Lai Latvijas zemei būtu savs saimnieks

16. jūnijā Melngalvju namā svinīgā sanāksmē tika atzīmēta mūsu Zemes reformas desmitgade

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūba

Zemes reformas sākuma laika zemko-pības ministrs, tag. Valsts sanitārās ro-bežinspekcijas priekšnieks Jānis Kinna

16. jūnija pievakarē Melngalvju namā svinīgā sanāksmē pulcējās zemes reformas iedibinātāji un īstenotāji, lai atzīmētu 10. gadadienu kopš Latvijas zemes reformas sākuma. Pasākumu rīkoja Latvijas Centrālā zemes komisija un Valsts zemes dienests (VZD) — institūcijas, kas visvairāk darba ieguldījušas mūsu zemes īpašumtiesību atjaunošanā.

Svinīgo pasākumu ievadīja Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas apsveikums, ko nolasīja kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars ( Skat. 1.lpp. ). Apsveikumu bija atsūtījis arī Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume ( Skat. 1.lpp. ).

Pēc tam — Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja Aivara Tiesneša uzruna, apliecinot, ka šī reforma skāra gandrīz vai katru Latvijas iedzīvotāju. Reformas galvenais mērķis bija atdzīvināt racionālās lauku saimniekošanas tradīcijas. Un zemes reformai iezīmējās divi posmi: pirmais —kad tika apzināti zemes lietotāji, otrais — kad tika nostiprinātas to īpašumtiesības.

Pirmie zemes reformas pionieri astoņdesmito gadu beigās bija 8000 tā sauktie Breša zemnieki, kuriem tika iedalīta zeme apsaimniekošanai. Latvijas Tautas frontes kongresā tika pieņemts lēmums stimulēt zemes reformu. Turpmāk pieņemtie valdības lēmumi tad to attīstīja. Bet viens no zemes reformas mīnusiem, runātājaprāt, bija tas, ka, atjaunojot īpašumtiesības, tika nodalīta zeme no ēkām un būvēm. Tādējādi laukos daudzi objekti, kuros varēja turpināt saimniekošanu, palika tukši. Atjaunojot īpašumtiesības, priekšroka tika dota mantiniekiem, bet attiecībā uz infrastruktūras objektu uzturēšanu novārtā tika atstātas valsts un sabiedrības intereses. Drīz daudzi zemes lietotāji sāka atteikties no zemes. Nu laukos 60 procenti zemes nodota lietošanā un 40 procenti ir noformēta. Taču tikai noformēta zeme piesaista investīcijas.

Pilsētās ir savi sarežģījumi, jo ir liela kavēšanās ar namīpašumu noformēšanu un pašvaldībām jātiek skaidrībā par infrastruktūras objektiem. Tomēr tuvākajā laikā stāvoklim vajadzētu uzlaboties. Sabiedrībā jūtama labvēlīga attieksme pret zemi kā pret svētumu un dārgumu, un kā latviskuma pamatsimbolu.

Bet Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors, viens no zemes reformas aizsācējiem Meikuls Locmers kavējas atmiņās. Ideja par zemes reformu radusies jau astoņdesmito gadu beigās, kad izveidojās iniciatīvas grupa. Tika veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījās daudzi tūkstoši cilvēku, kas apliecināja vēlmi atjaunot īpašumtiesības uz zemi. Otra aptauja tika rīkota pēc tam, kad pirmajā lasījumā Augstākajā padomē tika pieņemts likums par agrārreformu. Un arī šajā aptaujā Latvijas iedzīvotāji to atbalstīja. Likumdošanas aktu izstrādē aktīvi piedalījās LLU rektors Voldemārs Strīķis, VZD ģenerāldirektors Guntis Grūbe un visus Saeimas sasaukumus — Saeimas deputāte Anna Seile. Galvenās diskusijas bija par to, vai atjaunot īpašumtiesības vecajās robežās, nerēķinoties ar 50 gadu laikā radušamies izmaiņām. Pastāvēja viedoklis, ka jāievēro esošo zemes lietotāju un ēku īpašnieku intereses, kas bieži vien bija pretrunā ar zemes mantinieku interesēm.

Pagājušo desmit gadu laikā ir mainījušies politiskie viedokļi, likumdošanas aktos ir daudz grozījumu. Bet, kā atzina runātājs, viņš arī šodien ir gatavs šos likumdošanas aktus par zemes reformu aizstāvēt un pamatot.

