ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 9. decembra noteikumi Nr. 681 "Upju baseinu apgabala konsultatīvās padomes nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.12.2003., Nr. 176 https://www.vestnesis.lv/ta/id/82018
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta noteikumi Nr.681
Rīgā 2003.gada 9.decembrī (prot. Nr.63 2.§)
Rīgā 2003.gada 9.decembrī (prot. Nr.63 2.§)
Upju baseinu apgabala konsultatīvās padomes nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Upju baseinu apgabala konsultatīvā padome (turpmāk — padome) ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, kā arī uzņēmēju (komersantu) un citu interešu grupu intereses jautājumos, kas saistīti ar vides kvalitātes mērķu sasniegšanu attiecīgajā apgabalā.
2. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
II. Padomes funkcijas un tiesības
3. Padomei ir šādas funkcijas:
3.1. upju baseinu apsaimniekošanas plāna (turpmāk — plāns) un pasākumu programmas (turpmāk — programma) izstrādes gaitā izvērtēt minētos dokumentus un to atbilstību sabiedrības interesēm, kā arī sniegt Valsts ģeoloģijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai (upju baseinu pārvaldei) attiecīgu atzinumu un ieteikumus plāna un programmas turpmākai virzībai;
3.2. izvērtēt upju baseinu pārvaldes sagatavotos priekšlikumus par programmas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un sniegt pārvaldei attiecīgu atzinumu;
3.3. sniegt atzinumu par programmā iekļauto pasākumu īstenošanas prioritātēm finanšu un citu resursu piesaistīšanā.
3.1. upju baseinu apsaimniekošanas plāna (turpmāk — plāns) un pasākumu programmas (turpmāk — programma) izstrādes gaitā izvērtēt minētos dokumentus un to atbilstību sabiedrības interesēm, kā arī sniegt Valsts ģeoloģijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai (upju baseinu pārvaldei) attiecīgu atzinumu un ieteikumus plāna un programmas turpmākai virzībai;
3.2. izvērtēt upju baseinu pārvaldes sagatavotos priekšlikumus par programmas īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un sniegt pārvaldei attiecīgu atzinumu;
3.3. sniegt atzinumu par programmā iekļauto pasākumu īstenošanas prioritātēm finanšu un citu resursu piesaistīšanā.
4. Padomei ir šādas tiesības:
4.1. sniegt priekšlikumus par pašvaldību teritoriju saimniecisko attīstību Vides ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, plānošanas reģiona attīstības padomei un rajonu pašvaldībām, ja plānā paredzētie pasākumi ietekmē vairāku upju baseinu apgabalā (turpmāk — apgabals) esošo pašvaldību teritoriju attīstību;
4.2. saņemt no upju baseinu pārvaldes un citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām padomes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju vai atzinumus;
4.3. izveidot darba grupas, lai analizētu konkrētus ūdeņu apsaimniekošanas un aizsardzības jautājumus un izstrādātu attiecīgus priekšlikumus, kā arī lai saskaņotu uzņēmēju (komersantu), zemes īpašnieku, sabiedrības un nacionālās intereses;
4.4. pieaicināt par konsultantiem neatkarīgus ekspertus un citas personas atsevišķu ar plāna un programmas izstrādi saistītu jautājumu izvērtēšanai;
4.5. pēc upju baseinu pārvaldes lūguma sniegt ūdens lietotājiem pamatotus ieteikumus par konkrētiem ūdeņu apsaimniekošanas jautājumiem;
4.6. iesniegt vides ministram pamatotus priekšlikumus par izmaiņām padomes personālsastāvā;
4.7. ievietot laikrakstos un Vides ministrijas mājas lapā internetā informāciju par padomes pieņemtajiem lēmumiem;
4.8. izveidot ar citu apgabalu padomēm kopīgas darba grupas, lai risinātu konkrētus ar ūdens apsaimniekošanu un aizsardzību saistītus jautājumus;
4.9. ierosināt papildinājumus un precizējumus politikas plānošanas dokumentos un normatīvo aktu projektos, kas saistīti ar ūdens apsaimniekošanu un aizsardzību.
4.1. sniegt priekšlikumus par pašvaldību teritoriju saimniecisko attīstību Vides ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, plānošanas reģiona attīstības padomei un rajonu pašvaldībām, ja plānā paredzētie pasākumi ietekmē vairāku upju baseinu apgabalā (turpmāk — apgabals) esošo pašvaldību teritoriju attīstību;
4.2. saņemt no upju baseinu pārvaldes un citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām padomes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju vai atzinumus;
4.3. izveidot darba grupas, lai analizētu konkrētus ūdeņu apsaimniekošanas un aizsardzības jautājumus un izstrādātu attiecīgus priekšlikumus, kā arī lai saskaņotu uzņēmēju (komersantu), zemes īpašnieku, sabiedrības un nacionālās intereses;
4.4. pieaicināt par konsultantiem neatkarīgus ekspertus un citas personas atsevišķu ar plāna un programmas izstrādi saistītu jautājumu izvērtēšanai;
4.5. pēc upju baseinu pārvaldes lūguma sniegt ūdens lietotājiem pamatotus ieteikumus par konkrētiem ūdeņu apsaimniekošanas jautājumiem;
4.6. iesniegt vides ministram pamatotus priekšlikumus par izmaiņām padomes personālsastāvā;
4.7. ievietot laikrakstos un Vides ministrijas mājas lapā internetā informāciju par padomes pieņemtajiem lēmumiem;
4.8. izveidot ar citu apgabalu padomēm kopīgas darba grupas, lai risinātu konkrētus ar ūdens apsaimniekošanu un aizsardzību saistītus jautājumus;
4.9. ierosināt papildinājumus un precizējumus politikas plānošanas dokumentos un normatīvo aktu projektos, kas saistīti ar ūdens apsaimniekošanu un aizsardzību.
