Par cilvēktiesību deklarācijas gadadienu

Vakar, 10. decembrī, Cilvēktiesību dienā, ANO pastāvīgā koordinatore Latvijā Gabriele Kēlere piedalījās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 55. gadadienai veltītajā pasākumā Rātslaukumā. Pasākumu rīkoja Eiropas Jaunatnes cilvēktiesību sadarbības tīkls.

ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju 1948. gada 10. decembrī. Kopš pieņemšanas brīža deklarācija tulkota vairāk nekā 200 valodās, un tā aptver plašu tiesību kopumu. Deklarācija ir bijusi par pamatu vēl 60 citu starptautisku cilvēktiesību instrumentu pieņemšanai, un tās principi iekļauti daudzu valstu nacionālajā likumdošanā.

Deklarācija atzīst, ka visiem sabiedrības locekļiem piemītošās pašcieņas un viņu vienlīdzīgu un neatņemamu tiesību atzīšana ir brīvības, taisnīguma un vispārēja miera pamats. Tā atzīst fundamentālās tiesības, kuras ir svarīgas ikvienam cilvēkam, — tiesības uz dzīvību, brīvību un drošību; tiesības uz adekvātu dzīves līmeni; tiesības veidot politiskās organizācijas un arodbiedrības; tiesības uz īpašumu; tiesības izteikt viedokli; tiesības uz izglītību, kā arī tiesības uz domas brīvību un reliģiju u.c.

Katram cilvēkam ir tiesības uz visām deklarācijā pasludinātajām tiesībām un brīvībām bez jebkāda veida atšķirības pēc ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai cita statusa.

ANO pastāvīgā pārstāve Latvijā G.Kēlere, analizējot nesen prezentēto pārskatu par tautas attīstību Latvijā, uzsvēra: “Pārskatā izteiktie secinājumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji izjūt nedrošību par savu ekonomisko situāciju, veselības pakalpojumu pieejamību un vardarbību ģimenē. Kā rāda pieredze, tieši nabadzības un vardarbības pārtraukšana, kā arī demokrātiska valsts pārvalde ir svarīgākais priekšnosacījums cilvēktiesību īstenošanai.”

Līva Biseniece, ANO Pastāvīgā koordinatora biroja sabiedrisko attiecību vadītāja