Pasākumā uzstājās tieslietu ministre Ingrīda Labucka ( skat. atsevišķi — 1.lpp. un šeit, 15.lpp., zemāk ).

Tad — laikraksta "Latvijas Vēstnesis" galvenais redaktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Oskars Gerts:

— "Manas saknes ir debesīs," — šis tēls un šis jēdziens kā refrēns atkal un atkal neliek miera spožajai Latvijas un Eiropas domātājai un literātei Zentai Mauriņai mūža beigās. Un, nosvinējusi 80. dzimšanas dienu, viņa kārto savas atziņas un dzīves iespaidus mapēs ar uzrakstu "Manas saknes ir debesīs", kam vajag kļūt par kārtējo grāmatu, bet kas kļūst par viņas pēdējo grāmatu, turklāt — jau bez viņas… Jā, mūsu visu saknes ir debesīs — gara saknes un dvēseles saknes.

Bet latvietis tomēr ir tik materiālistisks, ka viņam dārgas ir arī fiziskās saknes, un tās vienmēr bijušas zemē, savā zemē. Līdz ar to, kad sākās šī reforma, latvietis apzinājās savu pienākumu — atgūt tēvu zemi. Katrs saprata: kādi gan būsim saimnieki, kāda gan būs Latvija, ja tās zeme nebūs mūsu īpašums. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību dokumentā ir teikts: "Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu." Latvietim bija un ir nevis tiesības, bet pienākums būt savas zemes īpašniekam, savas zemes saimniekam! Pienākums savu dzimtu, savu priekšteču, savu senču, savas valsts un tautas priekšā.

Ar tādu vektoru tad arī dzīvoja visa sabiedrība, strādāja Centrālā zemes komisija, Valsts zemes dienests, strādāja visi. Un arī "Latvijas Vēstnesis", atceroties, ka no 1920. līdz 1937. gadam "Valdības Vēstneša" paspārnē iznāca pielikums "Zemes Ierīcības Vēstnesis", apzinājās savu pienākumu. Un, turpinot tradīciju, no 1995. gada jūnija līdz 1997. gada decembrim laida klajā žurnālu ar nosaukumu "Zemes Reformas Vēstnesis", kas centās apkopot visas ar zemes reformu saistītās lietas — likumdošanu, normatīvus, komentārus, skaidrojumus, pārskatus. Nu lai katram paldies: tiem, kas savu zemi atguva, lai koptu un nestu augļus, un tiem, kas palīdzēja īpašniekiem šo zemi atgūt.

Savukārt Eiropas Komisijas PHARE nodaļas vadītājs Simons Pjērī atklāj, ka no 1993. gada Eiropas Savienība ar PHARE programmas starpniecību zemes reformas īstenošanai Latvijā investējusi 3,3 miljonus eiro, kas izmantoti gan tehnisko līdzekļu iegādei, gan speciālistu mācībām un konsultācijām. Neviena no dalībvalstīm nav saņēmusi tik lielu materiālu ieguldījumu, kas rāda vien lielo vēlmi palīdzēt. Tā optimālas zemes izmantošanas politikai valstī vajadzētu būt arī turpmākās darbības prioritātei. Un tāpēc vajadzētu pārskatīt zemes tiesību atjaunošanu atbilstoši tirgus prasībām. No šī gada ES Komisija atbalsta prioritātes atbilstoši strukturālajiem fondiem.

Ko zemkopjiem devusi zemes reforma? Uz šo jautājumu atbildot, Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības "Liepas" vadītājs Juris Cīrulis secina, ka patiešām daudz. Zemes reforma pavēra iespēju zemniekiem saimniekot, iegūt īpašumā zemi. Cīruļu ģimene apsaimnieko 400 hektārus zemes, 200 hektārus nomā, aprūpē 110 slaucamās govis. Protams, sākumā bija grūti, jo nācās cīnīties par mantojuma zemes atgūšanu, vēlāk jau radās iespēja iegādāties to par sertifikātiem. Bet patlaban sācies laiks, kad daudzi cenšas savu zemi pārdot, jo nesaskata iespēju to apsaimniekot. Mērnieku laiki tuvojas nobeigumam. Un tikai no pašiem ir atkarīgs, kā kopsim zemi.

Laikraksta "Lauku Avīze" valdes priekšsēdētājs Voldemārs Krustiņš , izsakot pateicību par sadarbību, apliecina, ka visus šos desmit gadus Valsts zemes dienests atsaucīgi informējis lasītājus par zemes reformas gaitu. Un šie jautājumi lasītāju uzskatā bijuši ļoti aktuāli.

