īpatsvars iekšzemes kopproduktā, tā ir mūsu valsts tautsaimniecībai un iedzīvotājiem ļoti nozīmīga nozare. Tomēr lauksaimnieciskās ražošanas apjoms šā gada trešajā ceturksnī krities par 4,3 procentiem, bet tas savukārt izskaidrojams ar ražošanas apjoma sašaurināšanos augkopībā aizvadītās vasaras nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ.

Kopējais lopkopības produkcijas ražošanas līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 0,1 procentu, tomēr atsevišķās nozarēs vērojams pieaugums, piemēram, gaļas ražošanā — par 2,5, piena ražošanā — par 1,1 un olu ieguvē — par 8 procentiem. Tajā pašā laikā turpinās lopu skaita samazināšanās, kas turpmāk ietekmēs saražotās produkcijas apjomu. Īpaši strauji sarucis slaucamo govju un cūku skaits.

Šā gada trešajā ceturksnī nozvejas apjoms bija par 27,3 tūkstošiem tonnu jeb par 2,8 procentiem mazāks nekā pagājušā gada trešajā ceturksnī, un tas izskaidrojams ar nozvejas samazināšanos Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī par 2,6 tūkstošiem tonnu jeb par 16 procentiem. Savukārt tāljūras zvejā vērojams pieaugums par 1,8 tūkstošiem tonnu jeb 15,7 procentiem.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē produkcijas apjoms sarucis par 6,8 procentiem, kas izskaidrojams galvenokārt ar to, ka samazinājies kūdras ražošanas uzņēmumu produkcijas apjoms. Tajā pašā laikā, salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, stabils pieaugums vērojams karjeru izstrādes uzņēmumos — kopumā par 423 tūkstošiem latu.

Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes apjoms šā gada trešajā ceturksnī pieaudzis par 6,4 procentiem, tai skaitā elektroenerģijas ražošana pieaugusi par 7,1 procentu, turpretī ūdens ieguve samazinājusies par 2,7 procentiem.

Visās rūpniecības nozarēs kopā vietējam tirgum tiek ražots 54,1 procents produkcijas, bet eksportam — 45,9 procenti, tai skaitā uz ES valstīm — 55,5 procenti produkcijas.

Jau ilgu laiku ļoti veiksmīgi attīstās būvniecība, un šā gada trešajā ceturksnī ražošanas apjoms šajā nozarē bija 165,9 miljoni latu, par 20,4 procentiem pārsniedzot attiecīgo laika posmu pagājušajā gadā. Vienlaikus palielinājies arī jaunu objektu būvniecības, kā arī remonta un rekonstrukcijas darbu apjoms — attiecīgi par 24 un 18 procentiem. Savukārt šoseju, ielu un ceļu būve pieaugusi par 68 procentiem, rūpniecības objektu — par 49, dzīvojamo māju — par 41, bet vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku celtniecība — par 32 procentiem. Ekspluatācijā nodoti daudzi svarīgi tautsaimniecības objekti, tādi kā “Rimi Latvia” preču izplatīšanas centrs, tirdzniecības centra “Domina Shopping” pirmā kārta, daudzdzīvokļu namu komplekss Mežaparkā, viesnīca “Hotel Bergs”, kokskaidu granulu ražotne Rīgas brīvostas teritorijā. A.Žīgure būvniecībai prognozēja veiksmīgu attīstību arī turpmāk, par ko liecinot aizvien pieaugošais izsniegto būvatļauju skaits.

Labus rezultātus šā gada trešajā ceturksnī sasniegusi arī transporta nozare. Pieaugums vērojams gandrīz visos transporta veidos, izņemot elektrotransportu. Pasažieru apgrozība Latvijas aviokompāniju regulārajos reisos minētajā laika posmā, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, pieaugusi par 31 procentu, bet lidostā “Rīga” — par 12 procentiem, savukārt kravu apgrozība pa dzelzceļu palielinājusies par 31,3 procentiem. Kravu apgrozība starptautiskajos pārvadājumos pieaugusi par 6 procentiem. Turpretī pa cauruļvadiem transportētās naftas un naftas produktu apjoms sarucis par 13 procentiem.

Stāstot par Latvijas ostu attīstību, CSP priekšniece norādīja, ka Rīgas un Ventspils ostas rādītāji ir pozitīvi, vienīgi Liepājas ostai nav veicies. Vienlaikus viņa īpaši uzsvēra Latvijas mazo ostu panākumus — apgrozība tajās pieaugusi par 1,5 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trešo ceturksni.

Pasta pakalpojumu jomā, salīdzinot ar attiecīgo pagājušā gada posmu, par 2,8 procentiem samazinājies Latvijas teritorijā visu veidu nosūtīto vēstuļu skaits. Par 7,8 procentiem sarucis arī no ārvalstīm saņemto vēstuļu skaits.

Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni pieaudzis par 12,9 procentiem. Pārtikas preču, tai skaitā alkoholisko dzērienu un tabakas, apgrozījums pieaudzis par 11 procentiem, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums — par 14 procentiem, tai skaitā degvielas apgrozījums — par 12, elektropreču, audioiekārtu un videoiekārtu — par 24, būvmateriālu un sanitārtehnikas — par 32, bet audumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu apgrozījums — par 37 procentiem. Savukārt vairumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājies par 9,4 procentiem.

Komercpakalpojumu apjoms, tai skaitā operācijas ar nekustamo īpašumu, reklāmas un konsultāciju pakalpojumu skaits, šā gada trešajā ceturksnī pieaudzis par 1,9 procentiem. Lielu pieaugumu — 38,5 procentu apmērā — sasnieguši uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar nomas pakalpojumiem. Vērā ņemamu pieaugumu izdevies panākt arī reklāmas uzņēmumiem (18 procenti), juridisko, grāmatvedības un konsultatīvo pakalpojumu firmām (19 procenti), transporta uzņēmumiem (18 procenti), kā arī izglītības maksas pakalpojumu (33 procenti), veselības maksas pakalpojumu (7 procenti) un kultūras, atpūtas un sporta pakalpojumu sniedzējiem (10 procenti).

Ņemot vērā deviņos mēnešos sasniegto iekšzemes kopprodukta apjoma pieaugumu, A.Žīgure prognozēja, ka gada beigās tas varētu sasniegt 7,5 līdz 8 procentus.

Gita Kronberga,  “LV” nozares redaktore