III. Padomes sastāvs
5. Padomes sastāvā ir ne vairāk kā 18 locekļu, no tiem:
5.1. pa vienam Ekonomikas ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas vai šo ministriju padotībā esošo institūciju pārstāvim un divi pārstāvji no Vides ministrijas vai tās padotībā esošajām institūcijām. Minētos pārstāvjus norīko attiecīgās ministrijas valsts sekretārs;
5.2. seši attiecīgajā apgabalā esošo plānošanas reģionu attīstības padomju pārstāvji:
5.2.1. Gaujas upju baseinu apgabala padomē — divi Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji un četri Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji;
5.2.2. Daugavas upju baseinu apgabala padomē — pa diviem Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes un Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvjiem un pa vienam Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes un Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvim;
5.2.3. Lielupes upju baseinu apgabala padomē — pa trim Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes un Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvjiem;
5.2.4. Ventas upju baseinu apgabala padomē — pa vienam Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes un Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvim un četri Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji;
5.3. seši nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri darbojas vides aizsardzības jomā vai pārstāv ūdens resursu piegādātāju, lietotāju un apsaimniekotāju, kā arī zemes un ūdens objektu īpašnieku intereses apgabala teritorijā. Upju baseinu pārvaldes reizi trijos gados organizē nevalstisko organizāciju sanāksmi. Sanāksmē tiek izvirzītas nevalstiskās organizācijas, kuras deleģē pārstāvjus darbam padomē.
5.1. pa vienam Ekonomikas ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas vai šo ministriju padotībā esošo institūciju pārstāvim un divi pārstāvji no Vides ministrijas vai tās padotībā esošajām institūcijām. Minētos pārstāvjus norīko attiecīgās ministrijas valsts sekretārs;
5.2. seši attiecīgajā apgabalā esošo plānošanas reģionu attīstības padomju pārstāvji:
5.2.1. Gaujas upju baseinu apgabala padomē — divi Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji un četri Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji;
5.2.2. Daugavas upju baseinu apgabala padomē — pa diviem Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes un Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvjiem un pa vienam Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes un Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvim;
5.2.3. Lielupes upju baseinu apgabala padomē — pa trim Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes un Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvjiem;
5.2.4. Ventas upju baseinu apgabala padomē — pa vienam Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes un Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvim un četri Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji;
5.3. seši nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri darbojas vides aizsardzības jomā vai pārstāv ūdens resursu piegādātāju, lietotāju un apsaimniekotāju, kā arī zemes un ūdens objektu īpašnieku intereses apgabala teritorijā. Upju baseinu pārvaldes reizi trijos gados organizē nevalstisko organizāciju sanāksmi. Sanāksmē tiek izvirzītas nevalstiskās organizācijas, kuras deleģē pārstāvjus darbam padomē.
6. Šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā minētās institūcijas pārstāvjus darbam padomē deleģē uz trim gadiem. Ne vēlāk kā mēnesi pirms termiņa beigām tās iesniedz upju baseinu pārvaldēs lēmumu par deleģētajiem pārstāvjiem nākamajiem trijiem gadiem. Pārstāvjus var deleģēt atkārtoti.
7. Padomes personālsastāvu apstiprina vides ministrs.
8. Padomes locekļi no padomes locekļu vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē padomes priekšsēdētāju un padomes priekšsēdētāja vietnieku. Padomes sēžu reglamentu apstiprina padome.
IV. Padomes darbība
9. Upju baseinu pārvalde iesniedz padomē priekšlikumus par padomē izskatāmajiem jautājumiem un atbilstošus dokumentus. Padome 30 dienu laikā izskata iesniegtos priekšlikumus un sniedz atzinumu upju baseinu pārvaldei.
10. Padomes priekšsēdētājs ne retāk kā reizi pusgadā sasauc padomes sēdes. Ārkārtas sēdes sasauc, ja to pieprasa padomes priekšsēdētājs vai kāds no padomes locekļiem.
11. Padomes priekšsēdētājs apstiprina padomes sēžu darba kārtību, vada padomes sēdes, paraksta sēžu protokolus, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.
12. Padomes sēdes ir atklātas. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu un ir pārstāvētas visas trīs interešu grupas — ministrijas vai to padotībā esošās institūcijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.
13. Padome lēmumus pieņem vienbalsīgi vai, ja nav iespējams pieņemt vienbalsīgu lēmumu, atklāti balsojot. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā trīs ceturtdaļas no padomes sēdē klātesošajiem padomes locekļiem. Atsevišķu padomes locekļu iebildumus ieraksta protokolā, un viņiem ir tiesības informēt par tiem sabiedrību.
14. Padomes sēdes protokolē. Protokolā norāda darba kārtības jautājumus, sēdes dalībniekus, personas, kas ir izteikušās par attiecīgo jautājumu, un pieņemtos lēmumus. Ikvienam sēdes dalībniekam ir tiesības pieprasīt, lai viņa viedoklis tiktu ierakstīts protokolā.
15. Padomes sēdes protokolu piecu darbdienu laikā pēc padomes sēdes nosūta pa pastu un elektroniski visiem padomes locekļiem un upju baseinu pārvaldei. Padomes locekļi par padomes pieņemtajiem lēmumiem informē iestādes un organizācijas, kuras viņi pārstāv.
16. Padomes darbību materiāltehniski nodrošina un padomes sekretariāta pienākumus veic upju baseinu pārvalde tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
V. Noslēguma jautājums
17. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.
Ministru prezidents E.Repše
Vides ministrs R.Vējonis
Vides ministrs R.Vējonis