Vislielāko palīdzību zemes reformas īstenošanā mūsu valsts saņēmusi no Ziemeļvalstīm. Un Zviedrijas Karalistes vēstniecības otrais sekretārs Pēteris Hedlings uzrāda, ka no 1992. gada Zviedrijas valdība ar valsts aģentūras starpniecību sniedz dažāda veida atbalstu Latvijai zemes reformas īstenošanā. Un cerams, ka nākotnē zemes reforma sniegs cerētos rezultātus arī vispārējā Latvijas ekonomikas attīstībā.

Tikko Rīgā beigusies Baltijas jūras reģiona valstu zemes pārvaldes un kartogrāfijas dienestu vadītāju 5. sanāksme. Viens no tās vadītājiem — Dānijas Karalistes Nacionālā mērniecības un kadastra centra direktors Pīters Jakobsens , sveicot Latviju ar sasniegumiem, kas gūti desmit neatkarības gados, atgādina, ka šī nav pirmā zemes reforma un tai ir savi galvenie uzdevumi. Atjaunojot privātā īpašuma tiesības, jāatceras, ka īpašums sniedz gan tiesības, gan uzliek pienākumus. Privatizācija nenozīmē tikai neierobežotas zemes izmantošanas tiesības. Ir veikts liels darbs, veidojot modernu zemes pārvaldi, kadastra datu bāzi. Bet tikpat liels darbs būs nepieciešams, lai to saglabātu un atjaunotu.

Krievijas Federācijas Federālā ģeodēzijas un kartogrāfijas dienesta prezidents Aleksandrs Prusakovs , sveicot kolēģus, atzīmē, ka, īstenojot zemes reformu Latvijā, pēc atdalīšanās no Padomju savienības vislielākās grūtības bija ģeodēzistiem un kartogrāfiem, jo tiem vajadzēja sākt gandrīz no nulles. Bet Latvijas Valsts zemes dienests īsā laikā un veiksmīgi ticis ar šiem uzdevumiem galā. Un Krievijas kolēģi ar lielu interesi sekojuši šiem procesiem līdzi. Un par palīdzības sniegšanu nevarējis būt ne runas, jo, kaut lēnām, arī kaimiņvalstī pašā tikai sākas zemes reforma.

Vācijas Federatīvās Republikas Federālā Kartogrāfijas un ģeodēzijas dienesta prezidents Dītmars Grīnveihs atzīst, ka ar līdzīgām problēmām, kādas ir Latvijā, nācies saskarties arī Vācijas Federatīvajā Republikā pēc apvienošanās ar Austrumvāciju, kad īpašumtiesību atjaunošana prasījusi daudz pūļu. Latvijā redzētais liecinot, ka rasts pareizais ceļš. Un tas simboliski sasaucoties ar atjaunoto Melngalvju namu, uz kura rakstīts: "Ja man kādreiz sagrūt būs, mani atkal celiet jūs!"

Valsts arhīvu ģenerāldirektors Valdis Štāls , kas arī sevi pieskaita pie zemes atguvējiem, teic paldies zemes reformas celmlaužiem un īstenotājiem — visiem, kam nācies izjust grābekļa efekta sindromu. No deviņdesmito gadu sākuma Latvijas arhīvi sniedza ziņas par īpašumiem, kas piederējuši Latvijas pilsoņiem no 1920. līdz 1940. gadam. Deviņos gados no viena miljona izsniegtajām izziņām 750 tūkstoši saistītas ar zemes lietām, jo apliecina īpašuma piederību, radurakstus utt. Pēdējos trijos gados pieprasījumu skaits ir noplacis, jo zemes reforma pamatvilcienos ir pabeigta. Bet grūti iedomāties, kā noritētu zemes reforma, ja valsts arhīvi neglabātu šo vērtīgo informāciju.

Un Valsts arhīvu ģenerāldirektors atnesis atzinības rakstu Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram Guntim Grūbem par sekmīgu un radošu sadarbību, kā arī Annai Seilei, kas visus šos gadus bijusi zemes reformas centrā, bet šai pēcpusdienā gaviļnieku vidū gan netika manīta.

Tad Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe savā noslēguma uzrunā uzsver, ka desmit gadi, kopš noris zemes reforma, nav ilgs laika posms un ir grūti novērtēt visus plusus. Tos varēs novērtēt pēc 50 gadiem. Tomēr jāatzīst, ka desmit gadi cilvēka dzīvē nozīmē daudz. Tās ir 3000 dienas un naktis, kurām nāk līdzi cerība, ticība un mīlestība. Un visas šīs dienas Valsts zemes dienesta darbinieki bijuši kopā ar saviem klientiem — topošajiem zemes īpašniekiem. Atcerēsimies: no 300 tūkstošiem atjaunoto īpašumu puse tos ir izpirkusi.

Tāpēc valsts zemes dienesta ģenerāldirektora liels paldies politiķiem, kas uzņēmās atbildību jau zemes reformas sākumā — Jānim Kinnam, Voldemāram Strīķim, Meikulam Locmeram, kas zemes reformai pievērsās jau no Tautas frontes laikiem. Paldies kolēģiem no Zviedrijas un Dānijas, kas visus šos gadus palīdzējuši. Paldies visiem.

Ingrīda Rumbēna, "LV" nozares redaktore

Foto: Marika Vanaga — "Latvijas Vēstnesim"

Pie svinību goda galda: Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs Aivars Tiesnesis, tieslietu ministre Ingrīda Labucka, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūba, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Pagājušajā mēnesī mēs atzīmējām Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 10 gadu jubileju, tomēr 4.maija deklarācija bija tikai pirmais solis ceļā uz brīvu un patstāvīgu valsti. Lai šo zemi tiešām varētu saukt par savu, tā bija jāatdod likumīgo īpašnieku rokās, un, sekojot pirmās brīvvalsts dibinātāju paraugam, tika uzsākts darbs pie zemes reformas.

Šo desmit atgūtās neatkarības gadu laikā jūs esat paveikuši milzīgu darbu, sakārtojot Latvijas zemes īpašumus un atjaunojot okupācijas laikā netaisnīgi atņemtās īpašumtiesības bijušajiem saimniekiem un to mantiniekiem. Gribu izteikt lielu pateicību par sapratni un pacietību sarežģīto un bieži neviennozīmīgo situāciju risināšanā.

Vēlu veiksmi turpmākajā darbā!

Vaira Vīķe–Freiberga

Rīgas pilī 2000.gada 15.jūnijā

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume:

Godātie Centrālās zemes komisijas locekļi, darbinieki!

Godātie Valsts zemes dienesta darbinieki!

Svinīgās sanāksmes dalībnieki!

Šajās mūsu tautai skumjajās atceres dienās atskatāmies arī uz paveiktajiem darbiem, uz notikumiem Latvijas dzīvē pirms gadiem desmit. Īpašs pārmaiņu posms, kas skāra gan valsts saimniecību, gan daudzu ģimeņu dzīves tālāko virzību un ieceres, bija arī agrārā reforma. Lielai daļai cilvēku tika pavērtas jaunas iespējas — tiesības atgūt zemes īpašumus, kļūt par saimniekiem un nereti pārbaudīt, apliecināt sevi.

1990.gadā uzsāktās zemes reformas tiesiskās bāzes veidošana sākotnēji vēl Augstākajā padomē, vēlāk Saeimā un reformas praktiskā realizācija gāja caur šķēršļiem, strīdiem un kompromisa risinājumiem. Taisnības meklējumi, kā zināms, vienmēr ir tie grūtākie.

Šodien es vēlētos pateikties jums visiem — gan tiem, kas veica lielu darbu zemes komisijās Rīgā, citās pilsētās, laukos, gan Valsts zemes dienesta darbiniekiem visā Latvijā, īpaši tiem, kuri daudz pūļu veltīja komisiju un dienesta izveidošanai. Lai arī turpmāk jums pietiek garīgā spēka un pacietības uzklausīt cilvēkus, skaidrot likumus, nomierināt satrauktos un priecāties līdzi cilvēku veiksmēm zemes īpašumu apsaimniekošanā!

Cieņā J.Straume

2000.gada 16.jūnijā

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka:

Runa Latvijas Zemes reformas 10 gadu jubilejā 2000. gada 16. jūnijā Rīgā

Šajās dienās aprit tieši desmit gadi kopš atjaunotās Latvijas Republikas agrārās reformas sākuma. 1990. gada 13. jūnijā mūsu pirmais, atkal demokrātiski ievēlētais parlaments — Latvijas Republikas Augstākā padome — pieņēma lēmumu "Par agrāro reformu Latvijas Republikā". Šo datumu ir pieņemts uzskatīt arī par zemes reformas sākuma punktu.

Sākums bija grūts. Īpašuma tiesības uz zemi bija vardarbīgi sarautas, zemnieks no zemes padzīts vai no zemes saimnieka padarīts par vāji atalgotu algotni. Latvija tobrīd vēl formāli atradās okupētājvalsts sastāvā, un neviens vēl nevarēja pateikt, cik ilgs un smags būs ceļš līdz pilnīgai Latvijas suverenitātes atjaunošanai.

Šeit klātesošie zemes reformas celmlauži varēs pastāstīt, kāda drosme un gribasspēks bija vajadzīgi, lai pieņemtu lēmumu par zemes reformu — vienu no visnozīmīgākajiem politiskajiem aktiem, kas apliecināja mums pašiem un pasaulei Latvijas tautas apņēmību atkal kļūt par saimniekiem savā zemē.

Beidzot mums pavērās iespējas realizēt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizstāvības protokola vienu no galvenajām tēzēm par to, ka jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu.

Kopš tām vēsturiskajām dienām aizritējuši desmit gadi. Gadi, kas bijuši piesātināti ar rūpēm, meklējumiem, neatlaidīgu, mērķtiecīgu darbu. No jauna tika izveidota reformas tiesiskā bāze, nodibinātas zemes komisijas — sākot ar Augstākās padomes Lauku un Pilsētu zemes komisiju, kuru pirmie priekšsēdētāji Ivars Godmanis un Leons Alksnis šodien ir šajā svētku zālē, līdz pat katra pagasta un pilsētas zemes komisijām. Zemes reformas darbu nodrošināšanai tika izveidots Valsts zemes dienests, kuru no tā izveidošanas brīža līdz pat šai dienai vada toreizējais Augstākās padomes deputāts Guntis Grūbe. Tika atjaunota zemesgrāmatu darbība. Aktīvi reformas darbā iesaistījās arī privātie mērniecības uzņēmumi un zvērinātie mērnieki.

Zemes reforma ieguva plašu visas tautas atsauksmi. Zemes komisijas jau pirmajā reformas gadā saņēma vairāk nekā 235 tūkstošus pieprasījumu zemes īpašuma tiesību atjaunošanai un vairāk nekā 180 tūkstošus pieprasījumu zemes īpašumu iegūšanai par samaksu.

Desmit gados paveikts milzīgs darbs. Kā rāda valsts zemes bilance, fizisko un juridisko personu īpašumā šobrīd ir jau 40 procenti no valsts kopplatības. Arī gandrīz visa pārējā zeme ir tās lietotāju rokās, un jāizsaka pārliecība, ka zemes reformas nobeiguma posmā lietotāji kļūs par pilntiesīgiem īpašniekiem.

Zemnieku un piemājas saimniecības, kuru skaits sasniedz gandrīz 250 tūkstošus, savās rokās šodien tur 88 procentus lauksaimniecības zemju. Kaut arī nostāšanās atkal uz patstāvīgas saimniekošanas ceļa nebūt nebija un nav viegla un daudziem nav pat pa spēkam, mūs var iepriecināt, ka mūsu laiki atjauno savu seju un daudzi jo daudzi zemnieki ar savu iniciatīvu, rūpēm un smagu ikdienas darbu ir guvuši labus rezultātus. Kā goda viesi šajā zālē ir aicināti Brusa, Burkāna, Cīruļa, Kazbuķa, Rābanta un Rāznas kungi, kuri sekmīgi saimnieko atgūtajās tēvu zemēs. Novēlēsim viņiem un ne tikai viņiem, bet visiem zemes īpašniekiem tālāku sparu, ar darbu pārvarot tās problēmas un grūtības, ko kā smagu piedevu viņi saņēmuši kopā ar zemi.

Ļoti liels un grūts darbs zemes īpašuma sakārtošanai veikts arī Latvijas pilsētās. Šeit problēmas ir daudz plašākas un dziļākas nekā laukos, taču arī tās nav nepārvaramas.

Noslēgumā varētu novēlēt visiem klātesošajiem, visiem esošajiem un potenciālajiem zemes īpašniekiem, visiem, kas ar savu darbu dara un veicina zemes reformu, sekmes reformas pabeigšanā un, kas ir pats galvenais, sekmīgu saimniekošanu uz šīs zemes.